Piektdien, 22. septembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs aicina uz izstādes „Atgriešanās mājās” atklāšanu un  Ernai Bērziņai/Dzelmei/Ķikurei veltītā albuma atvēršanu muzeja izstāžu zālēs Skolas ielā 10a pulksten 15.00.

Latvija – Vācija – Austrālija – Kanāda – Latvija. Tāds garš, gadiem ilgs ceļš.

Tā būs vēl nebijusi tikšanās – tiksies vienas ģimens trīs mākslinieces, precīzāk, vienkopus būs viņu darbi. Māte Erna Bērziņa / Dzelme / Ķikure (04.10.1906. Ķikuri, Ļaudonas pag., Madonas apr. – 01.01.2003. Kanāda) – grafiķe un literāte; vecākā meita Inese Birstiņa (27.03.1942. Madona – pašlaik dzīvo Kanādā) – tekstilmāksliniece; jaunākā meita Dzidra Mičele /Mitchell/ (21.05.1946. Štutgarte, Vācija – pašlaik dzīvo Austrālijā)- grafiķe, gleznotāja.

Erna Dzelme vairāk pazīstama kā literāte ar pseidonīmu Ķikure, jo emigrācijā izdoti 10 dzejoļu un prozas krājumi, daži publicējumi ilustrēti ar viņas zīmējumiem vai grafikām, Latvijā 2006.g., atzīmējot novadnieces 100 dzimšanas dienu Ļaudonas pagasts un Madonas muzejs izdeva dzejas un prozas krājumu „Es zemes tās”. Šogad meita Inese Birstiņa izdevusi albumu „atgriešanās mājās * Erna/Bērziņa/Dzelme/Ķikure * zīmējumi un teksti”.

Erna bijusi daudzpusīgi apdavināta, tādēļ studējot Mākslas akadēmijas R. Zariņa grafikas darnīcā, paralēli mācījās klavierspēli Tautas konservatorijā, viņai bija interese arī par literatūra. Karš pārtrauca iesākto izstāžu darbību. Emigrācijā pirmos gadus (vēl Eiropā) tapa daži grafikas darbi, zīmējumi, bet Austrālijā šī joma pamazām apsīka. Toties īsajos atpūtas brīžos un klusajās nakts stundās varēja rakstīt. Madonas muzeja krājumos ir daļa no Ernas Ķikures literārā mantojuma, līdz šim neliela grafiku un zīmējumu kolekcija, kura šogad papildinājās ar lielu meitas Dzidras dāvinājumu – 67 mātes darbiem.  

Ernas Dzelmes zīmējumi un grafikas dziļi simboliski attēlo bēgļu gaitas caur savas mātes (mirusi Vācijā) tēlu, dzīvi emigrācijā caur ainavām ar bēgļu nometnēm, bet cerības un sapņus caur abu meitu pieaugšanu autorei tik svešajā vidē.

Abas meitas, Inese un Dzidra jau agri izcēlās ar dotībām vizuālajās izpausmēs – zīmējot, gleznojot, mācoties dažādus rokdarbus, bet ceļi līdz radošajam darbam kā dzīves nepiecišamībai bija atšķirīgi.

Inese studēja franču filoloģiju Sidnejas universitātē, bet mākslai tā nopietni pievērsās tikai 1970. gados Kanādā. Sākusi ar tradicionālo tekstilmākslas nozari – aušanu, viņa pamazām pievērsās filcēšanai un iekļāvās 1970. – 1980. gadu tekstilmākslas uzplaukuma vilnī, kas vēlās pāri kontinentiem. Aktīvākais posms radošajā darbībā  saistāms ar 1980. gadiem, kad viņa strādāja Banfa (Banff) Mākslas centrā, piedalījās un vadīja meistarklases un seminārus, ieņēma dažādus amatus Montreālas Konkordijas universitātes Tēlniecības, Keramikas un Šķiedras mākslas nodaļās. Tad tapa daudzas izstādes Kanādā, ASV, Eiropā un liela personālizstāde 1989.g. Laikmetīgās mākslas muzejā San Paulu, Brazīlijā. Viņas darbi atrodas Kanādas un ASV publiskajās kolekcijās, arī Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs, privātkolekcijās – Kanādā, ASV, Austrālijā, Vācijā, Brazīlijā.

Inese Birstiņa stāsta: „Mani darbi ir par atmiņu, pārveidošanās mirkli, metamorfozi, apziņas maiņām. Tēlu vairums balstās mirkļos starp miegu un pamošanos, kad mēs neesam gluži pārliecināti paši par savām aprisēm un to, kā izstaipās mūsu locekļi, līdz mazliet vēlāk tie atgūst ierasto veidolu.”

Dzidra ļoti pārliecinoši izvēlējās studēt mākslu. Pēc Vaiomingas ģimnāzijas beigšanas 1964. – 1967.g. viņa mācījās Sidnejas tehniskajā koledžā un Ņūkastlas nacionālajā mākslas skolā. Pēc 6 ceļojumu un darba gadiem Eiropā un tikpat pildot skolotājas pienākumus Austrālijā, Dz. Mičele  ļoti daudz glezno, rīko personālizstādes mākslas galerijās un Austrālijas latviešu kultūras centros, piedalās dažādos projektos un grupu izstādēs, ir saņēmusi atzinības un godalgas. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Eiropā, Kanādā, ASV, Jaunzēlandē un Austrālijā.

Dzidra Mičele par saviem darbiem: ”... Mani nodarbina doma, palīst cilvēkam zem ādas, kur ķermenis pauž esamību, varbūt pirnojautas momentā, brīdī starp jūtām un rīcību, kas nenovēršami sekos. Tas acumirklis, kurā koncentrēts viss iespējamais jebkuram vīrietim vai sievietei...”

Madonas izstādē redzēsim Ernas Dzelmes zīmējumus un grafikas, kuri ceļojuši no pirmskara Latvijas, emigrācijas Vācijā un citur Eiropā uz Austrāliju, bet tagad atgriezušies to garīgajā dzimtenē. Pārdomas par eksistenciāliem jautājumiem turpinās meitu darbos – Ineses Birstiņas apjomīgajās instalācijās un Dzidras Mičeles smalkajos gleznojumos.

Izstāde skatāma līdz 29. oktobrim.

Šo projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Madonas novada pašvaldība un Latvijas vēstniecība Kanādā.

Informāciju sagatavoja: projekta autore un vadītāja Inese Jakobi