Arhīva kalendārs

« February 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728

Aukstā ziemā, kad īpaši izjūtam iekštelpu klimata ciešo saistību ar enerģijas patēriņu, aktuāls kļūst jautājums, kā efektīvāk pārvaldīt savu siltumapgādes sistēmu un gudrāk samazināt siltumenerģijas patēriņu, nezaudējot komfortu un labsajūtu. Lai iepazīstinātu ar inovatīviem risinājumiem siltumenerģijas pārvaldībai, Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros 25. februārī plkst. 11:00 Vidzemes plānošanas reģions rīko tiešsaistes semināru “Ceļā uz viedo siltumu”. Seminārā apskatīsim, kādas inovācijas iespējamas centralizētajās siltumapgādes sistēmās, piemēram, daudzdzīvokļu mājās, kā arī iespējas, kas var palīdzēt samazināt patēriņu dzīvoklī vai privātmājā, tai skaitā viedās mājas risinājumus.

Projekta “Smart Living” ietvaros esam sapulcējuši šajā jomā zinošus ekspertus. Semināra laikā eksperti pastāstīs, kādi faktori ietekmē iekštelpu klimatu, un kādas ir iespējas kontrolēt savu siltuma patēriņu. Viņi iepazīstinās ar inovācijām centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Būtiska nozīme ir patēriņa monitoringam, ērtai datu nolasīšanai un analīzei, kas ļauj izvērtēt patēriņu un nekavējoties rīkoties – iepazīstināsim ar vairākiem šādiem risinājumiem. Tāpat arī mūsu eksperti pastāstīs par ierīcēm, kas var noderēt, uzlabojot savu siltumapgādes sistēmu.

Dalība seminārā ir bez maksas, taču iepriekš jāreģistrējas.

Detalizētāka semināra programma un reģistrēšanās saite atrodama Vidzemes inovāciju nedēļas mājaslapā http://innovation.vidzeme.lv/lv/pasakumi/2021-02-25/cela-uz-viedo-siltumu.html

Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes semināram.

 

Par Vidzemes inovāciju nedēļu (22.02.-26.02.2021.)

Kopš 2019. gada Vidzemes plānošanas reģions ik gadu februāra pēdējā nedēļā organizē Vidzemes inovāciju nedēļu. Iniciatīva aizsākta, aicinot vidzemniekus iedzīvināt inovācijas kultūru.

Pasākumi, kas tiek organizēti visā reģiona teritorijā, palīdz mainīt sabiedrības priekšstatus par to, kas īsti ir inovācijas, kādiem nolūkiem tās lieto, kas nepieciešams, lai tās iedzīvinātu un vai tiešām tās ir ļoti dārgas.

Piecu dienu laikā Vidzemē notiek virkne pasākumu, rosinot esošos un topošos darbiniekus, uzņēmējus, vadītājus saskatīt inovāciju potenciālu savā ikdienā.

Vairāk informācijas par VIN2021 pasākumu piedāvājumu meklējiet innovation.vidzeme.lv sadaļā “Pasākumi”

 

Par projektu “Smart Living”

Seminārs tiek organizēts Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.

Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS

 

_

Šonedēļ Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniegto Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu. Kopumā plānotas sešas tematiskās diskusijas par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus.

Sarunās vairākkārt tika uzsvērta ES (Eiropas Savienības) Padomes rekomendāciju ievērošana kā būtiskākais pamatnosacījums dalībvalstu ANM plānu apstiprināšanai un finansējuma piešķiršanai. Jāuzsver, ka Latvija ANM plāna projektā ir iestrādājusi tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru.

Kā otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai un investīcijas to īstenošanai. Balstoties šajos principos un ES rekomendācijās, ANM investīcijas plānots novirzīt sekojošo strukturālo reformu īstenošanai: pārejai uz ilgtspējīgu transportu, energoefektivitātei visos sektoros (klimata jomā), publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidei uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (digitālās transformācijas jomā),veselības pakalpojumu tīkla efektivitātei (veselības jomā), administratīvi teritoriālajai reformai (nevienlīdzību mazināšanas jomā), produktivitātes paaugstināšanai, augstskolu konsolidācijai (ekonomiskās transformācijas jomā), kā arī ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana (likuma varas jomā).

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai EK un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021 .gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti ANM. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.

Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).

Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par ANM plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt elektroniski, līdz šī gada 9. martam, sūtot tos uz e-pasta adresi: rrf PIE fm.gov PUNKTS lv.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu līdzfinansējums veicinājis mūsdienīga, droša, cilvēkiem un videi draudzīga transporta un sakaru pieejamību Latvijā. Sabiedriskā transporta infrastruktūras modernizācijai, laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, pašvaldības un pašvaldību uzņēmumi kopumā ir saņēmuši vairāk nekā 258 miljonus eiro ES līdzfinansējuma.

 Valmieras, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes, Jūrmalas un Jelgavas  iedzīvotāji un pilsētu viesi ir novērtējuši priekšrocības, ikdienas ceļu mērojot ar ērtākiem, klusākiem un videi draudzīgiem jauniem satiksmes autobusiem un tramvajiem.

 “Hibrīdautobusi Valmieras pilsētas maršrutos ir liels solis dzīves vides kvalitātes uzlabošanā un ilgtspējīgs ieguldījums pilsētas attīstībā. Būt videi draudzīgiem ir mūsu visu vērtība un svarīgs uzdevums. Tāpēc prieks, ka kopā ar SIA “VTU Valmiera” mums ir izdevies atrast piemērotāko risinājumu Valmieras sabiedriskā transporta sistēmai un idejas un tehniskos risinājumus no plāniem redzēt īstenojamies,” saka Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

“Vairākas reizes esam veikuši testa braucienus un rūpīgi vērtējuši, kas būtu Valmierai labākais variants. Mūsu autobusu vadītāji, mehāniķi un tehniskās palīdzības darbinieki piedalījās mācībās, iepazīstot jaunos autobusus, un viņu atsauksmes ir pozitīvas. Jaunie autobusi ir ne vien pasažieriem ērti, bet arī draudzīgi videi, tādējādi šis ir ilgtspējīgs ieguldījums pilsētas attīstībā. Tas ir arī viens no mūsu uzņēmuma mērķiem – nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienīgu pakalpojumu, kas ir uz ilgtermiņa attīstību vērsts,” tā SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

Video par līdz šim izlietoto finansējumu videi draudzīgam transportam Valmierā:  https://youtu.be/taeUuPNJz6g

Kā jau ziņots, š.g. 7.janvārī Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi paredz vēl papildu 85 milj. EUR ES līdzfinansējumu videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai – sliežu transporta un autobusu projektu īstenošanai, kur projektu īstenošana ir jārealizē līdz 2023.gada beigām. Videi draudzīgu autobusu iegādei valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz finansējuma piešķiršanu 4.5.1.2.pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros līdz 2023.gada beigām Valmierā,  Jēkabpilī un Daugavpilī.

 

Komunikācijas nodaļa

Tālr.: +371 29 855 688

komunikācijas PIE sam.gov PUNKTS lv

 

Temps, kādā šobrīd attīstās tehnoloģijas, ir straujāks nekā uzņēmumu spējas tam pielāgoties. Covid-19 krīze liek mums pārskatīt prioritātes un dažādās dzīves jomās atrast efektīvākus risinājumus, ko sniedz mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Mums ir jāiet līdzi laikam un jāizmanto visas iespējas, tai skaitā iespējas, ko pētniecības un inovāciju jomā mums sniedz ES finanšu resursi,” uzsver Armands Eberhards, Finanšu ministrijas (FM) Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos.

 

Lai gan Latvijas pētniecības un inovāciju sistēma pēdējo septiņu gadu laikā ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, līdzšinējais inovāciju sniegums ir nepietiekams straujai un viedai izaugsmei. Tas tiešā veidā ir saistīts ar ilgstoši zemajiem pētniecības un attīstības un inovāciju ieguldījumiem, tai skaitā zemiem privātajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, salīdzinot ar ES vecajām dalībvalstīm.

Tādēļ FM akcentē ES fondu un citu ārvalstu finanšu investīciju nozīmi inovāciju radīšanā, uzsverot, ka šīs investīcijas ne tikai sniedz finanšu resursus, bet arī dod iespējas uzņēmējiem sadarboties ar zinātniekiem jaunu un inovatīvu produktu izstrādei ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi ceļot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un iespējas integrēties globālajās vērtību ķēdēs. Tāpat no otras puses tiek veidotas atbalsta platformas zinātniskajām institūcijām pētījumu komercializēšanai.

Mainot viedās specializācijas stratēģijas fokusu uz atbalstu ekosistēmām, tiks sasniegti uzlabojumi līdzšinējos pētniecības un attīstības rādītājos. Pieejas maiņa visām iesaistītajām pusēm viennozīmīgi prasīs būtisku pārkārtošanos, tomēr vēlākā posmā tas nesīsi plānotās izmaņas situācijā ar pētniecības un attīstības ieguldījumu pieaugumu, tai skaitā stimulējot arī privātā sektora interesi investēt pētniecībā un attīstībā.

Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā ietvaros paredzētais finansējums inovāciju un privāto investīciju pētniecībā un attīstībā veicināšanai ir 82 miljoni eiro, kamēr ES fondu Darbības programmā 2021. - 2027. gadam politikas mērķim “Viedāka Eiropa” paredzēts kopējais finansējums gandrīz viena miljarda eiro apmērā. Tai skaitā kompetences centru un klasteru atbalsta pasākumam paredzēts finansējums vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā. Kopumā investīcijas ES fondu atbalsta politikas mērķa “Viedā Eiropa” ietvaros ir mērķētas uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli, produktivitātes celšanu un digitālo transformāciju.

Ar Darbības programmas projektu Latvijai 2021. – 2027. gadam var iepazīties ES fondu mājaslapā. Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par ANM plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt elektroniski, līdz šī gada 9. martam, sūtot tos uz e-pasta adresi: rrf PIE fm.gov PUNKTS lv.

No 1. marta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvā nodaļa ESF līdzfinansētā projekta 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros sāk nodrošināt ģimenēm ar bērniem bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas notiks Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapeitu (psihoterapijas speciālistu) vadībā.

Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.

Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan visai ģimenei vienlaicīgi, gan arī citādi - vecākam ar bērnu, vecākiem bez bērniem, vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas. Jebkurā gadījumā – konsultācijas mērķis būs stiprināt ģimeni kopumā, atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes utt.

Projekta ietvaros nodrošinātās psiholoģiskās konsultācijas būs ne īsākas par stundu un garākas par pusotru stundu, tās notiks vidēji reizi nedēļā. Katra ģimene varēs saņemt no vienas līdz desmit konsultācijām (kopējais stundu skaits vienas ģimenes konsultācijām nedrīkstēs pārsniegt desmit stundas), taču izņēmuma gadījumos terapeitisko sesiju skaits varēs tikt palielināts.

Vairāk informācijas par pieteikšanos un projektam piesaistītajiem psihoterapeitiem VBTAI mājaslapā.