Valmieras muzeja Izstāžu nama foajē no 15. jūnija skatāma ekspresizstāde “Grāmatām veltīts mūžs. Izdevējam Jānim Dūnim – 130”. Izstāde skatāma līdz 18. jūlijam.

Jānis Dūnis dzimis Valmieras apriņķa Ozolu pagasta Dūņos 1891. gada 22. jūlijā. “Pēc tirdzniecības skolas beigšanas Jānis vēlējās atvērt nelielu grāmatu veikaliņu, taču tirdzniecības atļaujas izsniegšana neizturēja cenzūru. Tomēr 1912. gadā viņam izdevās atvērt grāmatu veikalu un kopā ar brāli Kārli kļūt par foto ateljē īpašniekiem. Lai apgūtu nepieciešamās fotografēšanas prasmes, trīs gadus Jānis bija māceklis pie tolaik populārākā Valmieras fotogrāfa Jāņa Sarkangalvja,” stāsta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.

Valmiera. Rīgas iela. 1930. gadi. Pa labi (21. numurā) Jāņa Dūņa grāmatu veikals, Valmieras muzeja krājums

1917. gadā brāļi izdevīgi iegādājas vācu tautības vietējā tipogrāfa Treija tipogrāfiju un jau tā gada vasarā pārvietoja tipogrāfiju uz tirgotāja M. Kreišmaņa kādreizējo namu Rīgas ielā Nr. 21. Tur 1919. gada vasarā Jāņa Dūņa uzraudzībā iespieda pirmās Ziemeļlatvijas pastmarkas.

Jāņa Dūņa grāmatu un rakstāmlietu tirgotava darbojās līdz 1940. gada jūlijam, kad spiestuvi un grāmatu veikalu nacionalizēja un īpašums pārgāja valsts lietošanā. 1941. gada 14. jūnija naktī arī Dūņiem nācās atstāt savas mājas. Pamatojums ģimenes galvas arestam bija uzrādītais dokuments, kurā rakstīts, ka “Jānis Dūnis, apmēram 200 nosaukumu grāmatu izdevējs, ir sociāli bīstams”. Valmieras dzelzceļa stacijā Jāni Dūni nošķīra no ģimenes un ievietoja citā vagonā. Viņš mira izsūtījumā soda nometnē 1944. gada 15. oktobrī. Dzimtenē pēc daudzu gadu prombūtnes (1957) atgriezās dzīvesbiedre Emma (1900–1982) un dēli Romāns (1925–2008) un Jānis (1927–2003).

Izstādē var aplūkot Jāņa Dūņa izdevniecībā izdotās grāmatas un pastkartes, viņa foto ateljē uzņemtās fotogrāfijas, abu veikalu iekšskatus un dažādus priekšmetus, piemēram, tintnīcas, pulksteņus, rakstāmspalvas u.c.

Informāciju sagatavoja:
Valmieras muzejs