|
Arhīva kalendārs
 Eiropas Komisija aicina sievietes novatores līdz 15. novembrim pieteikties konkursā par Eiropas Savienības (ES) balvu inovatīvākajām sievietēm uzņēmējdarbībā 2018. Galvenā balva ir 100 tūkstoši eiro, savukārt otrajai un trešajai vietai – attiecīgi 50 un 30 tūkstoši eiro. Īpašā 20 tūkstošu eiro balva tiks pasniegta uzlecošajai novatorei vecumā līdz 30 gadiem ieskaitot par īpašu inovāciju karjeras sākumā.
Lai piedalītos konkursā, kandidātei ir jābūt radījušai inovatīvu ideju un ieviesušai to tirgū kā uzņēmuma dibinātājai vai līdzdibinātājai. Uzņēmumam jābūt aktīvam un dibinātam pirms 2016. gada 1. janvāra. Tāpat kandidātei vai uzņēmumam jābūt saņēmušam publisku vai privātu atbalstu pētniecībā un inovācijās.
Konkursa vērtēšanas kritēriji ir produkta oriģinalitāte un piemērotība ieviešanai tirgū, uzņēmuma eksportspēja un apgrozījums, radītās darbavietas un sociālā ietekme, kā arī kandidātes loma uzņēmuma panākumos. Pēc pieteikšanās termiņa beigām 15. novembrī augsta līmeņa žūrija izvērtēs iesniegtos pieteikumus un noteiks četras uzvarētājas, kas tiks paziņotas Starptautiskajā sieviešu dienā, 2018. gada 8. martā.
Konkurss ES norisinās piekto reizi. Tā mērķis ir veicināt sieviešu novatoru pārliecību par savām spējām izveidot konkurētspējīgu uzņēmumu un ar pozitīviem piemēriem iedvesmot īstenot savas idejas. Tādējādi tiek celta gan sieviešu aktivitāte inovatīvā uzņēmējdarbībā, gan uzņēmējdarbības konkurētspēja, popularizējot inovāciju nozīmīgumu.
Vairāk informācijas un pieteikšanās:
http://ec.europa.eu/research/prizes/women-innovators/index.cfm?pg=home
Sociālie tīkli: #WIPrizeEU
Informācijas sagatavotājs: Lauma Silakaktiņa Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Tālr.: 67095656 lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv">lauma.silakaktina PIE fm.gov PUNKTS lv
Līdz šī gada novembra beigām programmas “Erasmus+” visu pamatdarbību projektu īstenotāji un dalībnieki ir aicināti sniegt ieteikumus nākamajai programmai, kas sāksies 2021. gadā. Šie ieteikumi tiks apkopoti un prezentēti Eiropas līmeņa lēmumu pieņēmējiem Eiropas Savienības pasākumā Briselē, kas paredzēts 30. novembrī un noslēgs “Erasmus+” 30. gadadienas kampaņu. Ieteikumi tiks izmantoti, lai izstrādātu “Erasmus+ Paaudzes Deklarāciju”, kā arī kalpos par pamatu spēcīgākai un iekļaujošākai “Erasmus+” programmai Eiropas nākotnes paaudzēm. Uzdot jautājumus, paust viedokli, kā arī tīkloties ir iespējams tiešsaistes platformā “Erasmus+ Generation Online Meeting Point”, kas pieejama šajā adresē: https://app.wetipp.com/erasmusplusgeneration/wall/ Īpaši tiek gaidīti viedokļi par sešām galvenajām tēmām:
Latvijā par šīm tēmām tiks organizēta arī klātienes diskusija, kas paredzēta 2017. gada 20. oktobrī no pulksten 15:00 līdz 17:00 un notiks ES mājā, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28. Diskusijai aicināti pieteikties visi interesenti, kas strādā ar kādu no programmas “Erasmus+” pamatdarbībām, līdz 19. oktobrim reģistrējoties tiešsaistē: https://goo.gl/forms/p2xT4DNF5ZlVX3ix1 Dalībniekiem šī klātienes diskusija sniegs iespēju ne tikai ietekmēt nākamās programmas saturu, prioritātes, mērķus un citus aspektus, bet arī apmainīties ar labās prakses piemēriem, noderīgām idejām, satikt cilvēkus, kuri strādā ar citiem programmas darbību veidiem, atrast jaunus sadarbības partnerus tepat Latvijā, kā arī padziļināt izpratni par projektu kvalitātes kritērijiem un projektu ietekmes stiprināšanu, kas palīdzēs izstrādāt un īstenot labākus projektus vēl esošās programmas ietvaros.
Par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra strādā kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. Par “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektiem 2017. gads ir jau ceturtais gads programmas “Erasmus+” ciklā, kas kopumā ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, pašiem veidojot un īstenojot projektus.
Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Erasmus+” īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Erasmus+”. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā “Erasmus+”.
Sīkākai informācijai par iniciatīvu: Inese Priedīte Erasmus+ Paaudzes Deklarācijas izstrādes diskusiju līdere Latvijā Tālr. 29752136 e-pasts: priedite.inese PIE gmail PUNKTS com Lai īstenotu programmas “Apvārsnis 2020” virs kvalitātes sliekšņa novērtētos, bet finansējumu nesaņēmušos projektus, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 4 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludina atklātu projektu atlasi ERAF līdzfinansējuma saņemšanai. Līdzfinansējumu var saņemt projekti, kas, sākot ar 2015. gadu, iesniegti Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas apakšprogrammā ERA Chairs, Marijas Sklodovskas-Kirī stipendijas, kopuzņēmuma ECSEL ietvaros apstiprināta projekta no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem finansējamās darba paketes atbalsta un Eiropas Zinātnes padomes Frontier Research grantu programmas ietvaros. Plānots, ka atbalstīti tiks vismaz 15 projektu pieteikumi. Projektus ERAF atbalsta saņemšanai var iesniegt zinātniskās institūcijas, savukārt Marijas Sklodovskas-Kirī stipendijas apakšprogrammas projektiem pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt arī tiešās pārvaldes iestāde. Trešās atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais publiskais attiecināmais finansējums projektiem ir 9 300 000 eiro, ko veido ERAF finansējums 7 905 000 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 1 395 000 eiro apmērā. Līdz 2018. gada beigām līgumu slēgšanai par projektu īstenošanu pieejami 4 800 000 eiro, no tiem 4 080 000 eiro – ERAF līdzekļu un 720 000 eiro no valsts budžeta. Projektu iesniegumus var iesniegt CFLA no š.g. 24. oktobra. Ar saimniecisko darbību saistītiem projektu iesniegumiem pieņemšana turpināsies līdz 2021. gada 28. februārim, savukārt ar saimniecisko darbību nesaistītiem projektu iesniegumiem – līdz 2021. gada 31. decembrim. Atbalsts zinātnisko projektu īstenošanai paredzēts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” trešās atlases kārtas ietvaros. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Informāciju sagatavoja: Ieva Luste Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 26019685, ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv">ieva.luste PIE cfla.gov PUNKTS lv Novembrī un decembrī topošie speciālisti, nevalstiskās organizācijas, darba devēji, politikas veidotāji, cilvēki ar invaliditāti un bez tās tiksies piecās Latvijas augstskolās forumos, lai dalītos ar pieredzi, uzdotu jautājumus un meklētu idejas un praktiskus risinājumus iekļaujošai sabiedrībai. Latvija īsteno virkni Eiropas Sociālā fonda projektu, kuru mērķis ir veicināt iekļaujošu sabiedrību un nodarbinātību. Tomēr, lai šie projekti izdotos un atstātu paliekošu ietekmi, ir jāspēj novērtēt visu Latvijas cilvēku potenciāls, neļaujot tam palikt nepamanītam cilvēka invaliditātes dēļ. Ir jāsaprot, kas iespējams pašlaik un kas nepieciešams nākotnē, lai varētu teikt, ka Latvijā cilvēki ar invaliditāti var mācīties, strādāt un dzīvot sabiedrībā atbilstoši savām spējām un interesēm. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece: “Topošos speciālistus - studentus – vēlamies uzrunāt, jo tieši viņi ir tie, kas veidos Latvijas nākotni. Viņi ir tie, kas pieņems lēmumus, ko pieņemt darbā, kas iedrošinās jauniešus ar invaliditāti studēt, uzsākt uzņēmējdarbību, sniegs tiem atbalstu, kas liks aizdomāties apkārtējiem par viņu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti. Tikai tā var kopīgi veidot drošu un visiem pieejamu vidi, stiprinot Latviju.” 1. novembrī Liepājas Universitātē nākotnes skolotāji runās par iekļaujošas izglītības iespējām. 9. novembrī Vidzemes Augstskolā Valmierā topošie uzņēmēji diskutēs par sociālo uzņēmējdarbību kā veidu radīt iespēju cilvēku ar invaliditāti darbam. 15. novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā topošie ekonomisti un vadītāji pārrunās iekļaujošas nodarbinātības ieguvumus. 11. decembrī Daugavpils Universitātes nākotnes karjeras konsultanti uzzinās par jauniešu ar invaliditāti iespējām darba tirgū, bet 6. decembrī ar Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas studentiem analizēsim priekšstatus par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Latvijas sabiedrībā. Forumos aicināti piedalīties ne tikai studenti, bet arī nevalstisko organizāciju, pašvaldību pārstāvji, darba devēji un citi interesenti. Plašāka informācija par forumu ciklu, darba programmas un reģistrācija Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: http://www.lm.gov.lv/news/id/7697
Forumu cikls norisinās ar Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.10.1.2.0/15/TP/009 “Tehniskā palīdzība publicitātei un sabiedrības informēšanai Labklājības jomā (1. kārta)” atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Inita Kabanova Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta komunikācijas projekta vadītāja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma saņēmējus un citus interesentus uz semināru par labo praksi ES fondu atbalsta izmantošanā. Semināri notiks Rīgā, Kuldīgā, Rēzeknē, Cēsīs un Jelgavā. CFLA direktore Anita Krūmiņa: “Klientu apkalpošana un servisa nodrošināšana mums ir prioritāte. Pastāvīgi savā darbībā ievērojam principu “Konsultē vispirms”, un cenšamies klientiem sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas noderīga projekta īstenošanā, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu rezultātu sasniegšanu. Semināri par labo praksi ES fondu projektu īstenošanā ir viens no veidiem, kā varam nodot aktuālo informāciju interesentiem”. Turpinot jau iesākto praksi par informatīvu semināru organizēšanu interesentiem ES fondu jautājumos, šajā rudenī semināru ciklā tiks apskatītas vairākas ES fondu atbalsta saņēmējiem saistošas tēmas: padziļināti skaidrosim iepirkuma un konkurences tiesību jautājumus, kā arī būvniecības procesa organizēšanas gaitu. Informāciju sniegs pārstāvji no atbildīgajām institūcijām – Iepirkumu uzraudzības biroja, Konkurences padomes un Būvniecības valsts kontroles biroja. Semināri notiks:
Semināru 8. novembrī būs iespēja vērot arī tiešsaistē - CFLA mājaslapā www.cfla.gov.lv jaunumu sadaļā. Pieteikšanās semināra apmeklējumam un darba kārtība pieejama CFLA mājaslapā. Semināri ir bezmaksas.
Informāciju sagatavoja: Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, jau ir iespējams izvērtēt ES fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai. ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā. ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā. Tāpat arī paši ES fondu projekti esošajā periodā ir ambiciozāki un vairāk orientēti uz paliekošu pārmaiņu radīšanu. Piemēram, pilsētvides un reģionālās attīstības projekti tiek ciešāk kā līdz šim saistīti ar pašvaldību attīstības stratēģijām un izvirza skaidrus sasniedzamos mērķus attiecībā uz jaunu darbavietu radīšanu un privāto investīciju piesaisti. Ir izveidota pieeja, kas turpmāk var kalpot par pamatu spēcīgai reģionālās attīstības politikai un stimulē pašvaldības investēt attīstībā, kā arī aktīvi meklēt privātas investīcijas un partnerus. NAP ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā, kura pamatā ir konceptuāls redzējums par valsts attīstību. Tas balstās uz trim pamatmērķiem: straujāku tautsaimniecības izaugsmi, lai ilgtermiņā Latvija pārsniegtu vidējo ES labklājības līmeni; veselas un solidāras sabiedrības stiprināšanu un sabalansētu teritoriālo attīstību, lai samazinātu depopulāciju it īpaši valsts reģionos. Iepazīties ar NAP saturu ir iespējams šeit. ES fondu investīciju mērķi ir teritoriālās attīstības veicināšana, konkurētspēja un solidaritāte, nodrošināt katram ES reģionam visvairāk nepieciešamās investīcijas. Latvijā ar ES fondu rezultātiem ikkatrs iedzīvotājs saskaras ikdienā – ar modernizēto infrastruktūru, ieguldījumu uzņēmējdarbībā, izglītībā, veselības aprūpē un citur.
Informācijas sagatavotājs: 3. Eiropas Lauku parlamentā, kas no 18. līdz 21. oktobrim norisinājās Nīderlandes ciematā Venhorstā, Ziemeļbrabantē, tika izstrādāti ierosinājumi un vajadzības Eiropas lauku nāktonei, t.sk. arī Eiropas Savienības fondam Sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA). Parlamentā tika atjaunots 2015. gadā apstiprinātais ilgtermiņa dokuments lauku nākotnes attīstībai - Eiropas Lauku Manifests, kā arī izstrādāta Venhorstas Deklarācija, ietverot tajā tuvākajiem diviem gadiem būtiskākos jautājumus, kas tiks īstenoti atbilstoši rīcības plānam, kura īstenošanā iesaistījusies arī Latvija. Latviju Eiropas lauku parlamentā pārstāvēja 4 dalībnieki, kas dalījās pieredzē par aktīvām kopienām un vadīja darba grupas par jauniešu iesaisti lauku attīstības jautājumos. 250 Eiropas Lauku parlamenta dalībnieki no vietēja, reģionāla, nacionāla un Eiropas līmeņa nevalstiskām organizācijām, uzņēmumiem, ministrijām un Eiropas Komisijas, pārstāvot lauku kopienas 40 Eiropas valstīs, Vernhorstas Deklarācijā pieprasīja jaunu „augšupejošas pieejas” ēru vietējai attīstībai, kas balstīta uz iedzīvotāju/kopienu rīcību vietējā līmenī. Šī prasība ir balstīta strauji augošajā vietējo iniciatīvu skaitā gan pilsētās, gan laukos, kā arī nepieciešamībā stiprināt lauku reģionu dzīvotspēju visā Eiropā, tādējādi ne tikai sekmējot šo teritoriju attīstību, bet arī drošību, sociālos jautājumus un demokrātisko procesu izpratni. Pašlaik, kad tiek izstrādātas prioritātes, programmas un fondi Eiropas Savienībā pēc 2020. gada, Eiropas Lauku parlaments pieprasa jaunu, vienotu fondu vietējais attīstībai, apvienojot vismaz 10% no četriem jau paršreiz esošiem ES fondiem – Eiropas Lauksaimniecības Fondu lauku attīstībai, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondu - vienā vienotā fondā „Sabiedrības virzīta vietējā attīstība” ar vienu administrējošo institūciju nacionālā mērogā un vienotu pārvaldību Eiropas līmenī. Šie četru fondu apvienotie līdzekļi būtu jārealizē decentralizēti, izmantojot LEADER vietējās rīcības grupas un citas vietējās partnerības, tādā veidā veicinot vietējo iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmēju un pašvaldību sadarbošanos katras vietas atšķirīgajām vajadzībām atbilstošu aktivitāšu īstenošanā. Deklarācijā uzmanība tiek pievērsta arī citiem Eiropas lauku teritorijās nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem. Piemēram, dalībnieki pauda atzinību par veiksmīgi aizvadīto 1. Eiropas Lauku jauniešu parlamentu, ko 2017. gada augustā Līgatnes novadā organizēja biedrība „Latvijas Lauku forums” un „Latvijas Mazpulki” sadarbībā ar citiem Latvijas un ārvalstu partneriem, un aicināja nacionāla līmeņa institūcijas nodrošināt un veicināt, lai jaunieši varētu daudz aktīvāk piedalīties ES finansēto programmu īstenošanā. Dalībnieki iedrošināja arī arvien vairāk iesaistīt lauku kopienas, risinot bēgļu un ekonomisko migrantu jautājumus, kā arī strādājot ar nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Eiropas Lauku parlamenta dalībnieki aicināja uz izaicinošu rīcību, lai saglabātu pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās un diversificētu lauku ekonomiku. Eiropas Lauku parlaments ir 3 Eiropas līmeņa organizāciju kopīgi īstenota iniciatīva, kurās Latviju pārstāv biedrība „Latvijas Lauku forums”: Eiropas Lauku kopienu alianse (The European Rural Community Alliance) – www.ruralcommunities.eu PREPARE partnerība lauku Eiropai (PREPARE Partnership for Rural Europe) – www.preparenetwork.org Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai (European LEADER Association for Rural Development) – www.elard.eu 3. Eiropas Lauku parlamentā piedalījās lauku iedzīvotāji no 40 valstīm, tai skaitā: - ES valstis: Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija; - Ārpus ES valstis: Albānija, Armēnija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Islande, Maķedonijas Republika, Moldovas Republika, Serbija, Turcija un Ukraina.
Eiropas Lauku parlamenta Latvijas nacionālā partnera kontaktinformācija: Biedrība „Latvijas Lauku forums”: tel: 28855427, epasts: laukuforums PIE gmail PUNKTS com Eiropas Lauku parlamenta mājaslapas (angļu val.): http://www.europeanruralparliament.com/
Informācija sagatavota projekta “Visai Latvijai jādzīvo! - Lauku nākotnes ceļa izstrāde’” ietvaros, projekta līguma Nr.2017.LV/NVOF/DAP/MAC/029/01. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja: Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai sniegtu “Erasmus+” paaudzei - ap 9 miljoniem dalībnieku, kas 30 gadu laikā ir iesaistījušies programmā - iespēju šo programmu padarīt vēl vērienīgāku, Eiropas Komisija uzsākusi jaunu iniciatīvu: “Erasmus+ Paaudzes Deklarācija”.