Šobrīd Latvijā jau ir no 80 līdz 120 sociālie uzņēmumi. Taču realitātē tie darbojas vai nu nevalstiskajā sektorā, vai arī retākos gadījumos – kā jebkurš cits uzņēmums.

Atvieglos apstākļus jau strādājošajiem

Sociālās uzņēmējdarbības likums vajadzīgs, lai atvieglotu apstākļus jau šobrīd strādājošajiem uzņēmumiem. Tāpat tas dotu iespēju rasties jauniem tāda veida uzņēmumiem un strādāt bez pastāvošajiem šķēršļiem, norāda Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande.

"Tas izaicinājums ir tāds, ka, darbojoties kā biedrībām un nodibinājumiem, ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, respektīvi, saimniecisko darbību nevar veikt pilnā apmērā. Savukārt, darbojoties un strādājot kā SIA, nereti šis gan administratīvais, gan nodokļu slogs ir tik liels, ka sociālais uzņēmums nevar pastāvēt," teica Ūlande.

Ar jauno likumu varētu veicināt sociālās uzņēmējdarbības vidi, skaidro Labklājības ministrijā. Sociālā uzņēmuma statusu varētu iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Balstoties uz komisijas lēmumu, statusu piešķirtu Labklājības ministrija. Šādam uzņēmumam būs jāizvirza sabiedrībai nozīmīgs mērķis, kā vārdā strādāt. Piemēram, jāiekļauj, darba tirgū noteikta mērķgrupa.

"Piemēram, caur šīs sociālās uzņēmējdarbības mehānismiem var [nodarbināt] bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti un vēl dažas citas mērķgrupas," skaidro Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

"Uzņēmējs darbojas pēc tiem pašiem biznesa principiem kā visi uzņēmēji, bet, kā jau viens no kritērijiem nosaka, visu peļņu, kuru nopelna, nesadala akcionāri dividendēs vai nopērk glaunas, smukas mašīnas vai villas,

bet šo visu peļņu iegulda atpakaļ uzņēmumā, palīdz tiem pašiem cilvēkiem, ko viņi nodarbina vai arī savukārt šo naudu iegulda kādos sociālos mērķos, piemēram, labdarībā, atbalsta paši jau kādas labas, jaukas lietas, sociālajā ziņā, vides aizsardzībā, izglītības pieejamībai un citām sociālajām lietām.”

Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka sociālos uzņēmumus atbrīvos no uzņēmumu ienākuma nodokļa, tie varētu saņemt ziedojumus, dāvinājumus, piesaistīt brīvprātīgos. Savukārt pašvaldībām būtu tiesības piešķirt šādiem uzņēmumiem mantu un cita veida atbalstu.

Plāno, ka Sociālās uzņēmējdarbības likums stāsies spēkā no 2018. gada. Galīgajā lasījumā tas jāpieņem vasarā vai arī vēlākais rudenī. Decembrī Saeima to pieņēma pirmajā lasījumā, un šobrīd līdz 20. janvārim var iesniegt priekšlikumus.

Likumu sauc par kompromisu

Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā likumu sauc par kompromisu starp daudzām iesaistītajām pusēm. Tas esot pietiekami labs virzīšanai tālāk, uzskata asociācijas vadītāja Madara Ūlande.

"Ir ļoti jāskatās, kāds ir šis balanss starp tām prasībām un slogu, ko likums uzliek sociālajiem uzņēmējiem, gan atskaites, gan veidlapas, gan vēl visādas lietas, un tiem labumiem un bonusiem, ko šis likums ir gatavs piešķirt. Šim balansam mēs ļoti sekosim līdzi," teica Ūlande.

Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā lēš, ka ir apmēram 80 līdz 120 biedrības, nodibinājumi vai arī retākos gadījumos vienkārši uzņēmumi, kuri darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem. Tomēr grūti prognozēt, cik no nevalstiskajām organizācijām un komersantiem vēlēsies iegūt sociālā uzņēmuma statusu.

Realitāti varētu palīdzēt ieskicēt Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai", kuru ministrija plāno sākt īstenot jau šogad.

Projektā pārbaudīs labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai. Komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, kā arī cilvēkiem, kuri plāno uzsākt sociālo uzņēmējdarbību, piešķirs grantus. Uzņēmējiem būšot jārēķinās ar regulārām atskaitēm par sociālo ietekmi, norāda projekta vadītāja Ingeborga Linde.

"Provizoriski ir plānots, ka minimālais atbalsts būs, sākot no 5000 eiro. Maksimālais [atbalsts] arī provizoriski 200 000 eiro, atkarībā, protams, no uzņēmuma vēstures, cik tas jau ir ilgi strādājis vai tieši otrādi - jaundibināts - un tā tālāk," skaidroja Linde.

Atbalstīt plāno aptuveni 200 uzņēmumu. Janvārī ministrija vēlas rīkot piecus seminārus visā Latvijā. Tajos iedzīvotājus informēs par atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Pieteikties atbalstam varēs pavasarī, taču konkrēta termiņa pagaidām nav. Līdz 2022. gada beigām kopumā projektam paredzēti aptuveni 19 miljoni eiro.