|
Arhīva kalendārs
Piektdien, 8. decembrī, Varšavā noslēdzas augsta līmeņa tikšanās par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas nākotni, kurā Latvija pauda savu nostāju par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada. Tikšanās laikā pārrunāta inovāciju loma nākotnē, kā arī jautājumi par ES fondu līdzfinansējuma likmēm, orientāciju uz rezultātiem un finanšu instrumentu izmantošanu. “Manuprāt, no ES politikām Kohēzijas politika ir visvairāk vērsta uz rezultātu. Piemēram, investīcijas ar mērķi veicināt inovācijas ekonomikā un sabiedrībā ir būtisks solis uz augstāku produktivitāti un augstāk apmaksātām darba vietām Latvijā. Šādas investīcijas ir būtiski turpināt arī pēc 2020. gada. Lai tās būtu vēl efektīvākas, jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Latvija pauda viedokli, ka valsts attīstībai ir nepieciešamas ES fondu investīcijas inovācijās visos to izstrādes posmos. Pētniecības un attīstības jomā Latvijā svarīgs jautājums ir arī cilvēkresursi – fondu atbalsts cita starpā jāparedz nepieciešamās kvalifikācijas cilvēku sagatavošanai, lai spētu īstenot pētniecības un attīstības idejas. Latvijas skatījumā pieejamajai ES fondu grantu un finanšu instrumentu kombinācijai ir jābūt samērīgai, jo katra no formām ir labākais atbalsta risinājums dažādās situācijās. Vienlaikus grantus nepieciešams saglabāt kā galveno ES atbalsta formu. Tāpat valsts interesēs ir atsevišķās jomās izmantot samazinātas līdzfinansējuma likmes, lai projektu ieviešana nav atkarīga no īstenotāja finansiālajām iespējām. Sanāksmē arī citas ES dalībvalstis apstiprināja investīciju nepieciešamību inovācijās, finanšu instrumentu un grantu formā, kā arī atbalstu Kohēzijas politikai kopumā. Inovāciju un produktivitātes stiprināšana, iekļaujošas, augošas un ilgtspējīgas ekonomikas nodrošināšana, vienlīdzīgu iespēju sniegšana reģionos – šie ir izaicinājumi arī citās ES valstīs un ES kopumā. Līdz ar to tikšanās ļāva dalībvalstīm dalīties savā pieredzē un redzējumā, kā Kohēzijas politikai attīstīties nākotnē pēc 2020. gada un nodrošināt efektīvas investīcijas jomās, kur tas visvairāk nepieciešams. ES fondu attīstība pēc 2020. gada šobrīd ir īpaši aktuāla un ES plaši apspriesta tēma, jo pirmais Eiropas Komisijas priekšlikums par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada nāks klajā jau 2018. gada maijā. Līdz tam Eiropas Komisija aicina dalībvalstis sniegt savus ierosinājumus, stratēģisko redzējumu, izvērtējot katras idejas potenciālo pievienoto vērtību, kā arī dažādās platformās paust atbalstu Kohēzijas politikai nākotnē. Informācijas sagatavotājs: Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (turpmāk – Kongress) aicina jauniešus pieteikt savu dalību divās Kongresa plenārsēdēs, kas norisināsies 2018.gada 27.-29.martā un 6.-8.novembrī, Strasbūrā. Dalībai Kongresa birojs izvēlēsies pa vienam jaunietim no katras Kongresa dalībvalsts. Izvēlēto jauniešu uzdevums būs aktīvi piedalīties divās Kongresa plenārsēdēs, kā arī atgriežoties mājās, ieviest projektu Kongresa iniciatīvas “Atjaunojošā politika” ietvaros. Interesentiem sava dalība jāpiesaka līdz 2018.gada 8.janvārim, iesniedzot aizpildītu pieteikuma formu un īsu video (ne ilgāks par 30 sek.). Jauniešu ceļa un uzturēšanās izdevumus segs Kongress. Sīkāka informācija, prasības pretendentiem un pieteikuma forma pieejama http://bit.ly/callyouth2018. Piektdien, 15. decembrī, notiks informatīvs seminārs par projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta saņemšanai jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā.
Seminārā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Ekonomikas ministrijas pārstāvji sniegs informāciju par nosacījumiem atbalsta saņemšanai, kā arī projekta iesnieguma sagatavošanu, iesnieguma veidlapas aizpildīšanu un ES fondu projektu e-vides lietošanu – kā kļūt par tās lietotāju un kā iesniegt projektu e-vidē. Seminārs notiks 15. decembrī plkst. 11.00 Ekonomikas ministrijā Rīgā, Brīvības ielā 55. Semināru būs iespējams vērot arī tiešraidē CFLA mājaslapā. Pieteikšanās semināram un tā darba kārtība pieejama CFLA mājaslapā. Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai. Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz astotajam tehnoloģiju gatavības līmenim. Projektu iesniegumus CFLA pieņem līdz 2018. gada 21. februārim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai atbilstīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kuras plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS 3). Viena projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 500 000 eiro, bet maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs - 16 miljoni eiro. Maksimālais ERAF līdzfinansējums vienam projektam – 4 miljoni eiro. ERAF atbalsta intensitāte ir sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem ir 55 %, vidējiem komersantiem – 45 %, lielajiem komersantiem – 35 %, izmaksājot to granta veidā. Projekta iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros ERAF finansējums ir 34 196 411 eiro. Detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi pieejami Ministru kabineta 10.05.2016. noteikumos Nr. 293. ERAF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 2. projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||