ES fondu jaunumi

Noslēgusies konkursa par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 nosaukumu Latvijā pirmā kārta, pēc kuras tālāk tiek virzītas Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienu laikā tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, ko veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.

Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera, kas savus pieteikumus iesniedza laikā no 2020. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam. Jāatzīmē, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu.

Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: “Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā. Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā varam savu kultūru darīt plašāk zināmu, turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē. Ikviena pilsēta, kas pieņēmusi šo izaicinājumu un cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir savā ziņā uzvarētāja, domājot, plānojot un ieguldot savas pilsētas attīstībā. Novēlu ikvienai pilsētai turpināt izvēlēto ceļu - sapņojot, radot un īstenojot idejas, kas iemieso Eiropas vērtības un ļauj iepazīt Latviju!”

Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu.

“Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā; šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē. Minēto apliecina arī mūsu galvaspilsētas pieredze 2014. gadā, jo aizvien vērojam, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un redzam, kā tas nesis nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu,” akcentē Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, uzsverot, ka ikviena pilsēta un novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir ieguvēji. Ieguvēji – jo apzinājuši savus spēkus, resursus, arī ambīcijas un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas izstrādes. Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs, kā Latvijas kultūras dzīves baudītāji, pieredzēsim, neskatoties uz konkursa rezultātiem.”

Tiklīdz šodien paziņotais žūrijas ieteikums tiks oficiāli apstiprināts, šīm pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un Valmierai, līdz 2022. gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā, kad Latvijā otro reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta (pirmo reizi par Eiropas kultūras galvaspilsētu Latvijā kļuva Rīga 2014. gadā). Arī Portugālē 2027. gadā būs vēl viena Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020. gada novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022. gada sākumā.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ un pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome nolēma abām 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām - Rijekai (Horvātija) un Golvejai (Īrija) - pagarināt to statusu līdz 2021. gada aprīlim. 2022. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļūs Novisada (Serbija), Kauņa (Lietuva) un Eša pie Alzetas (Luksemburga); 2023. gadā - Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija). 2024. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas atradīsies Tartu (Igaunija), Bādišla (Austrija) un Bodo (Norvēģija); savukārt 2025. - Hemnica (Vācija) un Nova Gorica (Slovēnija).

Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva aizsākās 1985. gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministrei Melinas Merkuri idejai, un tā ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem Eiropā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, uzsvērt dažādu kultūru kopīgās iezīmes un veicināt kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā.

Plašāka informācija:

https://ec.europa.eu/culture/policies/culture-cities-and-regions/european-capitals-culture

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/658e3186-7d3e-11e5-b8b7-01aa75ed71a1

Eiropas Komisija: Kultūra

Radošā Eiropa (Facebook)

Radošā Eiropa (Twitter)  

 

09.07.2021

Notikumi

«Marts 2024»
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031