Zemkopības ministrijā š.g. 19. februārī notika seminārs „LEADER pieejas īstenošanas pieredze 2009. gadā un izaicinājumi 2010. gadā".

Tajā piedalījās Zemkopības ministrijas (ZM), Vietējo rīcības grupu (VRG), Lauku atbalsta dienesta (LAD) centrālā aparāta un reģionālo iestāžu, kā arī biedrību „Latvijas Lauku forums" un „Latvijas Pašvaldību savienība" pārstāvji. Semināru vadīja SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" valdes priekšsēdētājs M. Cimermanis. Pasākumu organizēja Lauku tīkla Sekretariāts, kura funkcijas veic SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs".

Ievadvārdus teica M. Cimermanis, pateicoties visu pušu izrādītajai iniciatīvai par šāda semināra nepieciešamību, kad visi, sēžot kopā pie viena galda, var runāt gan par labo, gan ne tik labo pieredzi LEADER pasākumu īstenošanā un šis ir sākums kopīgām diskusijām nākotnē. Viņš arī informēja, ka Lauku tīkls ir atvērts Vietējo rīcības grupu priekšlikumiem dažādu semināru un apmācību organizēšanā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs A. Krauze, savā runā vērsa uzmanību uz VRG un LOSP rajonu lauksaimnieku apvienību esošās sadarbības uzlabošanu, minot pozitīvos piemērus, kad rajonu lauksaimnieku apvienības pārstāvji aktīvi iesaistās VRG darbībā vai arī pilda novadu lauku attīstības speciālistu pienākumus, tomēr atzīmējot, ka ir vietas, kur šī sadarbība nav izveidojusies - puses nezina par citu esamību. Šajā situācijā, kad finanšu resursi valstī ir ierobežoti, A. Krauze aicināja savstarpēji sadarboties, apvienojot pieejamos resursus, uzlabot informācijas apmaiņu, lai kopīgi aizstāvētu lauku iedzīvotāju intereses, jo lauksaimnieki ir daļa no Vietējās rīcības grupas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes informāciju var saņemt arī Vietējās rīcības grupas, griežoties tieši Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (e-pasts: losp PIE losp PUNKTS lv Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ), kā arī sadarbojoties ar savas teritorijas Lauksaimnieku apvienības kontaktpersonām (http://www.losp.lv/home/content/000037/$file/RLA_Kontakti.doc). Plašāka informācija par Lauksaimnieku sadarbības organizāciju padomi atrodama mājaslapā www.losp.lv . M. Cimermanis piebilda, ka LOSP reizi mēnesī organizē tikšanos ar LAD, kad lauksaimnieki iesūta jautājumus un saņem uz tiem konkrētas atbildes. Varbūt ir vērts padomāt par Latvijas Lauku foruma un Vietējo rīcības grupu iesaistīšanos šajās sanāksmēs. Nobeigumā runātājs aicināja nešķelties savā starpā - mēs esam maza valsts, un savstarpējā konkurence mums nāk par skādi!

Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks I. Āboliņš uzsvēra, ka LEADER pasākumi Lauku attīstības programmā ir īpaši, jo liela nozīme ir Vietējām rīcības grupām, tādēļ Lauku atbalsta dienestam ir daudz jāstrādā gan ar tām, gan ar projektu iesniedzējiem, lai šī pasākuma īstenošana kļūtu gludāka un visiem saprotamāka. Viņš aicināja VRG izteikt priekšlikumus par procesa vienkāršošanu, uzlabošanu, ko LAD sadarbībā ar ZM varētu arī īstenot. Lai pasākums tiktu īstenots kvalitatīvāk, nepieciešama visu trīs pušu - LAD, VRG un projektu iesniedzēju sadarbība.

Ar LEADER projektu izvērtēšanu iepazīstināja Lauku atbalsta dienesta Atbalsta departamenta Vietējo attīstības stratēģiju metodikas un uzraudzības daļas vadītājs M. Irbe, informējot par pirmās kārtas rezultātiem, projektu vērtēšanas kārtību, tipiskākajām kļūdām un minot labo projektu piemērus (vairāk informācijas prezentācijās, kas atrodas pielikumā).

Atbildes uz zālē izskanējušajiem jautājumiem

• Ja biedrība pati plāno veikt būvniecības darbus - ir attiecināma būvmateriālu iegāde, saskaņā ar būvprojektu vai, vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumā - būvmateriālu iegāde, saskaņā ar atbalsta pretendenta sastādītu tāmi . Tāme nepieciešama, lai pārliecinātos par plānoto materiālu apjoma atbilstību projektā paredzētajām darbībām un plānoto izmaksu atbilstību tirgus cenām. Izvērtējot tāmi iespējams savlaicīgi identificēt neattiecināmās izmaksas un informēt par tām projekta iesniedzēju.
• Par būvmateriālu tāmes sagatavošanu - projekta iesniedzējs sagatavo nepieciešamo materiālu un to daudzuma sarakstu, norādot konkrētas prasības materiāliem (piem. lai vannas istabas flīzēm tiktu piedāvāta flīžu līme, kas ir derīga tieši vannas istabām) un nosūta šos sarakstus 3 būvmateriālu veikaliem. Projekta iesniedzējam pēc iespējas konkrētāk jānorāda iegādājamo materiālu prasības, lai iespējamais piegādātājs sniegtu korektu un reālajām vajadzībām atbilstošu piedāvājumu, kā arī, lai nodrošinātu, ka visi cenu piedāvājumi ir savstarpēji salīdzināmi un pilnībā atbilst projekta iesniedzēja prasībām.
• Par cenu salīdzināšanu, ko LAD veic papildus projekta iesniedzēja veiktajai cenu salīdzināšanai. LAD, gadījumos, ja rodas šaubas par projekta ietvaros veiktās cenu salīdzināšanas korektumu, pārliecinās par konkrētajai iegādei noteiktās cenas atbilstību reālajai tirgus situācijai. Cenas atbilstība tiek pārbaudīta, ņemot vērā līdzīgos projektos sniegto informāciju, kā arī pārbaudot konkrētās preces vai pakalpojuma cenu internetveikalos. Šādas pārbaudes tiek veiktas gadījumos, ja kādā projektā norādītās preces vai pakalpojuma cena ievērojami atšķiras no līdzīgos projektos sniegtās informācijas un reālās tirgus situācijas, kā arī gadījumos, ja rodas šaubas par iespējamā piegādātāja izvēli (piemēram, projekta iesniedzējs plāno iegādāties fotoaparātu un cenu salīdzināšanu veicis aptaujājot uzņēmumu, kura pamatdarbība ir autoserviss).
• VRG ir tās, kas pārzina situāciju uz vietām un ļoti gribētos, ka LAD tomēr uzticētos VRG vērtējumam. LAD sniedza savu skaidrojumu - tā kā lielākā daļa VRG ir izstrādājušas vispārējus kritērijus projektu iesniegumu vērtēšanai, kur tikai viens no kritērijiem ir projekta atbilstība VRG noteiktajai rīcībai, rodas situācija, ka pat acīmredzamos gadījumos, kad projekts neatbilst VRG rīcībai, tam ir sniegts pozitīvs atzinums, jo pārējos kritērijos projekts saņēmis augstu vērtējumu. (Piemēram, neskatoties uz to, ka VRG norādījusi, ka konkrētās rīcības ietvaros netiks atbalstītas darbības, kas saistītas ar zivsaimniecību, projektam, kurā plānotās aktivitātes tieši saistītas ar zivsaimniecību ir sniegts pozitīvs atzinums.) Jautājot VRG, kamdēļ projekts, kas neatbilst stratēģijai tomēr ir ticis atbalstīts, VRG paskaidro, ka vērtēšanas sistēma ir izstrādāta tā, ka nav iespējams pilnībā izslēgt gadījumus, ka projektam, kas pēc būtības neatbilst rīcībai tiek sniegts pozitīvs atzinums. Šīs diskusijas rezultātā, tika secināts, ka VRG nepieciešams vēlreiz izvērtēt izstrādātos kritērijus un, ņemot vērā iepriekšējā kārtā gūto pieredzi, noteikt tādus kritērijus, kas ļauj atbalstīt tikai tos projektus, kas atbilst konkrētajai rīcībai - tās sākotnējai iecerei un būtībai. LAD ieteikums - izvirzīt galveno kritēriju (Piemēram, atbilstība rīcībai) un noteikt, ka gadījumā, ja projekts neatbilst šim virskritērijam tam, bez tālākas vērtēšanas, tiek sniegts negatīvs atzinums
• Par projektiem, kas vērsti uz biedrības kapacitātes stiprināšanu - šajā periodā pasākuma ietvaros nav atbalstāmi projekti, kuru mērķis ir stiprināt biedrības kapacitāti, jo tādejādi netiek sasniegts aktivitāšu mērķis. Tomēr ir iespējami gadījumi, kad papildus projektā plānotā mērķa sasniegšanai (kas atbilst aktivitāšu mērķim), tiek stiprināta arī biedrības kapacitāte. (Piemēram, projekta ietvaros plānots iegādāties datortehniku dažādu semināru un mācību rīkošanai. Biedrība šo datortehniku drīkst izmantot gatavojoties šiem semināriem un mācībām (informācijas vākšanai, apkopošanai, prezentāciju gatavošanai utt.).
• Par projektu noraidīšanu - gatavojot projektu jāsniedz visa ar projekta īstenošanu un tālākās darbības nodrošināšanu saistītā informācijā, lai vērtējot projektu LAD gūtu pārliecību, ka projekts būs darboties spējīgs. Informācijai jābūt skaidrai, precīzai un nepārprotamai, lai izvairītos no gadījumiem, kad projektā sniegtā informācija ir norādīta tā, ka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām projekts ir noraidāms, tomēr reālā situācija atšķiras no projektā sniegtās informācijas.
• Par atbalsta intensitātes samazināšanu - atbalsta intensitāte tiek noteikta, ņemot vērā projekta tiešo un reālo labuma guvēju. Līdz ar to, ja projekta tiešais atbalsta guvējs ir pašvaldība vai uzņēmējs, bet projektu iesniedz biedrība, LAD (saskaņā ar ZM skaidrojumu) pieņem lēmumu samazināt atbalsta intensitāti atbilstoši MK noteikumos norādītajai konkrētā labuma guvēja atbalsta intensitātei.
• Ja projekts ir vērsts uz sabiedrības labumu (piemēram, bērnu rotaļu laukumi), tad, gadījumā ja projektu iesniedz biedrība, tam ir piemērojama 90% atbalsta intensitāte pat gadījumos, ja projekta būtība liecina, ka projektā tiek pārstāvētas pašvaldības intereses.

Lai turpmāk samazinātu neprecizitātes iesniegtajos projektos un vieni un tie paši jautājumi Lauku atbalsta dienestam un Zemkopības ministrijas speciālistiem nebūtu jāskaidro vairākkārt, Valsts Lauku tīkla mājaslapā tiks izveidota sadaļa, kurā varēs uzdot neskaidros jautājumus par LEADER pasākumu īstenošanu un saņemt LAD un ZM speciālistu atbildes. Par to tuvākajā laikā informēsim VRG.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) vadošās iestādes vadītājs, Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors A. Lapiņš pauda Zemkopības ministrijas viedokli un atbildēja uz Vietējo rīcības grupu jautājumiem par LEADER pieejas īstenošanu. Viņš norādīja, ka ZM atbalsta šādu pieeju un uzskata, ka šie mazie projekti var atrisināt daudzas problēmas, bet tajā pašā laikā nav reāli redzams, ka visas dzīves, sadzīves, biznesa problēmas laukos varētu atrisināt tikai ar LEADER pasākumiem.

Pievēršoties neskaidrībām LEADER nosacījumos, A. Lapiņš informēja, ka LEADER nosacījumi ar nodomu ir rakstīti elastīgi, lai idejas nāktu no pašiem lauku iedzīvotājiem. Vienīgi jāatzīst, ka administrēšana šāda veida elastībai ir visai sarežģīta.

Atbildot par Zemkopības ministrijas uzticēšanos/neuzticēšanos Vietējām rīcības grupām, A. Lapiņš pauda ZM viedokli, ka nevienā dalībvalstī LEADER pasākumu administrēšanu neatstāj tikai VRG ziņā un tajās dalībvalstīs, kurās gandrīz pilnībā visa administrēšana ir uzticēta VRG, ir bijušas milzīgas problēmas.
Runājot par LAD lēmumiem samazināt projektiem atbalsta intensitātes, A. Lapiņš skaidroja, ka ir daudzas pazīmes, kas galarezultātā noved pie secinājuma, kādai intensitātei ir jābūt konkrētajam projektam. Piemēram, ja biedrība ir dibināta divas nedēļas pirms projekta iesniegšanas, biedri ir tikai un vienīgi pašvaldības pārvaldes darbinieki, līdzfinansējumu nodrošina pašvaldība - šīs pazīmes norāda, ka biedrība ir mākslīgi veidota konkrētā projekta īstenošanai ar paaugstinātu atbalsta intensitāti.

Ja Vietējām rīcības grupām ir priekšlikumi, kā sakārtot šo tiesību sistēmu vēl skaidrāk, Zemkopības ministrija ir atvērta ierosinājumiem!

Par VRG biedrunaudu segšanu no Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finanšu līdzekļiem dalībai citās organizācijās, kas saistītas ar lauku attīstību - ZM neatbalsta 100% atbalsta intensitāti, bet uzskata, ka daļa biedru/dalības naudas jāsedz no biedrības biedrunaudām. A. Lapiņš skaidroja, ka biedrībā cilvēki sanāk kopā kādam noteiktam mērķim un paši to finansē. Ir ļoti atšķirīga attieksme no biedru puses - vai šo biedrību finansē no valsts vai biedri paši, un pozitīvāki rezultāti ir otrajā gadījumā.

Konkrēti runājot par Latvijas Lauku forumu, A. Lapiņš ir pārliecināts, ka šī organizācija ir veidojusies ar labu domu un mērķiem un šajā virzienā arī attīstīsies.

Uz jautājumu - kas ir LEADER pieeja? A. Lapiņš atbildēja: „LEADER pieeja ir nevis kādam dominējoši darbojoties, bet visiem - vietējai varai, uzņēmējiem, pilsoniskai sabiedrībai jeb nevalstiskajām organizācijām - darbojoties pietiekami līdzsvaroti un papildinot to, ko pašvaldības jau ir lēmušas, bet nenonākot ar to konfliktā, izstrādājot savu attīstības stratēģiju. Galvenā no pievienotajām vērtībām, kas ir LEADER pieejai, ir plaša iedzīvotāju pārstāvniecība, iesaiste".

Latvijas Lauku foruma padomes loceklis V. Kudiņš aicināja šāda veida seminārus organizēt vismaz reizi gadā, lai varētu izvērtēt un izrunāt LEADER pieejas īstenošanas gaitu. Kā arī rosināja ZM un LAD pārstāvjus reizēm tomēr ieklausīties arī VRG pārstāvjos, kas apvieno sevī dažāda veida speciālistus, profesiju pārstāvjus, līdz ar to ir spēcīgs resurss un Latvijas Lauku forumam par to ir prieks.

V. Kudiņš iepazīstināja klātesošos ar LLF veikto aptauju - VRG skatījums par LEADER pieejas izmantošanu.

V. Kudiņš atgādināja, ka lielai daļai Latvijas šis bija pirmais mēģinājums īstenot stratēģijas, jo iepriekšējā periodā liela daļa mācījās, un ir pieļaujamas kļūdīšanās.

LLF pārstāvju izteiktos jautājumus par sludinājumu publicēšanas nepieciešamību laikrakstā „Latvijas Vēstnesis" un kontu atvēršanu Valsts Kasē Zemkopības ministrijas pārstāvji uzklausīja un solīja rast tiem risinājumu ZM departamentu savstarpējās sanāksmēs. V. Kudiņš arī aicināja Valsts Lauku tīklam un Zemkopības ministrijai dot savas vīzijas par LEADER pieejas virzību, uzsverot, ka prognozes par gadu uz priekšu Zemkopības ministrija varētu sniegt arī Vietējām rīcības grupām, kurām ir jāplāno gada darbu plāni.

V. Kudiņš rosināja sākt kopīgu diskusiju par to, kā ieviest kritērijus, kas atvieglotu VRG un LAD projektu vērtēšanas procesu.

Projektu vērtēšanā ir nepieciešams dialogs starp reģionālo LAD un VRG. Igaunijā pie reģionālajiem LAD ir izveidota konsultatīvā padome no reģiona VRG cilvēkiem, kas palīdz projektu vērtēšanā. Varbūt arī Latvijā mēs varētu pārņemt šo pieredzi?

No Latvijas Lauku foruma puses izskanēja vēlme izdot turpinājumu VLT izstrādātajai rokasgrāmatai par LEADER projektu pieteikumu sagatavošanu, kurā būtu izskaidrots, kā labi īstenot LEADER projektu (ar maršrutu lapu u.c. paraugiem).

V. Kudiņš aicināja izvērtēt iespēju vairāk orientēties uz rezultātiem, ne tik stingri sekot līdzi, cik ir iztērēts atalgojumam, kancelejai, telefonu sakariem u.tml.

Pēc Latvijas Lauku foruma prezentācijas, Lauku atbalsta dienesta pārstāvji izteica gatavību dialogam ar Vietējām rīcības grupām un kopīgi censties atvieglot LEADER projektu īstenošanu.

Lauku atbalsta dienests kopā ar Valsts Lauku tīklu plāno reģionālos seminārus, kurās LAD darbinieki skaidros LEADER projektu tipiskākās kļūdas un būtiskāko, kam jāpievērš uzmanība nākamajās kārtās.

Zivsaimniecības programmas projektiem ir jābūt vērstiem uz „zivi". Arī par zivsaimniecības attīstības stratēģiju īstenošanu martā SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Zemkopības ministrijā organizēs semināru, kurā tiks uzsvērta demarkācija, kā nodrošināt projektus, kas ir maksimāli tuvu zivsaimniecības programmas mērķiem.

Noslēgumā izteicās Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve S. Sproģe, pozitīvi novērtējot to, ka kopā sanākuši visi sadarbības partneri - ZM, VRG, LLF, LPS, VLT un cenšas kopīgi ieraudzīt lauku attīstību integrētajā pilsētu attīstībā. Pēc viņas vārdiem - mēs visi esam partneri, un mums ir jāmācās sarunāties.
S. Sproģes skatījumā LEADER ideja ir tā, kas iedrošina kustēties un liek mācīties rakstīt pašiem projektus, tie ir mazi projekti sabiedrības vajadzībām - iegribu apmierināšanas projekti, kas ir vajadzīgi sabiedrībai.

Aicinājums LLF - apkopojiet tās labās lietas, kas tiek īstenotas ar LEADER pieeju, sliktās izskan ļoti ātri!

Nevis es un jūs, bet mēs visi kopā lauku attīstībai!

Sagatavoja:
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta vadītāja
Liene Feldmane