Projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijā kopš augusta beigām norisinās būvniecības darbi, kuru rezultātā baznīca piedzīvos nozīmīgus vizuālos un drošības uzlabojumus, kā arī kļūs pieejamāka apmeklētājiem.

Iepirkuma procedūras rezultātā nolīgtais būvuzņēmējs SIA “Warss+” veiks ēkas fasādes atjaunošanu, lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūves darbus, iekštelpu piemērošanu ekspozīcijas un baznīcas funkciju nodrošināšanai, kāpņu uz baznīcas torni restaurāciju un baznīcas torņa pielāgošanu apskates funkcijai.

Projekta ietvaros paredzēts veikt iekštelpu pārkrāsošanu, grīdas izbūvi, maksimāli saglabājot esošos grīdas dēļus, ugunsdzēsības signalizācijas un zibens aizsardzības sistēmas izbūvi, kā arī jaunas elektroinstalācijas izbūvi. Baznīcas ēkā tiks veikta logu nomaiņa – pagājušā gadsimta otrajā pusē ievietotos logus nomainīs jauni, energoefektīvi logi, kuru arhitektoniskais izpildījums būs maksimāli pietuvināts vēsturiskajiem baznīcas logiem, kādi tajā bija 1739. gadā.

Tehniskajā projektā iekļauta torņa jumta seguma nomaiņa, zibensaizsardzības sistēmas atjaunošana, automašīnu stāvlaukuma izbūve 550 m² platībā. Finanšu resursu ierobežotās pieejamības dēļ automašīnu stāvlaukuma pamatni veidos grants segums, izmantojot atbilstošu minerālmaisījumu, savukārt baznīcas ieejas ietves segumā tiks izmantoti granītakmeņi.

Tehnisko projektu izstrādāja arhitekts Mikus Lejnieks (SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”), kas īpašu vērību pievērsis baznīcas īpašo vērtību restaurācijai – vēsturiskajiem soliem un 1836. gadā darinātajām durvīm. Tāpat īpaši saudzīgu attieksmi prasa 1739. gadā ieklātais akmens plākšņu segums pie baznīcas ieejas, kas savu funkciju pilda jau 280 gadus.

Tāpat uzmanība tiks pievērsta blakus esošajam vēsturiskajam koka namiņam, kurā plānots izvietot brīvdabas ekspozīciju, kas būs veltīta Rubenes draudzē visilgāk kalpojušam mācītājam Kristofam Harderam (1772 – 1817), kurš rakstīja, tulkoja un izdeva grāmatas ar mērķi izglītot latviešu zemniekus. Kristofs Harders 1795. gadā izdeva pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā. Hardera izdotajos, populārajos "Vidzemes kalendāros" tika publicēti arī paša mācītāja izdomātie vīriešu un sieviešu vārdi.

Kopējā būvdarbu līguma summa, kas noslēgta ar SIA “Warss+”, ir 254 313, 40 eiro, no kuriem 85% ir Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Būvuzraudzību veic vaidavietis Arnis Urbāns, kura atalgojuma lielāko daļu veido viņa brīvprātīgais darbs, atbalstot Rubenes baznīcas atjaunošanu.

Galvenais projekta uzdevums ir saglabāt ēkas funkcionalitāti, vienlaikus paredzot iespēju nodrošināt baznīcas telpu diennakts pieejamību un kultūrvēsturiskās ekspozīcijas apskati, īpaši izceļot Rubenes baznīcu kā Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ar tam piederošajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Piemēram, baznīcas vecākā daļa ir altārtelpa, kas savu unikālo un vēsturisko šarmu un noslēpumus saglabājusi no 13. gadsimta līdz mūsdienām. 1739. gadā altārtelpai piebūvēta draudzes telpa, barokālais tornis un ģērbkambaris ziemeļu fasādē ir ticis pārbūvēts 1836. gadā , kas savu izveidoto apjomu, tāpat kā ieejas portiks, saglabājis līdz šodienai. Savukārt virs galvenās ieejas no 1740. gada ir saglabājies akmenī kaltais Cimmermaņa ģerbonis.

Vēl viena projekta sadaļa ir interaktīvas ekspozīcijas “Pa Hronikas pēdām” izveidošana, kas vēstīs par būtiskiem kultūrvēstures notikumiem ne tikai vietējā mērogā, bet arī kontekstā ar norisēm Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Vēsturisko materiālu izpētē, apkopošanā un ekspozīcijas satura izstrādē piesaistīta zinoša ekspertu un profesionāļu komanda. Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas fasādes, interjera, iekārtas priekšmetu un liturģisko trauku apkopojumu un vēsturisko aprakstu gatavo Jānis Kalnačs (Dr.art. Vidzemes Augstskolas profesors), savukārt ekspozīcijas saturisko daļu – vēstures eksperts Gundars Plešs. Ekspozīcijas tehniskos risinājumus 3D modulācijas veidā sagatavos un uzstādīs SIA “DdStudio”.

Projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus. Projekta vadošais partneris ir Siguldas novada dome, partneri – Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Cēsu, Amatas, Valkas un Pārgaujas novadu pašvaldības, Valmieras pilsētas pašvaldība, Cēsu Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā draudze un Valmieras Svētā Sīmaņa Evaņģēliski luteriskā draudze.

Projekta kopējās izmaksas visiem partneriem plānotas 9 385 265,75 eiro apmērā, no tiem ERAF finansējums ir 5 634 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums ir 262 437,47 eiro. ERAF finansējums Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes aktivitātēm ir 237 677,00 eiro, tajā skaitā Kocēnu novada domes priekšfinansējums snieguma rezerves nodrošināšanai – 14 498,30 eiro un Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes līdzfinansējums – 41 943,00 eiro.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Upīte
Kocēnu novada domes
Attīstības nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel.: 26115449
E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv