Arhīva kalendārs

« March 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

No rītdienas, 5. marta, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāk pieņemt iesniegumus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piešķiršanai mazo un vidējo komersantu akciju un obligāciju emisijai. Atlases pirmā kārta – no 5. marta līdz 5. maijam. Programmas pirmajā atlases kārtā iesniegumus varēs iesniegt līdz š.g. 5. maijam. Atlases nolikums, iesniedzamā dokumentācija un nosacījumi pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”. Paredzēts, ka turpmāk CFLA jaunas atlases kārtas izsludinās reizi ceturksnī, līdz būs piešķirts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums.

Seminārs – 18. martā

Seminārs par ES fondu programmas nosacījumiem, iesniegumu sagatavošanu, kā arī Madara Cosmetics pieredzes stāsts par uzņēmuma kotēšanu biržā, notiks š.g. 18. martā. Darba kārtība un reģistrēšanās dalībai seminārā – CFLA mājaslapas sadaļā “Pasākumi”.

Atbalsta veidi un nosacījumi

Plānots, ka jaunās atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu līdz 50% apjomā no kopējām sagatavošanās izmaksām. Atbalsts komersantiem tiks sniegts granta veidā, nepārsniedzot 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā.

Atbalstu varēs saņemt uzņēmuma sagatavošanas izmaksu iekļaušanai biržas sarakstā segšanai, piemēram, kapitāla piesaistīšanas (emisijas organizētāja pakalpojumu) izmaksām, emisijas prospekta (vai reģistrācijas dokumenta, vērtspapīru apraksta un kopsavilkuma) sagatavošanas izmaksām, piedāvājuma dokumenta vai komersanta apraksta sagatavošanas izmaksām, padziļinātās izpētes un ar to saistītās izpētes izdevumiem, sertificētu konsultantu izmaksām, kā arī juridiskām, finanšu, nodokļu, auditoru, sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksām.

Programmas ietvaros atbalsta saņēmējiem būs jānodrošina sekmīga akciju vai parāda vērstpapīru iekļaušana AS “Nasdaq Riga” Baltijas Regulētajā tirgū vai Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North” (First North Baltijas akciju saraksts) ne vēlāk kā divu gadu laikā no līguma ar CFLA par projekta īstenošanu noslēgšanas. Par sekmīgu akciju emisiju uzskata akciju emisiju vismaz 500 000 eiro apmērā, kas iekļauta jebkura AS “Nasdaq Riga” regulētā tirgus akciju sarakstā.

No ERAF – 1 000 000 eiro

Programmas īstenošanai paredzēts viens miljons eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), t.sk. 0,8 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,2 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam.

ES fondu atbalsts uzņēmējiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos paredzēts 3.1.1.3. pasākuma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" ietvaros.

 

Informāciju sagatavoja:
Ieva Luste
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 26019685, ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv
www.cfla.gov.lv

Ministru kabineta sēdē 24.martā izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aktualitātēm.

ES fondu investīcijas 2019. gadā pozitīvi ietekmējušas Latvijas tautsaimniecības attīstību – ES fondi palielināja IKP pieauguma tempu par 1,2 procentpunktiem. Pozitīva ieguldījumu ietekme vērojama arī nodarbinātības dinamikā. Viens no būtiskākajiem sasniegumiem plānošanas perioda vidusposmā ir saņemtā atļauja no EK Latvijai izmantot 6% snieguma rezerves finansējumu no ES fondu investīcijām, balstoties uz veiksmīgi izpildītiem 2018. gada rādītājiem visās jomās.

Latvijas iestādes un projektu īstenotāji ir pierādījuši spēju mobilizēt resursus un efektīvi pārvaldīt investīciju riskus. Šobrīd ir nepieciešama aktīva atbildīgo nozaru ministru rīcība, lai Latvija spētu maksimāli pilnvērtīgi izmantot ES fondu iespējas šajā plānošanas periodā un veiksmīgi noslēgtu uzsāktos projektus, kuros konstatēti augsti riski. Paralēli nepieciešams veikt darbības, lai novērstu ieguldījumu pārrāvumu starp plānošanas periodiem un no tā izrietošo pārmērīgo tirgus stimulāciju. Tādēļ Finanšu ministrija atbalsta valsts galveno un reģionālo autoceļu ieguldījumu ātrāku uzsākšanu jau 2021. gada sākumā,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Kopumā līdz 2020. gada martam sasniegts būtisks progress ES fondu ieviešanā: īstenošanā ir 1735 investīciju projekti par 86,2 % no kopējām ES fondu investīcijām 4,4 miljards eiro apjomā. Valsts budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas saņemti jau 1,4 miljardi eiro par projektos reāli veiktajiem izdevumiem. 2019. gadā ES fondu maksājumi projektu īstenotājiem ir 618,5 miljoni eiro, 109 % no iepriekš prognozētā finansējuma. Labos rezultātus izskaidro gan pilnveidota prognozēšanas kvalitāte, gan finanšu disciplīnas pasākumi.

2020. gadā apjomīgākie ES fondu maksājumi par veiktām investīcijām prognozēti tādās jomās kā vides aizsardzība un reģionālā attīstība (92,2 milj. eiro), izglītība (82,1 milj. eiro), transports (80,2 milj. eiro), atbalsts pētniecībai un inovācijām (64,8 milj. eiro), IKT (38 milj. eiro) un nodarbinātībai (12,4 milj. eiro).

Paralēli notiek aktīva gatavošanās nākamajam ES fondu periodam (2021-2027). FM sadarbībā ar iestādēm izstrādā darbības programmas projektu, pamatojoties uz valdībā atbalstīto NAP. Plānots, ka pavasarī notiks diskusijas ar partneriem par investīciju saturu, līdz š.g. 30. jūnijam ministrijām jānodrošina nacionālie plānošanas dokumenti (priekšnosacījums ES fondu ieguldījumiem), savukārt septembrī – valdība lems par darbības programmu iesniegšanai EK.

Vienlaicīgi 2019. gadā Latvijā tika sasniegts nozīmīgs progress Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu (kopā 85,4 milj. eiro) ieviešanā. Pērn tika parakstīti četri programmu līgumi (“Korekcijas dienesti”, “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”, “Pētniecība un izglītība” un “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”). Lielāko daļu investīciju projektu atlases plānots veikt 2020. gadā. Lai stiprinātu divpusējās attiecības starp Latviju un donorvalstīm (Norvēģiju, Lihtenšteina, Islande), šobrīd iespējams pieteikt iniciatīvas divpusējās sadarbības fonda ietvaros. Vairāk informācijas par iniciatīvu šeit.

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz 2020. janvārim pieejams ES fondu mājaslapā.

 

Ministru kabineta (MK) 31. marta sēdē tiks izskatīts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) fondu ikmēneša progresu un projektu izdevumu attiecināmību nepārvaramas varas gadījumā COVID-19 ietekmē.

 

Informatīvais ziņojums un lēmumprojekts paredz iespēju ES fondu projektos veiktos izdevumus līdzfinansēt no ES fondiem gadījumā, kad darbību izpildi ietekmējusi COVID-19 izplatība, atzīstot COVID-19 ietekmi uz projekta īstenošanu par nepārvaramas varas apstākļiem.

“COVID-19 krīzes situācijā ES fondu līdzekļi jāiegulda maksimāli efektīvi, turpinot atbalstīt uzņēmējdarbību un citas ekonomisko aktivitāti veicinošas aktivitātes. Aicinu visus projektu īstenotājus problēmu gadījumā sazināties ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopā meklēsim risinājumus, lai šo krīzi pārvarētu pēc iespējas efektīvāk,” uzsver  Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Atsaucoties uz projektu īstenotāju pieteiktām situācijām gadījumos, kad ārkārtējās situācijas apstākļi ietekmē projekta īstenošanu (plānotās aktivitātes, sasniedzamos rezultātus, finanšu rādītāju izpildi, termiņus utml.), CFLA sadarbībā ar atbildīgo iestādi izvērtēs katru gadījumu individuāli.

FM sadarbībā ar citām iestādēm un partneriem aktīvi sadarbojas ar ES institūcijām, lai sagatavotu un sniegtu nepieciešamos skaidrojumus par ES fondu izdevumu attiecināmību, nosacījumiem, kā arī par COVID-19 krīzes seku ātrākas pārvarēšanas iespējām ar ES fondu atbalstu.

Lai mobilizētu ES fondu finansējumu krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atveseļošanai pēc COVID-19 uzliesmojuma beigām, FM gatavo attiecīgu priekšlikumu diskusijām par iespējamām 2014-2020. gada perioda ES fondu vēl neizlietotā finansējuma pārdalēm.

No plānošanas perioda sākuma līdz 2020. gada 19. martam ES fondu projektu īstenotājiem ir veikti maksājumi jau par 2 miljardiem eiro jeb 45 % no šajā plānošanas periodā paredzētā ES fondu finansējuma.

2020. gada pirmajos mēnešos vislielākā dinamika ir ES fondu atbalsta maksājumos investīcijām - kopā 129,5 milj. euro. Tas ir par 4 milj. euro vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā. Vislielākie maksājumi ir transporta (39,4 milj. euro), vides aizsardzības un reģionālās attīstības (23,6 milj. euro), kā arī izglītības (15,5 milj. euro) jomās.

Informatīvais ziņojums par ES fondu ikmēneša progresu un projektu izdevumu attiecināmību nepārvaramas varas gadījumā COVID-19 ietekmē pieejams ES fondu mājaslapā.

ES fondu projektu īstenotājiem ieteikumi rīcībai ārkārtas situācijā pieejami FM tīmekļa vietnē un CFLA tīmekļa vietnē.

 

Informācijas avots: https://www.esfondi.lv/