Daba un resursi

Vidzemes reģionam raksturīgs klimats ar agru sala iestāšanos rudeņos, salīdzinoši garām ziemām, lielu nokrišņu daudzumu, salīdzinoši īsu veģetācijas periodu. Visas šīs pazīmes īpaši spilgti izteiktas Vidzemes augstienē, daļēji arī Alūksnes augstienē.

Vidzeme ir viens no mežainākajiem Latvijas reģioniem - tie aizņem pusi reģiona teritorijas. Pēdējos gados meža zemju īpatsvaram tendence palielināties. Mežu daudzums un to kvalitāte nosaka Vidzemes piederību reģioniem, kam mežu produkcija kalpo ne tikai vietējā patēriņa apmierināšanai; tie ir arī būtiska mozaīkveida ainavu veidojošā sastāvdaļa un nozīmīgs rekreācijas potenciāls.

Vidzeme uz citu reģionu fona neizceļas ar nozīmīgiem derīgo izrakteņu krājumiem; samērā plaši izplatītie būvmateriālu izejvielu resursi - smilts, smilts- grants, dolomīts, māls, lielākoties sastopami nelielās, vietējas nozīmes atradnēs.

Dolomīts- plaši izplatīts reģiona austrumu daļā. Alūksnes rajona „Dārzciema" atradne- viena no nozīmīgākajām valsts nozīmes atradnēm- ar 08.07.1997. MK noteikumiem Nr. 238 tai noteikts valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes statuss. Pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta datiem, atradnes izpētītie krājumi ir 15.01 milj.m3, ārpus atradnes- vēl apmēram 34 milj.m3.Izpētīts, ka apmēram 7.7. milj.m3 ir apdarei izmantojams dekoratīvais dolomīts, pārējais- derīgs šķembu, dolomītmiltu un būvkaļķu ražošanai. Dolomīta ieguves apjomam tendence pieaugt, jo palielinās dolomīta izmantošana būvniecības un ceļu būves vajadzībām.

Kvarca smilšu iegulas sastopamas Valmieras, Cēsu un Valkas rajonos. Reģionā ir 2 valsts nozīmes kvarca smilšu atradnes- „Bāle- Bērziņi" Valmieras rajonā un „Cīruļi" Cēsu rajonā; abas atradnes atrodas Gaujas NP, kas negatīvi ietekmē to iespējamo izmantošanu. Šobrīd nelielos apjomos tiek izmantota tikai „Bāles- Bērziņu" atradne- gadā iegūst 0.20 tūkst.m3, kaut izpētītie krājumi ir 1.08 milj.m3 ."Cīruļu" atradne izpētīta tikai daļēji, šobrīd tās krājumi tiek lēsti aptuveni 180 milj.m3, un tā ir perspektīva izmantošanai nākotnē.

Māls - visai plaši izplatīta būvmateriālu izejviela reģiona zemieņu teritorijās. Valsts nozīmes augstas kvalitātes māla atradne „Liepa" Cēsu rajonā tiek uzskatīta par nozīmīgāko devona mālu atradni Latvijā, tās izpētītie krājumi sasniedz 17.7 milj.m3. Māla ieguves vietas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā; ieguve notiek atbilstoši parka noteikumiem, un ieguves apjomiem ir tendence samazināties.

Smilts un smilts-grants atradņu reģionā ir daudz, lielākās iegulas izplatītas galvenokārt augstieņu rajonos un lielo upju ielejās. Vidzemes reģionā lielākā smilts- grants un smilts atradne „Pāvuli" Cēsu rajonā Vidzemes augstienes ziemeļu nogāzē ir viena no trim valstī šobrīd visintensīvāk izmantotajām. No kopējiem 4.38 milj.m3 izpētīto krājumu 3.14 milj.m3 ir smilts- grants materiāls, un, pieaugot būvniecības un ceļu būves un remonta darbu apjomam, prognozējams tā ieguves apjoma pieaugums.

Labvēlīgie apstākļi kūdras veidošanās procesiem nodrošina reģionu ar kūdras resursiem, kā arī kūdras eksportu uz ārvalstīm. Lielākās kūdras purvu aizņemtās platības ir zemieņu teritorijās. AS „Seda" - viena no lielākajiem kūdras ražotājiem un eksportētājiem Latvijā, apsaimnieko 1,6 tūkst. ha purvu platību ar kopējiem kūdras krājumiem 6,5 milj.tonnas. Galvenās kūdras ieguves vietas ir Sedas, Taures, Palšu un Liepnas purvos.

Palsmanes un Virešu apkaimē konstatēti nelieli vietējas nozīmes ģipšakmeni saturoši slāņi- lielākā ir Plevnas atradne ar novērtētajiem krājumiem 0.71 milj.m3.

Lielākajā daļā ezeru ir sastopams sapropelis.

Svarīgs teritorijas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums ir kvalitatīvs dzeramais ūdens. Reģionā potenciāli ir lieli pazemes dzeramā ūdens krājumi, visā reģiona teritorijā iespējams nodrošināt ūdens apgādi.