Energoefektivitātes jaunumi

Noslēgusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā starptautiskā konference “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību” (Baltic Pathway Towards Low Carbon and Climate Resilient Development). Tās laikā pasaules vadošie eksperti Latviju mudināja mainīties atbilstoši mūsdienu vajadzībām – pārstrukturēt ekonomiku, paaugstināt efektivitāti un optimizēt patēriņu, kā arī pielāgoties klimata pārmaiņām! Konference norisinājās 2017. gada 30.-31.oktobrī Rīgā un to apmeklēja vairāk nekā 200 interesentu, un daudzi vēroja arī tiešraidē. Šī bija līdz šim Baltijā lielākā klimata jautājumiem veltītā konference.

Konferencē daudzkārt tika uzsvērts, ka klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušana lēmumu pieņemšanā ir šī brīža prioritāte, un tā skar visas tautsaimniecības nozares, visas sabiedrības grupas. VARAM atgādināja, ka Latvijai tuvākajos gados jāpanāk būtisks siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums* un tam būs nepieciešami visu nozaru – sevišķi enerģētikas, transporta un lauksaimniecības – ieguldījumi!

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsvēra, ka “Latvijas sabiedrībā nepamatoti valda uzskats, ka Latvija jau ir “zaļa valsts” un tāpēc mums nekas nav jādara. Tas tā nav! Latvijā ir ļoti daudz darāmā, un klimata pārmaiņu mazināšanai ir jākļūst par katra iedzīvotāja atbildību.” Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju ik gadu tiek radītas ap 6 tonnām emisiju. Turklāt, tās ir tikai Latvijā radītās emisijas – ja pieskaita importēto produktu ražošanā un atvešanā uz Latviju radītās emisijas, tad emisiju uz vienu iedzīvotāju kopapjoms ir krietni lielāks.

OECD Klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens nodaļas vadītājs Saimons Bakls (Simon Buckle) norādīja, ka vairumā valstu ambiciozas klimata politikas iet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi. “Oglekļa mazietilpīga attīstība viennozīmīgi ir Eiropas Savienības ilgtermiņa stratēģija un ir jau izvirzīti konkrēti mērķi tās sasniegšanai.” konferencē sacīja Eiropas Komisijas Klimata stratēģijas, pārvaldības un neETS sektoru emisiju direktors Artūrs Runge-Metcgers (Artur Runge-Metzger). Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruninks (Hans Bruyninckx) uzsvēra, ka “Mūsu šodienas lēmumi nosaka, cik daudz spēsim ierobežot emisijas un cik klimatizturīgi būsim rītdien. Klimata pārmaiņu aspekti ir jāņem vērā jau tagad!”. Savukārt ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP23) šī gada Prezidentūras un Fidži vēstnieks Deo Sarans atgādināja, ka pašreizējās valstu apņemšanās klimata pārmaiņu ierobežošanai nav pietiekamas un “Parīzes nolīgums paredz mehānismu ambīciju palielināšanai!".

Konferences ietvaros tika sniegti daudzi piemēri tam, kā iespējams ieviest pārmaiņas enerģētikā, lauksaimniecībā un transportā, kā arī demonstrēta šo pārmaiņu pozitīvā ietekme. Piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Enerģētikas tehnoloģiju politikas nodaļas vadītājs Juho Lipponens (Juho Lipponen) informēja, ka pasaulē strauji turpina palielināties enerģijas ražošana no saules un vēja elektrostacijām un atjaunojamā enerģija ir joma ar visātrāk augošo darba vietu skaitu. Ļoti iedvesmojošas bija arī sesijas, kas bija veltītas trīs galvenajiem potenciālajiem rīcības īstenotājiem un ieguvējiem – uzņēmumiem, pašvaldībām un mājsaimniecībām. Izrādās, daudzviet pasaulē un pat Latvijā pārmaiņas ir jau notikušas! Un arī pielāgošanās klimata pārmaiņām vairs nav nekāds retums – piemēram, Kopenhāgenas pašvaldības pārstāvis Jans Rasmusens (Jan Rasmussen) pastāstīja, ka “pielāgošanās klimata pārmaiņām ir pilsētvides attīstības plānošanas pamatā”.

Konferences materiāli, kā arī sīkāks atskats un konferences atziņām drīzumā tiks publicēti VARAM mājas lapā un portālā klimatam.lv

* 2017.gada 13.oktobrī Vides padomē tika panākta vienošanās par regulas projektu par SEG emisijas samazināšanas mērķu noteikšanu ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem (ne-ETS). Latvijā ne-ETS ir aptuveni 80% no kopējām SEG emisijām. Latvijas mērķis ir līdz 2030.gadam ne-ETS emisijas samazināt par 6% salīdzinot ar 2005.gada apjomu, un tas ir sadalīts arī ikgadējos mērķos (pirmo būs jāizpilda jau 2021.gadā). Periodā no 2005. gada līdz 2016. gadam ne-ETS emisijas ir palielinājušās par 4,87 %, tādējādi, skatoties no šī brīža situācijas, nepieciešams panākt vismaz vairāk nekā 10% lielu samazinājumu. Galvenie SEG emisiju avoti Latvijā ir enerģētika, transports un lauksaimniecība. Lielākais emisiju palielinājums pēdējos gados bijis lauksaimniecībā.

Laura Jansone
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026418
E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv
www.varam.gov.lv

 

03.11.2017

Notikumi

«Marts 2024»
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031