.png)
|
Arhīva kalendārs
Novērojumu skaits platformā ir ievērojams, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties un dot savu artavu pētniecībā. Tomēr Vides risinājumu institūta pētniece un sabiedriskās zinātnes pasākuma Cēsīs organizatore Baiba Prūse uzsver, ka sabiedriskās zinātnes potenciāls Latvijā vēl nebūt nav pilnvērtīgi izmantots. Ir dažādas sabiedrības un zinātnes sadarbības formas, kas vai nu nav vispār vai pavisam minimāli ir pielietotas. VRI līdz šim ir uzsācis vairākas iniciatīvas. 2017. gadā institūta pētnieki aicināja iedzīvotājus ziņot par Latvijā savvaļā sastopamo ārstniecības augu atradnēm, lai ievākto to sēklu paraugus un pētītu Latvijas ārstniecības augu genotipu potenciālu bioloģiskās lauksaimniecības vajadzībām. Šobrīd VRI uzsācis sadarbību ar vairākām skolām, iesaistot vairāk nekā skolēnus augšņu izpētē. Augsnes pētījumu rezultāti nodrošinās būtisku informācijas bāzi ilgtspējīgai dabisko pļavu apsaimniekošanai. Savukārt vēl līdz 30. Jūnijam ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts ziņot institūtam par 9 pavasara augu sugu (Smaržīgā madara, Gaiļbiksīte, Efeju sētložņa, Lielā strutene, Parastā kreimene, Parastā zalktene, Pļavas silpurene, Raspodiņš, Parastā māllēpe) atradnēm Vidzemē un Latgalē. “Sabiedriskā zinātne ir ne vien vērtīgs datu ievākšanas resurss, kas atvieglo pētnieku darbu, bet tas arīdzan izglīto dažādas sabiedrības grupas par zinātnes procesiem un to lietderību iezīvotāju ikdienas uzlabošanai”, norāda B.Prūse. Uz vaicājumu par to, kur šī sadarbība starp sabiedrību un zinātniekiem būtu visnepieciešamākā, B.Prūse atbild, ka klimata pārmaiņu rezultātā burtiski atrodamies visi uz ļoti plāna ledus, līdz ar to tikai ar dažādu jomu speciālistu, pētnieku un sabiedrības grupu pārstāvju līdzdalību varēsim rast risinājumus kompleksajām vides problēmām, kas mūs sagaida turpmākajos gados. Sabiedriskās zinātnes pasākums Cēsīs norisināsies Starptautiskās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā COST akcijas “Sabiedriskā zinātne radošuma, zinātniskās pieejas un inovāciju attīstībai Eiropā” ietvaros. Tajā apvienojušies zinātnieki, pētnieki un profesionāļi no visas Eiropas ar vienotu mērķi – apvienot kompetences zinātnes, izglītības un sabiedriskās līdzdalības jomās, lai veidotu jaunas sabiedriskajā zinātnē bāzētas sociālās inovācijas. Par Vides risinājumu institūtu: Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem.
Informāciju sagatavoja:
Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem. Tā kā objekti neatrodas gluži līdzās jau populārajiem tūrisma galamērķiem, izveidotais maršruts sekmēs vietējās uzņēmējdarbības attīstību. Projektā paredzēts veidot atsevišķus esošā tūrisma objektu piedāvājuma papildinājumus un demonstrēt mūsdienu informācijas tehnoloģiju piedāvājuma pielietojumu gan maršruta atpazīstamības veicināšanai, gan sajūtu radīšanai objektos. Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība (Latvija), partneri Pavlovskas muzejs (Krievija), Izborskas muzejrezervāts (Krievija), Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) (Latvija). Projekta īstenošanas termiņš - 24 mēneši.
Projektā paredzēts uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu deviņos maršruta objektos – radīt jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano istabā būs kāds ar skaņu saistīts pārsteigums, Izborskas muzejs aicinās izjust Izborskas dabu, Pavlovskas parkā varēs izbaudīt vēsturi un mūsdienas, Litenes muižā aicinās sajust dzīvi, Lūznavas muižā vērot sikspārņus naktī. Izveidos maršruta mobilo lietotni ar GPS gidu un katrai vietai pielāgotu vizuālo tēlu, kas informēs par sajūtu piedāvājumiem visās deviņās maršruta vietās, interaktīvu karti, kopīgu bukletu, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai. Tāpat plānoti jaunā maršruta publicitātes pasākumi – kopīgs video, dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs, sajūtu festivāli (Lūznavā, Izborskā, Alūksnē un Pavlovskā). Tiks organizētas meistarklases par sajūtu izmantošanas iespējām esošajā tūrisma piedāvājumā un rīkotas pārrobežu konferences, kurās pieaicinot jomas ekspertus, vērtēs tūrisma objektu piedāvājumu un apmeklētāju pieprasījuma tendences. Alūksnē radīs jaunu tūrisma piedāvājumu – trošu nobraucienu no Tempļakalna pussalas uz Pilssalu. Projekta ietvaros atsegs Alūksnes Jaunās pils Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumus, tādejādi paplašinot Alūksnes muzejā apskatāmos Jaunās pils telpu interjerus, restaurēs 19. gadsimta flīģeli, radīs skaņas pārsteigumu apmeklētājiem un uzstādīs digitālu, diennakti pieejamu, āra stendu tūrisma informācijas ieguvei. Pavlovskas pils parkā īstenos nelielu daļu no apjomīga projekta, restaurējot pārceltuvi pār Rožu paviljona dīķi uz Mīlestības salu (sauktu arī par grāfienes Livenas salu), iegādās aprīkojumu velomaršruta izveidei parkā, restaurēs 1799. gada ceļotāja atlasu un par to izveidos digitalizētu ekspozīciju. Izborskas muzejrezervātā izvietos videonovērošanas kameras un atjaunos muzeja mājaslapu videostraumēšanas funkcijas nodrošināšanai, izveidos ekspozīciju sadarbībā ar Pavlovsku par ceļotāja atlasu. Latvijas Piļu un Muižu asociācija nodrošinās interaktīvas tūrisma kartes izveidi, piedalīsies tūrisma izstādēs, veiks izveidotā maršruta mārketinga pasākumus un kopīgi ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu - veiks nelielus esošā tūrisma piedāvājuma papildinājumus katrā no biedru objektiem, akcentējot dažādas izbaudāmās sajūtas tajos. Projekta ietvaros 1. jūnijā Izborskas muzejrezervāts organizēja sajūtu festivālu “Isaborg – Izgaršo dzīvo vēsturi”. Festivālā piedalījās vairāki agrīno viduslaiku vēstures entuziastu klubi no Krievijas un Igaunijas. Tie demonstrēja viduslaiku ikdienas dzīves elementus īpaši izveidotajā apmetnē. Vēlāk turpat, ainaviskajā muzejrezervāta teritorijā, notika viduslaiku cīņu demonstrējumi. Kopējais projekta budžets (bez partneru neattiecināmajām izmaksām) ir 800 000 EUR, t.sk. projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam 720 000 EUR apmērā. Pavlovskas muzeja budžets ir 337 683,50 EUR, Izborskas muzejrezervāta budžets ir 62 317,50 EUR, LPMA budžets veido 120 000 EUR, Alūksnes novada pašvaldības budžets – 279 999 EUR. Lai realizētu abus ieplānotos infrastruktūras objektus, Alūksnes novada pašvaldība izlēma ieguldīt lielāku pašu līdzfinansējumu, tādejādi kopējais pašvaldības budžets ir 484 000,00 EUR, no tā Latvijas-Krievijas programmas finansējums veido 251 999,10 EUR, pašvaldības finansējums 232 000,90 EUR.
Sagatavojusi: Evita APLOKA, |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šodien, 4. jūnijā Vides risinājumu institūts (VRI) Cēsīs pirmo reizi Baltijā uzņem 60 sabiedriskās zinātnes pētniekus un ekspertus no 24 valstīm, lai izstrādātu ieteikumus sabiedriskās zinātnes attīstībai Eiropā un iesaistītajās valstīs, tai skaitā Latvijā. Sabiedriskā zinātne ir pētniecības prakse, kas notiek ar sabiedrības līdzdalību. Tās ietvaros sabiedrības pārstāvji, sadarbojoties ar zinātniekiem, sniedz nozīmīgu ieguldījumu dažādās pētniecības jomās.
Viens no redzamākajiem piemēriem Latvijā ir dabas novērojumu platforma Dabasdati.lv, kurā ikviens ir aicināts dalīties savos novērojumos dabā – ziņot par savvaļas augiem, dzīvniekiem un citiem organismiem. Šobrīd kopējais Dabasdati.lv novērojumu skaits pārsniedz 660 000.
2019. gada 15. maijā uzsākta pārrobežu projekta īstenošana, kas ļaus Alūksnē radīt jaunus tūrisma piedāvājumus – trošu nobraucienu un oriģinālās apdares atjaunošanu Alūksnes Jaunās pils telpās. Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Krievijas uzsāka projekta Nr. LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” īstenošanu.