Arhīva kalendārs

« November 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā.

Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai.

Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 21. novembra līdz 2018. gada 21. februārim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai atbilstīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kuras plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS 3).

Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz astotajam tehnoloģiju gatavības līmenim. Programmas ietvaros vismaz 20 % no eksperimentālās tehnoloģijas izmaksām ir jāatbilst pētniecības un attīstības izmaksām pilotrūpnīcās jeb izmēģinājuma ražotnēs, kuru galvenais mērķis ir pētniecība un attīstība, un kuru izmantošana nav komerciāla līdz projekta beigām. Ne vairāk kā 80 % no eksperimentālās tehnoloģijas komponentēm vai iekārtām būs iespējams izvēlēties no tirgū jau nopērkamām.

Viena projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 500 000 eiro, bet maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs - 16 miljoni eiro. Maksimālais ERAF līdzfinansējums vienam projektam – 4 miljoni eiro. ERAF atbalsta intensitāte ir sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem ir 55 %, vidējiem komersantiem – 45 %, lielajiem komersantiem – 35 %, izmaksājot to granta veidā.

Projekta iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros ERAF finansējums ir 34 196 411 eiro.

Par izsludināto projektu atlasi papildu informāciju būs iespējams gūt seminārā š.g. 15. decembrī,  pieteikšanās semināram – CFLA mājaslapā.

Detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi pieejami Ministru kabineta 10.05.2016. noteikumos Nr. 293.

ERAF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 2. projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

Paziņojums par atklātu projektu iesniegumu atlasi 17.11.2017. publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Projektu atlases nolikums, projekta iesnieguma veidlapas un palīgmateriāli pieejami CFLA mājaslapas sadaļā “Izsludinātās atlases”.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Luste
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr. 26019685, ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lvieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv">
www.cfla.gov.lv

17. novembrī Mundigciemā (Talsu novada Lībagu pagastā) tika atklāta atjaunotā daudzdzīvokļu māja – “Saullēkti”. Līdz ar šīs mājas renovācijas noslēgumu, Mundigciems ir pirmais ciems Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Daudzdzīvokļu piecstāvu  mājas Mundigciemā, kurā ir 45 dzīvokļi, atjaunošana notika, izmantojot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu, ko īsteno attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kopumā mājas renovācijā ir ieguldīti 294 tūkstoši eiro, no kuriem puse jeb 147 tūkstoši eiro ir ALTUM grants jeb dāvinājums. Otra puse finansējuma ir piesaistīta no SEB bankas, izmantojot ALTUM kredīta garantiju.

Mājas atjaunošanas projekta laikā tika siltinātas ārsienas, remontēti balkoni, nomainīti logu un balkonu durvis tiem iedzīvotājiem, kuri to vēl nebija izdarīšu paši. Kopējā mājas fasāde tika apstrādāta ar dekoratīvo apmetumu. Renovācijas procesā siltināja pagraba griestus, pamatus, kā arī mājas bēniņus un nomainīja jumta segumu. Būvdarbu laikā tika nomainītas aukstā ūdens caurules, savukārt no jauna izveidotas 5 centralizētas karstā ūdens sagatavošanas sistēmas. Energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā visas apgaismes iekārtas, kas atrodamas kopīgi izmantojamajās telpās, tika nomainītas uz LED lampām. Renovācijas laikā ierīkotas atjaunojamo energoresursu izmantojošas tehnoloģijas siltumenerģijas ražošanai – tika pārbūvēta apkures sistēma, kā arī izbūvēta autonoma katlu māja ar granulu katlu. Līdz ar to, katram iedzīvotājam ir iespējas pašam regulēt apkures padevi, tādējādi ievērojami ietaupot savus līdzekļus. Prognozēts, ka, pateicoties šiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas tika veikti nedaudz ilgāk par gadu, ietaupījums par apkuri būs 66%, par apgaismojumu 10%. Kopējais ēkas enerģijas ietaupījums par apkuri, apgaismojumu un karstā ūdens sagatavošanu ir 55%.

Jānis Upenieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs:
“Energoefektivitāte mūsu ikdienā ienāk arvien vairāk un „dzīvot zaļi“ šodien kļūst arvien populārāk. Mājas renovācija ir veids, kā varam būtiski kāpināt ēkas energoefektivitāti, samazinot gan energoresursu patēriņu, gan izdevumus par tiem, kā arī pagarinot ēkas mūžu ilgtermiņā. Mājas renovācijas uzsākšana ir sarežģīts process, sākot no dzīvokļu īpašnieku kopīgas vienošanās panākšanas un beidzot ar daudzajiem jautājumiem, kas rodas ēkas renovācijas laikā.  Tāpēc mēs īpaši priecājamies par Mundigciemu, kas kļuvis par pirmo ciematu Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Mundigciema iedzīvotāji ir paraugs visai Latvijai, kuri pierādījuši, ka labais vairo labo. Un zīmīgi - šodien atklātā ēka Mundigciemā ir pirmā renovētā dzīvojamā māja jaunās energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros, kurā kopumā šobrīd saņemti vairāk kā 280 projektu pieteikumi. Tas nozīmē, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju domā par investīcijām ēku energoefektivitātes uzlabošanai.”

Ingus Salmiņš, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs:
“Ar ALTUM programmas atbalstu Latvijā šobrīd notiek vairāk nekā 20 māju renovācija, vēl vairāki projekti ir apstiprināti un gatavojas būvdarbiem. Kopumā  daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmas ietvaros pieejamais ES līdzfinansējums sniedz iespēju renovēt un siltināt savu īpašumu vēl vismaz 800 māju iedzīvotājiem. Novēlu, lai Mundigciema “Saullēktu” mājas iedzīvotāju un citu renovēto ēku iemītnieku ietaupījums par energoresursiem kalpo par motivāciju pieteikties DME programmai un saņemt līdzfinansējumu sava īpašuma sakārtošanai.”

Māris Saulājs, Kreditēšanas atbalsta pārvaldes vadītājs:
“Redzot jau pabeigtos māju siltināšanas projektus, aizvien vairāk iedzīvotāji novērtē ieguvumus, ko sniedz renovācija un energoefektivitātes uzlabošanas. Tā ir gan iespēja saimniekot taupīgāk un efektīvāk, gan palielināt sava nekustamā īpašuma vērtību. SEB banka Latvijā ir finansējusi jau vairāk nekā 400 daudzdzīvokļu namu renovācijas projektus, un esam šīs jomas līderis. Tādēļ esam gandarīti par iespēju sniegt savu ieguldījumu arī Mundigciema ēku renovācijā!”

Izmantojot DME programmas ietvaros pieejamo ES līdzfinansējumu, kopumā aptuveni 1000 māju iedzīvotājiem ir iespēja renovēt un siltināt savu īpašumu, lai sāktu taupīt energoresursus un savus finanšu līdzekļus. Jelgavas nama iedzīvotājiem novēlu veiksmīgu renovācijas projekta norisi, savukārt citiem pilsētas iedzīvotājiem - nepalaist garām iespēju saņemt ievērojamu līdzfinansējumu sava īpašuma sakārtošanai šīs programmas ietvaros.”

Lai uzlabotu daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, kopš 2016. gada septembra Latvijā darbojas DME programma, kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija un ievieš ALTUM. ALTUM sniedz daudzpusīgu atbalstu šajā programmā: piešķir grantus, aizdevumu garantijas, aizdevumus projekta realizācijai, kā arī bezmaksas konsultācijas pirms un projekta gaitā.

DME programma tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Programmai līdz 2022. gadam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 166 miljoni eiro, savukārt piesaistot banku finansējumu māju renovācijai pieejamais finansējums  sasniedz pat 300 miljonus eiro. Ar programmas atbalstu visā Latvijā piecu gadu laikā plānots atjaunot vairāk kā 1000 daudzdzīvokļu mājas. Līdz pat 50% no izmaksām, kas tiks tērētas māju energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, iedzīvotāju vietā tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pārējās izmaksas iespējams saņemt kā bankas aizdevumu, turklāt dzīvokļu īpašniekiem nav jāieķīlā savi dzīvokļi.

Plašāka informācija par valsts atbalsta programmu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu pieejama: https://www.altum.lv/lv/jaunumi/aicinam-pieteikties-maju-energoefektivitates-uzlabosanas-atbalsta-programmai

 

Informācijas avots:
Attīstības finanšu institūcija "Altum"

Lai sekmētu Latvijas zinātnieku un uzņēmēju sadarbību pētniecības un inovācijas projektos ar partneriem no Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šogad Baltic Bonus programmā šim mērķim no valsts budžeta piešķirti gandrīz 100 tūkstoši eiro. Finansējums piešķirts vairākām zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem par 56 kvalitatīvu sadarbības projektu pieteikumu sagatavošanu.

Kopumā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) Baltic Bonus programmā šogad saņēma 69 iesniegumus. Atbalstu saņēma zinātniskās institūcijas un uzņēmumi, kas kopā ar sadarbības partneriem no Baltijas valstīm vai Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm - Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Vācijas vai Polijas - ir izstrādājuši kvalitatīvus projektus. 

Atbilstīgi pieejamā finansējuma apjomam VIAA sniedza atbalstu 22 uzņēmēju projektiem un 34 zinātnisko institūciju starptautiskajiem sadarbības projektiem. Lielāko atbalstu saņēma SIA „Tilde” par 12 projektiem, tai seko Latvijas Universitāte ar 11 projektu pieteikumiem, Latvijas Organiskās sintēzes institūts ar deviņiem projektiem un SIA „Ekodoma” ar septiņiem projektiem. 

Jaunu pētniecības ideju attīstīšanai, kas rezultētos sekmīgu kopīgu pētniecības un inovāciju projektu iesniegšanā ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 konkursos, jau otro gadu pēc kārtas Baltic Bonus programmas finansiālajam atbalstam varēja pieteikties ne tikai zinātniskās institūcijas, bet arī mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. 

Programmu plānots turpināt arī 2018. gadā.  Informāciju par programmas atvēršanu, iesniegumu iesniegšanas kārtību un nosacījumiem plānots izziņot 2018. gada pirmajā ceturksnī VIAA mājaslapā

Baltic Bonus programma sekmē starptautisko sadarbību zinātnē un inovācijā, atbalstot Latvijas zinātnieku un uzņēmēju partnerību pētniecības un inovācijas projektos ar Baltijas valstu vai Baltijas jūra reģiona ES dalībvalstu zinātniekiem un uzņēmējiem.

 

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Keiča
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67785461, 28628088
e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv

Erasmus+ programma ir atvērta un pieejama visiem jauniešiem. Tomēr tikai retais jaunietis ar speciālām vajadzībām un ierobežotām iespējām iesaistās Erasmus+ projektos. Lai apzinātu šķēršļus, kas kavē šos jauniešus aktīvāk izmantot Erasmus+ programmas iespējas, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra aicina uz diskusiju “Erasmus+ programma – iespēja ikvienam jaunietim”, kas notiks pirmdien, 27. novembrī, Eiropas Savienības mājā.

Erasmus+ programmas 30 gadu darbības laikā mobilitātes projektos īpaša uzmanība pievērsta tam, lai par to dalībniekiem vai īstenotājiem varētu kļūt ikviens jaunietis, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa vai invaliditātes, kultūras atšķirībām, ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem, politiskajiem vai sociālajiem šķēršļiem, kā arī izglītības grūtībām.  

Jaunieši ar speciālām vajadzībām un ierobežotām iespējām Erasmus+ mobilitātes laikā var saņemt papildu atbalstu. Piemēram, studenti var saņemt finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida finansiālu atbalstu. Papildu atbalstu var saņemt arī profesionālo iestāžu audzēkņi un jaunieši, kuri iesaistās Erasmus+: Jaunatne darbībā projektos. Šiem jauniešiem nepieciešamo atbalstu sniedz augstskolas, profesionālās izglītības iestādes vai Erasmus+ jaunatnes jomas projektu īstenotāji. 

Amanda Nicmane, kura ir neredzīga no pašas dzimšanas, bijusi vairākos Erasmus+ jaunatnes jomas projektos un atzīst, ka pat dažas dienas, kas pavadītas kopā ar jauniešiem starptautiskā vidē, devušas nozīmīgu pieredzi. “Projekta Jump into action laikā es pirmo reizi biju Polijā. Man patika, ka projektā bija neredzīgiem jauniešiem pielāgotas aktivitātes. Šī projekta laikā es pirmo reizi izpratu, cik augsti var būt kalni. Mums visiem vajadzēja iet pa kalnainu ceļu, lai nonāktu līdz veikalam vai kādai projekta norises vietai. Viens no šķēršļiem bija nepilnīgs vārdu krājums angļu valodā, bet darbošanās starptautiskā vidē to papildināja. Šāda veida projekti jauniešiem dod stimulu mācīties angļu valodu,” tā par ieguvumiem pēc Jauniešu apmaiņas projekta stāsta A. Nicmane. 

Pasākumā Erasmus+ programmas eksperti un programmas dalībnieki diskutēs par nepieciešamajiem priekšlikumiem un ieteikumiem mobilitātes un to projektu  pieejamības uzlabošanā ikvienam Latvijas jaunietim. 

Paneļdiskusijā piedalīsies Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja Vladislava Šķēle, Valsts izglītības attīstības aģentūras ES izglītības programmu departamenta direktore Dārta Darbiņa, biedrības Radi Vidi Pats  pārstāvis Staņislavs Babins un Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas Mākslas terapija studente Sintija Bērziņa

Pasākums notiks 27. novembrī no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00 Rīgā, Eiropas Savienības mājas 2. stāvā, Aspazijas bulvārī 28. Lūdzam medijus par savu dalību diskusijā informēt līdz 27. novembra plkst. 9.30, rakstot uz e-pastu: kintija.bulava PIE jaunatne.gov PUNKTS lv vai zvanot 67356247.

 

Diskusijas programma pieejama šeit: http://bit.ly/2y2Jl3N.

 

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas Erasmus+ īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā Erasmus+. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+

 

Vairāk informācijas: Kintija Bulava

Komunikācijas daļas vecākā referente

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras

Tālr.: 67356247, e-pasts: kintija.bulava PIE jaunatne.gov PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Kristīne Keiča

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļa

Valsts izglītības attīstības aģentūra

Tālr.: 67785461, 28628088, e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv