Piektdien, 8. decembrī, Varšavā noslēdzas augsta līmeņa tikšanās par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas nākotni, kurā Latvija pauda savu nostāju par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada. Tikšanās laikā pārrunāta inovāciju loma nākotnē, kā arī jautājumi par ES fondu līdzfinansējuma likmēm, orientāciju uz rezultātiem un finanšu instrumentu izmantošanu.

“Manuprāt, no ES politikām Kohēzijas politika ir visvairāk vērsta uz rezultātu. Piemēram, investīcijas ar mērķi veicināt inovācijas ekonomikā un sabiedrībā ir būtisks solis uz augstāku produktivitāti un augstāk apmaksātām darba vietām Latvijā. Šādas investīcijas ir būtiski turpināt arī pēc 2020. gada. Lai tās būtu vēl efektīvākas, jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Latvija pauda viedokli, ka valsts attīstībai ir nepieciešamas ES fondu investīcijas inovācijās visos to izstrādes posmos. Pētniecības un attīstības jomā Latvijā svarīgs jautājums ir arī cilvēkresursi – fondu atbalsts cita starpā jāparedz nepieciešamās kvalifikācijas cilvēku sagatavošanai, lai spētu īstenot pētniecības un attīstības idejas.

Latvijas skatījumā pieejamajai ES fondu grantu un finanšu instrumentu kombinācijai ir jābūt samērīgai, jo katra no formām ir labākais atbalsta risinājums dažādās situācijās. Vienlaikus grantus nepieciešams saglabāt kā galveno ES atbalsta formu. Tāpat valsts interesēs ir atsevišķās jomās izmantot samazinātas līdzfinansējuma likmes, lai projektu ieviešana nav atkarīga no īstenotāja finansiālajām iespējām.

Sanāksmē arī citas ES dalībvalstis apstiprināja investīciju nepieciešamību inovācijās, finanšu instrumentu un grantu formā, kā arī atbalstu Kohēzijas politikai kopumā. Inovāciju un produktivitātes stiprināšana, iekļaujošas, augošas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšana, vienlīdzīgu iespēju sniegšana reģionos – šie ir izaicinājumi arī citās ES valstīs un ES kopumā. Līdz ar to tikšanās ļāva dalībvalstīm dalīties savā pieredzē un redzējumā, kā Kohēzijas politikai attīstīties nākotnē pēc 2020. gada un nodrošināt efektīvas investīcijas jomās, kur tas visvairāk nepieciešams.

ES fondu attīstība pēc 2020. gada šobrīd ir īpaši aktuāla un ES plaši apspriesta tēma, jo pirmais Eiropas Komisijas priekšlikums par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada nāks klajā jau 2018. gada maijā. Līdz tam Eiropas Komisija aicina dalībvalstis sniegt savus ierosinājumus, stratēģisko redzējumu, izvērtējot katras idejas potenciālo pievienoto vērtību, kā arī dažādās platformās paust atbalstu Kohēzijas politikai nākotnē.

Informācijas sagatavotājs:
Lauma Silakaktiņa
Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Tālr.: 67095656, lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv