Arhīva kalendārs
Aicinām pieteikt savu dalību seminārā, reģistrējoties saitē: https://ej.uz/3decembris
Semināra laikā stāstīsim par Zaļās nomas līgumu, kas ir viens no veidiem, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Vairāk par šo un citiem finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā: https://www.effect4buildings.se/ Tāpat arī Saldus novada energopārvaldnieks dalīsies viņu pieredzē pašvaldības ēku apsaimniekošanā un videolekciju formātā būs iespēja iepazīties ar būtiskāko ēkas siltummezgla un ventilācijas sistēmas apsaimniekošanā. Semināra otrā daļa veltīta pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, apskatot piemērus no Alūksnes un Smiltenes novadiem. Projekta “LowTemp” ietvaros Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte” ieviesa zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un semināra laikā būs iespēja iepazīties ar viņu pieredzi. Savukārt pētījuma “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas” ietvaros izstrādāti trīs stratēģiskie scenāriji 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai Palsmanes ciematā, Smiltenes novada, par ko sīkāk pastāstīs pētījuma autore. Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit. Seminārs tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti
Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853 Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv
RTU aicina interesentus uz tiešsaistes semināru “Risinājumi enerģijas izmaksu samazināšanai uzņēmumos“, kas notiks 11. decembrī, no plkst. 14:00 līdz 16:00 tiešsaistes Zoom platformā. Darba valoda: latviešu valoda. Lūdzam pieteikties, aizpildot reģistrācijas formu: https://videszinatne.rtu.lv/tiessaistes-seminars-risinajumi-energijas-izmaksu-samazinasanai-uznemumos/ Dalība seminārā ir bez maksas, lūdzam iepriekš pieteikties, aizpildot zemāk redzamo reģistrācijas formu. Pēc reģistrēšanās Jums tiks nosūtīta saite uz Zoom platformu.
Informāciju sagatavoja: Linda Čerdancova Rīgas Tehniskā universitāte Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte Epasts: Linda.Cerdancova PIE rtu PUNKTS lv
“Rīkojot “1:1 ar energoefektivitātes ekspertu” vēlējāmies auditorijai piedāvāt iespēju tikties ar ekspertiem privātās konsultācijās, tādējādi pievēršoties katra pasākuma dalībnieka individuāliem jautājumiem un izaicinājumiem. Esam gandarīti, ka pārrobežas sadarbības rezultātā dalībnieki no Latvijas izmantoja iespēju konsultēties ar ekspertiem ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas,” stāsta Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera projektu koordinatore Anete Grundberga. Konsultācijās tika pārrunāts – kā uzstādīt saules paneļus uz nestandarta jumta segumiem, kā uzlabot esošās mājas saules paneļu sistēmas, kādi ventilācijas un apkures risinājumi ir piemērotākie un izdevīgākie mājsaimniecībām, kā uzsākt pasīvās ēkas būvniecību, kuras viedās ierīces izmantot mājsaimniecībās un pašvaldības iestādēs, vai saules paneļu ir izdevīga konkrētām mājsaimniecībām u.c. Vairāki eksperti turpinās saziņu ar dalībniekiem, lai palīdzētu risināt energoefektivitātes izaicinājumus arī turpmāk. Interesentiem bija iespēja uzdot savus jautājumus par elektrības patēriņu mājsaimniecībā, saules paneļiem, siltumapgādes sistēmām, ventilāciju, elektromobiļiem vai jebkuru citu energoefektivitātes jautājumu vienam no kopskaitā 15 nozares ekspertiem no tādām organizācijām kā A/S „Rīgas siltums”, A/S „Sadales tīkls” A/S „Latvenergo” Elektrum Energoefektivitātes centra, uzņēmumiem SIA „EKODOMA”, SIA „Enefit”, SIA „AERO MASTER”, SIA „AJ Power”, kā arī organizatoru pārstāvji no Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klastera, Vidzemes Plānošanas reģiona un Tartu reģionālās enerģētikas aģentūras. Pasākums tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Nākamo trīs gadu laikā gan Latvijā, gan Igaunijā notiks plaša sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras galvenais uzdevums būs veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas patēriņu, uzsverot arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Informāciju sagatavoja: Zaļo un Viedo Tehnoloģiju klastera Sabiedrisko attiecību vadītāja Daira Bērtule E-pasts: daira PIE kbi PUNKTS lv
“Šādi semināri ļauj publisko ēku apsaimniekotājiem uzzināt detalizētāku informāciju par inženiersistēmu apsaimniekošanu un apkalpošanu. Nākamreiz, kad ārpakalpojuma sniedzējs veiks sistēmu apkalpošanu, semināra dalībnieks būs spējīgs uzdot kompetentus jautājumus un pārliecināties par veikto darbu kvalitāti,” saka Vidzemes plānošanas reģiona energoeksperts Jānis Ikaunieks. Semināru uzsāka Jānis Ikaunieks, kas dalījās ar vienu no projekta EFFECT4buildings finanšu rīkiem – Zaļās nomas līgumu, kas var palīdzēt ieviest energotaupošus risinājumus ēkā, noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku un iekļaujot tajā punktus, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Zaļās nomas līgums ir izmantojams arī pašvaldībās, kas tādā veidā var iesaistīt iedzīvotājus energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī veidot savu identitāti kā zaļi domājoša pašvaldība. Kā uzsvēra Jānis Ikaunieks: “Mūsdienās publiskajās ēkās ir aizvien vairāk zaļā dzīvesveida entuziastu. Zaļās nomas līgums ļauj tiem iesaistīties ēkas pārvaldīšanā un gūt no tā labumu sev, ēkai kopumā un pašvaldībai.” Vairāk par šo un citiem projekta EFFECT4buildings finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā: https://www.effect4buildings.se/ Saldus novada pašvaldības energopārvaldnieks Edgars Augustiņš dalījās pieredzē ceļā uz energoefektīvu pašvaldības ēku apsaimniekošanu. Saldū ir izveidota Energopārvaldības sistēmas darba grupa, kas seko līdzi enerģijas patēriņam un meklē iespējas to samazināt. Būtisks aspekts pašvaldības energoefektivitātes uzlabošanā ir pašvaldības iestāžu pārvaldnieku motivēšana mainīt paradumus, lai virzītos uz viedāku pārvaldību. Iepriekš elektroenerģijas patēriņa rēķinus nesaņēma katra iestāde atsevišķi, bet gan pašvaldība centralizēti un līdz ar to trūka izpratne par individuālo patēriņu. Svarīgi ir veicināt izpratni, izglītot darbiniekus – stāstīt, kā ar vienkāršu paradumu maiņu iespējams samazināt patēriņu, kā efektīvāk apsaimniekot apkures un ventilācijas sistēmas.
Tieši par apkures un ventilācijas sistēmu gudru apsaimniekošanu runāja nākamie divi lektori. Edgars Mežvēvers, AS “Rīgas Siltums” mācību centra vecākais pasniedzējs demonstrēja ēkas siltummezgla apsaimniekošanas ieteikumus (videolekcija “Kā apsaimniekot ēkas siltummezglu” skatāma šeit). Klātesošie pašvaldību energopārvaldnieki interesējās par BMS sistēmu un cik sarežģīti to ieviest esošā siltummezglā. Mežvēvers skaidroja, ka šādi attālinātās siltumsistēmas vadības risinājumi kļūst aizvien pieejamāki.
Savukārt Dmitrijs Ivancovs, ventilācijas un kondicionēšanas inženieris, stāstīja par ventilācijas sistēmu apsaimniekošanu (videolekcija “Kā apsaimniekot ēkas ventilācijas sistēmu” skatāma šeit). Klātesošie diskutēja par ventilācijas risinājumiem publiskajās ēkās, lai izvairītos no smaku izplatības telpās, kā arī par lokāliem risinājumiem gaisa mitrināšanai un sausināšanai.
Semināra otrā daļa tika veltīta pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, apskatot piemērus no Alūksnes un Smiltenes novadiem. Projekta “LowTemp” ietvaros Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte” ieviesa zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi (videoprezentācija “Zemās temperatūras pilota vietas PII Pienenīte datu, rezultātu prezentācija” apskatāma šeit).
Savukārt pētījuma “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas” ietvaros izstrādāti trīs stratēģiskie scenāriji 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai Palsmanes ciematā, Smiltenes novada, ko sīkāk varēja apskatīt šajā videoprezentācijā: “Stratēģija Palsmanes ciema siltumapgādes sistēmai ceļā uz 4. paaudzi”. Semināra dalībnieki interesējās, vai ir jāveic kādi īpaši pasākumi pirms 4. paaudzes sistēmas ieviešanas, uz ko Jeļena Ziemele, Palsmanes pētījuma autore, norādīja, ka lielā daļā māju jau ir veikti zināmi energoefektivitātes pasākumi – nomainīti logi, durvis un uzsvēra arī dažus no šādas sistēmas ieguvumiem – siltuma zudumu samazināšana, iespēja integrēt saules kolektorus u.c. Seminārs tika rīkots noslēdzoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajiem Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam projektiem “EFFECT4buildings” un “LowTEMP”. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv
Rokasgrāmatu var lejupielādēt šeit.
Energoefektivitātes līgums (EPC) Energoefektivitātes līgums (EPC) ir enerģijas pakalpojumu sniegšana ar garantētu galarezultātu. Galvenais princips ir, ka investīcijas tiek finansētas no iegūtajiem ietaupījumiem. Tas ir labi pārbaudīts un veiksmīgs rīks, kas ēku īpašniekiem ir palīdzējis ātrāk sasniegt enerģijas un klimata mērķus, nekā tradicionāli īstenojot enerģijas taupīšanas pasākumus. Joprojām pastāv iespējas vairāk izmantot EPC, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu potenciālu publiskajā sektorā. Lai veicinātu EPC izmantošanu, ir izstrādāta Energoefektivitātes līgumu rokasgrāmata. Rokasgrāmata iepazīstina ar uzlabotu ieviešanas modeli, pamatojoties uz pašreizējo tirgus situāciju un pieredzi Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Galvenais jaunums ir līgumā balstītas partnerattiecības EPC projektu analīzes posmā. Sīkāk par EPC lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
Daudzpakalpojumu līgumi (MSC) ir metode, ko izmanto energoefektivitātes līgumu slēgšanai, lai ieguldījumiem pievienotu citus papildu ieguvumus, piemēram, apgaismojumu, gaisa kvalitāti telpās, temperatūru, troksni, estētiskās vērtības un labklājības jautājumus. Šie papildu ieguvumi reizēm jau līdz šim tiek iekļauti līgumos, bet ne sistemātiski. Ar šo metodi tiek izveidota sistēma, kā rīkoties ar to, un tā ir cieši saistīta ar Energoefektivitātes līgumiem (EPC). Nepieciešams vairāk zināšanu un labi praktiski piemēri, kā arī norādījumi, kā šīs vērtības var tikt izmērītas. Sīkāk par MSC lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
Zaļās nomas līgumi ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašnieku, gan īrnieku ieviest enerģijas taupīšanas pasākumus. Panākot šāda veida vienošanos, enerģijas ietaupījums tiks sadalīts tā, lai abas puses no tā iegūtu. Līgums arī veicina dialogu starp partneriem un pievērš uzmanību ēkai un tās ietekmei uz vidi. Sīkāk par Zaļās nomas līgumu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
Ieskats ES un katras iesaistītās valsts likumdošanas sistēmā, atbalsta shēmas, rīki un vadlīnijas. Dokumenti sniedz informāciju par PV tirgus tendencēm un izmaksām, tostarp par uzstādītās jaudas tendencēm, moduļu un uzstādīšanas cenu tendencēm un PV tehnoloģiju un tās efektivitātes tendencēm gan pasaulē, gan katrā valstī. Sīkāk par Enerģijas patēriņu un ražošanu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
“Lēmumu pieņēmēju pārliecināšana” ir kopsavilkums par visu pārējo rokasgrāmatas instrumentu izmantošanu. Ir izveidots rīks, kas veltīts lēmumu pieņēmēju pārliecināšanai ieguldīt līdzekļus energoefektivitātes projektos. Tādējādi tajā tiek risinātas iestāžu, investoru un lietotāju problēmas un dilemmas. Šis rīks palīdz novērtēt veiksmes un neveiksmes faktorus, pārliecinot lēmumu pieņēmējus finansēt ieguldījumus energoefektivitātē un nodrošināt labu praksi. Sīkāk par Lēmumu pieņēmēju pārliecināšanu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
Finansējums ir izšķirošs elements energoefektivitātes pasākumu īstenošanā. Visās EFFECT4buildings projekta valstīs pastāv dažādi finansējuma avoti. Šī rīka ietvaros mēs iepazīstinām ar dažādiem ārējiem finansēšanas avotiem energoefektivitātes pasākumiem, kas pieejami sabiedrisko ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Tāpat mēs iepazīstinām, kā šos avotus var izmantot visefektīvākajā veidā. Sīkāk par Finansējumu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
Finanšu aprēķinu rīki ir ārkārtīgi svarīgi lēmumu pieņemšanā, pamatojot energoefektivitātes pasākumus. No otras puses, finanšu aprēķinu veikšana un izpratne var būt izaicinošāka. Sīkāk par Finanšu aprēķiniem lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
Investīciju sasaistīšana ir metode, kā apvienot mazākus ieguldījumus vienā lielākā paketē. Tās pamatideja ir padarīt plānoto ieguldījumu ienesīgāku un interesantāku tieši no ekonomiskā viedokļa, it īpaši potenciālajiem investoriem. Jebkurā gadījumā investīciju sasaistīšana kā metode, šķiet, nav tik bieži izmantota un plaši pazīstama. Sīkāk par Investīciju sasaistīšanu lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
EFFECT4buildings kartē un izplata zināšanas par tehnoloģiju risinājumiem ēku energoefektivitātei, lai sasniegtu ekonomiskus ietaupījumus. Ēku apsaimniekotāji gūst labākas zināšanas par to rentabilitāti, veiktspēju un to, kā pasūtīt, lai iegūtu visaugstāko iespējamo vērtību. Tajā pašā laikā tehnoloģiju risinājumu nodrošinātāji bieži meklē lielāku tirgu un ir nepieciešamas atsauksmes tirgū, lai turpinātu uzlabot viņu biznesa modeļus. EFFECT4buildings nodrošina šo dialogu starp tehnoloģiju risinājumu piegādātājiem un ēku pārvaldniekiem. Sīkāk par Tehnoloģiskajiem risinājumiem lasiet rokasgrāmatā. Detalizētas veidnes meklējiet projekta mājaslapā.
Lai iepazītos sīkāk ar šiem rīkiem un konkrētiem piemēriem, kā projekta partneru valstīs tie tika veidoti, praktiski pārbaudīti un pilnveidoti, lasiet angļu valodā EFFECT4buildings izdevumā.
Par “EFFECT4buildings” projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/ Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv.
CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS
_
Projektā izvēlētā pilotēka Smiltenē ir daudzdzīvokļu nams, kas celts 1974. gadā un ir tipisks 103. sērijas nams. Konkrētā ēka izvēlēta, ņemot vērā faktu, ka tuvākajā laikā to plānots renovēt. Ēkai kopumā sagatavoti četri dažādi scenāriji, kuri atšķiras ar īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem. Scenāriju izveidē veikts rūpīgs ēkas novērtējums, kā arī analizēti pieejamie dati, piemēram, siltumenerģijas patēriņš, sastādītā būvniecības tāme. Izvērtēti arī apsaimniekošanas izdevumi un iepriekš veiktais energoaudits.
Kā norāda energoefektivitātes eksperts J. Ikaunieks, ir steidzami jādomā, kā veicināt ēku atjaunošanu. J.Ikaunieks: “Šobrīd redzam, ka energoefektivitātes projekti bez atbalsta neatmaksājās un iedzīvotāji bieži nevēlas mēnesī maksāt vairāk. Nepieciešams veidot jaunus instrumentus, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošanas projekti atmaksājas. Tie varētu būt gan nekustamā īpašuma nodokļa atlaides pēc atjaunošanas vai citi labumi, kas nodrošinātu, ka ēku atjaunošana ir rentabla bez Eiropas fondu atbalsta. Šāda gadījumā gan paši iedzīvotāji aktīvāk iesaistītos ēku atjaunošanā, gan dažādi uzņēmumi to piedāvātu kā pakalpojumu. Būtiski ir nodrošināt garantiju, ka iedzīvotājs nemaksās vairāk.” Projektā paredzētais energoefektivitātes fonds atšķirtos ar vairākām būtiskām lietām: 1. pieejams jebkurā laikā - nav atkarīgs no Eiropas Savienības plānošanas periodiem; 2. izsniegts kā aizdevums, bet ar ļoti zemu procentu likmi; 3. aizdevuma periods ir noteikts 30 gadi; 4. aizdevums, pieejams uzsākot renovāciju; 5. iedzīvotājiem tiek nodrošināta garantija par sasniegtajiem izmaksu ietaupījumiem; 6. būvdarbi var tikt iepirkti par katru būvdarbu veidu atsevišķi, tādā veidā samazinot izmaksas; 7. tiek atbalstīti tikai dziļas renovācijas projekti ar atjaunojamiem energoresursiem; 8. tiek nodrošināts finansiāls un tehnisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā un tehniskās dokumentācijas sagatavošanā.
Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām” Latvijā tikai 2% no daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām būvētas pēc 1992. gada. Pēdējo 10 gadu laikā, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, no 2009.gada līdz 2019.gada septembrim daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā ieguldīts kopējais finansējums 235,27 milj. EUR apmērā, atjaunojot 838 ēkas. Ņemot vērā Latvijas un ES mērķus līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti arī ēku sektorā, ar esošajiem ēku atjaunošanas tempiem nebūs iespējams sasniegt šādus mērķus. Pilotaktivitāte Vidzemē tiek īstenota projekta Resettle! ietvaros. Aktivitātes mērķis ir padarīt ēku atjaunošanu pieejamu visiem iedzīvotājiem, veicinot gan pašu iedzīvotāju ieinteresētību atjaunot ēkas, gan arī piesaistot papildus finansējumu ēku atjaunošanai. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta "Resettle!" partneriem no Nīderlandes – Utrehtas Ekonomikas padomi (Economic Board of Utrecht) un Nīderlandes klimata misiju (Climate mission Netherlands), kas ir Utrehtas provinces iniciēta partnerība, strādā pie jaunas energoefektivitātes fonda ieceres. Projekta virsuzdevums ir nodrošināt, ka piedāvātie ēku atjaunošanas projekti ir finansiāli izdevīgi.
Par ”Resettle!” projektu: Projekts ”Resettle!” tiek īstenots Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta ”Climate-KIC” iniciatīvas ietvaros. ”Climate-KIC” vienotā tīklā apvienojušies uzņēmumi, akadēmiskie spēki, valsts un bezpeļņas organizācijas u.c. ar mērķi identificēt un atbalstīt inovācijas, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas.
Papildu informācijai: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. tel. 26349224
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vēl līdz 2. decembrim pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un citi interesenti var pieteikties tiešsaistes semināram “VIEDA UN ATBILDĪGA PAŠVALDĪBU ĒKU APSAIMNIEKOŠANA”, kas norisināsies 3. decembrī. Seminārs tiek rīkots noslēdzoties diviem Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes jomas projektiem – 
Piektdien, 11. decembrī, notiks
Pagājušajā nedēļā tiešsaistē norisinājās projekta “Smart Living” ietvaros organizētais pasākums “1:1 ar energoefektivitātes ekspertu”. Tā laikā noritēja vairāk kā 20 individuālās konsultācijas par dažādām energoefektivitātes tēmām. Pastiprinātu interesi pasākuma dalībnieki izrādīja jautājumos par saules paneļu uzstādīšanu, viedās mājas tehnoloģijām un apkures sistēmām. 
Decembra sākumā pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un citi interesenti pulcējās tiešsaistes seminārā “VIEDA UN ATBILDĪGA PAŠVALDĪBU ĒKU APSAIMNIEKOŠANA”, lai iepazītos ar padomiem atbildīgai ēku apsaimniekošanai un piemēriem zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanā.
EFFECT4buildings projekta partnerība ir izstrādājusi Finanšu rīku rokasgrāmatu, kurā apkopoti astoņi rīki, kas var uzlabot rentabilitāti, atvieglot finansējuma piesaisti un samazināt riskus, ko rada ieguldījumi ēku energoefektivitātē. Rokasgrāmata būs labs palīgs ēku apsaimniekotājiem un pašvaldību speciālistiem energoefektivitātes projektu realizēšanā. Rokasgrāmatā apkopoti trīs veidu rīki – finanšu instrumenti, atbalsta rīki un tehnoloģiskie risinājumi, un nu tā ir pieejama arī latviešu valodā.
Sadarbojoties ar partneriem no Nīderlandes, Vidzemes plānošanas reģionam izdevies piemeklēt tādu energoefektivātes pasākumu kombināciju, kas daudzdzīvokļu namam Smiltenē pēc ēkas atjaunošanas nodrošinātu A līmeņa energoefektivitātes jeb gandrīz zema enerģijas patēriņa ēkas klasi. Scenāriju modelēšanas pamatā ir jauns, Latvijā potenciāli ieviešams finanšu instruments – aizdevums ar zemām procentu likmēm uz 30 gadu periodu –, kas nesen izstrādāts Nīderlandē un šobrīd tiek testēts Latvijas apstākļos. Scenāriju pamatā liels uzsvars likts uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Pilotprojekts Smiltenē tiek īstenots, ņemot vērā, ka Latvijā pieejamais atbalsts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai nav pietiekams un ir jāmeklē alternatīvi atbalsta instrumenti. Virsuzdevums sadarbībai ar Nīderlandes pārstāvjiem – strādāt pie jauna un ekonomiski izdevīga energoefektivitātes fonda izveides Latvijā.
Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks atklāj: ”Veicot pilota ēkas izpēti noskaidrots, ka ”dziļi” atjaunojot ēkas un integrējot atjaunojamos energoresursus, projekta tiešu izmaksu atmaksāšanās laiks bez subsīdijām svārstās ap 30 gadiem, tomēr šo atmaksāšanās laiku ievērojami paildzina citi pasākumi, kas nepieciešami ēkas savešanai kārtībā – kanalizācijas un aukstā ūdens sistēmu atjaunošana, kāpņu telpu kosmētiskais remonts un citi darbi, kas tieši nav saistīti ar energoefektivitātes pasākumiem. Tomēr, ja ņemtu vērā īpašuma vērtības pieaugumu, šādi projekti būtu pelnoši – īpašuma vērtība pieaug daudz straujāk par ieguldīto naudu ēkas atjaunošanā.”