Jau septiņpadsmito reizi Mālpilī notiks mākslinieku biedrības Sidegunde rīkotais mākslinieku plenērs. Visu šo laiku tā pastāvīgais atbalstītājs ir bijusi Mālpils novada dome, bet jau ceturto gadu šo iniciatīvu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētā Vidzemes kultūras programma. Par to liels paldies!

Plenēra dominante šoreiz – ainavu glezniecība.  Kāda būs šī plenēra īpatnība? Esam uzaicinājuši piedalīties pieredzējušus profesionālus māksliniekus, kuri, paši strādājot plenērā, dalīsies pieredzē un vadīs diskusijas.

Viena no gleznotājām, kuras darbi zināmi daudziem ainavu cienītājiem, būs Vita Merca: “Kas jādara tieši man? Kur ir mans ceļš? Kā sevi atrast, pilnveidot un sasniegt garīgo dziļumu? Vecmeistariem īstais ceļš sākās ar dabas studēšanu. Daba bija izziņas un iedvesmas avots. Nekas labāks par iešanu dabā nav izdomāts.

Atslēga ir dabas vienreizīgumā, jo nekad neredzot, nedzirdot un nepārdzīvojot nevar sajust ne dabas noslēpumainību ne nianšu bagātību. Atrodoties dabā mākslinieks ir spiests sevi disciplinēt. Vērot. Galvenais spēt kaut daļiņu no tā visa ātri fiksēt. Tāpēc vajadzīga liela pieredze un zināšanas kā to izdarīt. Plenērs dod iespēju to attīstīt. Latviešu tonāli telpiskajā glezniecībā ir spilgti piemēri kā mākslinieki strādājuši dabā, piemēram, vecmeistars Jānis Valters, pēc tam vēlāk Bruno Vasiļevskis. Eiropas kontekstā var pieminēt Gustavu Klimtu.”

“Vidzemes novads, tāpat kā citas Latvijas malu malas, ir bagāts ar daudzām nozīmīgām kultūrvēsturiskām personībām. Izņēmums nav arī Mālpils, kuras vārds un vēstures notikumi uz laiku laikiem būs saistīti ar vairākām ievērojamām dzimtām, no kurām sazarotākās, iespējams, ir divas – Lūkinu un Skulmju dzimta.

Iecerētajās pārrunās vēlos savu stāstījumu veidot saistībā ar Dailes teātri un tā vēsturi. Abas Mālpils dzimtas laiku lokos visciešākā veidā bijušas saistītas ar to un šeit var vilkt daudzas paralēlēs, kuras krustojas, mijas un viena otru papildina.

Pārrunu aktualitāti redzu un saistu ar nozīmīgu, lielu personību nepieciešamību, jēgpilnu darbu mākslā un dzīves norisēs. Un, neraugoties uz lielo darbu, pienākumu apjomu nekad neaizmirsa savas saknes, kas cieši ieaugušas Mālpilī,” par to mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne.

Savukārt pieredzējusī gleznotāja Silvija Meškone dalīsies pārdomās par to, ar ko atšķiras dekors no glezniecības, kā veidojas gleznieciskā telpa un kas ir amatnieks, mākslinieks, personība mākslā…

Informāciju sagatavoja:

Mākslinieku biedrības Sidegunde valdes priekšsēdētāja

Helēna Medne