Jaunumi Vidzemē

Spēja risināt sarežģītas problēmas, radošums un dizaina domāšana ir prasmes, kurām ir strauji augoša nozīme. Tās ir noteicošas konkurētspējas uzturēšanai mūsdienu  ekonomikā, un ar to jārēķinās ikvienam uzņēmumam, organizācijai un teritorijai. Turklāt publiskajā pārvaldē svarīgi koncentrēties uz sabiedrības iesaisti, atmetot vienvirziena komunikāciju. Lai pieņemtu efektīvus lēmumus un radītu labus publiskos pakalpojumus, nepieciešams izprast mērķauditorijas vajadzības. Februārī Vidzemes attīstības konferencē Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) aicināja pašvaldību pārstāvjus un citus sadarbības partnerus diskutēt par neizbēgamo zināšanu revolūciju, kas ver durvis jaunām iespējām.

Vidzemes attīstības konference norisinājās 7.februārī, Valmierā. Pasākums pulcēja plašu speciālistu loku - dalībnieku vidū bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī  tādu organizāciju kā Nodarbinātības valsts aģentūras, ALTUM, LIAA biznesa inkubatoru, Rīgas Tehniskās universitātes, Vidzemes Augstskolas un citu organizāciju pārstāvji, ar kurām ikdienā VPR ir cieša sadarbība, risinot reģiona attīstībai būtiskus jautājumus.

Klātesošie tika iepazīstināti ar dizaina domāšanas metodēm, aktualizējot cilvēku kā centrālo spēlētāju valsts pārvaldē, t.sk. pašvaldību darbā. Konferenci atklāja VPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, sakot: “Dizaina domāšana šķietami ir kaut kas jauns, tomēr šobrīd par to runā arvien vairāk un patiesībā tā vistiešākajā mērā runā par to, kā būtu jāstrādā valsts pārvaldei. Jā, iespējams, šīs metodes ir kaut kas netradicionāls mūsu ikdienā, taču nevajag no tā baidīties – viss jaunais stimulē attīstību!”


Dizaina domāšana pēc savas būtības ir starpdisciplināra, tā caurvijas dažādām nozarēm, kuru centrā ir cilvēks un viņa vajadzības. Dizaina domātāji apgalvo, ka tie darbinieki, kas apguvuši dizaina domāšanas metodes, uzlabo ikdienas darba produktivitāti par vismaz 40%. To ir vērts paturēt prātā, jo ik dienas kādā nozarē norit darbs pie inovatīvu risinājumu radīšanas, cerot radīt efektīvus produktus un pakalpojumus, kuriem ir augsta pievienotā vērtība.  Tas attiecas arī uz uzņēmējdarbības sektoru, turklāt ne tikai dizainējot produktus un pakalpojumus, bet pievēršot uzmanību arī procesam, kurā produkti un pakalpojumi tiek radīti. Dizaina domāšana mazāk fokusējas uz problēmām, bet vairāk uz risinājumiem – tajā tiek piesaistīta gan loģika, gan izdoma, gan arī intuīcija, izzinot mērķauditorijas vajadzības un gaidas. Rūpīga analīze neatņemama procesa sastāvdaļa, tāpēc visa uzmanība tiek vērsta nevis uz pakalpojumu vai produktu, bet gan uz klientu, kas to lietos.

Lai efektīvi pielietotu dizaina domāšanas metodes, nepieciešams izpētīt lietotāju un vidi, kurā tas uzturas. Tas savukārt palīdz precizēt informāciju, kas nepieciešama, lai radītu lietotājam vajadzīgu un intuitīvi lietojamu produktu. Tāpēc arī Vidzemes attīstības konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar VPR attīstības dokumentos uzstādītajiem mērķiem un to ieviešanas progresu, detalizētāk auditorijai skaidrojot to, kādi šobrīd ir aktuālie projekti, kas tiek īstenoti VPR vadībā, un kā tie palīdz sasniegt attīstības plānošanas dokumentos noliktos mērķus. 

Stāstot par līdz šim paveikto, izskanēja arī vairāki izaicinājumi, ar kuriem ik dienas jāsaskaras speciālistiem gan reģiona, gan arī pašvaldību līmenī. Andžejs Stepančuks, VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītājas v.i. atklāj savus novērojumus: “Viens no izaicinājumiem, ar kuru saskaros ne tikai es, bet visticamāk arī citi kolēģi pašvaldībās, ir aktuālo datu pieejamība attīstības rezultātu novērtēšanai. Šobrīd valstī liela daļa statistikas pieejama ar vairāku gadu nobīdi un zemu detalizācijas pakāpi, tas, protams, ir būtisks šķērslis, lai varētu objektīvi novērtēt padarīt darbu ietekmi uz situāciju pašvaldībās un reģionā. Datu trūkums rada papildus šķēršļus, lai sekotu aktuālākajām izmaiņām un tendencēm. Un nedz reģionam, nedz pašvaldībām individuāli nav pa spēkam ar tādu regularitāti un detalizācijas pakāpi veikt tik apjomīgus pētījumus, lai nepieciešamos datus iegūtu, finansiāli tie ir ļoti lieli ieguldījumi, ja katrai no iestādēm tas jādara pašai. Taču dati ir ļoti būtiski, tāpēc risinājums ir jārod. Vēl viens no izaicinājumiem, ar kuru jātiek galā, ir svārstības, ko rada plānošanas periodi. Lai arī projektu īstenošanas gaitā sekmīgi izdodas piesaistīt ES finanšu līdzekļus, tomēr pastāv spēcīga atkarība no plānošanas periodiem un tajos noteiktajām prioritātēm. Vēl viens aspekts, par kuru ikvienam valsts pārvaldē būtu jādomā – par paveiktā pēctecības nodrošināšanu.” Tā kā dizaina domāšanu iespējams pielietot jebkurā valsts pārvaldes līmenī, arī šiem iepriekšminētajiem izaicinājumiem būtu jāpievērš uzmanība, domājot par reģionālo un valsts attīstību kopumā.

Konferences laikā dalībnieki dalījās vairākās darba grupās un izmēģināja dizaina domāšanas metodes, risinot dažādus reģionālas nozīmes problēmjautājumus tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība, transports, enerģētika, kā arī mūžizglītības disciplīnā.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

13.02.2018

Notikumi

«Marts 2024»
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031