|
Arhīva kalendārs
Abu programmu projekti ir gan starptautiski, gan nacionāli, ar mērķi uzlabot darba ar jaunatni kvalitāti, veicināt sabiedrībā solidaritāti, iedrošināt jauniešus pašus īstenot savus projektus, iesaistīties un kļūt sociāli aktīviem. Par “Erasmus+: Jaunatne darbībā” Latvijai programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu īstenošanai 2019. gadā pieejami teju 2,8 miljoni eiro (2 757 144 eiro). Otrajā projektu konkursā, kurš noslēgsies 30. aprīlī pieejami 1 080 092.24 eiro. Kopumā šogad projektus “Erasmus+” jaunatnes jomā var iesniegt trīs reizes gadā – līdz 5. februārim (konkurss jau noslēdzies), līdz 30. aprīlim, kā arī līdz 1. oktobrim. 2019. gads ir jau sestais gads programmas “Erasmus+” ciklā, kas kopumā ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, veidojot un īstenojot projektus. Programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ir iespējams īstenot projektus trīs pamatdarbībās: pirmā – “Personu mobilitāte mācību nolūkos” (mobilitātes veids “Jauniešu apmaiņas” un “Jaunatnes darbinieku mobilitāte”); otrā – “Stratēģiskās partnerības jaunatnes jomā”; trešā – “Jaunatnes dialoga projekti”. Par “Eiropas Solidaritātes korpusu” Savukārt programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu īstenošanai 2019. gadā Latvijai ir pieejami vairāk nekā 1.4 miljoni eiro (1 420 657 eiro). Otrajā projektu konkursā, kas norisinās līdz 30. aprīlim pieejami 576 646,28 eiro. Kopumā šogad projektus “Eiropas Solidaritātes korpusā” var iesniegt trīs reizes gadā – līdz 7. februārim (konkurss jau noslēdzies), līdz 30. aprīlim un līdz 1. oktobrim. JSPA informē, ka šis ir otrais gads programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” ciklā, kas kopumā ilgst no 2018. līdz 2020. gadam. Programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem ir iespēja doties brīvprātīgajā darbā (gan starptautiskā, gan atsevišķos gadījumos - nacionālā), strādāt apmaksātu praksi* vai darbu, kā arī īstenot pašiem savus Solidaritātes projektus, kuru mērķis ir risināt kādu sabiedrībā aktuālu izaicinājumu. Trešdien, 17. aprīlī, ar semināru Smiltenes pagastā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) turpinās pavasara semināru ciklu par labo praksi Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta izmantošanā. Seminārs notiks 17. aprīlī plkst. 11.00 00 Smiltenes tehnikuma telpās Kalnamuižā 10, pieteikšanās semināra apmeklējumam (līdz 15. aprīlim) un darba kārtība pieejama CFLA mājaslapā. Semināros CFLA sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un ES fondu projektu īstenotājiem stāstīs par aktualitātēm ES fondu ieviešanā, kā arī sniegs projektu īstenošanai noderīgu informāciju, piemēram, par izmaksas pamatojošajiem dokumentiem, komunikācijas iespējām ES fondu projektos, būvdarbu iepirkumu un līgumu kontroli, vides pieejamību un iekļaujošu dizainu. Vidzemes reģiona seminārā ar pieredzi projektu īstenošanā dalīsies Smiltenes un Limbažu pašvaldības pārstāvji. Pavasara semināru ciklā par labo praksi ES fondu projektu īstenošanā pasākumi jau notikuši Rīgā un Bauskā, aprīlī tie turpināsies arī Kurzemes un Latgales reģionā:
Informāciju sagatavoja:
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) aicina ikvienu jaunieti, kurš vēlas iesaistīties kādā starptautiskā projektā, kļūstot par daļu no pārmaiņu veidotājiem, reģistrēties Eiropas Solidaritātes korpusa datubāzē. Tā ir virtuālā vide, kurā jaunieši satiek organizācijas, kuras meklē projektu dalībniekus savu projektu īstenošanai, kā arī jauniešus, kuri paši būtu gatavi iesaistīties projektu izstrādes procesā.
Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” piedāvā jauniešiem vēl plašākas iespējas iesaistīties, līdzdarboties un izrādīt savu solidaritāti, darot darbus, kas uzlabotu kādu aktuālu problēmu vietējā sabiedrībā. Eiropas Solidaritātes korpusa datubāze: https://europa.eu/youth/solidarity_lv Kopš 2016. gada decembra, kad Eiropas Komisija izziņoja, ka visā Eiropā tiks ieviesta jauna jaunatnes jomas programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” un ka jau ir radīta vienota datubāze, kurā jaunieši ir aicināti reģistrēties, visā Eiropā Solidaritātes korpusa datubāzē ir reģistrējušies vairāk nekā 124 000 jauniešu. Gandrīz 14 200 jauniešu jau ir iesaistījušies kādā no programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektiem, veicot darbu vides, kultūras, sociālajā un citās jomās. No Latvijas Eiropas Solidaritātes korpusa datubāzē līdz šī gada 18. aprīlim reģistrējušies 1376 jaunieši. “Eiropas Solidaritātes korpuss” piedāvā jauniešiem ne tikai brīvprātīgā darba iespējas, bet arī reālu darbu vai praksi. Tāpat jaunieši var rakstīt savus Solidaritātes projektus, kurus īstenot nacionālā līmenī, risinot vietējai sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Vienīgais nosacījums, lai reģistrētos Eiropas Solidaritātes korpusa datubāzē, ir vēlme izrādīt solidaritāti un veikt darbu sabiedrības labā. Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projekti paredzēti jauniešiem no 18 līdz 30 gadu vecumam. Šīs datubāzes darbības princips: jaunieši reģistrējas un norāda informāciju par sevi (savas intereses, talantus, vēlmes u.tml.), tad viņiem ir pieeja starptautiskai iespēju datubāzei, kurā sludinājumu veidā organizācijas, kuras ir saņēmušas finansējumu programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu īstenošanai, meklē projektam dalībniekus. Ne reti organizācijas pievieno sludinājumu jau brīdī, kad tās izstrādā projekta pieteikumu iesniegšanai konkrētās valsts nacionālajā aģentūrā. Tādējādi jaunieši var kļūt ne tikai par projekta dalībniekiem, bet arī par daļu no projekta izstrādes komandas. Jaunieši var iesaistīties projekta izstrādes gaitā un pielikt savu artavu pārmaiņu veidošanas procesā. “Nākamais “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu pieteikumu konkurss noslēgsies 30. aprīlī. Redzam, ka ar katru dienu Eiropas Solidaritātes korpusa datubāzē iespēju skaits jauniešiem un projektā iesaistīto jauniešu skaits visā Eiropā palielinās. Aicinām jauniešus arī no Latvijas izmantot savas iespējas un izrādīt iniciatīvu,” tā Rasa Lazdiņa, JSPA Projektu vadības un uzraudzības daļas vadītāja. Par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir Izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas: “Erasmus+: Jaunatne darbībā”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem Eurodesk, eTwinning, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”. Kopējā summa, kas pieejama JSPA administrēto programmu projektu īstenošanai 2019. gadā ir vairāk nekā 6 miljoni eiro. Par programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” Latvijā “Eiropas Solidaritātes korpusu” administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA). Ideja par šādas programmas nepieciešamību radās jau 2016. gada nogalē, kad EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers savā runā par stāvokli ES paziņoja par ieceri izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu, radot iespējas jauniešiem, kas vēlas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā un izrādīt solidaritāti.
“Eiropas Solidaritātes korpuss” ir Eiropas Savienības programma, kuras mērķis ir veicināt solidaritāti, iesaistot organizācijas un jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem solidaritātes aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu.
Informāciju sagatavojusi: Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Finanšu ministrija (FM) sagatavotais ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu. Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā. “Rūpīga un mērķtiecīga ES fondu plānošana, risku pārvaldība, projektu uzraudzība un ikdienas atbalsts projektu īstenotājiem šobrīd nes augļus – Latvija ir izpildījusi gan 2018. gada mērķus, gan 99% no EK noteiktā ES fondu finanšu mērķa 2019. gadam . Mērķu sasniegšana apliecina valsts spēju saplānot, atlasīt projektus un arī praktiski ieguldīt finansējumu. Līdz ar to Latvija gan saņem visas valstij pieejamās ES fondu investīcijas, gan varam lepoties ar topošajiem projektiem, kas cels iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma. Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā. Kā viens no spilgtākajiem ES fondu rezultātiem transporta jomā ar pozitīvu ietekmi uz vides kvalitāti un konkurētspēju ir nesen pabeigtais, lielais Krievu salas projekts, kura īstenošana turpināta jau kopš iepriekšējā plānošanas perioda. Šī gada 29. martā FM oficiāli informēja EK par Rīgas brīvostas pārvaldes īstenotā projekta “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” pilnīgu pabeigšanu un funkcionēšanas nodrošināšanu. Satiksmes ministrija (SM) ir veikusi pārbaudes un guvusi pārliecību par finansējuma saņēmējam saglabājamu Kohēzijas fonda atbalstu pilnā – 75,8 miljonu eiro – apmērā. Projekta rezultātā Andrejsalas un Eksportostas teritorijas ir atbrīvotas no ogļu kravu kraušanas/uzglabāšanas, un turpmākā šo teritoriju attīstība plānota saskaņā ar spēkā esošajiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Andrejsalas un Eksportostas teritorijā tiek veikti sakopšanas darbi (darbi atrodas beigu stadijā). Stividori Krievu salas terminālī veic pilna cikla kravu kraušanu. ES fondu ieviešanas risku vadībā ir aktuāli vairāki projekti, kuriem konstatēti sarežģījumi. Kā aktuālākais jautājums ir ”lielo” projektu sekmīga īstenošana, nodrošinot publisko līdzekļu efektīvu un labas pārvaldības principiem atbilstošu izmantošanu. Balstoties uz SM lūgumu, šī gada 11. aprīlī EK ir iesniegts VAS “Latvijas dzelzceļš” lielā projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” pieteikums lēmuma pieņemšanai trīs mēnešu laikā, t.i., līdz šī gada 11. jūlijam. Projekts ir finanšu ziņā apjomīgākais – plānotās kopējās attiecināmās izmaksas ir 439,7 miljoni eiro, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums 318,6 miljoni eiro. Pēc vidusposma izvērtējuma 2019. gada beigās un pēc SM lēmuma papildus iespējams Kohēzijas fonda rezerves finansējums 28,1 miljonu eiro apmērā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar SM turpina izvērtēt, vai pie esošajiem riskiem ir iespējams turpināt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība” īstenošanu. Savukārt VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa būvniecības otrās kārtas projekta ieviešanā veidojas iepirkumu kavējumi pret sākotnēji plānoto – šī gada 13. martā iepirkuma komisija pieņēma lēmumu pārtraukt izsludināto būvniecības konkursa procedūru un 8. aprīlī izsludināja atkārtotu iepirkumu. Veselības ministrija aktualizē ziņojumu izskatīšanai valdībā. Pērn nozīmīgs darbs paveikts, strādājot pie deinstitucionalizācijas pasākumu plānu izstrādes, kā arī uzsākot to ieviešanu. Programmā "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" CFLA ir saņemti 60 projektu iesniegumi no pašvaldībām, un š.g. aprīlī jau noslēgtas pirmās divas vienošanās par dienas aprūpes centru izveidošanu – Rundāles un Lubānas novadā. Deinstitucionalizācijas programmā kopumā līdz 2023. gada nogalei plānots izveidot vai labiekārtot 2100 vietu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un 654 vietas bērnu aprūpei ģimeniskā vidē, un šo mērķu īstenošanā no ES fondiem paredzēts ieguldīt vairāk kā 37 miljonus eiro. Aprīlī noslēdzas projektu iesniegšana vairākās izsludinātajās atlasēs. Ļoti liela projektu iesniedzēju aktivitāte ir ilgi gaidītajā ES fondu programmā ārstniecības iestādēm un pašvaldībām ģimenes ārstu prakšu pilnveidošanai, kurā finansējumu piešķir ģimenes ārstu prakses vietu būvniecības un vides labiekārtošanas darbiem, kā arī medicīnisko, saimniecisko un informācijas tehnoloģiju aprīkojumu papildināšanai un mēbeļu iegādei. Tāpat, ņemot vērā uzņēmēju lielo interesi, prognozējams, ka nopietna projektu iesniegumu konkurence būs ES fondu programmu ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei un rekonstrukcijai, kuras izsludinātajā 2. kārtā projektu iesniegšana beigsies 30.aprīlī. Lai informētu par aktualitātēm un sniegtu ieteikumus ES fondu projektu īstenotājiem, CFLA paralēli dažādiem informatīvajiem pasākumiem ES fondu programmu ietvaros jau trešo gadu pēc kārtas organizē seminārus par labo praksi ES fondu projektu ieviešanā. Semināri divas reizes gadā norisinās gan Rīgā, gan reģionos. Pavasara semināru cikla ietvaros vēl paredzēti divi pasākumi – Kuldīgā un Rēzeknes pagastā, bet nākamais semināru cikls gaidāms atkal rudenī. Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada aprīlim, kā arī par 2018.gada otro pusgadu ir pieejams ES fondu mājaslapā.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
30. aprīlis ir šogad jau otrais projektu konkursa noslēdzošais datums programmās “Erasmus+: Jaunatne darbībā” un “Eiropas Solidaritātes korpuss”. Tādēļ jauniešu grupām, nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, sociālajiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijām ir pēdējais brīdis sākt darbu pie projektu pieteikumu rakstīšanas, informē “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” (JSPA).