.png)
|
Arhīva kalendārs
Atbalsta programmas “ZĪLE” mērķis ir veicināt jaunu produktu un inovāciju realizēšanu, stiprināt esošos uzņēmumus un veicināt jaunu tehnoloģisku uzņēmumu veidošanos Valmieras pilsētā un Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novados. Turklāt programma paredz visām iesaistītajām pašvaldībām kļūt par labvēlīgu vietu, kur uzņēmumiem veidoties, attīstīties un nobriest. Viena inovāciju projekta minimālais atbalsta apjoms ir EUR 2 000, bet maksimālais atbalsta apjoms ir EUR 10 000. Maksimālā atbalsta intensitāte ir 80%. Par atbalsta programmu “ZĪLE” visās četrās pašvaldībās tiks organizēti informatīvi pasākumi, kuros varēs saņemt detalizētu informāciju un atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Aicinām uzņēmējus pieteikt projektus inovāciju atbalsta programmai “ZĪLE”, iesniedzot savus pieteikumus Valmieras Attīstības aģentūrai elektroniskā formātā līdz 2019. gada 10. jūnijam plkst. 24.00. Pieteikumus var nosūtīt uz e-pasta adresi agentura PIE valmiera PUNKTS lv vai pa pastu, adresējot Valmieras Attīstības aģentūrai, Purva ielā 12A, Valmierā, LV-4201. Ar visu projekta dokumentāciju, kā arī informāciju par informatīvo pasākumu norisi var iepazīties Valmieras Attīstības aģentūras mājas lapā http://developvalmiera.lv/zile/. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem. Vairāk informācijas: Ilze Eglāja mob. t. 26180733
Ar atzītu, augstākās meistarības latviešu mākslinieku sniegumu, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO), trīs Baltijas valstu diriģentu dalību un daudzveidīgu koncertprogrammu 2014. gada 31. maijā durvis apmeklētājiem vēra Koncertzāle “Cēsis”. Pēc nemitīgā attīstītībā aizvadītiem pieciem gadiem, veidojot tikai sev raksturīgu un augstvērtīgu kultūras programmu, varam kopīgi svinēt pirmo nozīmīgo jubileju. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir kā muzikāla arka, kas vieno Koncertzāles “Cēsis” atklāšanas koncertu un piektās jubilejas vakaru, kurā dzirdēsim divus spožus romantisma laikmeta šedevrus. Svētku koncerta pirmajā daļā skanēs krievu klasiskās mūzikas ikona, viens no visu laiku populārākajiem klavierkoncertiem – Pētera Čaikovska Pirmais koncerts klavierēm un orķestrim. Tā skaistās, majestātiskās ievadtaktis pazīstamas ikvienam. Kopā ar LNSO muzicēs Reinis Zariņš, kurš Čaikovska Pirmo spēlēs pirmo reizi. Zinot, cik rūpīgi Reinis iedziļinās ik jauna opusa iestudēšanā, ar lielu interesi gaidām, kādas līdz šim nedzirdētas dzīles pianists būs atradis šajā visiem tik labi zināmajā opusā. Koncerta otrajā daļā klausīsimies Riharda Vāgnera operas “Valkīra” pirmo cēlienu, ko bieži vien atskaņo kā autonomu skaņdarbu – tik pilnīgs tas ir savā uzbūvē, dramatiskajā intensitātē un muzikālās valodas pievilcīgumā. “Valkīra” ir otrā no Vāgnera grandiozā cikla “Nībelunga gredzens” operām (secībā – “Reinas zelts” jeb ievads, “Valkīra”, “Zīgfrīds”, “Dievu mijkrēslis”). Pavasaris uz vasaras sliekšņa, koncertzāles jubileja un Vāgnera saviļņojošā mūzika izcilā atskaņojumā! Zīglindi dziedās Latvijas klausītājiem labi pazīstamā zviedru soliste Līne Karlsone, Zīgmunds būs lieliskais zviedru tenors Mihaels Veiniuss, kurš dziedāja šo lomu LNO iestudējumā, savukārt Hundinga lomā redzēsim izcilo somu basu Timo Rīhonenu. Visi trīs solisti ir pieprasīti un nepārspējami vāgneristi uz pasaules lielākajām skatuvēm. Jubilejas koncerts būs īpašs arī ar to, ka tajā tiks izmantota Koncertzālē “Cēsis” teicami ierīkotā, bet reti izmantotā orķestra bedre. “Valkīru” baudīsim daļēji kā izrādi – tās darbību virzīs pieredzējušais Vāgnera interprets Viesturs Kairišs, kurš pirms vairākiem gadiem Latvijas Nacionālajā operā bija “Nībelunga gredzena” triju pamatdaļu režisors inscenētājs. Pie diriģenta pults – LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, reizēs, kad pievēršas operas žanram, diemžēl pārāk reti, kad dara to, rezultāts ir fascinējošs. Koncertzāles “Cēsis” jubilejā gaidāma vēl kāda mākslinieciska atkalsatikšanās - pirms svētku koncerta tiks atklāta izcilā domātāja un mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943-2016) darbu izstāde “Turpinājums”. Tieši talantīgais, scenogrāfs, grafiķis, grāmatu un plakātu dizainers ir veidojis Koncertzāles “Cēsis” logotipu. Mākslinieka darbi no Ulda Pīlēna privātkolekcijas bija skatāmi arī koncertzāli atklājot, 2014. gada maijā. INSIGNIA mākslas galerijā būs izstādīts episkais Ilmāra Blumberga gleznu cikls "Visu laiku snieg" no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kas pirmo reizi būs apskatāms ārpus Rīgas. Tā ir personiskā pieredzē balstīta monumentāla sāga, kurā autora dramatisko likteņgaitu atmiņu plūsma liek izdzīvot Latvijas vēsturi no staļiniskā režīma deportācijām līdz neatkarības atgūšanai. Mākslinieks pie šī cikla strādāja divdesmit gadus. Ciklu vēl vērienīgi papildinās lielformāta gleznas, kas īpaši atlasītas no mākslinieka dēla Ilmāra Blumberga juniora kolekcijas. 1. jūnijā aicinām ieplānot Cēsis, jo koncertzāles piektajā jubilejā gaidāmi notikumi visas dienas garumā. No 11.00 – 15.00 koncertzāles restorānā “Epikūra dārzs” ar skaistu skatu pār pilsētas jumtiem būs iespēja baudīt dzimšanas dienas branču. Plkst. 15.00 bezmaksas kino seansā varēs noskatīties koncertzāles atklāšanas koncertu ar LNSO, Egila Siliņa, Aleksandra Antoņenko, Reiņa Zariņa, Raimonda Paula, Kristīnes Blaumanes un daudzu citu mākslinieku piedalīšanos. Plkst. 17.00 sekos Ilmāra Blumberga izstādes atklāšana, bet 19.00 dienas kulminācija – svētku koncerts “Čaikovska pirmais un Vāgnera Valkīra”. Biļetes uz jubilejas koncertu nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv Tālr.: +371 26171151
Publiskā apspriešana notiks no 2019.gada 10.maija līdz 2019.gada 31.maijam. Savukārt 17. maijā iedzīvotāji aicināti apmeklēt publiskās apspriešanas sanāksmi plkst.18.00 Mazsalacas novada Kultūras centrā, Rūjienas ielā 1, Mazsalacā, Mazsalacas novadā.
Mazsalacas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis: “Publiskā informācijas telpa ir piesātināta ar informāciju par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, tomēr pārsvarā viedokli un pārdomas pauž eksperti. Būtībā šis ir jautājums, kas tieši ietekmē ikvienu iedzīvotāju un vēl lielākā mērā to, kurš dzīvo lauku reģionos. Lai konstruktīvi varētu virzīt tālāko reformas gaitu, Mazsalacas novada pašvaldības domes deputāti uzskata, ka nozīmīgākais ir vispirms apkopot iedzīvotāju viedokli. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas novada politiķi varēs pilnvērtīgi un pamatoti aizstāvēt novada iedzīvotāju intereses, paužot to nostāju, ko iedzīvotāji būs norādījuši par sev vēlamo, nevis to, ko iedomājamies par labāko esam.” Aizpildītās aptaujas lapas Mazsalacas novadā deklarētie iedzīvotāji var iesniegt līdz 2019.gada 31.maija plkst.16.00 Mazsalacas novada pašvaldībā, Pērnavas ielā 4, Sēļu un Ramatas pagasta pārvaldēs, vai nosūtīt elektroniski parakstītas uz e-pastu dome.mazsalaca PIE mazsalacasnovads PUNKTS lv. Aptaujas lapas pieejamas iepriekš minētajās iestādēs un mājas lapā www.mazsalaca.lv. Mazsalacas novads, ar administratīvo centru Mazsalacas pilsētā, atrodas Vidzemes ZR daļā, robežojas ar Igaunijas Republiku, ar Rūjienas, Burtnieku un Alojas novadiem. Mazsalacas novads izveidots 2009.gada 1.jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju ar Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastiem. Novada platība ir 417 km2. Pēc PMLP datiem 2018.gada 1.janvārī Mazsalacas novadā dzīvoja 3 267 iedzīvotāji, no tiem 1 264 (38,7% no visiem novada iedzīvotājiem) dzīvoja Mazsalacas pilsētā. Anete Gluha Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 25447706
"Jau sen mīlu Rahmaņinova Variācijas par Šopēna tēmu - līdz galam nenovērtētu un pat brīžiem aizmirstu opusu – kas man personiski cieši korelējas ar Vesperēm tieši satura ziņā. Ierakstīju arī dažas ne tik bieži atskaņotas dziesmas un miniatūras, kā arī atļāvu sev mazliet lielāku brīvību, dažiem opusiem pieskaroties arī kā aranžētājs. Rahmaņinova daba vienmēr bijusi man tuva stihija, tāpēc monogrāfiskajam albumam nolēmu veidot šādu koncepciju,” jauno albumu, kas klajā nāks 17. maijā, raksturo pats Georgijs Osokins. Ierakstu G. Osokins nolēmis veltīt Gidonam Krēmeram, kurš kā neatkārtojams mūziķis un apbrīnojams cilvēks viņam nozīmējot ļoti daudz, sniedzot iedvesmu jauniem meklējumiem. Pēc fināla Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā pianists Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus "izcils, neparedzams un revolucionārs». 2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs kļuvis par Kremerata Baltica rezidējošo viesmākslinieku - kopā ar Likā Debargu viņš ir pirmais, kuram 22 gadu pastāvēšanas vēsturē orķestris piešķīris šādu titulu. Šobrīd G. Osokins ir visvairāk koncertējošs Latvijas pianists, šajā gadā sniedzot nozīmīgas debijas Berlin Konzerthaus, Elbphilharmonie Lielajā zālē, uz prestižajos festivālos Klavier-Festival Ruhr un Bern International Piano Series. Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās kopā ar Gidonu Krēmeru, un pēc koncertiem Vācijā, Lielbritānijā, Krievijā un Francijā gaidāmas tūres arī Āzijā un ASV. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Mediju kontaktiem:
Kausa izcīņa risināsies 22. jūnijā Alūksnē – Pilssalas un atpūtas kompleksa „Jaunsētas” volejbola laukumos. Kausa izcīņu organizē Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību „Eko teritoriju attīstība” un novada volejbola sabiedrisko aktīvu. Kausa izcīņa notiek vīriešu un sieviešu grupās. Jau par tradīciju kļuvis, ka uz Katrīnas kausa tiek iegravēti sacensību uzvarētāju vārdi un uzvārdi, tā tas būs arī šogad, bet pats kauss paliek glabāties pie organizatoriem. 1.-3. vietu ieguvēju komandas dalībnieki visās grupās tiek apbalvoti ar speciāli sacensībām gatavotām medaļām un naudas balvām, bet katrs dalībnieks saņem organizatoru sarūpētus spēles krekliņus. Ar naudas balvām tiks apbalvoti arī 4. vietas ieguvēji. Kā sacensību dalībnieki, tā līdzjutēji un viesi būs gaidīti gan uz sacensībām, gan, lai interesanti un lietderīgi pavadītu savu brīvdienu Alūksnē. Plašāku informāciju par atpūtas iespējām pilsētā meklējiet www.visitaluksne.lv. Sacensības šogad kuplinās muzikāli izklaidējoša programma, kā arī sacensību vietās darbosies dažādas bufetes. Sagatavoja: Sanita PĀSA,
Šogad notiks jau divdesmit pirmais tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”. Festivāla koncertam Alūksnē 25. maijā gatavojas 4105 dejotāji no 181 deju kolektīva, savukārt 31. maijā notiks festivāls Talsos, kam pieteikušies 2624 dejotāji no 115 deju kolektīviem. Festivālā Alūksnē būs pārstāvēti dejotāji no Aizputes, Alūksnes, Auces, Babītes, Baldones, Balvu, Bauskas, Brocēnu, Cēsu, Ciblas, Daugavpils, Dobeles, Dundagas, Engures, Gulbenes, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jūrmalas, Kandavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Lubānas, Ludzas, Mālpils, Mārupes, Pāvilostas, Preiļu, Priekuļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rīgas, Ropažu, Rugāju, Saldus, Siguldas, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Valkas, Ventspils, Viļānu pilsētām un novadiem. Notiks ielu koncerti pie Jaunās pils, Kultūras centra un Pilssalā Bērnu tautas deju festivāla dalībnieki Alūksnē ieradīsies jau no rīta un dosies uz Alūksnes Mākslas skolu, kur notiks kolektīvu reģistrācija. No pulksten 12.00 līdz 16.00 Pilssalas estrādē notiks lielkoncerta programmu mēģinājumi. Savukārt no pulksten 12.30 līdz 15.00 mazo dejotāju kolektīvi priecēs alūksniešus ar ielu koncertiem, kas notiks trīs vietās: pie Alūksnes Kultūras centra, pie Alūksnes Jaunas pils un Pilssalā, pie pašvaldības aģentūras “ALJA” ēkas. Pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv pieejama sīkāka informācija par to, kādi kolektīvi uzstāsies katrā no norises vietām. Dienas gaitā mazie dejotāji arī apciemos vairākus tūrisma objektus Alūksnes teritorijā. Svētku dalībnieku gājiens noslēgsies ar lielkoncertu estrādē Deju festivāla dalībnieku svētku gājiens sāksies pulksten 17.00, un tas virzīsies maršrutā Brūža iela-Pils iela-Pilssalas iela uz Pilssalas estrādi. Pēc gājiena estrādē sāksies lielkoncerts “Deju kaleidoskops”. Astoņu novadu programmas koncertā izdejos Alūksnes, Balvu un Rugāju, Gulbenes, Limbažu, Rēzeknes un Viļānu, kā arī Rīgas pilsētas 2539 dejotāji. Lielkoncerta režisore Eva Aizupe aicina: “Atliek vien kaleidoskopu grozīt un būt gatavam pārsteigumam.” Aicinām novada iedzīvotājus sveikt gājiena dalībniekus – mazos dejotājus no visas Latvijas un vērot festivāla lielkoncertu. Svētku koncertos ieeja bez maksas. Bērniem darbosies atrakciju parks Visas dienas garumā Alūksnes Pilssalā no pulksten 10.00 darbosies bērnu atrakciju parks “Kids wonderland” (par maksu). Bērni visas dienas garumā varēs atpūsties piepūšamajās atrakcijās, ballēties putu un burbuļu diskotēkās, spēlēt lāzertagu, izmēģināt roku Airsoft šautuvē. Māmiņas varēs piedalīties labdarības andelē un atpūsties “HAPPY” māmiņu teltī, kur bērniem paredzēts rotaļu laukums un interesantas radošās aktivitātes un balvas no atbalstītājiem. Labdarības andelē var aiznest divas bērnam vairs nevajadzīgas mantiņas un vienu sev vajadzīgo paņemt vietā. Pārējās mantiņas nonāks kādā no bērnu namiem. Būs apgrūtināta autotransporta kustība pilsētā 25. maijs ir arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena, tādēļ jāņem vērā, ka šajā dienā sakarā ar bērnu deju festivāla dalībnieku ēdināšanas nodrošināšanu pie atsevišķiem vēlēšanu iecirkņiem pilsētā – Alūksnes pilsētas sākumskolas un Alūksnes novada vidusskolas būs apgrūtināta satiksme. Ierobežota autotransporta kustība būs arī pie Alūksnes Kultūras centra, uz kurieni pārcelts vēlēšanu iecirknis no administratīvās ēkas, taču cilvēkiem ar kustību traucējumiem piekļuve būs nodrošināta. Turklāt jāņem vērā, ka Kultūras centra apkārtnē notiks arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Bērnu deju kolektīvi Alūksnē ieradīsies ar autobusiem, tādēļ tos būs nepieciešams izvietot vairākos stāvlaukumos pilsētā. Līdz ar to šie stāvlaukumi diemžēl nebūs pieejami pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem. Šie publiskie stāvlaukumi būs: pie Melnuma ielas, pie Tempļakalna ielas gājēju tilta, Ojāra Vācieša ielā pie kafejnīcas “Altiņš”, Skolas ielā, Pils ielas malā pie Jaunās pils. Precīzāka informācija par satiksmes ierobežojumiem Alūksnē 25. maijā sekos, tā būs publicēta pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv. Bērnu tautas deju festivālu “Latvju bērni danci veda” organizē Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs un Alūksnes novada pašvaldība, atbalsta “Swedbank” un “Kārums”. Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Baltijas jūras reģiona valstu "LowTEMP" pionierprojekts tepat Gulbenes novada Beļavas ciemā
2018./2019. gada apkures sezona Beļavas ciemā gan Vidzemei, gan Latvijai deva vēl nebijušu pieredzi. Šobrīd Beļavas ciems vairāku Baltijas jūras reģiona valstu vidū ir kļuvis par pionierprojektu, izbūvējot modernu siltumapgādes sistēmas aprīkojumu un testējot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas. Gulbenes novada pašvaldība kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Vidzemes plānošanas reģionu kopš 2017. gada īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēmas Baltijas jūras reģionā” (LowTEMP). Tā ietvaros Beļavas ciemā tika uzstādīta izmēros piecas reizes mazāka, bet daudz efektīvāka katlu māja. Salīdzinot ar veco katlu māju, jaunā apkures katla efektivitāte ir 93%, stāsta Sandis Kalniņš, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas energopārvaldnieks. Pārbūvētas siltumtrases ar jaunām un rūpnieciski izolētām caurulēm, ievērojami samazinot siltuma zudumus. Pēc šī brīža datiem siltuma zudumi ir aptuveni 3-7%. Jaunajai siltumapgādes sistēmai šobrīd irpieslēgts tautas nams, pagasta pārvaldes ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un veikals. Taču zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta Beļavas pagasta pārvaldes ēkai un tautas namam. Abas ēkas ir siltinātas, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai centralizēto siltumapgādi nodrošinātu ar zemu siltumnesēja temperatūru, kas atbilst 4. paaudzes apkures sistēmām. Piemēram, tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75 ° C līdz 120 ° C, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no 40 ° C līdz 70 ° C, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedz enerģijas ietaupījumu.
Par zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi Vidzemes plānošanas reģions stāstīja VPR Tematiskajā izdevumā “Energopārvaldība Vidzemē”, kas iznāca 2018. gada septembrī. Vairāk lasiet: http://jauna.vidzeme.lv/upload/Tematiskais_izdevums_Energoprvaldba_Vidzem%20Septembris.pdf "Tāpat kā citās valstīs, tā arī Latvijā šobrīd notiek diskusijas par plusiem un mīnusiem pārejai uz 4. paaudzes centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama stratēģiska plānošana gan valsts, gan pašvaldību līmenī, lai noteiktu prioritāro siltuma avotu, tā sadales tīklu un siltuma saņēmēju. Ir pierādīts, ka pašvaldībās zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde ir dzīvotspējīga un iespējama, tiecoties uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, fosilā kurināmā un enerģijas patēriņa samazināšanu. Tādējādi šobrīd centralizētajai siltumapgādei ir jābūt elastīgai, lai tās esošo infrastruktūru varētu pielāgot jauniem risinājumiem," uzsver Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore un profesore,“LowTEMP” projekta eksperte. Līdz ar jauno siltumapgādes sistēmu Beļavas ciemā, tika uzstādīta attālinātās datu nolasīšanas sistēma. Šajā apkures sezonā ievāktie dati būs nozīmīgs pamats zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes stratēģijas ieviešanai Gulbenes novadā, uzsver Sandis Kalniņš. "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes koncepcija ir ideāla daudzdimensiju koncepcija, lai radītu konsekventu un uzticamu pieeju, iesaistot dažādas puses - centralizēto siltumapgādes uzņēmumu operatorus, vietējo kopienu, pašvaldību, enerģētikas ekspertus un akadēmiskos spēkus ar kopīgu mērķi izveidot vienotu pāreju uz viedām energoapgādes sistēmām. Lai izvērtētu stiprās un vājās puses pārējai uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi, būtiska loma ir augšupejošai pieejai, sākot ar reāliem pilotprojektiem un pasākumiem līdz pat daudz globālākai vīzijai," Vidzemes plānošanas reģionam atklāj Francesco Romagnoli, “LowTEMP” projekta vadītājs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Pilotvieta Alūksnēs pilsētā - PII "Pienenīte" Vidzemes plānošanas reģions “LowTEMP” projekta ietvaros cieši sadarbojas ar Alūksnes novada pašvaldību un tās teritorijā esošo pirmskolas izglītības iestādi “Pienenīte”. PII “Pienenīte” ir izvēlēta par Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietu, kur pārbaudīt esošo centralizētās siltumapgādes sistēmu un to mēģināt pielāgot zemas temperatūras centralizētajai siltumapgādei. "Šajā vasarā bērnudārza vismaz vienā telpā tiks veikta esošās centralizētās siltumapgādes rekonstrukcija – siltummezglu optimizācija, cauruļvadu pārbūve un iespējama arī radiatoru virsmu nomaiņa. Šobrīd pārbūvi plānots veikt lokālā apjomā, piemēram, vienā grupiņā. Turpināsim arī sekot līdzi datiem par iekštelpu klimatu – gaisa temperatūras un mitruma rādītājiem un CO2 līmenim telpā/-ās. Šie dati ir būtiski, lai nodrošinātu bērnudārza bērniem piemērotu vidi. Ja izdosies esošo sistēmu pietuvināt zemas temperatūras sistēmas prasībām vismaz vienā grupiņā, un ievāktie dati liecinās par uzlabotu iekštelpu klimatu un efektīvāku siltumenerģijas patēriņu, pirmie soļi uz intelektuālo ēku atbilstoši to iemītnieku prasībām būs sperti,” atklāj Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona “LowTEMP” projekta eksperts.
Citu valstu pieredzes pārnese uz Vidzemi Lai labāk izprastu zemas temperatūras centralizētas siltumapgādes dažādās iespējas, “LowTEMP” projekta partneri organizēja vairākas pieredzes apmaiņas vizītes. Viena no tām notika šī gada janvārī Berlīnē, Vācijā. Kopā ar RTU, Gulbenes novada pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģionu braucienā piedalījās Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis. Ingus Berkulis stāsta: “Brauciena laikā iepazinos ar vietējā siltumenerģijas uzņēmuma veiktajām darbībām, lai realizētu zemas temperatūras sistēmu lokālā siltumapgādes apkalpes zonā - dzīvojamā kvartālā. Savukārt Cottbus pilsētā vietējās pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekotājs dalījās ar pieredzi par enerģētiski neatkarīgas septiņu dzīvokļu mājai nepieciešamās saules enerģijas iegūšanu un uzkrāšanu. Šāda pieredze nākotnē pārņemama arī Alūksnē, plānojot dzīvojamā fonda būvniecību pilsētā, t.i. energoefektīvus risinājumus ēkas konstrukcijām.”
Foto autors: Stefan Simonides, BTU Cottbus Senftenberg, Vācija Marta beigās “LowTEMP” projekta komanda no Latvijas piedalījās partneru sanāksmē Klaipēdā, Lietuvā, kur Klaipēdas Universitāte dalījās pieredzē par saules enerģijas izmantošanu savām ēkām. Atjaunojamie energoresursi, tostarp, saules enerģija, zemes siltums un biomasa tiek sasaistīti ar enerģijas iegūšanu zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai. “Beļavas ciemā ir uzstādīta meteostacija, kas sniedz pašvaldībai daudzpusīgus datus par āra klimatu. Ņemot vērā šos datus, mēs izvērtēsim, cik izdevīgs ir plāns par saules paneļu uzstādīšanu apkures siltumapgādes cirkulācijas sūkņu darbības nodrošināšanai,” stāsta Sandis Kalniņš.
Foto no kreisās: Līga Puriņa-Purīte, Baiba Norberte, Sandis Kalniņš, Baiba Kalmane, Mārtiņš Kaļva un Jānis Barinskis. Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
23.maijā plkst.14.00 Valmieras muzejā notiks Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas lekcija par Valmieras devumu Neatkarības karā, īpaši izceļot Latvijas armijas 1.Valmieras kājinieku pulku, ko sāka formēt 1919.gada 18.februārī Tērbatā (Tartu). Jaunizveidotajam latviešu kājnieku pulkam piešķīra lielākās Ziemeļvidzemes apriņķa pilsētas – Valmieras – vārdu. Lekciju aicināts apmeklēt ikviens interesents, īpaši gaidīti skolēni. No 24.līdz 27.maijam pie Valmieras Kultūras centra būs skatāma Valmieras muzeja izveidotā ekspresizstāde “Ar Valmieras vārdu Brīvības cīņās”. Septiņos lielformāta stendos būs atainoti stāsti un vēsturiskas fotogrāfijas par notikumiem un cilvēkiem Valmierā, kuriem bijusi būtiska nozīme, aizstāvot Latvijas valsts neatkarību. Valmierieši aktīvi iesaistījās Latvijas kā brīvas valsts izveides ceļā. Aicinām uzzināt vairāk un godināt priekšgājēju paveikto, saskatot, ka ikviens šodien Latvijas labā varam paveikt ļoti daudz. Izstāde aicinās padomāt, ko mums katram nozīmē brīvība, kas tā ir valstij, kas latviešiem, kā arī lepoties ar savu pilsētu un valsti. 24.maijā no plkst.10.45 laukumā starp Valmieras sākumskolu un Valmieras Valsts ģimnāziju (VVĢ) notiks pulcēšanās gājienam, kas sāksies plkst.11.00 un virzīsies pa Leona Paegles ielu uz Skolnieku rotas pieminekli (Leona Paegles ielā 1). Paralēli gājienam tiks nolikti ziedi piemiņas vietā VVĢ parkā un Valmieras pilsētas (centra) kapos pie Edgara Krieviņa atdusas vietas. Ap plkst.11.20 notiks piemiņas brīdis pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, kur, izskanot Latvijas un Igaunijas valsts himnām, svinīgām uzrunām, izrādīsim godu un cieņu tā laika drosmīgajiem cīnītājiem. Pēc piemiņas brīža gājiens tālāk virzīsies uz Valmieras Kultūras centru, kur laukumā pie tā ap plkst.12.00 paredzēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra defilē priekšnesumi. Pirms NBS orķestra priekšnesuma izglītības iestāžu un militāro organizāciju delegāciju vadītāji noliks ziedus pie Viljandi Skolnieku rotas karavīra, igauņa Viktora Andersona piemiņas plāksnes, kas atrodas pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas. Gājiena laikā Leona Paegles ielā gaidāmi īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Palēninātās satiksmes dēļ transportlīdzekļu vadītājus aicinām apbraukt gājienu pa blakus esošajām ielām. 26.maijā plkst.11.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā dievkalpojuma laikā notiks aizlūgums par kaujās kritušajiem un valsts brīvību. Savukārt 26.maija plkst.17.00 (pirmizrāde) un 27.maijā plkst.14.00 un 19.00 Valmieras sākumskolā Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros būs skatāma izrāde “Brīvprātīgais”. Izrāde pievērsīs īpašu uzmanību Cēsu pulka Skolnieku rotai un Cēsu kauju simtgadei, kas tiks atzīmēta 22.jūnijā. Izrādi izspēlēs jaunieši, kuri vēsturiskos notikumus apskatīs no cita skatupunkta. Tiks vilktas paralēles ar tā laika skolēniem – brīvprātīgajiem un viņu personiskajām izvēlēm, sniedzot pienesumu brīvas Latvijas izveidē. Izrādes epizodēs tiks diskutēts par neatkarības cīņu dažādiem aspektiem – vēsturisko kontekstu un pretrunīgo norisi, individuālo izvēli, sadzīviskām un praktiskām detaļām, ideāliem un briedumu. Izrādes galvenie varoņi ir skolēni no Valmieras Viestura vidusskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas, kuri stāstus izspēlēs kopā ar profesionāliem aktieriem – Gati Gāgu, Eduardu Johansonu, Karīnu Tatarinovu. Izrādes radošā komanda: režisore Anta Priedīte, komponists Juris Kaukulis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, vēstures konsultants Kārlis Sils. Vietu skaits ir ierobežots – izrādes apmeklējums ar ielūgumiem. Jāpiemin, ka Cēsu kauju atceres diena Latvijā tiek atzīmēta 22.jūnijā. Šajā dienā Valmierā tiks organizēta baltu ziedu nolikšana Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietās. Tāpat visas dienas garumā Valmierā sagaidīsim skrējiensoļojuma “Rīga – Valmiera” dalībniekus. 107 kilometru garā Gladiatoru pastaiga Trešās atmodas laikā bija veids, kā iesaistīties cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu, dziedot himnu pie Brīvības pieminekļa un dalībniekiem startējot ar numuriem, uz kuriem rakstīts “Brīvību Latvijai!”, tā izrādot savu latvisko pārliecību un gara stingrību. Tāpat no 22.jūnija Valmieras muzeja pagalmā būs skatāma izstāde “Latvijas armijai 100”, tās saturā integrēts vēstījums par Cēsu kauju norisi. Savukārt valmieriešus, pieminot vēsturiskās Cēsu kaujas, aicinām savos piemājas dārzos stādīt baltus ziedus, kas simbolizē brīvību šodien un uzvaru pirms simts gadiem. Skolnieku rotas stāsts Valmierā 1919.gada 26.maijā Valmieru no lieliniekiem atbrīvoja igauņu karaspēks, kura sastāvā bija Viljandi Skolnieku rota. Lielinieki panikā bēga uz Pārgauju, nodedzinot aiz sevis Gaujas tiltu. Kā stāsta aculiecinieki, apjukums bijis tik milzīgs, ka tilts aizdedzināts pirms laika un daļa “sarkano” dabūjuši glābties no liesmām upē un turpināt bēgšanu peldus. Izrādījās arī, ka mūsu karavīri jau bija to iepriekš paredzējuši: kāda grupa bija pārbridusi Gauju pie krācēm, lai vajātu lieliniekus vēl tālāk. Pēc dažām stundām šāvieni apklusa. Sāka zvanīt baznīcā. Tad no baznīcas torņa telpas pūtēju orķestra izpildījumā atskanēja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un “Dievs, svētī Latviju!”. Cilvēki uz ielām apkampās, māju logos parādījās nacionālie karogi. Valmiera bija atbrīvota! Brašo igauņu puišu iedvesmoti, savas zemes atbrīvotājiem, atsaucoties Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicinājumam, pievienojās arī Valmieras skolnieki. Bruņojušies ar šautenēm, viņi no namu jumtiem uzturēja uguni uz komunistu pozīcijām Pārgaujā, kā arī, dažas dienas veica kārtības uzturēšanu pilsētā. Valmieras puišiem apvienojoties ar cēsniekiem, jūnija sākumā izveidoja brīvprātīgo Cēsu pulka Skolnieku rotu, kas piedalījās gan Cēsu kaujās, gan turpmākajās Latvijas Brīvības kara cīņās. Avots: Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa. Plašāka informācija šeit.
Pasākumu laikā tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Foto: Valmieras Skolnieku rotas kareivji 1919.gada jūnijā. Fotogrāfija no Valmieras muzeja krājuma. Informāciju sagatavoja: Jau ceturto gadu pēc kārtas Amatas novads aicina savvaļas garšu baudītājus satikties Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā. Šī gada 13.jūlijā Amatas novada Zaubes pagasta Augšezera un Lejasezera krasti, un Muižas parks visas dienas garumā pārtaps garšu ceļojumā, kurā ikviens varēs atrast sev tīkamāko garšu, meistarklasi, aktivitāti un piedzīvojumu. Festivāla apmeklētājus sagaidīs paaudžu paaudzēs mantotas, kā arī nekad agrāk nepiedzīvotas garšas. Festivāla ēdienkartē būs mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” meža un ezera veltes, lekcijas, alus meistaru “KUPLA” piedāvājums, gaļas un mērcīšu gatavošana, kā arī veģetārā virtuve. Meža atmosfērā aicinās iejusties “Dabas ugunskura meistarklase” ar pazīstamo pavāru Ingmāru Ladigu. Savu īpašo garšu piedāvās arī vegānā kafejnīca “Gardā pupa” - būs augu kokteiļi un interesantas uzkodas.
Jau par tradīciju kļuvušās sacensības par labākās lauku tortes titulu vadīs Amatciema "Jonathan Restaurant" šefpavāre un daudz balvu ieguvusī toršu meistare Ina Poliščenko. Savukārt kartupeļu mizošanas, rīvēšanas sacīkstēm, kurās piedalīties var ikviens, šogad piepulcēsies arī cīņa par gardāko brūkleņu ievārījumu (pietaupiet burciņu savējā!). Par festivāla noskaņu rūpēsies blūza/folka grupa “Rahu The Fool". Visas dienas garumā noritēs starptautisks pavāru konkurss. Konkursa žūrijā būs tādi sabiedrībā pazīstami šefpavāri kā Ingmārs Ladigs un Dzintars Kristovskis no Zaubes pagasta “Annas Hotel” restorāna “Kannas”. Neizpaliekošs būs arī Garšu tirgus un vietējo ražojumu stendi, bet iepriekš nebijis jaunums būs speciāli festivālam izveidots alus. Savukārt, Latvijas dabas muzejs pārsteigs ar aktivitātēm un pat mini sēņu izstādi, bet “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” pie makšķerēm pulcēs gan lielus, gan mazus. Dienas izskaņā smelsimies gudrības un pieredzi mūsu īpašo viesu lekcijās, kā arī Roberto Meloni aicinās uz pavāršovu “La Dolce Vita”, ko no TV ekrāniem pārnesīs uz savvaļas skatuvi. Dienas noslēgumā, sekojot labākajām tradīcijām, balle līdz pirmajiem rīta gaiļiem kopā ar grupu “Stradivari”. Biļetes tirdzniecībā no 15. maija www.bilesuserviss.lv. Vairāk informācijas www.wildfoodfest.lv Uz satikšanos savvaļas garšās! Sīkāka informācija:
“Atjaunotas izglītības, veselības aprūpes, kultūras iestādes, atbalsts uzņēmējdarbībā, infrastruktūrā, ieguldījums cilvēku prasmēs, tie ir tikai daži piemēri, kur redzams Eiropas Savienības ieguldījums mūsu valstī. Aiz realizētajiem ES fondu projektiem stāv cilvēki, kuri izauklējuši projektu idejas un projektu rezultāti sniedz reālus ieguvumus Latvijas iedzīvotāju dzīvēs. Godināsim un pateiksimies izcilākajiem ES fondu projektu realizētājiem mūsu valstī,” uzsver Finanšu ministrs Jānis Reirs. Šogad projektu realizētāji aicināti iesniegt projektus šādās 5 kategorijās: 1. Digitālo pārmaiņu veicināšana; 2. Zaļās, zilās un pelēkās infrastruktūras savienošana; 3. Cīņa pret nevienlīdzību un nabadzību; 4. Pret klimata pārmaiņām noturīgu pilsētu veidošana; 5. Veselības aprūpes pakalpojumu modernizēšana. Pieteikumus konkursam aicinām iesniegt līdz 20. maijam. Plašāka informācija par katru no konkursa kategorijām, konkursa nolikumu, kritērijiem, kā arī pieteikuma anketa pieejama mājaslapā: https://regiostars.lv/. “RegioStars Latvija 2019” konkursā pieteiktos projektus izvērtēs žūrija un labākos projektus katrā no kategorijām apbalvos īpašā pasākumā, kas norisināsies 29. maijā Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, Zinātņu mājā. Informāciju sagatavoja:
Šī projekta mērķis ir mērķis ir vākt, pētīt un apkopot foto, dokumentu un mutvārdu vēsturi par Staiceles un apkārtnes vēsturiskām Zalumsvētku un balles vietām; pārmaiņām, dažādu vēsturisko periodu ietekmi uz cilvēku dzīvesveidu, tradīcijām, veidojot foto stāstu par mazas pierobežas apdzīvotās vietas tradīciju veidošanos un saglabāšanu vairāku paaudžu garumā, tādējādi sniedzot ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu kultūrvēstures procesu pētniecībā, vietējo tradīciju izzināšanā, vietējās identitātes stiprināšanā un kultūrvēsturisko tradīciju un zināšanu nodošana nākamajām paaudzēm. Projekta ideja sākās 2018. gada 11. augustā Simtgades zaļumballes laikā, kad kādreizējā zaļumsvētku vietā - Staiceles parkā “Zem ozola” pulcējās vairāki simti staicelieši un viesi. Raisot astmiņu pavedienus, radās ideja apkopot visus stāstus par zaļumsvētkiem, apzināt vietas, kur notikušas zaļumballes, kā arī savākt informāciju par Staiceles puses muzikantiem, kuri spēlējuši ballēs un citos zaļumu svētkos. Tradicionāli zaļumsvētki sākas maija mēnesī. Nu jau vairāk nekā 20 gadu pirmā zaļumballe notiek maija otrajā sestdienā, kad pa dienu norisinās tradicionālās makšķerēšanas sacensības “Staiceles Vimba”, bet vakarā visi tiek aicināti uz pirmo zaļumballi. Arī šogad 11. maijā notika “Staiceles Vimba 2019”, bet vakarā pirmā zaļumballe. Šai dienā aicinājām staiceliešu satikties un atcerēties, kā balles notika senāk. Ģitārista Andra Grīnberga koncerts rosināja atcerēties zaļumbaļļu vietas, kā arī dziesmas, kas skanēja zaļumballēs. Kopā dziedot “Zem ozola kuplajiem zariem..” atklājām projektu par zaļumballēm. Otrā tikšanās notiks 18. maijā, kad tiksies visi tie, kuri bijuši saistīti ar Staiceles kolhozu. Darbs kolhozā darba dienās, bet balles un zaļumballes nedēļas nogalēs. Lielākie svinētāji vienmēr bijuši kolhoza ļaudis. Pasākumu kuplinās kapela “Ieviņa”. Būs apskatāma izstāde “Reiz Staiceles kolhozā...” Pasākuma potenciālie dalībnieki ir aicināti līdzi ņemt fotogrāfijas. Darbosies brīvais mikrofons, tiks pierakstīti stāsti un vākts fotomateriāls izstādei “Reiz zaļumsvētkos...” Bet vakara noslēgumā būs iespēja piedalīties spēlē “Atpazīsti zaļumsvētku svinēšanas vietas”, kā arī atrisināt krustvārdu mīklu par šo tēmu.
Jau notikusi tikšanās ar mākslinieci un amatnieku par foto izstādi un lielformāta foto gleznas izveidošanu. Izstāde tiks atvērta 18. maijā, bet pēc tam tiks papildināta visa projekta laikā. Kopā ar Staiceles foto biedrību “Laiks” un senioriem tiks organizēts brauciens – ekspedīcija pa zaļumsvētku un zaļumbaļļu vietām Staiceles apkārtnē, tiks veikta vietu foto fiksāža. Visas vasaras garumā vāktā informācija, fotogrāfija un stāsti tiks apkopoti. Projekta rezultāts - mobilā izstāde uz Roll up pārvietojamiem stendiem par Staiceles apkārtnes zaļumsvētku tradīcijām. Projekta noslēgumā notiks prezentācijas pasākums. Projekta rezultātā Iedzīvotāji iegūs skaistu, sen gaidītu (pašu veidotu) stāstu par ļoti nozīmīgiem kultūras procesiem mūsu pusē, kas būtiski ietekmēja tradīciju veidošanos, to izdzīvošanu līdz mūsu dienām. Šis ir vecākās paaudzes lūgums mums: apzināt un parādīt kultūras tradīcijas, vietas; lai netiek aizmirsts mūsu senču ieliktais pamats kultūras procesos. Staiceles lībiešu muzejs „Pivālind” būs apkopojis un izstāstījis kārtējo mazpilsētas stāstu, ko ar mobilo stendu palīdzību varēs atraktīvi stāstīt par kultūrvēsturiskiem procesiem, tradīcijām gan Staicelē un visā Alojas novadā, gan arī citur Vidzemē un Latvijā. Informāciju sagatavoja:
Lai kaut ko mīlētu un saudzētu, iepriekš tas ir jāierauga un jānovērtē. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde šogad no maija līdz novembrim ļaudīm popularizēs dabas teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu, proti, tie ir aizsargājamo ainavu apvidi un viens no tiem atrodas Ziemeļvidzemē – “Ziemeļgauja”. Līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem un brīvprātīgajiem talciniekiem dosies arī “Ziemeļlatvija”, projektā “Daba – iepazīstam un palīdzam” informējot un izglītojot lasītājus par dabas vērtībām, to apzināšanu un saglabāšanu un rosinot sabiedrību aktīvi līdzdarboties šajā procesā. Lai to sasniegtu, “Ziemeļlatvija” veidos astoņus tematiskus atvērumus laikrakstā un fotoreportāžas portālā www.ziemellatvija.lv. Līdzdarbosimies un kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem popularizēsim labo praksi, aktīvu un gudru attieksmi pret dabas objektiem, atspoguļojot talkas, pārgājienus un citus pasākumus. Lai parādītu aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” dabas bagātības, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu piedalīties pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā”. Tādu piedzīvojumu būs pavisam pieci – gan Valkas novadā, gan Apes novadā. Ja piedalīsities, izzināsit “Ziemeļgauju” un tās skaisto dabu, kā arī paši pieliksit roku, lai saglabātu dabas vērtības un iegūtu jaunu pieredzi un jaunas zināšanas.
Pirmā aktivitāte Dabas aizsardzības pārvaldes piedāvātajā pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” notika Apes novada Vidagā, kur talcinieki no apauguma atbrīvoja Sikšņu klintis. FOTO: SANDRA PĒTERSONE. Pirmā talka jau ir aiz muguras – Sikšņu dolomīta atsegumos Apes novada Vidagas ciemā. Sikšņu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks objekts. Popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas pieminekļus, Latvijas Petroglifu centrs kopš 2008. gada nominē Gada ģeoloģisko objektu, un par 2009. gada ģeoloģisko objektu tika izvēlētas tieši šīs klintis. Pirmajā pasākumā talcinieki Sikšņu dolomīta atsegumus jeb klintis Gaujas krastā atbrīvoja no apauguma un uzslāņojuma, kas tur bija uzkrājies gadu gaitā, rezultātā atsedzot šo dabas pieminekli cilvēku skatam, jo klintis ir ainaviski iespaidīgas. It īpaši labi tās tagad redzamas laivotājiem, kuri “kuģo” pa Gauju. Pēc kopīga darba talcinieki Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu pavadībā apmeklēja vēl citus ievērojamus dolomītu atsegumus: Tilderu vecās dolomīta lauztuves, no kurām iegūtais dolomīts izmantots ēku būvniecībā 20. gadsimta sākumā, un augstāko dolomīta atsegumu Latvijā –Randātu klintis Virešu pagastā pie Gaujas, kā arī Kalamecu-Markūzu gravas Gaujienas pagastā (fotoreportāžu no talkas var apskatīt internetā www.ziemellatvija.lv). Nākamais pasākums ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” notiks 1. jūnijā. Tā būs parkveida pļavu atjaunošana Valkas novada Zvārtavas pagastā. Pirms darba notiks pārgājiens, iepazīstot parkveida pļavas un aizsargājamos augus un izzinot vecupju veidošanās procesus. Sīkāka informācija būs pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv ne vēlāk kā 10 dienas pirms katra konkrētā pasākuma. Informāciju sagatavojusi: laikraksta "Ziemeļlatvija" žurnāliste Sandra Pētersone.
No 2. maija līdz 14. jūnijam bibliotēkas 1. stāvā un starpstāvā izvietota izstāžu cikla otrā informatīvā ekspozīcija. Tajā apkopotas uzziņas par bibliotēkas vadītāju Lūciju Mazarēviču un citiem darbiniekiem, kā arī par nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē laikposmā no 1944. līdz 1969. gadam. Laipni aicinām ikvienu interesentu apmeklēt izstādi bibliotēkā un uzzināt vairāk par Cēsu bibliotēku kā sabiedrisku iestādi tās darbības otrajā ceturksnī!
Piedāvājam iespēju pieteikties stāstījumam par bibliotēkā izvietoto informatīvo ekspozīciju novadpētniecības speciālistu vadībā, iepriekš zvanot pa tālruni 64123644 vai 26411177. Katra no izstāžu cikla ekspozīcijām pēc apskates klātienē interesentiem būs pieejama digitālā formātā arī attālināti. Izstāžu cikla pirmā informatīvā ekspozīcija “Pirmie 25 (1919–1944)” elektroniskā formātā skatāma bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļas “Par mums” apakšsadaļā “Cēsu bibliotēkai 100”. Cēsu bibliotēkas simtgades izstāžu cikla sagatavošana notiek “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019” ietvaros. Bibliotēkas simtgades aktivitātes atbalsta Cēsu novada pašvaldība. Informāciju sagatavojusi:
Šī gada „Lubāna ezera Ceļotāju dienas 2019” tēma būs „No akmens laikmeta līdz mūsdienām”. Tādējādi caur kulināro mantojumu, māla priekšmetu izgatavošanas tradīcijām, ārstniecības augu darbnīcu un izdzīvošanas prasmju un medību iemaņu apgūšanas mākslu centīsimies iepazīstināt arī Tevi ar atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Tas vīsies kopā ar mūsdienām – nakts laivojumu pa neskartās dabas ieskauto Aiviekstes upi, došanos pārgājienā Lubāna mitrāja purvos, piedalīšanos velobraucienā apkārt Lubāna ezeram un izzinot Lubāna mitrāja dabas vērtības. Tieši dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijā, balstoties uz arheologu pētījumiem, pirms aptuveni 10-13 tūkstošiem gadu, ieklīda pirmās civilizācijas Baltijā. Viņi esot bijuši augu vācēji, mednieki un makšķerējuši arī zivis. Dzīvojuši viņi koka būvēs, trauki esot bijuši no māla un rotas no dzintara. Šiem iedzīvotājiem pat esot izdevies izveidot lielāko Dzintara apstrādes centru Baltijā. Aiviekste kā tāda likteņupe cieši saistījusies ar seno akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvi – slavenais dzintara ceļš pa Aiviekstes upi, zivju resursi un 27 Lubāna ezera hidrogrāfiskā tīkla ieskautās seno iedzīvotāju apmetnes. Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem, mēs varam tikai nojaust, iztēloties kā viss izskatījies un bijis patiesībā. Daba, tradīcijas, kultūra laika periodā „No akmens laikmeta līdz mūsdienām” mainījusies tik ļoti, ka lielais Lubāns iegrožots, Aiviekste izbagarēta, kūpinātas zivis ēd īpašākās dienās un zaru slietās būdas nomainījuši citu materiālu mājokļi. Tomēr brienot gar Aiviekstes krastiem un veroties klānu pļavu plašumā, tāda senatnes klātesamības sajūta tevi pārņem.. un tomēr šķiet, ka šeit kaut vai mazdrusciņ akmens laikmets saduras ar mūsdienām. Ja vēlies kaut mazliet sajust pirmējo Baltijas iedzīvotāju vēsmas vai gluži otrādi - Tevi itin labi apmierina esība mūsdienās, tad „Lubāna ezera ceļotāju dienas 2019” ietvaros piedāvājam Tev daudzveidīgu pasākumu klāstu. Ielūkojies un atklāj sev ko tīkamu Lubāna ezera apkārtnē! Rītu sāksim agri ieklausoties to rīta skaņās un rituālos. Dienas turpinājumā kopā ar ornitologu dosimies putnu vērošanas ekskursijā pa zivju dīķiem. Saulei sasildot arvien siltāk bridīsim pļavā, kur entomologa Gunta Akmentiņa vadībā iepazīsim dienas tauriņu sugas. Pirtniece Daiga Čevere iepazīstinās ar augiem un to pielietojumu, kopīgi gatavojot pirts slotas un iepazīstinot ar tik smaržīgo ēterisko pasauli. Ar aktīvās atpūtas cienītajiem veiksim vingrošanas rituālus uz SUP dēļa fizioterapeita vadībā, savukārt kopā ar SIA „Purvu bridēji” dosimies atklāt nezināmo Lubāna mitrāja purvos. Lielāko Latvijas ezeru, kur pa marķētu maršrutu varēs baudīt nesteidzīgu braucienu 57 km garumā, apbrauksim ar velosipēdu. Kultūrvēsturisko zināšanu cienītājiem piedāvājam izzināt dzintara pasauli kopā ar dzintara meistaru Hariju Jākobsonu. Pētot dzintaru, raisīsim vēstures pavedienus, lai noskaidrotu kāds akmens laikmetā bija viens no lielākajiem neolīta dzintara apstrādes centriem Eiropā, kas reiz atradās mūsdienu Lubāna mitrāja teritorijā. Savukārt Bērzpils ciemā, būs iespēja piedalīties ekskursijā, kas aizvedīs ceļotāju pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un, baudot zivju zupu, liks sajust akmens laikmeta pieskārienu. Akmens laikmeta māla veidošanas prasmes varēs iemācīties Jolantas un Valda Dundenieku keramikas darbnīcā. Pirmējiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgi bija doties medībās un prast pielāgoties, lai izdzīvotu – āra dzīves entuziasti no „Domas Dabā” palīdzēs apgūt akmens laikmeta cienīgas izdzīvošanas prasmes un medību iemaņas. Pēc pilnvērtīgi pavadītas dienas ļausimies mirklim un baudīsim akustisko koncertu mākslinieces Anneli Arro pavadījumā, burvīgo Lubāna ezera dabas skaņu ielenkumā. Pēc koncerta nesteidzīgi vakarēsim pie ugunskura un cepsim „skautu maizītes” un ļausimies vasaras vakara burvībai. Tiem ceļotājiem, kuriem piedzīvojumi vēl joprojām prātā, piedāvājam nakts laivu braucienu „Iča – Aiviekste”. Viena nakts, kas ļaus izdzīvot un sajust gadu tūkstošus. Akmens laikmetā „iekāpsim” liekot soli laivā pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un dosimies ceļā, lai nokļūtu 20. gs. vērienīgajos Aiviekstes pārveidošanas gados, laivojot pa Vērdes kanālu, kur Aiviekstes līkumi ir pilnībā zuduši. Skatam lūkosim plašās klānu pļavas, Vērdes salu, uz kuras baudīsim saullēktu un rīta brokastis. Un lūk, šis saullēkts mūs ievedīs jaunas dienas sākumā, atpakaļ mūsdienās, atpakaļ 21.gadsimtā. „Lubāna ezera Ceļotāju dienā 2019” visi iesaistītie saimnieki un organizatori sanākuši kopā, lai Lubāna ezera un dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijas neskartumu, valdzinājumu un nesteidzīgumu izrādītu tieši Jums! Izpēti, ieplāno un izbaudi Lubāna ezera un dabas liegumu „Lubāna mitrājs” visā tā krāšņumā!
Pilna pasākumu programma un plašāka informācija par pasākumu atrodama www.lubanamitrajs.lv sadaļā – „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019”, kā arī rakstot e-pastu: lubanamitrajs PIE gmail PUNKTS com vai zvanot 29234956. Pasākumu „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019” finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Ilze Sauša, Lubāna mitrāja informācijas centrs.
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) šogad kopā ar 9 partneriem no Latvijas un Igaunijas uzsāk veidot jaunu garās distances pārgājienu maršrutu, kas aptuveni 1050 km garumā vedīs no Rīgas līdz Tallinai cauri Gaujas nacionālajam parkam, Ziemeļgaujas un Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidiem, Setu zemei Igaunijā, gar Peipusa ezeru un Ziemeļigaunijas jūras krastu.
Mežs un cilvēks 56 % Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas aizņem meži. Bagātīgais dabas kapitāls ir Vidzemes reģiona konkurētspējīgā priekšrocība un nozīmīgs resurss aktīvā un rekreācijas tūrisma attīstībai. Piedaloties šī pārgājienu maršruta izveidē, ceram pilnveidot dabas tūrisma infrastruktūru reģionā un piesaistīt ceļotājus, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma uzņēmējus un uzlabojot reģiona ekonomisko konkurētspēju. Aicinot doties pārgājienos, vēlamies arī veicināt iedzīvotāju fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu, kā arī izprotošāku un saudzīgāku attieksmi pret reģiona meža vērtībām. Maršruts Mežtaka visā tā garumā tiks marķēts un tiks izvietoti informatīvie stendi un norādes, kā arī izstrādāta Mežtakas viedtālruņa versija, lai tas būtu pievilcīgs tūrisma produkts ārvalstu un vietējiem tūristiem. Aicinām Vidzemes reģiona ieinteresētās puses uz tikšanos Mežtakas maršruta izstrāde ir nupat sākusies, tāpēc vēlamies 30. maijā Valmierā aicināt uz reģionālo informatīvo tikšanos visus interesentus, lai iepazīstinātu ar nule uzsākto projektu, apspriestu Mežtakas plānoto maršrutu Vidzemes teritorijā un tālākos soļus šī pārgājienu maršruta kā tūrisma produkta izveidē, kā arī pastāstītu par plānotajiem publiskajiem takas apsekojuma pārgājieniem. Īpaši aicinām piedalīties pašvaldību pārstāvjus, tūrisma uzņēmējus un zemju īpašniekus, caur kuru īpašumam taka vīsies. Lūgums iepazīties ar maršruta kritērijiem, lai raitāk notiktu diskusijas. Reģistrācija līdz 26. maijam (ieskaitot) ŠEIT.
Vairāk par projektu un pasākumu: Maija Rieksta, projekta Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Mežtaka tiek veidota Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā “Pārrobežu pārgājiena maršruts “Meža taka” (FOREST TRAIL).
Nominācijā “Gada uzņēmējs” balvu saņēma SIA “Dižozols” par ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi, nodrošinot sociāli atbildīgu un veiksmīgu komercdarbību. Par izaugsmi, attīstot eksportspējīgas produkcijas ražošanu un veicinot Valmieras atpazīstamību, apbalvojumu “Gada eksportētājs” saņēma SIA “VALTANKS”. “Balvu uzņēmējdarbībā 2019” nominācijā “Gada investīcija” saņēma SIA “KOOL LATVIJA”, attīstot Latvijā radīta jauna koncepta degvielas uzpildes stacijas būvniecību Valmierā. Apbalvojumu “Gada jaunais uzņēmējs” saņēma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Adaptive Media” par sekmīgu komercdarbības sākšanu, darbības paplašināšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Savukārt Ruslans Sosinovičs (SIA “VALPRO”) par spēju rast racionālākos risinājumus ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, pielāgojoties mainīgajai biznesa videi, mērķtiecīgi plānojot, organizējot un vadot komandas darbu, “Balvu uzņēmējdarbībā 2019” saņēma nominācijā “Gada speciālists”. “Lepojamies ar mūsu uzņēmējiem, kas ir pamats pilsētas izaugsmē un Valmieru veido par vienu no Latvijas ekonomiskās izaugsmes reģionālajiem centriem. Mēs protam gan strādāt, gan svinēt panākumus. Tādējādi jau par tradīciju ir kļuvis Vidzemes Uzņēmēju dienās gūt iedvesmu jauniem darbiem, uzzinot par mūsu uzņēmēju veiksmes stāstiem un gūto pieredzi. Apbalvojumu saņem pieci laureāti, bet lepojamies ar ikvienu uzņēmīgu cilvēku, kurš Valmieru veido par teicamu vietu dzīvošanai, strādāšanai, atpūtai un izaugsmei,” pateicību izteica Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Kopā ar apliecinājuma rakstu uzņēmēji saņēma arī Valmieras izaugsmes medaļu un metālmākslinieka Edgara Bogdāna autordarbu. Jāpiemin, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kopā ar Valmieras pilsētas pašvaldību rīkotās “Vidzemes Uzņēmēju dienas” norisinās jau 22.gadu, Valmierā pulcējot vairāk nekā 250 uzņēmumu pārstāvju, aicinot iepazīt novadu piedāvājumu, kā arī rosinot piedalīties dažādās aktivitātēs. Informāciju sagatavoja:
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja sanāksmes dalībniekus par projekta progresu, problēmām un turpmākajām darbībām, kas saistītas ar DI ieviešanu Vidzemes plānošanas reģionā. Šogad projektā tika veikta Centrālās finanšu un līguma aģentūras pārbaude, kuras laikā saņemts pozitīvs novērtējums par dokumentu un procesu kārtību projektā “Vidzeme iekļauj”. Vidzemes plānošanas reģions pateicas visiem sadarbības partneriem par precīzu un kvalitatīvu darbu. Atskatoties uz projektā “Vidzeme iekļauj” līdz šim paveikto, secināts, ka viena no lielākajām problēmām ir kritisks sociālo pakalpojumu sniedzēju trūkums Vidzemes plānošanas reģionā. Šāda situācija veicina sociālo pakalpojumu cenu kāpumu un nenodrošina veselīgu konkurenci starp pakalpojuma sniedzējiem. 2019. gadā projekta komanda kā prioritāti izvirzījusi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā, pāreju uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd Vidzemes pašvaldības aktīvi strādā pie pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides, vairākās pašvaldībās pakalpojumi būs pieejami jau šogad. Projektā “Vidzeme iekļauj” plānots apmācīt un nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri vēlas pāriet no valsts sociālās aprūpes iestādes uz dzīvi sabiedrībā. Sociālais mentors atbalstu sniegs viena gada garumā, uzsākot atbalsta sniegšanu jau tad, kad cilvēks vēl atrodas sociālās aprūpes centrā. Sociālā mentora galvenais uzdevums būs būt blakus cilvēkam, kopā apmeklēt tuvākos veikalus, aptiekas, palīdzēt atrast ģimenes ārstu, sociālo dienestu u.c. ikdienā nepieciešamas vietas, lai cilvēkam, pārejot uz dzīvi sabiedrībā, apkārtējā vide ir zināma un viņš tajā nejūtas apjucis. Šāds atbalsts samazinās risku slimības saasinājumiem un sociālai atstumtībai, veicinās vēlmi integrēties sabiedrībā un veicinās iespēju cilvēkam uzsākt patstāvīgu dzīvi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma ieviešanu, Vidzemes plānošanas reģions piedāvā veikt kopīgu iepirkumu sociālā mentora pakalpojumam visu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vajadzībām. Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa vienojās par atbalstu šādai pieejai, jo kopīgs sociālā mentora pakalpojuma iepirkums taupītu pašvaldību administratīvos resursus, nodrošinātu vienmērīgu pakalpojuma pārklājumu reģionā un sekmētu iespēju atrast katram cilvēkam atbilstošāko mentoru. Sanāksmes laikā vadības grupa tika informēta, ka Apes novads atteicies veidot infrastruktūru DI projektā. DI vadības grupa vienojās par Apes novadam paredzēto finanšu pārdali starp Smiltenes un Alūksnes pašvaldībām, jo indikatīvi tās būs pašvaldības, uz kurām pakalpojumu saņemt dosies Apes novada iedzīvotāji. Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupas priekšsēdētāja vietnieks un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis vērsa pašvaldību pārstāvju un projekta komandas uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē, norādot, ka izveidojusies rinda uz aizdevumiem pašvaldību investīciju projektiem, taču finanšu līdzekļi Valsts kasē ir izsmelti. Tas rada risku vairākām pašvaldībās nespēt izveidot plānoto infrastruktūru DI projekta ietvaros, jo pašvaldību budžetos nepieciešamo līdzekļu nav. DI vadības grupa un Vidzemes plānošanas reģions vienojās sagatavot un nosūtīt vēstuli atbildīgajām iestādēm, lai vērstu uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē un to, ka aizdevuma atteikumu gadījumā vairākas Vidzemes pašvaldības nespēs īstenot projektā plānoto. Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar DI procesa ieviešanu, pašvaldības tomēr ir apņēmības pilnas veidot plānotos pakalpojumus, apzinoties projekta mērķa grupas vajadzības un atbalsta nepieciešamību. Jāpatur prātā, ka nākotnē tie pakalpojumi, kas šobrīd tiek veidoti pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešami arī daļai bērnu ar funkcionāliem traucējumiem. Prezentācija no sanāksmes: Ina Miķelsone- Projekta "Vidzeme iekļauj" progress, problēmas un turpmākās darbības Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Mērķauditorija: Piebalgas un Vidzemes vecāko klašu skolēni un studenti, skolotāji un pasniedzēji, novadpētnieki, pagastu vēstures un novadpētniecības istabu/ekspozīciju pārziņi, tūrisma speciālisti un organizētāji, kultūras tūrisma un lauku kultūrvēsturiskās ainavas interesenti. Semināra mērķi: novadpētnieku izglītošana, redzesloka paplašināšana, lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšana, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšana. Programma Sestdiena, 29. jūnijs, sākums plkst. 10.00 -Priekšlasījumi (ar jautājumiem un diskusiju) 1) Apzināšanas ekspedīcija: sagatavošanās, darba metodika, materiālu apstrāde un publicēšana. 2) Mazie darvas/ogļu un kaļķu cepļi – mazpazīstami mežu saimniecības vēstures pieminekļi. 3) Vecsaimniecība kā lauku kultūrvēsturiskās ainavas pamatelements. -Pusdienas (Rīkotāji cienās ar zupu piebaldzēnu gaumē) -Lauka prakse/mācību ekskursija-pārgājiens (Vēveri – kājām; Objekti Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas pagastā – dalībnieki piedalās ar savām personīgajām automašīnām) -Vakarēšana pie ugunskura “Vēveros” Dalībniekiem, kas vēlēsies nakšņot “Vēveros”, pļavā būs pieejama telts vieta.
Svētdiena, 30. jūnijs, 9.00 brokastis, sākums plkst. 10.00 -Priekšlasījumi 1) Mutvārdu vēstures apzināšana un vākšana (intervijas). 2) Vietvārdi, to nozīme un vākšanas metodika. 3) Biežāk sastopamie Arheoloģijas pieminekļi lauku kultūrainavā: senkapi, kulta vietas un apmetnes. -Pusdienas -Lauka prakse/mācību ekskursija-pārgājiens (Objekti Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas pagastā – dalībnieki piedalās ar savām personīgajām automašīnām) *** Dalība seminārā – brīva, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos. Dalībnieki, kas nodarbībās būs piedalījušies abas dienas, varēs saņemt apliecību par semināra noklausīšanos, kā arī jūlijā un augustā tiem būs iespēja piedalīties Historia.lv rīkotā mācību ekspedīcijā, Vecpiebalgas “Vēveru” etnogrāfisko sētu grupas kultūrvēsturiskās aploces teritorijā apsekojot un dokumentējot vecsaimniecības, arheoloģijas, arhitektūras un citus kultūras pieminekļus, aptaujājot teicējus un fiksējot mutvārdu vēstures liecības. Seminārā tiks filmēts un fotografēts. Informācija un pieteikšanās (piesakoties jānorāda vārds, uzvārds, telefons, e-pasts, ko pārstāv (pašvaldības vai valsts iestāde, organizācija, neformāla kopa, privātpersona...): Valters Grīviņš: redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826 Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219 Projekts tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.
Turpinot apzināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, projekta ietvaros aicināsim novada iedzīvotājus, galvenokārt bērnus un jauniešus, izzināt un fiksēt savas dzimtas stāstus. Katrai ģimenei ir kāds īpašs stāsts, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē vai arī tieši otrādi slepenībā gaida īsto brīdi tapt izstāstīts. Kā uzrunāt cilvēkus un savākt stāstus, uzzināsim no stāstnieces Agitas Lapsas, kura 22. maijā plkst. 16. 00 viesosies Gulbenes novada bibliotēkā. A. Lapsa ir novadpētniecības speciāliste Valmieras bibliotēkā, piedalījusies stāstnieku festivālos un meistarklasēs. Viņa iepazīstinās ar stāstniecības tradīcijām, dalīsies pieredzē, stāstot un rādot praktiskus piemērus stāstu vākšanā. Vasaras mēnešos, viesojoties pie vecvecākiem, bērni un jaunieši, izmantojot viedtālruņus, uzrunās un intervēs savus vecvecākus un citus radiniekus, fiksējot video vai audio formātā viņu bērnības stāstus. Oktobrī stāstu vācēji un stāstnieki tiks aicināti tikties kopīgā stāstnieku vakarā - Stāstu talkas Noslēguma pasākumā, kurā uzklausīsim interesantākos stāstus un dalīsimies pieredzē. Stāsti tiks apkopoti un ievietoti Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā sadaļā Novads, kur tie būs pieejami ikvienam. Projekta ietvaros tiks stiprinātas saites starp paaudzēm, veicināta bērnu un jauniešu izpratne par savu izcelšanos un novada vēsturi, tiks apzināti Gulbenes novada dzimtu stāsti, veicinot stāstniecības tradīciju attīstību Gulbenes novadā. Aicinām ikvienu interesentu uz tikšanos 22. maijā! Informāciju sagatavojusi:
Radošajā dienā "Dārziņos" Lubānas mākslas skolas (direktore Rudīte Kolāte) audzēkņi un Lubānas jauniešu centra ģitāristu ansamblis (vadītājs Intars Zommers) tika iepazīstināti ar Broņislavas Martuževas dzejas klēts apcirkņiem, vietu un vides dārgumiem, mūzikas vietu dzejnieces dzimtā, kā arī restaurēto dzejnieces akordeonu. Klātesošie uzzināja dzejnieces domas par mūziku un mākslu no viņas dienasgrāmatām. Mākslas skolas audzēkņi plenēra vidē veidoja darbus, kurus izstādīs pasākumu cikla noslēgumā 25. augustā, rīkojot izstādi dzejas klēts terasē, kā arī pēc tam Lubānas mākslas skolas audzēkņu darbu izstādē Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra izstāžu zālē. Lubānas jauniešu centra ģitāristu ansambļa dalībnieki tika iepazīstināti ar dziesmām, kuras ir sacerējusi Broņislava Martuževa. Jaunie mūziķi izvēlējās dziesmas, kuras ansamblis apgūs skolotāja Intara Zommera vadībā un iekļaus savā repertuārā. Klausītāji varēs novērtēt paveikto Broņislavas Martuževas Dzejas dienas pasākumā 25. augustā. Pasākuma koordinatore un vadītāja - Lubānas mākslas skolas vizuālās mākslas skolotāja Dace Rudzīte. Projekts tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona, VKKF un Latvijas valsts mežu finansiālu atbalstu.
Pirmā nodarbība 29.maijā pl. 18.00 ar biedrības “Culturelab” pārstāvi, kultūrpolitikas pētnieci, Latvijas un starptautisku projektu un nodarbību vadītāju Ilonu Asari par kultūras vērtību noteikšanu.
Nākamajā nodarbībā 5.jūnijā pl.18.00 tiksimies ar Āraišu biedrības aktīvistiem, kuri dalīsies pieredzē par Āraišu kopienas kartes veidošanu un citām norisēm, rosinās mūsu idejas ar dažādiem uzdevumiem. Turpmākās norises un laikus precizēsim, vadoties pēc pašu izveidotajām idejām. Projekta aktivitātēs piedalīties ir aicināti VISI (neatkarīgi no vecuma, dzimuma, interesēm u.c.), kuriem šķiet, ka Ķoņos dažādos laikos (arī šodien) ir atrodamas personības, leģendas, dabas, kultūrvēstures, prasmju, tradīciju un citas vērtības, kas pašiem šķiet svarīgas, ar kurām lepoties un par kurām ir vērts runāt, tās saglabāt, nodot citiem un popularizēt turpmāk caur dažāda veida kultūrizglītojošām aktivitātēm. Projekta vadītāja
*** #1 Nometne: „Astoņi kustoņi. Kur? Latvijā – tur!” Norises vieta: Gulbenes novads, Stāmerienas pagasts Norises laiks: 2019. gada 1. jūlijs līdz 7. jūlijs Plānotās aktivitātes: latviešu valodas apguve, Latvijas valstiskuma veidošanās vēstures notikumu izpēte, Vidzemes kultūrvēsturiskā novada iepazīšana u.c. Mērķa grupa: 12 latviešu diasporas bērni no Gruzijas, Beļģijas, Norvēģijas un Turcijas, kā arī 8 bērni no Latvijas vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Organizators: biedrība "Radošā apvienība "Piektā Māja"" Tālrunis uzziņām: +371 29477941 (pieteikšanās tiks uzsākta tuvākajās dienās) *** #2 Nometne: „Vidzemes augstiene izaicina” Norises vieta: Madonas novads, Vestienas muiža Norises laiks: 2019. gada 8. jūlijs līdz 14. jūlijs Plānotās aktivitātes: dažādas aktivitātes Latvijas vēstures, latviskās dzīvesziņas, kultūras, tradīciju, folkloras, kulinārā mantojuma izzināšanā, kā arī dabas un kultūrvēsturisku objektu apskate. Mērķa grupa: 20 Latvijas un 20 diasporas bērniem no dažādām valstīm vecumā no 10 līdz 16 gadiem Organizators: biedrība "Latvijas Mazpulki" Tālrunis uzziņām: +371 29661266 (vēl dažas brīvas vietas diasporas bērniem) *** #3 Nometne: „Rotā saule, rotā bite” Norises vieta: Gulbenes novads, Rankas pagasts Norises laiks: 2019. gada 28. jūlijs līdz 4. augusts Plānotās aktivitātes: dalībnieki iepazīsies ar dažādiem amatu prasmju meistariem – bitenieku, pirtnieci, koktēlnieku –, uzzinās par latviešu godiem, savas dzimtās vietas dabas saudzēšanu. Nometnē paredzēta darbošanās valodas nodarbībās, radošajās darbnīcās, dziedāšana, tradicionālo deju, rotaļu mācīšanās, sportiskas aktivitātes u.c. Mērķa grupa: 15 Latvijas un 15 latviešu diasporas bērniem vecumā no 8 līdz 14 gadiem Organizators: biedrība "Dēms" Tālrunis uzziņām: +371 26147716 (vēl dažas brīvas vietas diasporas bērniem) *** #4 Nometne: sportiska nometne “Olimpiskais Kvants” Norises vieta: Valmiera Norises laiks: 2019. gada 7. jūlijs līdz 14. jūlijs Plānotās aktivitātes: Nometne piedāvā daudzpusīgu programmu, kas vērsta uz valodas apguvi un praktizēšanu, kopīgu interešu un saiknes ar Latviju stiprināšanu, uzņēmējdarbības iemaņām, kā arī, protams, sportiskām aktivitātēm. Mērķa grupa: 14 – 18 gadus veciem 15 Valmieras un 15 ārvalstu latviešu jaunieši no dažādām valstīm. Organizators: Vidzemes Olimpiskais centrs Tālrunis uzziņām: +371 29878192 *** #5 Nometne: “Viss par zirgiem, dabu un eksperimentiem” (3 nometnes) Norises vieta: Valkas novads, Ērģemes pagasts Norises laiks: 2019. gada 8. jūnijs līdz 16.jūnijs; 14. jūlijs līdz 21. jūlijs; 9. augusts līdz 18. augusts Plānotās aktivitātes: Dalībnieki veiks dažādus eksperimentus un novērojumus dabā, darbosies lauku sētā, veiks dažādas radošas nodarbes, ēdīs veselīgas maltītes un nakšņos teltīs. Mērķa grupa: nometnē var piedalīties Latvijā pastāvīgi dzīvojošu, no ārvalstīm atgriezušos, dažādu tautību ģimeņu 6- 15 gadu veci bērni. Organizators: IK „Āres 99” Tālrunis uzziņām: +371 29234102 *** #6 Nometne: tradicionālais saiets ģimenēm – nometne “3x3” Norises vieta: Vecpiebalga Norises laiks: 2019. gada 7. līdz 14. jūlijs Plānotās aktivitātes: Šī gada tēma – “LAIKS”. Dalībnieki mācīsies meža un dārza gudrības, aušanu, porcelāna apgleznošanu, maizes cepšanu, botānisko gleznošanu, bungu rakstus, baltā māla dekoru izgatavošanu un Piebalgas kultūrvēsturi. Uzzinās arī par dižākajiem piebaldzēniem, ko jaunu uzzinās par Vidzemes brāļu biedrību (herhūtiešiem), kuru laikā radās latviešu dzejniecība, romānu rakstīšana, dziesmu svētki, stāstniecība. Tiks atjaunota jau mērnieku laikos radusies „Dziedāšanas biedrība”, kurā iestāties tiks aicināts ikviens dalībnieks. (3×3 saieta ievirzes notiks Vecpiebalgas vidusskolā, savukārt, vakara programma – kultūras namā.) Organizators: Vecpiebalgas 3×3 darba grupa: Grīnvaldu, Radziņu un Apsīšu ģimene. Tālrunis uzziņām: +371 29479712 (šobrīd pieteikumu skaits jau pārsniedz plānoto, taču Vecpiebalgas iedzīvotāji aicināti uz vienas dienas vai tematiski saistītām nodarbībām)
Informāciju sagatavoja: Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, t. +371 29287585.
No šī gada 1. jūnija Cēsīs Vides risinājumu institūta Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” norisināsies starptautiska izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas aicinās pievērst uzmanību mūsdienu pārmērīgajai patēriņa kultūrai un paskatīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai. Speciāli izstādei “PROM no acīm, PROM no prāta” (angliski “NOT out of sight, NOT out of mind”) starptautiski atzīti mākslinieki no 9 valstīm radījuši 14 mākslas projektus no materiāliem, kas iegūti atkritumu poligonā “Daibe”, kā arī Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Mākslas darbu tapšanai mākslinieki izmantojuši saplīsušus telefonu ekrānus, vecu sadzīves tehniku, mēbeles, avīzes, ēdienu, atkritumu radīto skaņu un daudz ko citu.
Kiwa (EE) “Tower” /// “The Laboratory of Microclimates” Annechien Meier & Gert-Jan Gerlach (NL) “Microclimates Take Over” Izstāde tapusi pārrobežu projekta "Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību" (WasteArt) ietvaros. Projektā apvienojušies 8 partneri no Latvijas un Igaunijas, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, ar kopīgu mērķi veicināt sabiedrības izpratni par saražoto atkritumu daudzumu, to atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām. Projekta WasteArt vadītāja un Vides risinājumu institūta pārstāve Guna Dātava uzsver: “Kamēr Eiropā kopumā mājsaimniecību atkritumu daudzums krītas, pēdējo gadu dati rāda, ka Latvijā un Igaunijā tas palielinās. Svarīgākais jautājums šajā situācijā ir – kurā brīdī kāds materiāls kļūst par atkritumu?” Atbilde slēpjas mūsu kā patērētāju domāšanā, brīdī, kad, izmetot materiālus atkritumu tvertnē, atsakāmies no atbildības un aizmirstam par tiem. “Šī “Melnā cauruma” domāšana ir jāmaina”, norāda G. Dātava. Izstādes “PROM no acīm, PROM no prāta” kurators Indreks Grigors mūsdienu atkritumu katastrofu raksturo kā rezultātu tam, ka par šīm tēmām runāt šķiet nepieklājīgi. Mūsdienu cilvēkam nav iespējams izvairīties no patērētāja kultūras, jo tajā ir balstīta mūsu ekonomika, tāpēc situācija var šķist bezcerīga. Grigors uzsver – kad runa ir par atkritumiem, mums jābūt savtīgiem. “Patērē mazāk un izmanto atkārtoti, bet dari to, lai finansiāli ietaupītu, nevis, lai izglābtu planētu. Tas ir kā atmest smēķēšanu – tu izglāb sevi, un viss pārējais ir kā bonuss,” uzskata Grigors. Viens no izstādes māksliniekiem Jākobs Kirkegārds no Dānijas savā darbā “Testimonium” uz atkritumiem raugās caur skaņu, kas ierakstīta atkritumu izgāztuvēs Latvijā, Kenijā un Dānijā. Viņš stāsta, ka tā vietā, lai atbrīvotos no atkritumiem un nogādātu tos pēc iespējas tālāk no sava redzes lauka, “Testimonium” aicinās nokļūt pavisam tuvu, pašā atkritumu kalna sirdī. Beļģu māksliniekam Vilemam Boelam šķiet aizraujoši strādāt ar materiāliem, kuriem ir sava vēsture, savs stāsts. Tos metinot kopā, Boels rada jaunus stāstus un vēstījumus nākotnei. Savukārt mākslinieks Kiwa no Igaunijas mākslas darbu “Tower” izveidojis no 3000 Swedbank kodu kartēm. To nebeidzamais ciparu un datu labirints rada “Matriksam” līdzīgu bezgalīgas sistēmas sajūtu, tādējādi akcentējot patēriņa un atkritumu katastrofas neizbēgamību. Izstādē piedalās šādi mākslinieki:
Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis” Cēsīs ir ceļojošās izstādes pirmā pieturas vieta, kur tā norisināsies no 1. jūnija līdz 28. jūlijam. Pēc tam izstāde dosies uz Tartu Dabas māju un kopumā 2 gadu laikā apceļos 6 mākslas, kultūras un vides izglītības centrus Latvijā un Igaunijā. Reizē ar izstādes atklāšanu Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” 1. jūnijā durvis vērs arī Mākslas telpa “MALA”. Izstāde norises laiki: ceturtdiena – svētdiena no plkst. 12:00 – 19:00. Ieeja izstādē ir bez maksas. Vairāk par izstādes norisi iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā. Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.
Izstāde tapusi projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu. Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar MoKS rezidenču centru, Ruckas mākslas rezidenču centru, Vidzemes plānošanas reģionu, Tipu Vides skolu, SIA “ZAAO”, Võru un Põlva pašvaldībām. Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.
Par Vides risinājumu institūtu: Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.
Informāciju sagatavojusi: MAGDA JĒGERE Vides risinājumu institūts Institute for Environmental Solutions WasteArt komunikācijas speciāliste magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv +371 25676836
29. maijā projekta partneri apmeklēs šaursliežu dzelzceļa Gulbene-Alūksne staciju Gulbenē, dosies izbraucienā ar bānīti, iepazīsies ar Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīciju un dosies pastaigā pa Zaļo ceļu Harglā. Savukārt 30. maijā Valkā un Valgā notiks projekta noslēguma konference. Projekta “Zaļie dzelzceļi” vadošais partneris ir Vidzemes tūrisma asociācija, projektā iesaistījusies Latvijas Zaļo ceļu asociācija, Alojas, Alūksnes, Apes, Amatas, Kocēnu, Mazsalacas, Rūjienas, Salacgrīvas, Valkas, Gulbenes, Limbažu, Valmieras, Vecpiebalgas, Cēsu pašvaldības no Latvijas, kā arī Igaunijas Viljandi, Halliste, Valgas, Tahevas, Mulgimaa, Monistes un Moisakilas pašvaldības. Alūksnes novadā projekta ietvaros ir ierīkots velosipēdu pašapkalpošanās stends pie Tūrisma informācijas centra, kas paredzēts nelielu remontdarbu veikšanai paša spēkiem. Stends ir pieejams jebkurā diennakts laikā, kas tūristiem velobraucējiem atvieglos problemātiskas situācijas, ja velo remonts nepieciešams vēlos vakaros vai brīvdienās. Otrs šāds stends, atradīsies pie Alūksnes Bānīša stacijas velosipēdu nojumē. Šobrīd sagatavošanā ir arī krāsojamā grāmata - izzinošais materiāls, kas izmantojams kā atmiņu klade, dodoties iepazīt Baltijā vienīgo, regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu dzelzceļa līnijā Gulbene-Alūksne (vēsturiskais dzelzceļa līnijas posms Pļaviņas-Gulbene-Alūksne-Valka). Novada teritorijā projekta laikā uzstādītas maršruta informatīvās zīmes, izvietoti vairāki tūrisma informācijas stendi, atjaunots informatīvais stends pie Alūksnes un Gulbenes novada robežas Jaunannā, bet pie Alūksnes stacijas izvietots lielformāta tūrisma stends, daļēji finansēti Bānīša svētki 2018. gadā. Projekta ietvaros sagatavoti un izdoti kopīgi drukātie materiāli, video par maršrutu un mājaslapa. Evita Aploka
Izrādē „Vecmāmiņu valsts” teātra trupa KVADRIFRONS kopā ar draugiem, laikabiedriem un pamatskolu koristiem vēlas izstāstīt stāstu par neviltotu mīlestību mūža garumā. Tā būs izrāde par mūsu vecmāmiņām un to, kā viņas mūs audzinājušas, ko iemācījušas, kā auklējušas un kaitinājušas. Par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos. Par Latvijas sabiedrības pakāpenisko novecošanos. Par šausmīgi mazām pensijām. Par ļoti garšīgām zupiņām un pankūciņām. Par priecīgu kopā būšanu, pārspīlētām rūpēm, draudzīgām paaudzēm un ģimeniskām pieredzēm. „Vecmāmiņu valsts” būs veltījums visām Latvijas vecmāmiņām un viņu mazbērniem. „Vecmāmiņu valsts” pirmizrāde notiks 29. jūnijā Cēsu pilsmuižas klētī, sarunu festivāla “Lampa” laikā, un līdz gada beigām tā tiks izrādīta arī Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē, katrā pilsētā iesaistot izrādē vietējo bērnu kori. Izrādi kopā ar aktieriem veidos režisore Paula Pļavniece, dramaturgi Justīne Kļava un Evarts Melnalksnis, komponists Jēkabs Nīmanis, scenogrāfe Marija Rozīte Vītola un rumāņu dokumentālā fotogrāfe Odeta Catana. Atbalstītāji un sadarbības partneri: Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, British Council Latvia, Latvijas Jaunā teātra institūts, VSIA "Rīgas cirks","Magic Carpets". Vairāk informācijas: www.kvadrifons.lv.
30. un 31. maijā dalību ekskursijai jau ir pieteikuši jaunieši un bērni no Raunas un Vecpiebalgas novadiem, kā arī viesi no Rīgas. Interesentiem ir iespēja pieteikties papildus ekskursijai jūnija pirmajā nedēļā.
Ekskursijas ir bez maksas, to saturs ir izstrādāts un tiks ieviests projekta „Mantojuma izglītības dienas Auļukalnā” ietvaros, kas notiek pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības, īpaši Auļukalna muižas interesentu un apkārtnē dzīvojošo izpratni, spēju saredzēt, kopt un aizsargāt kultūras un dabas mantojumu. Pieteikties ekskursijām var, zvanot Initai Šalkovskai (tālr. 25956830) vai rakstot: initavilce PIE gmail PUNKTS com. Lai uzzinātu vairāk par projekta aktivitātēm, sekojiet https://www.facebook.com/aulukalnamuiza/.
Akcijas organizatori aicina ikvienu interesentu apceļojot 11 Piebalgas tūrisma objektus, baudīt piebaldzēnu viesmīlību, iesaistīties īpaši sagatavotās aktivitātēs, krāt zīmodziņus dalībnieku kartēs un noslēgumā piedalīties balvu izlozē. Akcijas objekti: Dzērbenes radošā māja „Memberi”, “Rika Zoo”, “Vectūļi”, “Kino ferma”, “Piebalgas ziepnīca”, Mozuļčiku ģimenes saimniecība, Ķeņča kalns, Viņķu kalns, Marikas darbi, Zosēnu mākslas darbu krātuve, “Aizezers”. Plkst.15:30 “Kino ferma” piedāvā maksas kino seansu - ieskats pagājušā gadsimta, sasniegumos un tehnoloģijās. Ieeja 5 euro. Reģistrēties akcijai un dalībnieka karti varēs saņemt akcijas dienā no plkst. 10:00 - 15:00 Vecpiebalgas novada tūrisma informācijas centrā “Ķīzerkalns” Jaunpiebalgas jauniešu centrā (Gaujas iela 4), Dzērbenes radošajā māja “MEMBER”. Plkst. 17:30 akcijas noslēgums Dzērbenes Augstajā kalnā, balvu izloze. Plkst. 18:00 Dzērbenes Augstajā kalnā Ģimenes dienas koncerts. Vairāk informācijas: www.vecpiebalga.lv facebook/Vecpiebalgasnovads
No 2019.gada 20.maija līdz 10.jūnijam septiņās Latvijas pilsētās, tostarp Valmierā, notiek konferenču cikls par Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumiem, katrā reģionā papildus detalizētāk apskatot vienu no prioritārajām jomām teritorijas attīstības veicināšanai. Valmierā šī tēma ir pašvaldību finanšu resursi – kādi ir izaicinājumi izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā un nodokļu politikā, lai veicinātu teritoriju attīstību un pašvaldību iespējas attīstīt ekonomisko aktivitāti teritorijā. Konferencē Valmierā būs diskusija arī par šādiem jautājumiem: 1) nacionālas nozīmes attīstības centru un to ietekmes areāla teritoriju attīstības tendenču un traucējošo faktoru identificēšana; 2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā administratīvi teritoriālā modeļa ekonomiskā pamatojuma analīze; 3) priekšlikumu nodefinēšana par nepieciešamajiem risinājumiem, lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas un risinātu Latvijas lielākos izaicinājumus – teritoriju nevienlīdzība un cilvēku skaita samazināšanās. VARAM ir izstrādājusi piedāvājumu jaunajam administratīvi teritoriālajam modelim, kas ir nodots sabiedriskajai apspriešanai 2019.gada maijā, lai jau līdz gada beigām Saeima varētu pieņemt normatīvo regulējumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas stāsies spēkā pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. Pārliecībai par to, vai VARAM piedāvājums administratīvi teritoriālajam modelim ir labākais risinājums Latvijas reģionu attīstībai un visas valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, iztrūkst objektīvi novērtēta pašreizējā situācija un teritoriju attīstības tendences, kā arī nodefinētas plānoto izmaiņu seku prognozes. Tieši būtiskākās problēmas identificēšana un risinājuma piedāvāšana tās novēršanai ir vajadzīgā rīcība šī brīža situācijā Latvijā, lai mainītu procesus, kas arvien vairāk veicina iedzīvotāju skaita sarukšanu Latvijā un reģionu nevienlīdzību, kā arī izaugsmes atpalicību no Eiropas Savienības vidējā attīstības līmeņa. Latvijas lielajām pilsētām, kurās koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits un ekonomiskā aktivitāte, ir jābūt drošām, ka reformas mērķi un rezultāts būs balstīts uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu visos Latvijas reģionos. Tādēļ kopīgās diskusijās nepieciešams rast risinājumus par izmaiņām, lai veicinātu Latvijas reģionu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Konferences moderators būs Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Paneļdiskusijas vadīs Dr.oec. Andris Miglavs. Diskusijā piedalīsies arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Informāciju sagatavoja:
Tince Strazdiņa ir sertificēta ārstniecības persona – audiologopēds. Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju audiologopēdijā. Apguvusi arī kinezioloģiskās teipošanas metodi, kā arī dažādas masāžu un elpošanas tehnikas runas un balss traucējumu mazināšanai. Lai papildinātu zināšanas rīšanas un balss traucējumu gadījumos, ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, pacientus pieņem Cēsu klīnikā. Ar ko audiologopēds atšķiras no logopēda? Galvenā atšķirība ir tā, ka audiologopēds ir ārstniecības persona, kurai pamatā ir medicīniskā izglītība, bet logopēdiem pamatā ir pedagoģiskā izglītība. Atšķiras metodes ar kurām mēs strādājam un ko mēs darām. Mums pamatā ir medicīniskā bāze. Audiologopēdam ir jāsertificējas reizi piecos gados.
Ar kādām pazīmēm bērna uzvedībā vecākiem būtu jāvēršas pie audiologopēda? Katram bērna vecuma posmam šīs pazīmes ir citas. Bērna pirmajos trīs dzīves gados ieteicams vērsties pie mikrologopēda. Visi audiologopēdi ir arī mikrologopēdi, tomēr katrs speciālists izvēlas virzienu un vecuma grupu, ar kuru vairāk strādā, līdz ar to mikrologopēds būs vairāk specializējies darbā ar pašiem mazākajiem bērniņiem. Ja bērnam pirmajā dzīves pusgadā ir zīšanas un/vai rīšanas grūtības vai barošana ar zondi, tad būtu ieteicams apmeklēt audiologopēdu. Audiologopēds pārliecināsies vai visi pārējie refleksi bērnam attīstījušies pareizi, iespējams, veiks sejas masāžas, lai zīšana un rīšana notiktu pareizāk. Ap pusgadu vecs bērns jau taisa burbuļus un “lallina”, ja pēkšņi bērns to pārstāj darīt, neveido zilbju virknītes, tad ir jāpārliecinās par to, vai bērnam nav dzirdes samazinājums. Jāvēršas pie audiologopēda vai jādodas uz Latvijas Bērnu Dzirdes centru. Ap pusotru gada vecumu, jāpievērš uzmanība, ja bērns neveido nekādus vārdiņus vai spēlējoties bērna darbības nav vērstas uz rotaļāšanos un sevis izzināšanu, bet rotaļāšanās ir sistemātisku darbību atkārtojums. Jāpārliecinās vai bērnam nav autiskā spektra traucējumi. Šādā situācijā audiologopēds izvērtē bērna komunikācijas prasmes un skatās, ko var darīt, lai prasmes attīstītu. Iespējamie iemesli var būt psiholoģiski aspekti, autiskā spektra traucējumi, mazattīstīta sejas muskulatūra vai saīsināta zemmēles saitīte, tā gan vairāk ietekmēs runas kvalitāti, nevis kvantitāti. Varbūt bērnam ir grūtības ar košļāšanu, jo ir žokļa muskulatūras vājums, to var novērot, piemēram, ja bērns vairāk izvēlas ēst mīkstu pārtiku un izvairās no cietiem produktiem. Īpaši uzmanība jāpievērš tad, ja bērnam ir aizrīšanās epizodes. Nevis, kad bērns skrien ar konfekti mutē un aizrijas, bet ēdot pie galda periodiski aizrijas ar ēdienu vai dzērienu, tas var liecināt par rīšanas grūtībām. Galvenokārt pie audiologopēda vecākiem jāvēršas tad, ja līdz trīs gadu vecumam bērnam neveidojas runa. Un nevajag klausīties kaimiņu tantēs, kuras saka- “Atnāks! Manējais arī vēlu sāka runāt.” Neklausāmies! Vienmēr ir labāk atnākt un pārbaudīt. Uz trīs gadu vecumu, bērnam jāspēj komunicēt un pateikt savas vēlmes, veidot mazus teikumiņus, tādus kā -Tētis brauc. Mamma atā. Teikumi var nebūt gramatiski pareizi, to var pieļaut, bet runai ir jābūt. Uzmanība jāpievērš arī starpzobu izrunai, tautas valodā sauktai par šļupstēšanu. Šļupstēšana var veidoties no ilgstoši lietota knupīša. Reizēm vecāki saka, ka knupīts nav lietots, bet vēlāk sarunā atklājas, ka bērniņš katru vakaru ir aizmidzis ēdot no pudelītes, kurai galā ir tas pats knupītis. Bērni mēdz arī zīst savu mēli, pirkstus, piedurknes u.c. Vēl viena pazīme, kurai jāpievērš uzmanība, ir pavērtā mute. To var pamanīt, ja bērns krākuļo pa nakti vai, bērnam spēlējoties, mute ir vaļā, reizēm pat izbāzta mēle. Šādā gadījumā pieaicinām arī otolaringologu (LOR) un miofunkcionālos speciālistus. Mutes elpošana var izraisīt dažādas problēmas – stājas izmaiņas, dažādas veselības problēmas, kā arī zobi ātrāk bojājas, jo neatrodas siekalās. Piecu-sešu gadu vecumam, mēs sākam vērtēt fonemātiskos procesus, kas ir vajadzīgi lasīšanai un rakstīšanai. Ja kaut kas iztrūkst, tad mēs varam tos trenēt, lai atvieglotu lasītprasmes un rakstītprasmes apgūšanu. Maziem bērniem bieži ir “nokliegtās” balsis. Pie vājākām balss saitēm, bieža klepus un iesnām var veidoties balss saišu mezgliņi, kas izklausās kā čerkstoša balstiņa. Strādājam, lai savestu balsi kārtībā, iesaistot foniatru. Pie jebkuras vājdzirdības vai koriģētas dzirdes (dzirdes implants) ir vajadzīga īpaša apmācība un tas arī ir audiologopēda kompetencē, kā arī darbs ar bērniem, kuriem ir runas un valodas traucējumi vispārīga attīstības aizkavēšanās dēļ. Primāri gan strādājam uz košļāšanas, rīšanas attīstīšanu, jo runāšana būs augstākā funkcija, kuru gribēsim sasniegt, ēšana būs primāri. Ir bērni, kurus nebūs iespējams apmācīt runāt, šajā gadījumā palīdzam apgūt alternatīvu saziņu. Kā viena no alternatīvām saziņām nedzirdīgiem bērniem ir zīmju valoda, kuru apgūst kopā ar surdo tulku. Vēl kā alternatīvās saziņas veids ir dažādi “runas dēļi”, piktogrammas u.c.. Attiecībā uz košļāšanu un rīšanu, audiologopēds refleksus vai nu attīsta, vai mēģina nomākt. Tas izpaužas kā sejas vai mutes masāža, kas bērniem parasti nepatīk, kaut arī tā nav sāpīga. Masāžas veic ar rokām vai ar speciālām vibrējošām ierīcēm. Bērniem, ejot pie ārsta, ir satraukums un ir svarīgi bērnu sagatavot vizītei, izstāstot par to, ko ārsts pārbaudīs un darīs. Ko bērnam sagaidīt audiologopēda kabinetā? Kā notiek izmeklējums, konsultācija? Konsultācijas sākumā bērnam līdz trīs gadu vecumam ļaujam rotaļāties. Kamēr bērns aprod ar vidi, tikmēr ar vecākiem izrunājam visus anamnēzes datus no dzemdībām līdz šim brīdim. Vecākiem svarīgi pirms konsultācijas pārskatīt mātes pasi un nopietnākās bērna saslimšanas. Atcerēties arī to, kad bērnam bijuši pirmie vārdiņi. Būtu labi, ja vecākiem līdzi būtu audio vai video ieraksts, kurā dzirdama bērna runāšana, jo bērns mēdz konsultāciju laikā nesadarboties tik ļoti cik speciālistam gribētos. Audioieraksts vai video ieraksts palīdzētu diagnostikā. Lai sagatavotu bērnu vizītei, var izstāstīt bērnam, ka ārsts ieskatīsies mutē, būs ārstam jāparāda mēle un kaut kas jāpasaka vai jānosauc attēlos redzamās lietas. Audiologopēds “izcilās” mēli ar koka kociņu, ja bērnam ir bail no kociņa, tad to var veikt arī ar pirkstu. Cik ilga ir konsultācija? Parasti 30-40 min, ilgāk bērns nevar produktīvi veikt vingrinājumus. Vai vecākiem tiek izstāstīts un parādīts, kādus vingrinājumus ar bērnu turpināt veikt mājās? Audiologopēda konsultācija, principā ir vecāku apmācības par to, ko ar bērnu darīt mājās. Tas viss, protams, ir atkarīgs no vecākiem. Ir tādi vecāki, kuri iestumj bērnu pa kabineta durvīm -nu, salabojiet! Vecāki ir aicināti palikt nodarbībās, lai turpinātu šos vingrinājumus un masāžas izpildīt mājās. Jārēķinās ar to, ka bērni nelabprāt veic šīs lietas, jo viņi nesaskata to vajadzību, viņi šos traucējumus neapzinās. Mums- pieaugušajiem- vajag, lai viņi izpildītu uzdevumus. Vai ejot uz vizīti pie audiologopēda līdzi ir jābūt izmeklējumiem no citiem speciālistiem? Ja ir izmeklējumi no neirologa, otolaringologa u.c. speciālistiem, pie kuriem ir veikti izmeklējumi par konkrēto sūdzību, tad tie ir jāņem līdzi, bet, ja šādu izmeklējumu nav, tad audiologopēds pēc nepieciešamības ieteiks bērnam apmeklēt vēl kādu speciālistu. Līdz kādam vecumam var griezties pie audiologopēda? Vai audiologopēds var palīdzēt tikai bērniem vai arī pieaugušajiem? Var vērsties arī pieauguši, piemēram, pēc vairogdziedzeru operācijām var būt balss traucējumi. Balss ergonomikas (balss kopšana) jautājumos pie audiologopēda vēršas pedagogi, kuri ilgstoši runā un ir noklieguši savas balsis, strādā telpās, kurās ir sauss gaiss, skaļa vide, bez pietiekošām pauzēm. Vēršas arī pieaugušie pēc galvas traumām, insultiem utt. Tādos gadījumos mēģinām valodu atgūt vai apgūt alternatīvo saziņu. Reizēm pie šādām galvas traumām nāk klāt arī rīšanas traucējumi ar kuriem strādājam. Varam apmācīt līdzcilvēkus par pareizu cilvēka pozicionēšanu, ja ir rīšanas traucējumi, lai cilvēks neaizrijas. Svarīgi, lai pieaugušais pats vēlas sadarboties, reizēm pēc galvas traumām ir traucēta pieres daļa, kura atbild par motivāciju un cilvēks var būt bez motivācijas sadarboties un atgūt runu. Reģionos ļoti trūkst speciālistu. Kas jaunos speciālistus motivētu veidot dzīvi un karjeru ārpus Rīgas? Manuprāt, viens no motivējošajiem apstākļiem ir atbilstošs atalgojums, atbilstoša darba slodze. Dažkārt sanāk tā, ka speciālistu tuvākajā apkārtnē nav un tam vienam “nabadziņam” tiek viss, īpaši neskatoties uz to vai viņš ar šo slodzi tiek galā vai nē. Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Vai zini cilvēkus, kas dzīvo tev apkārt? Tepat netālu? Šobrīd esam sadzirdējuši 14 atmiņu stāstus, uzzinājuši daudz ko interesantu! Bet turpinājums sekos! Neliels ieskats no dažām vietām, kur pabijām, Naukšēnu novadā!
Ciemos pie Esmeraldas Pasītes. Fotogrāfe Elīna Kursīte gatavo Esmeraldu fotografēšanai.
Ciemos pie Anitas Deičmanes. Projektu atbalsta - Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un A/S "Latvijas valsts meži", Naukšēnu novada pašvaldība. Informāciju sagatavojusi: Naukšēnu cilvēkmuzeja krājumu speciāliste Diāna Glušonoka.
Atspoguļosim gan veiksmes stāstus, gan ne tik veiksmīgu pieredzi kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā. Kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā svarīgi ir veidot sabiedrības attieksmi, tieši tāpēc izvēlējāmies īstenot šo projektu. Pozitīva sabiedrības un kultūras pieminekļu īpašnieku attieksme, iedzīvotāju patriotisms un lepnums par kultūras un dabas mantojumu tikai veicinās šo objektu aizsardzību. Galvenie apdraudējumi kultūras pieminekļiem, kā arī dabas objektiem ir īpašnieku nevērīga izturēšanās pret tiem, to sagrūšana, nojaukšana, kā arī postījumi, ko var izraisīt atsevišķu sabiedrības indivīdu attieksme, kā arī tas, ka pilīs un muižās atrodas pagastu skolas, kas šobrīd tiek likvidētas, un nav zināms, vai un kā pašvaldība spēs uzturēt šos kultūras pieminekļus turpmāk pati, vai spēs atrast piemērotu saimnieku. Tāpēc ir jāskaidro iedzīvotājiem, ka jebkura mantojuma saglabāšana ir svarīga un nepieciešama sabiedrībai, tā kalpo, lai saglabātu vēsturisko pēctecību. Pirmais no pieturas punktiem, uz kuriem devās “Dzirkstele” ir Lejasciems, kura lielākā bagātība ir Gauja. Lejasciemietis Juris Zaķis, kurš ir autors grāmatai “Pie Gaujas iztekām”, labprāt atsaucās “Dzirksteles” uzaicinājumam doties nelielā “ekspedīcijā”.
Ekspedīcija Lejasciemā. Fotogrāfs: Gatis Bogdanovs. J.Zaķis uzsver, ka Gauja ir īpaša upe visā savā garumā. Tā ir ļoti daudzveidīga. Gaujai un tās ielejai ar savām ainaviskajām vērtībām un spēcīgo kultūrvēsturisko auru ir īpaša nozīme Lejasciema pagasta dzīvē. Pati upe, tās ieleja un piegulošā teritorija ar saviem dabas krāšņumiem, senajiem kultūras pieminekļiem un mūsdienās veidoto kultūrvidi ir uztverama kā vienota Gaujas ainavu telpa, ar ko var lepoties ne tikai novads, bet visa Latvija. Fotoreportāžu no ekspedīcijas var apskatīt internetā www.dzirkstele.lv, savukārt video “Dzirksteles” profilā sociālajā tīklā “Facebook.com”. Nākamā ekspedīcija būs jūnijā uz Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vietu, intervija ar skolotāju un vēsturnieku Jāni Zvaigzni, kas daudz pētījis traģiskos notikumus 1940.gadā. Informāciju sagatavojusi: laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte.
Darbnīcas pedagogiem vadīs stāstniecības eksperti Māra Mellēna un Guntis Pakalns, skolēni strādās kopā ar Vidzemes stāstniekiem. Dienas gaitā paredzēts izbraukums ar kuģīti "MadeMarija", darbošanās Burtnieku muižas parkā un Vīsraga takā, caur stāstīšanas notikumiem iepazīstot apkaimes dabas, kultūrvēsturi un nemateriālo kultūras mantojumu. Stāstu klausīšanās un stāstīšana neformālos apstākļos, ārpus ierastās mācību vides, kalpo par vienu no daudzveidīgām mācīšanas formām, kas ne tikai paplašina skolēnu zināšanas, bet arī spēj radīt emocionālo fonu – līdzpārdzīvojumu stāstam, prieku par savu uzdrīkstēšanos, par iegūtu interešu draugu. Nodarbībās piedāvājam interesantu un daudzveidīgu apmācību programmu, kur iecerēta gan savu balss iespēju apzināšana un izmantošana, gan runas ritma un melodiskuma vingrinājumi, gan iepazīšanās ar runas mākslas pamatiem, notiks mācīšanas un savstarpējas mācīšanās process. Ikviena dalībnieka vērtīgs ieguvums būs atgriezeniskā saikne, kad katram dalībniekam būs iespēja uzstāties un demonstrēt savas jauniegūtās zināšanas un prasmes. Īpašu vērtību apmācību procesam piešķir kultūrvēsturiskām, estētiskām un dabas vērtībām bagātā vide Burtnieku ezera krastā, kurā izvēlēts rīkot darbnīcas. Dalībnieku līdzmaksājums - EUR 10. Darbnīcas dalībnieku skaits ierobežots. Dalībniekus aicinām pieteikties līdz 3. jūnijam pa tālr. 29334028 – Agita, 29165815 - Agrita, vai rakstot uz e-pastu agitalapsa PIE gmail PUNKTS com. Tāpat, sestdien, 8. jūnijā, plkst. 19:00 Burtnieku kultūras centrā notiks projekta noslēgums - stāstu un danču vakars “Stāstus BURT man NIEKS!” (Visiem ieeja brīva). Muzicēs un dančus mācīs folkloras kopa “ORE”.
Projektu “Burtnieka Divdienis: stāstu un stāstītprasmes apguves darbnīcas skolēniem un pedagogiem” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts meži fonda finansiālu atbalstu realizē biedrība TKIC "KasTe" un Vidzemes stāstnieku kopa. Notikumu atbalsta Burtnieku novada dome un Latvijas stāstnieku asociācija. Informāciju sagatavojusi: projekta koordinatore Agita Lapsa.
Forums tiek rīkots jau 10. gadu un šogad tas tiek rīkots kopā ar Siguldas novada pašvaldību. Tajā uzstāsies gan veiksmīgu Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuri guvuši ievērojamus panākumus, gan dažādu nozaru eksperti, gan LIAA pārstāvji, sniedzot praktisku informāciju par dažādām uzņēmumu attīstības iespējām. Pasākuma programmu papildinās Lars Sudmans (Lars Sudmann) no Beļģijas, kurš ir palīdzējis vairākiem Fortune500 uzņēmumiem mainīt to darbības stratēģiju, lai tās veiksmīgāk sasniegtu izvirzītos mērķus. Viņš ir arī konsultējis neskaitāmus uzņēmumus, analizējot to darbību un atrodot vājos punktus. Lars ir augsti novērtēts eksperts līderības, biznesa stratēģiju un inovāciju jautājumos. Viņš ne tikai pasniedz lekcijas vairākās Beļģijas universitātēs, bet arī uzstājas neskaitāmās TED konferencēs visā pasaulē. Forumā Lars sniegs prezentāciju par to, kas īstenībā ir līderi, kādas ir līderu slēptās prasmes un kā tās izmantot biznesa attīstībā no jebkura aspekta. Pasākumā dzirdēsim arī neskaitāmus praktiskus ieteikumus no Maikla Brīna (Michael Breen) – ASV uzņēmuma TBC International prezidenta un īpašnieka, kurš nopietni darbojas ar Baltijas uzņēmumu attīstību Eiropā un ASV. Papildus prezentācijām, diskusijām un interaktīvām sesijām uz galvenās skatuves, norisināsies vairākas paralēlās sesijas – meistarklases, tikšanās ar LIAA pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī būs iespēja salīdzināt sava uzņēmuma inovāciju līmeni ar citiem Eiropas uzņēmumiem. Forums ikvienam uzņēmējam ļaus papildināt savas zināšanas sfērās, kas visbiežāk aizkavē uzņēmuma attīstību, sniegs praktisku informāciju tiem, kuri jau ir gatavi izvērst savu darbību, un tiem, kuriem nepieciešams neliels grūdiens un iedvesma nākamajam, iespējams, nozīmīgākajam startam. Dalība pasākumā ir bez maksas, ar iepriekšēju reģistrāciju LIAA tīmekļa vietnē liaa.gov.lv.
Daiga Miščenko Biznesa informācijas nodaļas projektu vadītāja Ārējās tirdzniecības veicināšanas departaments |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmieras pilsēta un Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadi turpina pagājušā gadā aizsākto iniciatīvu kopīgā inovāciju atbalsta programmā “ZĪLE”. Atbalsta programmas ietvaros uzņēmējiem būs iespēja saņemt finansējumu, lai uzņēmumos ieviestu dažādus jauninājumus un inovācijas. 
Koncertzāle “Cēsis” 1. jūnijā ar klasikas virsotnēm vērienīgi atzīmēs piekto gadadienu. Svētku vakara programmā gaidāms koncerts ar Pētera Čaikovska pirmo klavierkoncertu un Riharda Vāgnera operas “Valkīra” pirmo cēlienu, kā arī izcilā domātāja un mākslinieka Ilmāra Blumberga darbu izstāde.
Lai noskaidrotu Mazsalacas novada iedzīvotāju viedokli par Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas sagatavoto administratīvi teritoriālās reformas projektu, Mazsalacas novada pašvaldības dome 2019. gada 9. maija ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu organizēt publisko apspriešanu, ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Mazsalacas novada pievienošanu citām administratīvajām teritorijām.
Sestdien, 18. maijā, Koncertzālē “Cēsis” ar ierakstu zīmola Piano Classics jaunā tvarta “Rahmaņinovs. Šopēna variācijas. Dziesmu transkripcijas” prezentācijas koncertu viesosies pianists Georgijs Osokins. Programmas pirmajā daļā skanēs Domeniko Skarlati un Sergeja Rahmaņinova klavierdarbi, savukārt otrajā Georgijs pārsteigs ar Arvo Pērta un Fredrika Šopēna interpretācijām. Pēc koncerta būs iespēja jauno ierakstu iegādāties, kā arī saņemt pianista autogrāfu.
Alūksnes novada pašvaldība aicina ikvienu pludmales volejbola spēles cienītāju uz Alūksni, lai šogad, tieši pirms Līgo dienas, dažādās vecuma grupās sacenstos par organizatoru dāvāto KATRĪNAS KAUSU.
Sestdien, 25. maijā, Alūksnē pulcēsies vairāk nekā 4000 bērnu no visiem Latvijas reģioniem tautas deju festivālā “Latvju bērni danci veda”. Sakarā ar tik liela dalībnieku skaita ierašanos pilsētā, būs apgrūtināta satiksme, tādēļ autovadītājus šajā dienā aicinām būt īpaši uzmanīgiem.
Siltumapgādes un komunālo saimniecību uzņēmumiem apkures sezonas noslēgums ir īstais brīdis, lai veiktu nepieciešamo tehnisko apkopi apkures katliem un tos sagatavotu nākamajai apkures sezonai. Gadiem ejot, esošās katlu mājas vairs nespēj nodrošināt to efektivitāti, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas – mazākus siltuma zudumus, automatizētu katlu mājas darbību ar iespējam to vadīt attālināti, mazāku siltumenerģijas patēriņu un videi draudzīgas apkures iekārtas, kas ļauj samazināt gaisā nonākošo CO2 izmešu daudzumu. Gulbenes novada Beļavas ciemā šobrīd tiek testēta vieda un uz nākotni orientēta 4. paaudzes siltumapgādes sistēma, izvirzot Gulbenes novada pašvaldību par vienu no zemas temperatūras siltumapgādes pionierprojektiem "LowTEMP" projekta ietvaros. 
Gulbenes novada Beļavas ciemā aptuveni 1969. gadā celtā katlu māja darbojās līdz pat 2018. gada pavasarim. No ārpuses ne tik izteiksmīgā ēka, iekšpusē ir saglabājusi vairākas muzeja cienīgas iekārtas. Taču katlu māja un vairāk nekā 40 gadus vecās siltumtrases vairs nespēja nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu siltuma piegādi. Iekārtas bija novecojušas, nemodernas un ar zemu lietderības koeficientu. Turklāt siltuma trasēs siltuma zudumi bija ap 40%, kas ietekmēja arī siltumenerģijas tarifu.
Foto: Beļavas ciema jaunā katlu māja (foto autors: Gulbenes novada pašvaldība)
Foto: PII “Pienenīte” Alūksnes pilsētā (foto autors: Mārtiņš Kaļva)
No 23.līdz 27.maijam Valmierā ar dažādiem atceres pasākumiem tiks atzīmēta pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem 100.gadadiena un godināta Cēsu pulka Skolnieku rota, pieminot vēsturiskos notikumus un izrādot cieņu drosmīgajiem 1919.gada Cēsu pulka skolnieku rotas cīnītājiem, tajā skaitā vairāk nekā 70 skolēniem un studentiem no Valmieras.
Finanšu ministrija aicina pieteikt konkursā “RegioStars Latvija 2019” inovatīvus un iedvesmojošus ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu īstenotos Kohēzijas politikas projektus, ar kuriem projektu īstenotāji lepojas un ir gatavi dalīties pieredzē. Konkursa mērķis ir popularizēt labās prakses piemērus ES fondu finansējuma ieguldīšanā valsts attīstībā. Rezultātā tiks godināti projekti, kas ceļ vietējās sabiedrības labklājības līmeni un vienlaikus izglīto un iedvesmo citus projektu realizētājus Latvijā un citur Eiropā.
Alojas novada pašvaldības Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind” no 2019. gada 10. maija līdz 30. novembrim īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas projektu “Zem ozola kuplajiem zariem… zaļumsvētku vietas un svinēšanas tradīcijas Staiceles apkārtnē”.
Smiltenes, Valkas un Strenču novadu laikraksts “Ziemeļlatvija” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras programmas atbalstu šogad gatavos rakstu sēriju par dabas vērtībām aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”.
2019. gadā aprit 100 gadi kopš Cēsu bibliotēkas dibināšanas. Šim zīmīgajam notikumam veltīts izstāžu cikls “Cēsu bibliotēkai 100”, kas atspoguļo bibliotēkas vēsturi Cēsu pilsētas un Latvijas vēstures kontekstā.
Arī šogad Lubāna mitrāja informācijas centrs, sadarbībā ar brošūras „Lubāna ezera noslēpumi” saimniekiem, organizēs „Lubāna ezera Ceļotāju dienu 2019”, kas norisināsies 6.jūlijā. Ceļotāju dienas ietvaros ikvienam dabas baudītājam, aktīvās atpūtas cienītājam un kultūras mantojuma baudītājam būs iespēja sajust un pieredzēt Lubāna ezera sniegtās bagātības!
Piektdien, 17.maijā, Valmierā izstādes – gadatirgus “Vidzemes Uzņēmēju dienas 2019” laikā notiekošajā Biznesa forumā jau piekto gadu tika pasniegta “Balva uzņēmējdarbībā”. Valmieras pilsētas pašvaldības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras apbalvojumu šogad saņēma pieci uzņēmēji un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji.
Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros 2019.gada 14. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (turpmāk- DI) vadības grupas sanāksme, kurā piedalījās arī tās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kuras projekta ietvaros veido infrastruktūru, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.
Latvijas vēstures materiālu krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv, sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Vecpiebalgas “Vēveros” 2019.g. 29.–30. jūnijā rīko novadpētnieku mācības-semināru ar lauka praksi.
Gulbenes novada bibliotēka guvusi atbalstu projektam “Stāstu talka” Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”.
Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA informē, ka 22. maijā projektā "PIE AVOTA IR JĀATGRIEŽAS. Veltījums Broņislavas Martuževas 95.dzimšanas dienai" notika pasākums "Mūzikas un mākslas plenērs "Dārziņos"".
Naukšēnu novada Ķoņu bibliotēkas projektā "Ķoņu dārgumus meklējot" paredzētas dažāda veida aktivitātes – izzinošas nodarbības, kurās centīsimies saprast, KAS var būt vietas vērtība pašu iedzīvotāju un ceļotāju acīs, ģenerēsim idejas, KO paši vēlamies redzēt, izzināt un attīstīt, domāsim, KĀ atrast, fiksēt un veidot aizraujošus stāstus, iedvesmosimies no citu pieredzes, dosimies kopīgos izziņas piedzīvojumos.
Vidzemes plānošanas reģions apkopojis un informē, ka šovasar Vidzemē norisināsies vairākas vasaras nometnes Latvijas, diasporas un dažādu tautību ģimenēm un bērniem. Vasaras nometnes ir vieta, kur satikt jaunus draugus, iepazīt latviskās tradīcijas un bagātināt latviešu valodu. Aicinām iedzīvotājus gan Vidzemē, gan citviet pasaulē iepazīties ar piedāvājumu un par to pastāstīt arī citiem nosaukto mērķgrupu pārstāvjiem, ja tādi ir paziņu lokā.
29. un 30. maijā projekta “Zaļie dzelzceļi” (“Green Railways”) partneri no Latvijas un Igaunijas tiksies konferencē, kas noritēs vairākās vietās Latvijā un Igaunijā, tostarp Alūksnē. Pēdējo gadu laikā Vidzemē un Dienvidigaunijā ir atjaunoti un izveidoti apmēram 300 km velo un kājāmgājēju maršrutu, izmantojot bijušās dzelzceļa līnijas, izveidoti jauni tūrisma objekti, sliežu velosipēdi, drezīnas. Apkopojot projekta laikā paveikto un iepazīstoties ar projekta rezultātu, notiks projekta noslēguma konference.
Pasakā “Sarkangalvīte un vilks”, Apvienotajā karalistē, Rīgas Centrāltirgū un citos tirgos, uz parka soliņiem un pa blokmāju logiem, poliklīnikās, tramvajos, teātru zālēs, piemājas dārziņā un manā virtuvē - galvenajā lomā vecmāmiņa.
Raunas novada Drustu pagasta Auļukalnā bērni un jaunieši varēs iepazīties ar Auļukalna nosaukuma vairākiem skaidrojumiem, apskatīt dižkokus, izzināt dažādu laikmetu liecības kungu namā un piedalīties auļu ritma darbnīcā.
1. jūnijā plkst. 10:00 - 18:00 tūrisma objektu apceļošanas akcija "TAVA DIENA PIEBALGĀ". Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadu tūrisma objektu saimnieki un tūrisma informācijas punkti aicina pavadīt dienu gleznainajā Piebalgas pusē un piedalīties akcijā „Tava diena Piebalgā”. Piebalgas puses ciemiņiem un arī pašiem piebaldzēniem tā ir iespēja iepazīt tūrisma piedāvājumu, labi pavadīt laiku un gūt pozitīvus iespaidus vasarīgā Piebalgā, lai varbūt atgrieztos vēl un vēl.
Pirmdien, 3.jūnijā, Valmierā, Vidzemes Augstskolā (Cēsu iela 4, auditorija C305) norisināsies Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un Valmieras pilsētas pašvaldību rīkota konference “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi”. Interesenti aicināti pieteikties līdz 31.maija plkst.12.00, aizpildot elektronisku pieteikumu 
Naukšēnu Cilvēkmuzejs kopā ar fotogrāfi Elīnu Kursīti sācis darbu pie projekta "Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti". Vairāku mēnešu garumā kopā ar fotogrāfi tiks apbraukāti novada iedzīvotāji. Uzsvars tiks likts uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Gada beigās no fotogrāfijām un stāstiem tiks izveidota izstāde. Nākotnē stāsti ar fotogrāfijām tiks papildināti.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par kultūras, kā arī dabas mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, laikrakstā “Dzirkstele” (Gulbenes novads) ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras atbalstu tiks publicēta 16 rakstu sērija, iepazīstinot ar kultūras un dabas mantojuma pērlēm Gulbenes novadā, kas pieder gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, arī pašvaldībai.
Biedrība TKIC "KasTe" un Vidzemes stāstnieki 8. jūnijā Burtniekos rīko stāstu un stāstītprasmes attīstīšanas darbnīcu skolēniem un pedagogiem “Burtnieku Divdienis”, kas noslēgsies ar atklātu stāstu un danču vakaru visiem interesentiem Burtnieku kultūras centrā.
Ikgadējais LIAA biznesa forums, kas norisināsies 18. jūnijā, šogad ir veltīts tēmai, kas aktuāla kā jauniem un nelieliem, tā pieredzējušiem un lieliem uzņēmumiem, lai veicinātu to attīstību plašākā mērogā. Scale-up ir posms uzņēmējdarbībā, kurā uzņēmēji riskē, piesaista papildu investīcijas, paplašina klientu loku un tirgu, strādā ar uzņēmuma komandu tā, lai savu darbību izvērstu plašāk un sasniegtu vairāk. Tas ir posms, kurā uzņēmumi kļūst par nopietniem konkurentiem un atpazīstamiem līderiem.