Arhīva kalendārs

Ar  1.jūliju   tiek publicēta jaunizveidotā Smiltenes novada pašvaldības mājas lapa, kas ieguvusi jaunu dizainu un satura struktūru, kas nodrošinās iespēju iedzīvotājiem ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju par pašvaldības darbu un pakalpojumiem.  Vietnes adrese paliks līdzšinējā: www.smiltene.lv.

Jaunās mājaslapas viena no galvenajām priekšrocībām ir tās funkcionalitāte – ir  iespēja ar vienu publicēšanas reizi informāciju ievietot arī visitsmiltene.lv un izglitiba.smiltene.lv lapās (arī lapas tiks pielāgotas jaunajam dizainam un struktūrai), iepriekš katrai lapai administrēšana bija jāveic atsevišķi. Tāpat jaunās lapas dizains ir elastīgāks, līdz ar jauno zīmola maiņu to būs iespēja nomainīt. Mājaslapā liels uzsvars ir likts uz lapas pieejamību:  

• lapa piemērota mobilajām ierīcēm – saturs pielāgojas ekrāna izmēriem,
• saturs ir sagrupēts pa tēmām un blokiem;
• kontaktu sadaļa ir pārskatāmāka un iespēja atrast speciālistus, veicot atlasi pēc nodaļas vai amata; 
• pakalpojumu apraksti ir sasaistīti ar vienoto Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvia.lv un sagrupēti  pēc tēmām;
• cilvēkiem ar redzes traucējumiem pielāgotas skata iespējas;
• funkcionāls meklētājs, kurā pēc atslēgas vārdiem var atrast interesējošo informāciju;
• iestrādātas arī vairākas formas “Pieteikt apmeklējumu”, “Vēstule domei”, “Pieteikt problēmu”, ar kuru palīdzību iedzīvotajiem ir iespējams ziņot par radušos problēmu, izteikt ierosinājumu vai uzdot jautājumu;
• Lapā paredzēta funkcija pieteikties jaunumiem, iedzīvotājiem iespēja saņemt aktuālo informāciju savā e-pastā.

Pie mājas lapas izveides darbojās Smiltenes novada domes Informācijas tehnoloģijas nodaļa, Sabiedrisko attiecību speciālistes, iesaistot darbā arī citu pašvaldības struktūru darbiniekus. Mājas lapu izstrādāja SIA “Rate”, kuri tika izvēlēti veicot tirgus izpēti.  

Darbs pie mājas lapas vēl turpinās, jo tiek veikta datu migrācija no vecās lapas, tādēļ informācija vairākās sadaļās pilnā apjomā vēl nav pieejama, tāpat saturu plānots papildināt arī vairākās svešvalodās.

Ja tiek pamanītas neprecizitātes, ir ieteikumi lapas funkcionalitātes vai satura uzlabošanai, iedzīvotāji ir aicināto tos sūtīt uz e-pastu: prese PIE smiltene PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja,
Marita Mūze
Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv;

Mob.tel. 28334474

www.smiltene.lv

No 30. augusta līdz 1. septembrim norisināsies inovāciju un tehnoloģiskās jaunrades festivāls iNOVUSS . Tehnoloģijas un jaunrade brīvdabā, tendences inovācijās, blokķēdes, mākslīgais intelekts, zinātnes attīstība, nākotnes profesijas, ceļošana 21. gadsimtā un citas tēmas. 

Sākusies pieteikšanās konkursam Eksporta un inovācijas balva 2019. Uzņēmumi aicināti pieteikties četrās kategorijās - Eksportspējīgākais komersants, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts un Rūpnieciskais dizains. 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Piektdien, 2019.gada 19.jūlijā, plkst.12.00, Oleru muižā risināsies neformāls seminārs “Dārza stāsti”. Tā ietvaros varēs uzzināt stāstus par vēsturiskiem dārziem un to šodienas risinājumiem, mūsdienu dizaina, ainavas un savas identitātes meklējumiem, Ziemeļvidzemes dabas vērtībām: ķērpjiem un akmeņiem. Pasākuma apmeklētāji būs aicināti iesaistīties kopējā diskusijā un braši uzdot jautājumus par izprovocētajām tēmām.

Pasākuma plānotā programma un lektori:
12.00 - Mg.oec. Ievas Zemīte - “Mūsdienu dārzu mazo arhitektūras formu izcelsme. Vēsturiskais konteksts. Oleru rūnakmens stāsts”.
13.00 - Mg.geol. Dainis Ozols – “Vidzemes un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā sastopamie minerāli un ieži”, lektora stāstījums un praktiska akmeņu apskate Oleru muižas dārzā.
14.00 - Mg.boil. Rolands Moisejevs – “Ķērpju daudzveidība Latvijas dabā”, lektora stāstījums un praktiska iepazīšanās ar ķērpjiem Oleru muižas dārzā.
15.00 - Ainavu arhitekts Aigars Lauzis - “Mūsdienu dizaina, ainavas un savas identitātes meklējumi - no Londonas uz Zeltiņiem caur Tokiju.”
Pasākuma nobeigumā Kārļa Zemīša Oleru Rūnakmens pārskats, akmens apstrādes procesa prezentācija, praktiskā pieredzes pārņemšana.

Dalība seminārā – brīva, ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos līdz 16.jūlijam e-pastā: olerumuiza PIE gmail PUNKTS com.

Daļa lekciju norises plānota Oleru muižas dārzā, lūdzam izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.

Pasākuma ilgums ~ 4 stundas.

Pasākums notiek projekta "Dārza stāsti Oleru muižā" ietvaros, un to atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži un Rūjienas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojusi: Ieva Zemīte.

Svētdien, 2019.gada 14.jūlijā Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku - jau piekto reizi norisināsies Livonijas Indriķa diena.

         Visas dienas garumā Rubenes baznīcā un Rubenes ciemā norisināsies pasākumi, kuru laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un izzināt Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu.

            Livonijas Indriķa diena aizsāksies plkst. 10.30 ar skanīgu rīta sveicienu no Rubenes baznīcas tornī skanošā pūtēju ansambļa, kuri aicinās plkst.11:00 doties uz dievkalpojumu Rubenes baznīcā. Dievkalpojumu vadīs Rubenes baznīcas mācītājs Artis Eglītis. Piedalās LNOB solists Arvīds Keinis.

            Pēc dievkalpojuma plkst. 12.30 visi laipni aicināti uz populārzinātnisko konferenci Rubenes baznīcas dārzā (Lietus gadījumā Baltajā mājā pie Rubenes baznīcas). Konferencē piedalīsies Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors un zinātņu profesors Guntis Zemītis("Sabiedrisko attiecību kampaņas elementi Baltijas kristianizācijā pēc Indriķa Livonijas hronikas ziņām"), Romas katoļu draudzes bīskaps Andris Kravalis("Baznīcas loma un sūtība latviešu tautas garīgās izaugsmes ceļā").

            Tajā pašā laikā ikvienam pasākuma apmeklētājam būs iespēja piedalīties Kocēnu skautu organizētājās aktivitātes bērniem un jauniešiem turpat Rubenes baznīcas apkaimē.

Plkst. 14:30 Mielasts pie Indriķa.

            Pasākuma noslēgumā plkst. 15.30 Rubenes baznīcā notiks iedvesmojošs koncerts grupas “Radio Trio” izpildījumā. “Radio Trio” apvienojušās trīs dziedātājas – Gabriēla Zvaigznīte, Madara Dzintara-Pluša un Katrīna Anna Vīgante, kuras savulaik satikušās, sadziedoties Rīgas Gospelkorī. “Radio Trio” plašāku atpazīstamību ieguva 2018.gadā, piedaloties šovā “X Faktors”.

            Visas dienas garumā interesentiem Rubenes dievnams būs atvērts apskatei. Ieeja uz visiem Indriķa dienas pasākumiem – bez maksas.

Informāciju sagatavoja: 

Nora Urbāne

Kocēnu novada domes

Kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas

Kultūras un starptautisko sakaru koordinatore

Mob.tel.: 26988129

E-pasts: nora.urbane PIE kocenunovads PUNKTS lv

6.jūlijā Smiltenes novada desmitgades svētku pasākumā Grundzālē “Vieta, kur skan dziesma” izdziedās pazīstami novada vokālisti. Aicināti būt kopā dziesmā un svētku dejā Palsas krastā!

Grundzāles pagastā savulaik skanējuši sievu un vīru kori, ansambļi un dziesma turpina būt visapkārt arī šobrīd. Skanīgās notis izvijas skolas gaiteņos, sporta spēlēs, kā arī saimnieku un saimnieču ikdienas darba gaitās, bet visbiežāk izskan Grundzāles brīvdabas estrādē. Putnu treļļi, vēja stabule, ledus vāka sprakšķi, strautu burbuļošana, bērnu smiekli – šī dziesma tur un visā Grundzālē nebeidzas cauru gadu.

Pirms satiksimies svētku koncertā, plkst.15.30 no Baznīcas laukuma Smiltenē un plkst.16.00 no Grundzāles pagasta pārvaldes aicināti piedalīties ekskursijā “Kas jauns un nemainīgs Grundzālē?”, kurā Grundzāles pagasta pārvaldniece Alda Zvejniece pastāstīs vairāk par pagastu, pagasta iedzīvotājiem, svarīgākajiem paveiktajiem darbiem 10 gadu laikā. Ekskursijas noslēgumā, viesojoties Grundzāles pagasta amatnieces Vaidas Namnieces darbnīcā “Mālotava”, varēs iegādāties arī mākslinieces orģinālos, no māla veidotos darbus. Pieteikšanās ekskursijai pa tālr. 29449680.

Plkst.19.00 svētku koncerts “Vieta, kur skan dziesma” Palsas krastā, kurā Smiltenes novada desmitgadi Grundzāles brīvdabas estrādē izdziedās pazīstami novada vokālisti, to skaitā Jānis Krūmiņš (“Apvedceļš”), Inga Deigele, Dzintars un Kristīne Ziediņi, Jānis Krūmiņš (“Ceļojums”), Signe Baltere, Iveta Ose, Dzintars Strazdiņš un citi.

Pavadošās grupas sastāvā un vakara zaļumballi no plkst.22.00 spēlēs mūzikas veterāni – novadnieki Pēteris Vilks, Juris Paleps, Andis Mincis, kā arī Jānis Miltiņš. Zaļumballē ieejas maksa 3 euro.

Tumsai piesakoties, būs iespēja vērot uguns un ūdens deju Palsas naksnīgajos viļņos “Divu stihiju spēle”, radot iespēju saklausīt dabas un Grundzāles dziesmas īpašākā noskaņā. 

Informācija par pasākuma norises vietu:

Adrese: Grundzāles brīvdabas estrāde, Tilta iela 5, Grundzāle. KARTE

Pasākuma organizators var izdarīt foto un video uzņēmumus pasākuma norises vietā vai tuvākajā apkārtnē (tostarp pie ieejas). Ja Jūs ierodaties pasākuma vietā, Jūs apzināties, ka Jūsu attēls var tikt uzņemts un apstrādāts turpmākajiem publicitātes mērķiem. Organizators ir publiska institūcija, kurai ir pienākums informēt sabiedrību par publisku līdzekļu finansētām aktivitātēm. Organizators neapstrādās Jūsu personas datus, ja Jūs neatradīsieties pasākuma tuvumā.

Informāciju sagatavoja,
Inga Kovala
Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv;

Mob.tel. 29613117

Šo sestdien, 6. jūlijā, Zinātnes un mākslas centrā "Brūzis" no plkst. 12.00 līdz 18.00 Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu “Mala”, “Zaļo Brīvību”, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem rīko Zero Waste dienu Cēsīs. Tās apmeklētājiem būs iespēja piedalīties plāna izstrādē – kā Cēsīm kļūt pat Zero Waste pilsētu, apmeklēt dažādas labošanas darbnīcas un maiņas tirdziņu.

Šī diena būs veltīta Cēsu un Vidzemes iedzīvotāju, Zero Waste kopienas, pašvaldības pārstāvju un uzņēmēju kopā sanākšanai, lai piedalītos diskusijās un meklētu Cēsīm atbilstošākos Zero Waste attīstības virzienus. Diskusiju laikā Zero Waste plānots apskatīt no dažādām pusēm: ar bezatkritumu principiem iepazīstinās Zero Waste Latvija pārstāve Dzintra Ozolniece; par to, kāpēc Cēsis vēlas kļūt par Zero Waste pilsētu stāstīs Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis; ar bezatkritumu dzīvesveidu iepazīstinās Baiba Petrenko; ar Zero Waste pieredzi uzņēmējdarbībā dalīsies mākslas telpas “MALA” vadītāja un veikala Ieber.lv vadītāja Agnese Gaidelone; Krišjānis Liepa stāstīs par Repair Cafe pieredzi; savukārt Signe Jānelsiņa iepazīstinās ar Cēsu Tiešās pirkšanas kopienu. Pēc diskusijām pasākuma dalībnieki būs aicināti piedalīties darba grupās, lai strādātu ar tādiem svarīgiem jautājumiem kā – vēlamās darbības pašvaldības ceļā uz Zero Waste pilsētas statusu; Zero Waste dzīvesveida ieviešana; Zero Waste uzņēmējdarbībā un Zero Waste kopienas veidošana.

Visas dienas garumā būs iespējams piedalīties dažādās labošanas darbnīcās. Gatis Kreicbergs vadīs darbnīcu, kurā visi ir aicināti ņemt līdzi savus ierūsējušos vai citādi saplīsušos velosipēdus, jo viņš gan salabos to, kas labojams, gan arī iemācīs, kā to izdarīt pašam. Gatis būs paņēmis līdzi arī savus netradicionālos, pašgatavotos velosipēdus – freakbike ar kuriem būs iespējams izbraukt pāris līkumus pa Cēsīm. Pasaules Dabas Fonda Vides izglītības speciāliste Elīna Pekšēna mācīs bērniem no T-krekliem un citiem nevajadzīgiem audumiem izgatavot auduma tašiņas un rotaļlietas. Repair Café Rīga pārstāvis Krišjānis Liepa kopā ar Cēsu meistariem vadīs apģērba un elektronikas remonta darbnīcu, kur jebkurš interesents ir aicināts piedalīties uz pasākumu līdzi paņemot svārkus, kas jāiešuj, fēnu, kas pēkšņi pārstājis pūst, bikses, kurām ceļgalā ir caurums vai citus atjaunojamus priekšmetus. Galvenais darbnīcas mērķis nav tikai salabot un atjaunot, bet arī iemācīt dalībniekiem, kā to izdarīt pašiem, lai mazāk lietu nonāktu atkritumos, bet vairāk tiktu atkārtoti izmantoti.

Apmeklētāji ir aicināti ņemt līdzi lietas, kas varētu kādam noderēt, bet šobrīd mājās tikai krāj putekļus. No atnestajām lietām veidosies maiņas tirdziņš, kurā varēs gan atstāt lietas, kurām noderīgumu savā ikdiena vairs neatrodat, gan atrast lietas, kas jau sen bija nepieciešamas. Aicinām nest lietas, kas iekļaujas kādā no šīm kategorijām – grāmatas, augi, saimniecības lietas, bērnu mantas, pārtikas produkti, mākslas darbi.

Zero Waste ir dzīvesveida filozofija, kas rosina samazināt saražoto atkritumu daudzumu un veikt apzinātus pirkšanas lēmumus. Cēsis ir pirmā pilsēta, kas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” iniciatīvas ietvaros apņemas ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus, sākot ar mazām pārmaiņām – samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai izmantot tos citos veidos"

“Kļūt par bezatkritumu pilsētu – tā ir liela un nozīmīga apņemšanās. Ņemot vērā, pasaules klimata krīzes tendences, mēs nevaram neko nedarīt. Tā ir iespēja mums kā pilsētai gan veicināt sabiedrībā atbildīgu attieksmi pret mūsu kopējiem resursiem, gan arī pašiem pārdomāt savas rīcības un tiekties uz atkritumu samazināšanu un resursu atkārtotu izmantošanu, tādējādi rādot piemēru iedzīvotājiem. Apzināmies, ka Cēsīs ir aktīvi, atbildīgi un zaļi domājoši iedzīvotāji, kā arī augoša bezatkritumu dzīvesveida kopiena, un mēs kā pašvaldība vēlamies to atbalstīt,” par iniciatīvas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” uzsākšanas nozīmību stāsta Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes Galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene.

PASĀKUMU ORGANIZĒ:

- projekts WasteArt

- Vides risinājumu institūts

- Mākslas telpa Mala

- Zaļā brīvība

- Tīri.Labi

Pasākums top, apvienojot spēkus 3 iniciatīvām: Zāļās Brīvības un Cēsu pašvaldības sadarbības iniciatīva “Tīri Labi. Pilsēta bez atkritumiem”; mākslas telpas “Mala” iniciatīva “Zero Waste diena”; Vides risinājumu institūta vadītais projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65. WasteArt finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), projekta WasteArt partneri, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.

Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar sešām partneru organizācijām no Latvijas un Igaunijas. Tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu daudzumam, kas katru dienu tiek saražots, kā arī veicinātu izpratni par atkritumu samazināšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

WasteArt ietvaros tapusi starptautiska mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas vēl līdz 28. jūlijam apskatāma Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis”.  Izstāde apskatāma no ceturtdienas – svētdienai no plkst. 12.00 – 19.00.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv

Foruma teātra darbnīca notiks šā gada 11. jūlijā Cēsīs, Mākslas telpā "MALA" (Lenču iela 11), plkst. 17.30-21.30. Darbnīca ir bez maksas.

Foruma teātris ir līdzdalības teātra forma, kurā skatītāji un aktieri sadarbojas, lai kopīgi meklētu risinājumu kādai sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai nozīmīgai problēmai vai konfliktsituācijai. Foruma teātris ir viena no Apspiesto teātra (Theatre of the Oppressed) metodēm, kuru izveidoja brazīļu režisors, rakstnieks un skolotājs Augusto Boals un kas jau vairākus gadu desmitus tiek veiksmīgi izmantota kā pilsoniskās līdzdalības metode darbā ar dažādām sabiedrības grupām. Foruma teātris ir sava veida darbā ar pusaudžiem, veicinot to aktīvu iesaisītšanos lielāku un mazāku konfliktsituāciju risināšanā, sava veida sociālā terapija un arī aizraujošas un jēgpilnas izklaides veids. (Vairāk: http://www.theatreoftheoppressed.org/en/index.php?nodeID=3)

Šī būs praktiska darbnīca, kurā mēs, aktīvi darbojoties, iepazīsimies ar Foruma teātra ideju un pamatprincipiem, izspēlēsim dažādas drāmas metodes, kas attīstīs improvizācijas prasmes, palīdzēs labāk saprast dažādās grupas un kopienas, ar kurām katrs ikdienā saskaras, praktizēsim mini forumu uzvešanu un runāsim par veidiem, kā foruma teātri izmantot ikdienas dzīvē un iespējams arī savā profesionālajā darbībā.

Lai piedalītos foruma teātra darbnīcā nav nepieciešama iepriekšēja teātra pieredze, jo šeit tiek nojauktas robežas starp skatītāju, aktieri un režisoru, un ikviens dalībnieks kļūst par “skatieri”. Dalībniekus lūdzam nākt apģērbā, kas ļauj brīvi kustēties.

Darbnīcu vada Liene Jurgelāne.
Liene Jurgelāne ir viena no festivāla "Komēta" organizatorēm, konsultāciju apvienības "New Visions" līdzdibinātāja un mākslinieku apvienības "Library of People” dalībniece. Studē kultūras un sociālo antropoloģiju un jau ilgus gadus vada mācības globālās izglītības jomā, fokusējoties uz jautājumiem par ilgtspēju, varas attiecībām, dzimti/dzimumu un radošo aktīvismu, mācībās bieži izmantojot arī foruma teātra principus un metodes.

Projekts tapis ar VPR, VKKF un LVM finansiālo atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Auniņa, mākslas telpas “MALA” vadītāja.

Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, aicina interesentus uz dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performanci 20. jūlijā Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju. Šogad iepazīstam ņipro ūdens kukaini viendienīti (ephemera vulgata). Vairāk par viendienīšu dzīves ritumu un lomu ekosistēmā, kā ierasts uzzināsim, gan radošās darbnīcas, gan muzikālajā stāstā.

Šī gada muzikālais stāsts attaino viendienītes mūžu – vienu dienu. Tas ir stāsts par dzīvesgājuma nozīmību, lai cik īss tas nebūtu. Mūziķis Ingus Ulmanis skaidro: „Pusotras stundas koncerta laikā mūzika seko viendienītes dzīvības ciklam – ola, kāpurs, subimago, imago, ola. Muzikālā valodā tas ir Līdiskais aplis – tāds kā gaišs skanējums. Centrālā koncerta daļa ”Imago” stadija, attaino senās balles principus, kad katrai dejai bija sava īpašā nozīme.” 

Radošās darbnīcas apmeklātājus gaidīs jau no plkst. 19, savukārt multimediālā performance sāksies pēc saulrieta. Atgādinām, Dabas koncertzālē ieeja ir bezmakas, un tas notiek brīvā dabā, tādēļ iesakām paņemt līdzi pledus, tūristu paklājiņus, saliekamos krēslus u.c. lietas, lai varētu vakaru izbaudīt bez raizēm.                                                   

Aicinām aplūkot arī Līgatnes novada tūrisma portālu, lai uzzinātu par apskates objektu iespējām. Tāpat, atgādinām, ka tirdzniecība Dabas koncertzālē nenotiek – iesakām paņemt līdzi arī savu piknika grozu. 

Aktuālajai informācijai sekojiet līdzi Dabas koncertzāles mājas lapā www.dabaskoncertzale.lv un Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv/, kā arī mūsu sociālajos tīklos – facebook, twitter un instagram.

Projekts īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Līgatnes novada domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Atbalstu skatuves būvei sniedz BN “Kurši” un PATA Timber. Tehniskais atbalsts no Augstsprieguma sadales tīkliem “AST” un degvielas stacija KOOL.

Papildu uzziņām:

Ieva Upīte 

Dabas koncertzāles pārstāve

e-pasts: ieva.upite PIE gmail PUNKTS com

Tālr. 26447328

Maija Rēna 

Dabas aizsardzības pārvaldes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 26789874

e-pasts: maija.rena PIE daba.gov PUNKTS lv

Vēlā vakarā, gandrīz naktī, 2.augustā plkst. 21.00 Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēs koncerts "Vidzemes mūzika vakara gaismā", tā papildinot Limbažu pilsētas svētku programmu. Koncerta norise iespējama pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstam. Šis ir jau otrais Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais koncerts, tā kā jau veidojas tradīcija gada skaistākajos vasaras mēnešos aicināt limbažniekus un pilsētas viesus uz koncertiem baznīcā. Projekta mērķis bija arī pievērst uzmanību, ka Limbažos ir šāds brīnišķīgs instruments- vairāk kā 100 gadus senas ērģeles. Un tas ir izdevies – 21.jūlijā izskanēs vēl viens koncerts, kurā spēlēs Līva Tomiņa (vijole) un Baiba Betlere (ērģeles). Vēl vairāki ērģelnieki izteikuši interesi par koncertu organizēšanu Limbažos. Pateicoties Limbažu pašvaldības un VKKF atbalstam šoruden notiks ērģeļu motora nomaiņa, kas ir pirmais solis ceļā uz ērģeļu restaurāciju.

Koncertprogrammā Limbažu ev. lut. baznīcā satiksies čellists no Rīgas, zemgalietis ērģelnieks un brīnišķīgs Latgalē dzimis soprāns, jo šeit tiks atskaņoti visu laiku redzamākie vidzemnieki – komponisti sākot no Jāzepa Vītola līdz Kristapam Pētersonam, no Oļģerta Grāvīša līdz Andrim Riekstiņam un arī pāri visam mūzikas šķelmis Marģeris Zariņš un ērģeļu virtuozs Alfrēds Kalniņš. Viens dzimis Alūksnē, pa diviem Valmierā un Cēsīs, kā arī divi sapņotāji Jaunpiebalgā, tagad visi izskanēs Limbažos. Mūzikas stilistika gadsimta garumā no romantisma līdz novatorismam šodienā, smalka cilvēka sirds atklāsme līdz Dievišķajai apskaidrībai. To visu kopā liks un savu skatījumu par Vidzemes mūziku radīs izcili pārējo Latvijas novadu mūziķi – latgaliete Ilze Grēvele (soprāns), zemgalietis Aigars Reinis (ērģeles) un rīdzinieks Ēriks Kiršfelds (čells).

Koncerts uzsāksies ar virtuozā Alfrēda Kalniņa skaņdarbu "Fantāzija". Savukārt citu A.Kalniņa daiļrades pusi – lirisku melodiju savās variācijās izmantojis vēlāks Vidzemes romantiķis Marģeris Zariņš un te ērģeles dzied un stilizē. Apgarotās M.Zariņa "Bilitis dziesmas" solistei un ērģelēm nonāk līdz Jāzepa Vītola Dievišķajām garīgajā dziesmām. Savukārt čella skanējumu vidzemnieki ietvēruši jo dažādās nokrāsās – te tas skaudri raud J.Vītola "Skicē", te izzīmē "Attēlus" Oļģerta Grāvīša opusā. Bet Kristapa Pētersona skaņdarbā "Ground" jau pavisam citi uzdevumi – čells kļuvis jau par elektrisko čellu, kas ieved mūs jau pavisam mūsdienu pasaulē. Koncerta noslēgumā Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".

Vienuviet dažādais un savienotais, personīgais un dievišķais. Un dažādībai vēl rīdzinieks, zemgalietis un latgaliete vienotā koncertprogrammā sarunā par Vidzemes komponistu mūziku. Tas viss kāda vakara gaismā Limbažos.

Ilze Grēvele ir liriskais soprāns. Absolvējusi J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas diriģēšanas un ērģeļspēles klasi. 2016. g. ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas. Mūzikas akadēmijā, absolvējot Senās mūzikas katedru. ERASMUS apmaiņas programmā Hāgā, Nīderlandē, papildinot savas vokālās prasmes pie pasaulē atzītiem Senās mūzikas pedagogiem. Piedalījusies vairākos baroka operu iestudējumos (Galateja Hendeļa operā "Aciss un Galateja", Astērija Hendeļa operā "Tamerlano"; Vēstnese Silvija un Cerība Monteverdi operā "Orfejs", Līzīte J. S. Baha "Kafijas kantātē"). Ar izciliem panākumiem sniegusi savu solokoncertu Latvijā. Kopš 2012. gada ir Baroka mūzikas kora Collegium Choro Musici Riga māksliniece, starptautiskā Senās mūzikas ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Šobrīd, paralēli koncertdarbībai, Ilze ir vokālais pedagogs un kormeistare, kas ar augstiem rezultātiem startējusi Pasaules koru olimpiādē 2014.

Ēriks Kiršfelds ir Liepājas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, pasniedzējs un koncertmeistars JVLMA, kā arī Jūrmalas un Liepājas mūzikas vidusskolā. Ilgus gadus bijis Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, absolvējis arī Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie Ivana Monigeti. Bieži uzstājas dažādos kameransambļos. Veicis ieskaņojumus Latvijas radio. Lielās mūzikas balvas laureāts (2009).

Aigars Reinis ir Rīgas Doma mūzikas direktors, Katedrāles ērģelnieks. Līdz 2019.gada janvārim bija Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes ev.lut.baznīcas ērģelnieks, Latvijas Radio kora mākslinieks. Dzimis Jelgavā, mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles, mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas klasēs. Ērģeļspēli studējis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. T.Dekšņa, kur beidzis arī maģistratūru. 1997.-1998. gadā ērģeļspēlē papildinājies pie prof. L.Lomana (Vācija), H.U.Eriksona, H.Hellstena (Zviedrija), kā arī Uplandes Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā. A.Reinis ar panākumiem piedalījies jauno kordiriģentu konkursos, Starptautiskajā ērģelnieku konkursā Lahti (Somija) un Erfurtes ērģelnieku konkursā Vācijā (1999). Sniedzis koncertus Latvijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā. 

Informāciju sagatavojuši: Aigars Reinis un Ingrīda Briede.

4. jūlijā Alūksnē notika Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” atklāšanas pasākums, kurā tikās visu iesaistīto pušu pārstāvji.

Projektā piedalās partneri no Latvijas un Krievijas: to vada Alūksnes novada pašvaldība, projektā iesaistījušies arī Pavlovskas muzejs un Izborskas muzejrezervāts no Krievijas, kā arī Latvijas Piļu un muižu asociācija.

Atklāšanas pasākumā projekta partneri informēja par aktivitātēm, kas paredzētas katrā projektā iesaistītajā teritorijā, kā arī pārrunāja pamatprincipus maršruta kartes veidošanai, aktivitāšu laika plānu un citus jautājumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu. Vēlāk projekta partneri devās Alūksnes sajūtu iepazīšanā - izbraukumā pa Alūksnes ezeru, kā arī apskatīja muižas parku un viesojās Alūksnes Jaunajā pilī, kur iepazinās ar projektā paredzētajiem plāniem.

Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.

Projektā paredzēts uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu deviņos maršruta objektos – radīt jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano istabā būs kāds ar skaņu saistīts pārsteigums, Izborskas muzejs aicinās izjust Izborskas dabu, Pavlovskas parkā varēs izbaudīt vēsturi un mūsdienas, Litenes muižā aicinās sajust dzīvi, Lūznavas muižā vērot sikspārņus naktī.

Paredzēts izmantot mūsdienu tehnoloģijas komunikācijā ar tūristiem, kas vēlēsies iepazīties ar maršruta objektiem - izveidos mobilo lietotni ar GPS gidu un katrai vietai pielāgotu vizuālo tēlu, kas informēs par sajūtu piedāvājumiem visās maršruta vietās, interaktīvu karti, kopīgu bukletu, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai. Tāpat plānots radīt video par jaunizveidoto maršrutu, prezentēt to starptautiskās tūrisma izstādēs, organizēt sajūtu festivālus Lūznavā, Izborskā, Alūksnē un Pavlovskā, meistarklases tūrisma nozarei, pārrobežu konferences.

Alūksnē izveidos jaunu tūrisma piedāvājumu – trošu nobraucienu no Tempļakalna pussalas uz Pilssalu. Projekta ietvaros atsegs Alūksnes Jaunās pils Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumus, tādejādi paplašinot Alūksnes muzejā apskatāmos Jaunās pils telpu interjerus, restaurēs 19. gadsimta flīģeli, radīs skaņas pārsteigumu apmeklētājiem un uzstādīs digitālu, diennakti pieejamu, āra stendu tūrisma informācijas ieguvei.

Pavlovskas pils parkā īstenos nelielu daļu no apjomīga projekta, restaurējot pārceltuvi pār Rožu paviljona dīķi uz Mīlestības salu (sauktu arī par grāfienes Livenas salu), iegādās aprīkojumu velomaršruta izveidei parkā, restaurēs 1799. gada ceļotāja atlasu un izveidos par to digitalizētu ekspozīciju.

Izborskas muzejrezervātā izvietos videonovērošanas kameras un atjaunos muzeja mājaslapu videostraumēšanas funkcijas nodrošināšanai, izveidos ekspozīciju sadarbībā ar Pavlovsku par ceļotāja atlasu.

Latvijas Piļu un Muižu asociācija nodrošinās interaktīvas tūrisma kartes izveidi, piedalīsies tūrisma izstādēs, veiks izveidotā maršruta mārketinga pasākumus un kopīgi ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu - veiks nelielus esošā tūrisma piedāvājuma papildinājumus katrā no biedru objektiem, akcentējot dažādas izbaudāmās sajūtas tajos.

Kopējais projekta budžets ir 800 000 EUR, t.sk. līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam 720 000 EUR apmērā. Pavlovskas muzeja budžets ir 337 683,50 EUR, Izborskas muzejrezervāta budžets ir 62 317,50 EUR, LPMA budžets veido 120 000 EUR, Alūksnes novada pašvaldības budžets – 279 999  EUR. Lai realizētu abus ieplānotos infrastruktūras objektus, Alūksnes novada pašvaldība izlēma ieguldīt lielāku pašu līdzfinansējumu, tādejādi kopējais pašvaldības budžets ir 484 000,00 EUR, no tā Latvijas-Krievijas programmas finansējums veido 251 999,10 EUR, pašvaldības finansējums 232 000,90 EUR. Projekta īstenošanas termiņš ir 24 mēneši, projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.

FOTO: Projekta partnerus uzrunā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis

Evitas Aplokas foto

Sagatavojusi: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
www.aluksne.lv

Cēsu Mākslas festivālam, kas notiks no 2019. gada 6. jūlija līdz 23. augustam, izveidota īpaša festivāla saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis būs pieejama visu festivāla laiku.

“Jaunā lietotne ir gan komu-nikācijas platforma, gan lielisks tehnoloģisks rīks, kas sniegs praktisku palīdzību fes-tivāla apmeklētājiem un pilsētas viesiem. Pateicoties lielajam cilvēku pieplūdumam Cēsīs, pilsētas viesiem vasaras sezonā ne vienmēr izdodas ātri atrast, kur novietot auto, ieturēt maltīti bez ilgas gaidīšanas. Cēsis ir pirmā pilsēta Latvijā, kur pilsētas viesiem palīdzību sniegs virtuāls asistents. Tas palīdzēs pilsētas viesiem ērti, vien-kārši un operatīvi atrast brīvu autostāvvietu, uzzināt, kurā kafejnīcā būs mazāk jāgai-da, lai paēstu. Tādējādi Cēsu un festivāla apmeklētājam būs vieglāk plānot savu laiku un nevajadzēs tērēt enerģiju liekām darbībām, meklējot, kur atstāt auto vai paēst pirms koncerta,” uzsver Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platforma apmeklētājiem palīdzēs orientēties aktuālajos notikumos, atrast pazaudētās mantas, noskaidrot, kur nolikt mašīnu, paēst, novērtēt un dalīties iespaidos par pasākumiem, uzdot jautājumus organizatoriem un iegūt citu ar festivālu saistītu informāciju. Festivāla saziņas platformā būs pieejams arī virtuālais asistents @Vendis kurš veidots ar Kultūras informācijas sistēmu centra uzturētās publiskās pārvaldes virtuālo asistentu platformas atbalstu, izmantojot Tildes mākslīgā intelekta un valodu tehnoloģijas.

Savukārt festivāla organizatoriem tā būs ērta komunikācijas vide ar projektu vadības rīkiem – iespēja dot darba uzdevumus un sekot to izpildei, koordinēt informāciju, koplietot kalendāru, nozīmēt tikšanās, veikt aptaujas un uzreiz iepazīties ar to rezultātiem, ziņot par savu atrašanās vietu, dalīties ar failiem, izplatīt paziņojumus un apmainīties ar datiem savā mobilajā ierīcē.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni Kaizala Google Play vai App Store un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Saziņas platforma tapusi Cēsu mākslas festivāla organizatoriem sadarbojoties ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem Tilde un Microsoft.

“Ideja veidot platformu radās 2019. gada aprīlī, Latvijas valsts iestāžu, uzņēmēju un Cēsu novada domes pārstāvjiem apmeklējot Microsoft centru ASV un diskutējot par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām publiskajā sektorā. Ņemot vērā Latvijas izcilās iestrādes valodu tehnoloģiju jomā un darbu pie vienotas valsts pārvaldes virtuālo asistentu platformas, radās doma izveidot eksperi-mentālu saziņas platformu vienam no Latvijas simtgadei veltītajiem notikumiem – šī gada Cēsu Mākslas festivālam,” stāsta idejas iniciatore, Microsoft vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa.

Par Cēsu mākslas festivāla saziņas platformu.

Platformā apvienoti novatoriski tehnoloģiju projekti, kas savstarpēji cits citu papildina:

-           Kultūras informācijas sistēmu centra uzturētā publiskās pārvaldes sektora virtuālo asistentu jeb “čatbotu” platforma, kurā veidots arī virtuālais asistents @Vendis;

-           Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv, kas nodrošina virtuālā asistenta saziņu latviešu valodā;

-           Tehnoloģiju uzņēmuma Tilde mākslīgā intelektā balstītās  valodu tehnoloģijas, kas nodrošina virtuālā asistenta @Vendis darbību;

-           Microsoft grupu saziņas un sabiedrības iesaistes lietotne “Kaizala”, kurā tiek integrēta visa topošā risinājuma funkcionalitāte.

Mākslīgā intelekta apmācībā tika iesaistīti gan Cēsu viesi, kuri iesūtīja viņus interesējošos jautājumus, gan Cēsu Tūrisma informācijas centra dalībnieki, kuri gatavoja atbildes. Asistents turpinās mācīties no festivāla apmeklētājiem.

@Vendis ir virtuālais asistents, kas integrēts lietotnē “Kaizala”. Tā integrācijā cieši sadarbojās Tildes un Microsoft speciālisti. Integrētais risinājums kalpos kā starptautiskas nozīmes piemērs interesentiem Eiropā un citos kontinentos. Tas būs izmantojams citiem pasākumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs – top eksportspējīgs tehnoloģiju produkts, kas pielāgojams saziņai dažādās valodās.

Instrukcija Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformas lejupielādei un lietošanai.

1.         Lejupielādē Kaizala lietotni Google Play vai App Store.

2.         Atver Kaizala lietotni – Izvēlies “Join Group” / “Pievienotie Grupai” – Izvēlies “QR Code” / “QR Kods”.

3.         Noskenē saziņas platformas QR kodu mājaslapā https://www.cesufestivals.com/iesaisties, pasākumu norises vietās, vai jebkur citur, kur tas pieejams. Ņem vērā – platforma sāks darboties Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 6. jūlijā! 

4.         Reģistrējies pasākumam un atzīmē, kurās festivāla specializētās grupās vēlies pievienoties

Festivāla specializētas grupas.

•           Jautā Vendim – jautā visu, ko vēlies uzzināt par festivālu un Cēsīm: kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst un tamlīdzīgi. Uzdod jautājumus organizatoriem vai mākslīgā intelekta asistentam @Vendis. Virtuālais asistents @Vendis palīdzēs Tev arī piereģistrēties festivāla grupās.

•           Cēsu Tērzētava – dalies iespaidos par festivālu ar citiem apmeklētājiem un saņem aktuālākos paziņojumus no organizatoriem, piemēram, par lietus ietekmi uz festivāla programmu.

•           Četras tematiskās grupas: Izstādes Cēsīs, Kafejnīcas Cēsīs,  Koncerti un teātri Cēsīs un Kino Cēsīs, kurās pieejama informācija par katru no festivāla programmas virzieniem.

•           Ja vēlies ko pajautāt virtuālajam asistentam, raksti sadaļā Jautā Vendim vai grupā Cēsu Tērzētava adresējot jautājumu @Vendis.

Informāciju sagatavojusi:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151

Svētdien, 7.jūlijā, Valmierā sākās Vidzemes un ārvalstu latviešu jauniešu nometne “Olimpiskais kvants”. Nometnes mērķis ir saglabāt un stiprināt diasporas jauniešu saikni ar Latviju un Valmieru un veicināt nacionālās identitātes stiprināšanu caur kopēju mīlestību pret sportu, latviešu valodu, Latvijas dabu un kultūru.

Nometnē piedalās latviešu izcelsmes jaunieši no Amerikas Savienotajām Valstīm, Islandes, Gruzijas, Dānijas, Īrijas, Vācijas,  kā arī jaunieši, kuri nesen ar ģimenēm pārcēlušies uz dzīvi Valmierā no Spānijas un Moldāvijas. Nometnē ir interesenti arī no Valmieras, Limbažiem, Ogres un citām Latvijas vietām. Dalībniekus vieno gan kopīga vēlme uzlabot latviešu valodas zināšanas, gan aktīva brīvā laika pavadīšana, sporta pasākumu organizēšana, pieredze un intereses dažādos sporta veidos: peldēšanā, vieglatlētikā, hokejā, volejbolā, futbolā, florbolā, badmintonā, boksā, daiļslidošanā, tenisā, golfā, smaiļošanā, airēšanā, BMX riteņbraukšanā un modernajās dejās.

Katras dienas programma veidota tā, lai dalībnieki speciālistu vadībā varētu attīstīt funkcionālās spējas, uzzināt vairāk par veselīgu uzturu, kā arī kopīgās aktivitātēs iegūt jaunus draugus un neaizmirstamu pieredzi. Nometnes laikā jaunieši iepazīs Valmieru, Vidzemes vēsturi un kultūru, apgūs brīvprātīgā darba pamatus un attīstīs uzņēmējdarbības prasmes. Tāpat paredzēta sporta vēstures apguve un tikšanās ar Latvijas sporta personībām – Ivo Lakuču, Jāni Leiti, Mārtiņu Rubeni, sporta žurnālistu Armandu Tripānu un citām.

Nometne notiek Vidzemes olimpiskajā centrā Valmierā no 7.- 14.jūlijam.Ar detalizētu nometnes programmu var iepazīties http://diasporasnometne.valmiera.lv/

Nometni organizē partnerībā Eiropas Latviešu apvienība, Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes Olimpiskais centrs. Nometni finansē Izglītības un zinātnes ministrija un Valmieras pilsētas pašvaldība.

Nometnes laikā, 13.jūlijā no plkst.14.00 līdz 15.00, Valmierā, Vidzemes Olimpiskā centra notikumu zālē pirmo reizi notiks diskusija par sporta iespējām diasporas politikā. Diskusiju “Sports un diaspora – neizmantotais potenciāls” organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību.

Informāciju sagatavojusi:

Kristīne Melece
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Mob. tālr.: 26553317
kristine.melece PIE valmiera PUNKTS lv

Sestdien, 6. jūlijā Cēsīs aizvadīta pirmā Zero Waste diena, ko organizēja Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu MALA, Zaļo Brīvību, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem. Tās mērķis bija pilsētā veicināt bezatkritumu dzīvesveidu, izglītot sabiedrību un iesaistīt pārmaiņu radīšanā.

Visas dienas garumā norisinājās labošanas darbnīcas un diskusijas, kurās sanākušie Cēsu un Vidzemes reģiona iedzīvotāji iepazinās ar dažādiem Zero Waste aspektiem, kā arī diskutēja ar pašvaldības, Zero Waste kopienu pārstāvjiem un uzņēmējiem par bezatkritumu principu iedibināšanu Cēsīs. Sākumā Zero Waste Latvija pārstāve Dzintra Ozolniece iepazīstināja ar bezatkritumu dzīvesveida priekšnoteikumiem; par to, kāpēc Cēsis vēlas kļūt par Zero Waste pilsētu stāstīja Cēsu Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis; pēc tam ar Zero Waste pieredzi uzņēmējdarbībā dalījās mākslas telpas MALA vadītāja Kristīne Auniņa un veikala Ieber.lv vadītāja Agnese Gaidelione; Krišjānis Liepa stāstīja par Repair Cafe Rīga pieredzi un pauda vēlmi šādu praksi iedibināt arī Cēsīs; savukārt Signe Janelsiņa iepazīstināja ar Cēsu Tiešās pirkšanas kopienu un aicināja visus – kā uzņēmējus, tā iedzīvotājus, pievienoties šai kustībai. Lai palīdzētu Cēsīm uzsākt un iedibināt bezatkritumu darbības un principus, kas būtu jēgpilni pielietojami visiem pilsētas iemītniekiem, pēc diskusijām pasākuma dalībnieki bija aicināti piedalīties darba grupās. To ietvaros dalībnieki definēja vēlamās darbības ceļā uz Zero Waste pilsētas statusu – gan indivīda, gan organizāciju līmenī.

Diskusiju ceļā Zero Waste dienas dalībnieki vienojās, ka pirmais solis ceļā uz bezatkritumu pilsētas statusu ir sabiedrības izglītošana. Par ļoti svarīgu atzina arī pieredzes apmaiņu. Piemēram, kā mājsaimniecībās gudri plānot pārtikas patēriņu un kā organizēt kompostēšanu mājas apstākļos, kā to darīt dzīvokļu namos.  Apzinoties, ka bezatkritumu principu ieviešanā “viens nav cīnītājs”, Cēsu pašvaldības pārstāvis A. Egliņš-Eglītis pauda pārliecību, ka bezatkritumu dzīvesveida veicināšanai būtu jāparādās valsts politiskajā dienaskārtībā, jo tieši pašvaldības un valsts iestādes, rādot piemēru, var veicināt paradumu maiņu plašākā mērogā. Cēsis līdz ar iniciatīvu “Tīri.Labi.” ir parādījusi gatavību  iedziļināties bezatkritumu pamatprincipos un ieviest tos pašvaldības, pilsētas tirgotāju un organizāciju, kā arī iedzīvotāju ikdienā, cerot, ka šim piemēram sekos arī citas Latvijas pilsētas. Pasākuma dalībnieki arī norādīja, ka iespējams sākt ar maziem soļiem un uzlabojumiem, kas ilgākā laikā noved pie plašākām pozitīvām pārmaiņām.

Cēsu iedzīvotāja Ieva Ziediņa, kas piedalījās darba grupās, secināja: “Lielākā problēma bezatkritumu dzīvesveida piekopšanai ir ikdienas steiga. Cilvēka dienas ritms ir tik steidzīgs, ka viņam nav laika piedomāt par to, ko viņš pērk, kā viņš pārvietojas un ko viņš var mainīt savās darbībās. Cilvēkiem galvā ir doma – “es jau viens pasauli mainīt nevaru”, bet ar kaut ko ir jāsāk! Panākumu atslēga ir pašiniciatīva, ir jāsāk ar izglītošanos un veicamo soļu izprašanu. Pēc tam jākļūst par vēstnesi savā darbavietā, mājā vai kvartālā. Ir jāuzņemas atbildība un jāiedvesmo apkārtējie darīt to pašu!”

Ikviens Cēsu pilsētas iedzīvotājs un viesis ir aicināts iesaistīties iniciatīvā “Tīri.Labi.”, parakstot apņemšanos savā ikdienā ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus: http://www.zalabriviba.lv/tirilabi/

Pasākuma laikā apmeklētāji piedalījās arī dažādās labošanas un atjaunošanas darbnīcās, kas saistītas ar mazāka patēriņa principu ievērošanu– neizmest, bet salabot. Velo meistars Gatis Kreicbergs sanākušajiem mācīja, kā pašiem salabot savus velosipēdus – nomainīt vai salāpīt saplīsušās kameras, ieeļļot ķēdi un veikt citus remonta darbus, lai velo kalpotu vēl daudzus gadus. Meistari no Repair Cafe Rīga sanākušajiem mācīja, kā ierindā atgriezt saplīsušas elektronikas preces. “Dzīvību” atguva gludekļi, lampas, radio aparāti un vēl daudzas citas lietas. Cēsu šūšanas meistare Madara Rieksta parūpējās par to, lai šķietami izmetams apģērbs nenonāktu atkritumos, bet atgrieztos skapī. Pasaules Dabas Fonda Vides izglītības speciāliste Elīna Pekšēna pašiem mazākajiem apmeklētājiem iemācīja, kā no nevajadzīgiem T-krekliem gatavot auduma tašiņas un rotaļlietas. Pasākuma laikā norisinājās arī maiņas tirdziņš, kurā vietējie iedzīvotāji sanesa grāmatas, rotaļlietas, saimniecības piederumus, traukus, mākslas darbus un augus, kuriem paši pielietojumu vairs ikdienā neatrod. Ilgi uz vietas nekas nestāvēja, jo tas, kas vienam nederīgs, otram izradījās sen kārots!

PASĀKUMU ORGANIZĒ:

- projekts WasteArt

- Vides risinājumu institūts

- Mākslas telpa Mala

- Zaļā brīvība

- Tīri.Labi

Pasākums tapa, apvienojot spēkus 3 iniciatīvām: Zāļās Brīvības un Cēsu pašvaldības sadarbības iniciatīva “Tīri.Labi.”; mākslas telpas Mala iniciatīva “Zero Waste diena”, kuru atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži; Vides risinājumu institūta vadītais projekts “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65. WasteArt finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), projekta WasteArt partneri.

Projektu WasteArt īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar sešām partneru organizācijām no Latvijas un Igaunijas. Tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību atkritumu daudzumam, kas katru dienu tiek saražots, kā arī veicinātu izpratni par atkritumu samazināšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām.

WasteArt ietvaros tapusi arī starptautiska mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas vēl līdz 28. jūlijam apskatāma Zinātnes un mākslas centrā Brūzis no ceturtdienas līdz svētdienai, plkst. 12.00 – 19.00.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru Brūzis – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Foto: Zaļā brīvība

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv

2019. gada 26. un 27. jūlijā Gulbenē norisināsies ZINĀŠANU, PRASMJU, TRADĪCIJU, RADOŠUMA un BAUDU aktivitātes 2. Starptautiskajā mākslas festivālā un konferencē „Divi Jūliji. STRAUME”. Projekts aktualizē Gulbenes novadā dzimušo lietišķās mākslas meistaru Jūlija Straumes  (1874–1970) un Jūlija Madernieka  (1870-1955) atstātā mantojuma nozīmīgumu pāri laikam.

2019. gads norit STRAUMES zīmē, jo māksliniekam Jūlijam Straumem - 145. STRAUME simboliski ir plūsma, kas ievelk savā tecējumā un aiznes sev līdzi uz vēl neiepazītiem plašumiem - mākslinieku darbos atspoguļotajām latviešu tautas tradīcijām, to variācijām, Austrumu tautu, Kaukāza paklāju kompozīciju un rakstu motīviem, ziedu, augu, putnu un citu formu stilizāciju.

Festivāls organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei: ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Pils iela 3, RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10 un BAUDAS Pils parks.

Festivāla noslēgums mākslinieka Jūlija Straumes pirmajā skolā – Druvienas vecajā skolā muzejā, Vecā skola, Druvienas pagasts. 

Festivāla programmas aktualitātes un iespēja pieteikt savu dalību konferencē atrodama Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja mājaslapā: https://www.gulbenesmuzejs.lv/?p=6477

Festivāls tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstu (tiek finansēta daļa meistardarbnīcu un izglītojošo programmu). 

Informāciju sagatavojusi:

Iveta Petrovska
Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja
Mākslas un komunikāciju nodaļas vadītāja
T: 28316362

Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti!

Tarkšķi pulcē gan bērnus, gan jauniešus, kas vēlas apgūt visdažādāko tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāt, dancot un pašiem izgatavot ne tikai savus tautas tērpus un rotājumus, bet arī savus mūzikas instrumentus. Tarkšķu vadītāja Kristīne Karele par savu sirdsdarbu uzskata folkloras mācīšanu bērniem. Viņa savulaik ieguvusi Lielo folkloras gada balvu. Iecavas ļaudis par viņu teic: „Ja katram Latvijas novadam būtu tāds cilvēks, kāda mums ir Kristīne, tad latviskās tradīcijas, dainas, dziesmas un dejas nekur nepazustu!” Kristīnei esot īpašas dotības ievibrēt pat gaisu sev apkārt latviešu tautasdziesmu četrrindēs. Ar viņu kopā nevarot nedziedāt, jo Kristīnei esot dotības „aplipināt ar folkloru”. Bērni viņu mīlot un „līpot kā mušas pie medus poda”.  (Baiba Palkavniece, Iecavas novada bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tarkšķi")

Projekts tiek īstenots ar VPR un VKKF atbalstu.

Informāciju sagatavojusi:

Inga Prauliņa

Projektu vadītāja

Biedrība “Ērmaņu muiža”

tālr.: 26495024

e-pasts: ingii.praulina PIE gmail PUNKTS com

https://hermannshof.blogspot.com

2019. gada 13. jūlijā, realizējot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu “Anglijas karaļa Henrija VIII mūzika Sēļu muižā”, norisināsies Sēļu muižas dārza svētki, kas apmeklētājus priecēs jau ceturto gadu un ir kļuvuši par Mazsalacas novada tradīciju.

Jau no plkst.13.00 amatnieku un mājražotāju izstādē – tirdziņā varēs aplūkot dažādus latviešu darinājumus (pieteikšanās tirdziņam pa tālr. 26321158). Plkst.13.00 svētku un izstāžu atklāšana: mākslinieces Ingas Pērkons personālizstāde “VasarOTAS ainavas”, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” veidotā tekstilmozaīka “Stāstu sega – Latvijai 100”, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija), Sniedzes Sproģes privātkolekcija “Alus kausu izstāde” (tikšanās ar kolekcionāri no plkst.13.30) un muižas klētī izstāde “Gaismas un tumsas saspēle”. Svētkus ieskandinās Valmieras kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Trīnes”, dienas garumā izklaides lieliem un maziem: vizināšanās ar katamarānu muižas dīķī, vides atrakcijas bērniem un galda spēles. 

Plkst.14.00 Sēļu muižas estrādē Ramatas pagasta amatierteātris izrādīs G.Drezdovas sadzīves komēdiju “Kāzas Bazūnēs”, režisore Gunta Maskaviča. 

Plkst.16.00 Uz Mīlestības saliņas senās mūzikas koncerts “ANGLIJAS  KARAĻA HENRIJA VIII MŪZIKA SĒĻU MUIŽĀ”. Piedalās: Lenards Gotlubs (lauta), Dārta Treija (balss, blokflauta), Lauma Liepiņa (viola da gamba). Anglijas karalis Henrijs VIII ir viens no pazīstamākajiem karaļiem Anglijas vēsturē. Koncertā skanēs viņa autordarbi, kas saglabājušies un atrodami manuskriptā "Henrija VIII dziesmu grāmata" (Henry Vlll' s songbook), kas izdota ap 1518. gadu. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Lenards Gotlubs - viduslaiku un renesanses lautas spēlmanis - kopā ar senās mūzikas profesionāļiem, muzicējot uz 16. gs. atbilstošiem instrumentiem, atklās mūzikas monarha -  Henrija VIII - jūtas, kādas vadīja karali valdnieka pienākumos un pirmajās mīlas dēkās. 

Vēlajā pēcpusdienā, kad Sēļu muižas parkā koki tonēsies dažādās krāsās un dīķī atmirdzēs saules stari, aicinām sajust tās emocijas, kas pirms piecsimt gadiem valdījušas Anglijas galmā! 

Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam. Sarīkojuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.

Informāciju sagatavojusi: 

Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Cēsu Mākslas festivāls šovasar notiek no 6. jūlija līdz 18. augustam. Pirmajā festivāla nedēļā  apmeklētāji aicināti uz kino programmas “Kalni” atklāšanu ar brīvdabas seansu pie Spoguļklintīm, dzejas perfromanci un latviešu trimdas komponistu vokālās mūzikas koncertu “Tuvās un tālās solodziesmas”. Ik dienu apskatāmas arī vērienīgās festivāla vizuālās programmas izstādes.

Pēc vērienīgās atklāšanas aizvadītajā nedēļas noaglē, Cēsu Mākslas festivāls uzņem apgriezienus un aicina ielūkoties pirmās nedēļas spilgtākajos notikumos.

Piektdien, 12. jūlijā, Koncertzāles “Cēsis” kino zālē plkst. 19.00 un 20.00 Latvijas mākslu augstskolu jaunieši aicina piedalīties trimdas dzejas lasījumu performancē “Laika vilciens”. Desmit jauni cilvēki, kas ikdienā apgūst dažādu mākslu disciplīnas, ir satikušies, lai īstenotu savu redzējumu par trimdas dzeju un latviešu dzejniekiem trimdā. Laika vilciena stāstu ir veidojušas Alise Zeidaka un Dārta Cīrule. Jaunā komponiste Agita Reķe ir radījusi performancei īpaši veidotu skaņu partitūru, savukārt scenogrāfiju un vizuālo noformējumu ir  īstenojuši māksliniece Megija Jēkabsone un video mākslinieks Emīls Alps.  Starp Laika vilciena pasažieriem un dzejas lasītājiem būs jaunieši, kas ikdienā darbojas dažādu teātru studijās un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunie dramaturgi.

Vakara turpinājumā, plkst. 22.00, pie Spoguļklintīm tiks atklāta Cēsu Mākslas festivāla kino programma. Pēdējos gados šī festivāla sadaļa pierādījusi, ka spēj kino gardēžiem piedāvāt gan neparastu skatīšanās pieredzi, gan augstvērtīgu un daudzveidīgu filmu klāstu. Šovasar kino režisora Jāņa Putniņa veidotā filmu izlase dažādos veidos pieskarsies kalnu tematikai.

“Kalni var izraisīt visdažādākās asociāciju virknes – ne tikai likt domāt par bīstamību, grūtībām, askēzi vai vientulību, bet arī dievišķu skaistumu un varenību. Turklāt kalni izstaro noslēpumainu citādību uz tiem, kas pieraduši skatienu pārlaist līdzenumiem. Tāpēc šo filmu programmu var saukt arī par tikšanos ar citādību dažādās izpausmēs – vai tā būtu budistu, alpīnistu, vai pārlaicīgas mīlestības pasaule,” programmu raksturo Jānis Putniņs.

Piektdienas vakarā skatīsimies filmu “Ceļotāji un bruvji” (Austrālija/Butāna/ Lielbritānija, 2003). Šī ir režisora un budistu lamas Khences Norbu otrā pilnmetrāžas filma. Izraudzītais ceļojuma filmas žanrs ļauj skatītājiem atklāt Butānas satriecoši skaistās dabas ainavas. Jaunais ierēdnis Dondups, norīkots ārkārtīgi skaistā, bet izolētā ciemā, sapņo par došanos uz Ameriku. Rodoties pirmajai iespējai, viņš gadījuma mašīnā dodas uz pilsētu – kopā ar ābolu pārdevēju, mūku un vecu vīru, kurš ceļo kopā ar savu meitu Sonamu. Pa ceļam mūks izstāsta Dondupam stāstu par kādu citu jaunekli, kurš devies tālas zemes meklējumos – tas ir stāsts par iekāri, greizsirdību un slepkavību. Stāsta nobeigums liek Dondupam  aizdomāties pašam par sevi un savu augošo aizraušanos ar Sonamu. 

Sestdien, 13. jūlijā, plkst. 18.00 būs iespēja baudīt festivāla mūzikas programmas otro koncertu “Tuvās un tālās latviešu solodziesmas”, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Programmas centrā – patriarhs Jāzeps Vītols un divi jubilāri, kas savulaik studējuši pie Vītola un ir totāli sava skolotāja pretmeti mūzikā: abi ievērojamie simtgadnieki Tālivaldis Ķeniņš un viņa draugs, domubiedrs Alberts Jērums.

No trimdas komponistiem koncertā skanēs arī romantisma pārstāvju Ādolfa Ābeles un Helmera Pavasara, kluso vientuļnieku Haralda Berino un Eduarda Šēnfelda, tautas mūzikas sakņu racējs Volfganga Dārziņa, Longīna Apkalna, Ņujorkas skaņugleznotāja Arnolda Šturma un ASV dzimušā Imanta Mežaraupsa dziesmas.

Koncertā dzirdēsim piecas lieliskas operbalsis. Latviešu vokālo kamermūziku izpildīs Laura Teivāne, Ieva Parša,  Juris Vizbulis, Rihards Millers un  Krišjānis Norvelis.

Visu Cēsu Mākslas festivāla laiku topošajā Cēsu Laikmetīgas mākslas centrā, Pļavas ielā 10, un Koncertzālē “Cēsis” skatāma vizuālās mākslas izstāde “Tuvplāns”. Tas ir multimediāls projekts, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā. Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā.

Ik dienu ir iespēja apmeklēt vēl divas festivāla izstādes - Koncertzālē “Cēsis” Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidoto ekspozīciju “Trimdas mūzikas personības un parādības”, bet Cēsu pils klētī Latvijas Mākslas akadēmija Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstādi, kas tapusi ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu.

Atgādinām, ka sadarbībā ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem Tilde un Microsoft, Cēsu Mākslas festivālam izveidota īpaša saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis ir pieejama visu festivāla laiku.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni Kaizala Google Play vai App Store un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Pēc QR koda noskanēšanas lietotājs nonāk Cēsu festivāla grupā un tiek automātiski pievienots Cēsu Tērzētava un Jautā Vendim grupās. Lai pievienotos Kafejnīcas Cēsīs, nepieciešams veikt reģistrāciju.

Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem nopērkamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv.

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes atbalstu un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Informāciju sagatavojusi:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr. 26171151

Šī gada 13. jūlijā pulcēsimies Zaubes ezera krastos, kas būs pārtapuši savvaļas garšu piedzīvojumā. Tas ir festivāls domu biedriem, kam daba un kulinārija sirdī. Tā ir dalīšanās ar paaudžu paaudzēs mantotām savvaļas produktu izmantošanas un gatavošanas prasmēm kopā ar profesionālu pavāru mūsdienu garšu piesitienu. Festivāls ir par cieņpilnu attieksmi pret dabu, tās bagātību novērtēšanu un saprātīgu izmantošanu, dalīšanos ar zināšanām un tradīciju turpināšanu.

Festivāla programma ir garšām un emocijām bagāta. Festivāla diena ritēs tās vadītāja Māra Grigaļa vadībā, sulīgās garšas papildinot ar tik pat gardiem jokiem. 

Festivāla konkursu un sacensību sadaļā visas garšas un emocijas ir bez maksas. Konkursā “Smeķīgākā brūkleņu zapte” var piedalīties ikviens bez iepriekšējas pieteikšanās, līdzi ņemot burciņu sava gardākā brūkleņu ievārījuma. Tāpat arī “Kartupeļu mizošanas un rīvēšanas sacensības” pulcēs visus piedalīties gribētājus, iepriekš savu dalību nepiesakot. Tradicionāli lielākos kārumniekus pulcēs konkurss “Dansukker labākā lauku torte 2019” ar šī gada tēmu “mežs”. Sacensība par labākās lauku tortes titulu norisināsies “Jonathan restaurant” šefpavāres un toršu meistares Inas Poliščenko vadībā. Konkursā piedalīsies 30 cepējas, no visdažādākajām Latvijas vietām.

Profesionālu “Pavāru sacensībās” pavāri sacentīsies medījuma gatavošanā uz dzīvās uguns un rezultātu vērtēs kompetenta žūrija, kurā būs tādi pazīstami pavāri kā Ingmārs Ladigs, Dzintars Kristovskis un Sandra Pazāne. Šogad sacensībās piedalīsies arī komanda no Baltkrievijas un Latvijā dzīvojošu brazīliešu komanda.

Savas prasmes gatavot savvaļā demonstrēs Priekuļu tehnikuma studenti kopā ar pasniedzējiem.  

Visās festivāla zinību pieturās iespējams piestāt bez maksas. Apmeklētājus sagaidīs “Kustības par labu alu” lekcija “Alus darīšanas aizsākumi un kā brūvēt alu mājās”, Vairas Kārkliņas dalīšanās pieredzē lekcijā “Dabas elementi savvaļas augos un to pielietojums veselības uzlabošanai”, LLU docentes Dr. Ilgas Gedrovicas lekcija “Alternatīvā ēdienkarte. Rīkosimies gudri šodien labākai rītdienai”. Apmeklētāji tiks nedaudz izaicināti, piedāvājot slieku izmantošanu uzturā un restorāna “Jāņoga” sarūpēto skudru pastēti. 

Darbosies Latvijas Dabas muzeja meža lietu taustīšanas stūrītis, dzīvnieku balsu atpazīšana un miniatūra sēņu izstāde, bet LLKC makšķerēšanas izziņas teltī mazie varēs izmēģināt makšķerēšanas prasmes, bet lielie izzināt un uzzināt noderīgas copes lietas.

Savvaļas garšas piedzīvojums būs baudāms gan par velti, gan par draudzīgu samaksu. Maksas sadaļu veido mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” delikateses, medījumu cepšana uz akmeņiem, zivju kūpināšanu, vegānā virtuve “Gardā pupa” savvaļā, Zaubes savvaļas garšu alus, #ViedāSkujene skuju garšu produkti un ugunskurā gatavotas nātru maizītes, sēņu zupu piedāvās lustīgie meistari no “Laimes ligzdas”. 

 Kopā ar Ingmāru Ladigu varēs iemācīties dažādus gatavošanas trikus darbojoties “Dabas ugunskura meistarklasēs” .

Bez maksas būs baudāma ugunskurā gatavota jēra un “Divu māsu virtuve” mērcīšu un savvaļas augu marinējumu degustācija, ūdens kliņģeru gatavošana un “Veselības laboratorija” stipro dzērienu garšas. 

Festivālā būs iespēja baudīt izbraucienus Zaubes Augšezerā, izmantojot SUP dēļu un “RUPUČU” laivu nomu. Aktīvo aktivitāšu kārotāji varēs izmēģināt precizitāti šaušanā ar loku, kas paredzēts ikvienam, bet stiprākajiem būs iespēja sevi pierādīt arī šaušanā ar medību lokiem.  Dzīvnieku mīļotāji varēs vizināties zirga pajūgā, kā arī izmēģināt ko nebijušu - piedzīvojumu ar DodĶepu.lv haskijiem.

Mazākos pasākuma kārumniekus gaidīs arī karuselis un lidojošo pūķu darbnīca (bez maksas). Gan lieliem, gan maziem - “Lauku tēja” dabas mandalu veidošana, dabas rotu darbnīca un kukaiņu viesnīcu darbnīca. 

Neizpaliekošs būs garšu tirdziņš, kas visas dienas garumā piedāvās rūpīgi atlasītu, bagātīgu savvaļas un tuvākās apkārtnes garšu klāstu.  

Par festivāla atmosfēru rūpēsies grupa “Rahu The Fool”, Zaubes jauktais koris un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris.  

Roberto Meloni priecēs un aizraus pavāršovā “DOLCE ZAUBE” uz savvaļas skatuves kopā ar dabas draugu Māri Olti. 

Festivāla dienas noslēgumā mīļākie deju soļi zaļumballē kopā ar grupu “Stradivari” visas nakts garumā. 

Festivālu rīko Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar zaubēniešiem (medniekiem, makšķerniekiem, pavāriem, toršu un maizes cepējiem, dekoratoriem, alus darītājiem u.c.)

Festivālā programma: http://www.wildfoodfest.lv/festivals/festivala-programma-2/

Informāciju sagatavojusi: 

Indra Paseka

Festivāla SA speciāliste

Lūgums iepriekš pieteikt savu dalību festivālā, lai varam nodrošināt bezmaksas mediju ieeju.

indra.paseka PIE gmail PUNKTS com, 28339843

Jau šo piektdien, 12. jūlijā, Vecpiebalgā, Pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saieta ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza piedalīsies Rīta ievirzē (nodarbībā) “Politika un retorika”, kuru vadīs žurnālists Ansis Bogustovs. 3x3 saiets norisinās no 7.-14.jūlijam, aicinot latviešus no visām pasaules malām, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisko kultūrvidi.

Rīta nodarbības ietvaros tiks apspriesti ar remigrāciju saistīti jautājumi - secinātas kādas vecāku atklāsmes, secinājumi no pieredzes, kā arī ar kādām problēmām saskarās, kādi faktori motivē kaut ko darīt un kādi liek rokām nolaisties, ko var darīt paši un citiem aktuāliem jautājumiem.

Saiets paredzēts visu paaudžu cilvēkiem un tiek organizēts pa vecuma grupām. Tāpat arī cilvēki, kuri nav dalībnieki pilnā programmā, tiek aicināti pievienoties vakaros uz sadziedāšanos, dančiem un citiem programmas pasākumiem, iepriekš piesakoties. Plašāka informācija un plāns pieejams šeit.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir uzsākuši prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizāciju. Pilotprojekta ietvaros no 2018. gada marta Vidzemes plānošanas reģionā darbu ir uzsācis reģionālais remigrācijas jautājumu koordinators.

Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē, atbalstīt ārvalstīs dzīvojošās Latvijas ģimenes, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināt ciešākas saites ar Latviju un veicināt mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Reģionālais reemigrācijas koordinators tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, palīdz ar praktisku informāciju un ieteikumiem jautājumu risināšanā. Vidzemes plānošanas reģions 3x3 saieta organizēšanu atbalstījis arī finansiāli.

Informāciju sagatavojusi:

Kaiva Upleja

Projektu asistente

SIA Communications & Strategies

Tērbatas iela 37-3, Rīga

T. +371 27894799

E. kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

www.strategies.lv

29. un 30. jūnijā Vecpiebalgas “Vēveros” ciklā “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!” norisinājās Latvijas vēstures materiālu krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju rīkotais novadpētnieku mācību seminārs ar lauka praksi. Seminārs, kurā piedalījās 20 novadpētnieki – gan interesenti-amatierpētnieki, gan profesionāli vēsturnieki, bibliotekāri un folkloristi, pulcēja dalībniekus no dažādām Vidzemes vietām, Ziemeļlatgales, Rīgas.

Semināra priekšlasījumu tēmas organizatori – Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs – bija izvēlējušies, lai apvienotu novadpētnieku izglītošanu un redzesloka paplašināšanu ar lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšanu, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšanu.

Kopā abās dienās tika aplūkotas šādas tēmas:

1) Apzināšanas ekspedīcija: sagatavošanās, darba metodika, materiālu apstrāde un publicēšana. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

2) Mazie darvas/ogļu un kaļķu cepļi – mazpazīstami mežu saimniecības vēstures pieminekļi. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 

3) Vecsaimniecība kā lauku kultūrvēsturiskās ainavas pamatelements. EDGARS ŽĪGURS (Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs)

4) Mutvārdu vēstures apzināšana un vākšana (intervijas). AGITA LAPSA (Valmieras integrētā bibliotēka)

5) Vietvārdi, to nozīme un vākšanas metodika. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

6) Biežāk sastopamie Arheoloģijas pieminekļi lauku kultūrainavā: senkapi, kulta vietas un apmetnes. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv)

Lai arī seminārs ir aizvadīts, tomēr projekts kopumā turpinās līdz rudenim un semināra dalībniekiem ir iespēja piedalīties Historia.lv rīkotā mācību ekspedīcijā, Vecpiebalgas “Vēveru” etnogrāfisko sētu grupas kultūrvēsturiskās aploces teritorijā apsekojot un dokumentējot vecsaimniecības, arheoloģijas, arhitektūras un citus kultūras pieminekļus, aptaujājot teicējus un fiksējot mutvārdu vēstures liecības. 

Savukārt 17.jūlijā projekta īstenotāji rīko atvērto ekspedīciju, kurā ar iepriekšēju pieteikšanos var piedalīties arī citi interesenti. Pieteikšanās: Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219. 

Semināra attēlu galerija: https://www.historia.lv/galerija/novadpetnieku-macibas-seminars-ar-lauka-praksi-vecpiebalgas-veveros-29-30062019

Semināru atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.

Informāciju sagatavojis:

Valters Grīviņš, redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826

No 19. līdz 27.jūlijam Gaujienu pieskandinās Vītolēni - radošā vasaras mūzikas nometne. 150 dalībnieki vecumā no 10-18 gadiem izbaudīs saspringta darba un dzirkstoša prieka pilnu nedēļu, muzicēs un dziedās kopā ar profesionāliem mūziķiem, pedagogiem un brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai Jāzepa Vītola 156.dzimšanas dienu atzīmētu ar skaistiem koncertiem. Nometne Vītolēni notiek kopš 2003. gada, lai turpinātu dižā skaņraža Jāzepa Vītola galveno mērķi – veidot muzikāli izglītotu tautu.

Jaunieši  attīsta profesionālo meistarību un noslēguma koncertā kopā ar Latvijas amatierkoriem atklāj īpašo Dziesmusvētku sajūtu. Šogad koncertā notiks komponista Andra Riekstiņa minioperas „Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums. No mēģinājumiem brīvajā laikā ikviens piedalās dažādās mākslas darbnīcās, sporta spēlēs, teātra nodarbībās, laivu braucienos, ekskursijās pa Gaujienu un muzeju „Anniņas”, nakts trasītē un citās aizraujošās aktivitātēs.

Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties. 

Vītolēnu klātbūtne Gaujienai piešķir ko īpašu. Mūzikas skaņas, pa celiņiem plūstošie bērnu bariņi mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras, atvadoties nometnes noslēgumā…
          Nometni organizē biedrība Vītolēni sadarbībā ar Gaujienas pagasta pārvaldi un kultūras iestādēm, atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Apes novada dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, SIA Vidzemes papīrs, SIA Very Berry,  Latvijas Galda Hokeja Federācija, Situation Balticum  no Zviedrijas u.c.  

Mīļi gaidīti uz bezmaksas koncertiem „Jāzepa Vītola paradīzē- Gaujienā!” 

Nometnes vadītāja Ilze Dāve, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore,

Ineta Riepniece, Jāzepa Vītola muzeja „Anniņas” vadītāja

Informāciju sagatavojusi:

Ineta Riepniece
T. 29247772

Valmieras pilsētas svētku laikā, 27.jūlijā no plkst. 18:00 līdz 19:30, Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina valmieriešus un pilsētas viesus doties izzinošā un izklaidējošā ekskursijā “Valmierā zaļa dzīvošana”. Valmiera ir zaļa pilsēta ne tikai vides daudzveidības ziņā. Valmierā arī domā zaļi un svin svētkus zaļi. Valmieriešos jaušams zaļš dzīvesprieks un drosme īstenot lielus sapņus, te zaļš jauneklis top par brašu vīru, bet zaļa ideja pāraug pasaules mēroga panākumos.

To, cik zaļa dzīvošana ir Valmierā, uzzināsiet, noklausoties Valmieras gidu Inetas Amoliņas un Gata Kampernova stāstus pilsētas svētku ekskursiju laikā. 

Gides Inetas Amoliņas ekskursijas maršruts vedīs uz Valmieras Dzelzs tilta pusi, atklājot stāstus un teikas par vairāk nekā simts gadu seno šaursliežu dzelzceļa līniju “Smiltene–Valmiera–Ainaži”, Gaujas krastu attīstību, bagāto floru un faunu upes krastos un ļaujot iepazīt Ģīmes dabas taku. Ekskursijas laikā būs iespēja piedalīties erudīcijas konkursā par komponistu Jāzepu Vītolu, kā arī pārbaudīt zināšanas, atpazīstot ārstniecības augus un putnu balsis.

Savukārt gida Gata Kampernova ekskursijas maršruts vedīs uz Valmieras Atpūtas parka pusi, iepazīstinot ar valmieriešu daudzveidīgajiem panākumiem uzņēmējdarbības jomā, kultūrā un sportā. Tāpat būs iespēja uzzināt, kāpēc Valmierā mīl sportu, sākot ar soļošanu un jāšanu līdz BMX. Kā arī uzzināsiet, kā Valmiera kļuvusi par hakatona pilsētu. Jāpiebilst, ka svētku ekskursiju laikā neizpaliks arī dažādi pārsteigumi!

Ekskursijas sākums būs pie Valmieras Tūrisma informācijas centra (Rīgas ielā 10). Dalība ekskursijā ir bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās. Papildu informācija, rakstot uz e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni 26332213.

Gaidīsim Valmieras pilsētas svētkos, kas norisināsies no 26. līdz 28. jūlijam! Svētku programma pieejama Valmieras majaslapā www.valmiera.lv.

Informāciju sagatavojusi:

Baiba Misiņa

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Tūrisma informācijas konsultante

Mob. tālr.: 25770028

No 28. jūlija līdz 3. augustam Madonā ar sešiem koncertiem un meistarklasēm jaunajiem mūziķiem atzīmēs 22. latviešu mūzikas svētkus. Kā ierasts, šie svētki ļaus pārliecināties par latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas daudzveidīgumu un rokrakstu dažādību — no Jāņa Mediņa un Lūcijas Garūtas līdz Pēterim Plakidim, Andrim Dzenītim un visjaunākajiem skaņražiem. Topošajiem mūziķiem un komponistiem šie svētki ir iespēja slīpēt prasmes pie izciliem meistariem. Koncertos uzstāsies pianists Reinis Zariņš, klavierkvartets Quadra, meistarklašu pasniedzēji, pianists Aldis Liepiņs, baritons Armands Siliņš, mecosoprāns Ieva Parša.

Koncertā 28. jūlijā 16.00 svētkus atklās pianists Reinis Zariņš ar Romualda Grīnblata “Iespaidiem” un “Sonāti” — darbiem, kas rakstīti 20. gs. 50. un 60. gados, Tālivalda Ķeniņa komponētajām “Šūmaņa parafrāzēm un fūgu” un Andra Dzenīša “Astoņstūri”. 

Ķeniņa un Dzenīša skaņdarbus līdzās Imanta Zemzara un Jura Karlsona rakstītajiem dzirdēsim arī 29. jūlija kamermūzikas koncertā 20.30, kur spēlēs klavierkvartets Quadra. Tā sastāvā Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells) un Rihards Plešanovs (klavieres). 

Jaunas tradīcijas sākums ir pianistes Agneses Egliņas ierosinājums šogad meistarklašu vadītājiem sagatavot koncerta programmu, kuru būs iespēja noklausīties arī nometnes dalībniekiem. Tas notiks 30. jūlijā 18.00 Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Meistarklašu vadītāji šogad ir Agnese Egliņa (klavieres), Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Rasa Kumsāre (vijole), Juris Kļaviņš (čells) un Hanss Bloks (trompete). 

31. jūlija koncerts mūzikas skolas Laimas zālē veltīts Andra Dzenīša mūzikai. Pianists Aldis Liepiņš, dziedātāji Armands Siliņš un Ieva Parša atskaņos “Vīriešu dziesmas” un “Dagdas paralēles”. 

Jauno komponistu meistarklases šogad vadīs Linda Leimane, Rolands Kronlaks un Krists Auznieks. Kursus vainagos jaunradīto skaņdarbu koncerts, kas izskanēs 1. augustā 20.30 Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Mūziķu vidū ir Reinis Zariņš (klavieres), Rihards Plešanovs (klavieres, midi), Jānis Porietis (trompete), Ilmārs Bērziņš (mežrags), Pēteris Trasuns (alts), Toms Timofejevs (kontrabass) un Edgars Vaivods (sitaminstrumenti). 

Neatņemama svētku sastāvdaļa ir Vidzemes jauno talantu atbalsta fonda un Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas organizētā nometne Daba pilna mūzikas, kas ik gadu pulcē jo vairāk dalībnieku. Noslēguma koncertā “Daba pilna mūzikas” Madonas kultūras namā uzstāsies nometnes dalībnieki, mūzikas skolu audzēkņi. Koncerta laiks — 3. augustā 15.00. 

Koncertu abonementus un biļetes var iegādāties “Biļešu Paradīze” kasēs, biļetes iespējams nopirkt arī norises vietās pusstundu pirms koncerta. Vairāk informācijas par koncertiem meklējiet vietnē www.musicmadona.lv. Svētkus organizē Vidzemes jauno talantu atbalsta fonds un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži un Madonas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavojis:

Dāvis Eņģelis

Jau otro gadu ar VPR, LVM un VKKF atbalstu Vecpiebalgā 20. jūlijā notiks zeķu adīšanas konkurss “Mācies, meitiņ, zeķi adīt”. Konkursa mērķis ir rosināt interesi par zeķu adīšanas vēsturi un valkāšanas tradīcijām, tādējādi veicinot kultūras mantojuma pētniecību un tradīciju saglabāšanu.

Pie konkursa nolikuma izstrādes un tehnisko rakstu zīmējumiem, kas raksturīgi Piebalgai, strādā Latvijas nacionālā kultūras centra eksperte Linda Rubena, kas piedalīsies žūrijas komisijā kopā ar Aiju Jansoni – Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas  muzeja etnogrāfi, kura ekspedīcijās pētījusi un apkopojusi zeķu adīšanas tradīcijas dažādos novados, arī Piebalgā un tās apkārtnē.

Sakarā ar lielo ieinteresētību piedalīties konkursā eksperte Linda Rubena rosina šo konkursu ieviest kā tradīciju rīkojot to katru gadu Vecpiebalgas svētku laikā.

Par konkursa dalībnieku var kļūt ik viens interesents parādot savas prasmes un izbaudīt Piebalgas skaistumu. Ar konkursa nolikumu var iepazīties vecpiebalga.lv vai www.lnkc.gov.lv

Informāciju sagatavojusi:

Dagnija Kupče

Biedrība „Mazsalacas draugi” īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019.gada projektu konkursa  projektu lībiešu aktivitātēm Mazsalacas novadā. Biedrība pieteiktajā projektā „Lībiešu valoda skan Salacas krastos” paredz kopt Salacas krastos esošo Mazsalacas Lībiešu pilskalnu, apgūt kultūrvēstures zīmes Skaņākalna dabas parkā un likt skanēt senajai, pirmo Latvijas iedzīvotāju valodai – lībiešu valodai skaistajos Salacas upes krastos. 

Projekta mērķis ir izzināt Mazsalacas lībiešu kultūrvēsturi, veicināt jauniešu interesi par Latvijas pirmiedzīvotājiem - lībiešiem, apgūt lībiešu valodu un rūpēties par senās lībiešu zemes dabas vērtībām Salacas krastos. 

Projekta laikā lielu vērību veltīsim lībiešu valodai. 

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda. Tā ir nokļuvusi UNESCO atzīto apdraudēto valodu pulkā. ANO Ģenerālā Asambleja 2019. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko pamatiedzīvotāju valodas gadu. Projekta visu aktivitāšu laikā mērķgrupas tiks iepazīstinātas ar šo savdabīgo somugru valodu, parādīsim tās ietekmi mūsu latviešu valodā.

17. jūlijā Mazsalacas Amatu mājā no plkst. 16.00 līdz 18.00 organizēsim lībiešu valodas meistarklasi „Pēteris Dambergs  (1919 - 1987) un lībiešu valoda”. Meistarklasi vadīs lībiešu valodas skolotāja, Rīgas lībiešu ansambļa „Līvlist” dziedātāja Dagmāra Ziemele, kas jau vairākus gadus skolēnus vidusskolā iepazīstinājusi ar lībiešu valodu, dziesmām, rotaļām un tautas tērpiem.

Pasākuma laikā skanēs lībiešu valoda dziesmās un dzejā, tiks lasīta P.Damberga dzeja. Amatu mājas apmeklētāji tiks iepazīstināti ar jaunāko lībiešu tautas tērpu izdevumu, ko sagatavojusi lībiešu kultūrvēstures zinātāja Zoja Sīle.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 1.15/197. biedrībai „Mazsalacas draugi” ar Vidzemes plānošanas reģionu noslēgts 2019. gada 21. maijā.

Informāciju sagatavojusi:

Lilita Kalnāja

Trešdien, 10. jūlijā, norisinājās pasākums “Pēcpusdiena ar mēru”. Šoreiz pilsētas mērs Jānis Baiks viesus uzņēma īpašā vietā – Valmieras bijušā gaļas kombināta teritorijā. Pasākuma laikā Valmieras pilsētas uzņēmējiem un citiem interesentiem bija iespēja uzzināt pilsētas kopējo redzējumu industriālo teritoriju attīstīšanā, klātienē apmeklējot teritoriju un telpas, kurās drīzumā plānots attīstīt Valmieras industriālo parku.

Ar pilsētas attīstības plāniem pasākuma viesus iepazīstināja pilsētas galva Jānis Baiks, uzrunas sākumā iepazīstinot dalībniekus ar bijušā gaļas kombināta industriālās teritorijas vēsturi, lomu un iespējām turpmāk. Ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts teritorijas nākotnes attīstībā ir 2019. gada 26. jūnijā saņemtais Rīgas rajona tiesas lēmums par industriālās teritorijas nostiprināšanu uz Valmieras pilsētas pašvaldības vārda, kas ļāvis pašvaldībai jau uzsākt vairākus priekšdarbus. Tiek veikti ēku tehniskie apsekojumi un vērtējumi, kā arī nodrošināta teritorijas iežogošana un sakārtošana, īpaši domājot par drošību. Pilsētas pašvaldība uzsākusi projekta pieteikuma gatavošanu 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” ietvaros, ar mērķi teritorijas sakārtošanai un attīstīšanai piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Teritorija, kuru pašvaldība plāno attīstīt tuvākajā nākotnē, ir 17.07 ha liela, proti, gan bijusī gaļas kombināta teritorija Rūpniecības ielā 1 (12.42 ha), gan teritorija Eksporta ielā 8 (4.65 ha). Teritorijā kopā atrodas 27 ēkas un būves; 5 ēkas tiek vērtētas kā atbilstošas turpmākai attīstībai, pārējās 22 plānots nojaukt. Primāri plānots sakārtot bijušās ražošanas, saldētavas/noliktavas un administrācijas ēkas. Pie ēkām tiks sakārtotas pieguļošās teritorijas, tai skaitā industrijas vajadzībām atbilstoši industriālie laukumi, tāpat paredzēts izbūvēt vieglo un kravas automašīnu stāvlaukumus, iekārtot zaļās zonas, kā arī sakārtot to teritorijas daļu, kurā nākotnē plānots attīstīt jaunas ražotnes un citas industriālās vai biroju ēkas.

Nozīmīgs ieguldījums būs apkārt esošo Eksporta, Rūpniecības, Dzelzceļa ielu sakārtošana, kā arī apļa izbūve Rūpniecības, Marijas, Robežu un Dzelzceļa ielu krustojumā. Teritoriju Rūpniecības ielā 1 šķērsos piebrauktuve, kas kalpos arī kā komunikāciju koridors. Būs pieejamas pilnīgi jaunas komunikācijas – līdz nomnieka teritorijai vai ēkai tiks nodrošināts ūdensvads, sadzīves un lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde no pilsētas tīkla, internets, telekomunikācijas un elektrība. Būs iespējams pieslēgt arī dabasgāzi. Nepilnu 200 m attālumā no teritorijas atrodas dzelzceļš.

Pilsētas mērs Jānis Baiks uzsvēra, ka Valmieras pilsētas industriālo teritoriju attīstība ir viena no pašvaldības prioritātēm gan šajā, gan arī nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz  2027. gadam. Pārdomātai, izsvērtai un ilgtspējīgai pilsētas industriālo teritoriju attīstībai šobrīd tiek gatavota koncepcija “Industriālo teritoriju analīze un attīstības iespējas ārējo tiešo investīciju piesaistei”.

Prezentācijas noslēgumā mērs pasākuma viesus iepazīstināja ar nozīmīgākajiem aspektiem, kas pilsētai būs jāņem vērā, veiksmīgi konkurējot ar citiem industriālajiem parkiem Latvijā un kaimiņvalstīs. Tostarp tika nosauktas pilsētai potenciāli nozīmīgākās nozares, kā arī virkne globālo nākotnes tendenču, kas varētu kļūt par pilsētas konkurences priekšrocību. Eksperti par Valmieras pilsētas priekšrocībām investīciju piesaistē atzinuši arī dzelzceļa tuvumu, dabasgāzes pieejamību, attālumu līdz galvaspilsētai (lidosta, osta), darbaspēka sagatavošanu pilsētā gan Vidzemes Augstskolā, gan Valmieras tehnikumā, kā arī to, ka pilsētā ir nozīmīgi vietējo izejmateriālu piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji, un, ka pilsētā tiks attīstīts jauns industriālais parks. Valmieras priekšrocības starptautiskās investīciju vides kontekstā ir tās straujā ekonomiskā izaugsme, drošība un nodokļu apjoms uzņēmējiem. Prezentāciju papildināja arī analīze par citu industriālo parku pakalpojumiem, biroja, ražošanas, noliktavas telpu un zemes nomas cenām, kā arī par iespējamiem industriālo parku pārvaldības modeļiem. Gala lēmumi par to, kā šie aspekti tiks risināti un realizēti Valmierā, pilsētai vēl priekšā.

Līdz 2019. gada beigām pilsēta plāno turpināt darbu pie būvprojektu izstrādes un pie projekta izstrādes Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai. Plānots arī noslēgt līgumu par projekta ieviešanu. Tas ļaus nākamajos divos gados veikt būvdarbus un strādāt pie papildu finanšu instrumentu un jaunu investoru piesaistes.

Jautājumu un intereses par uzņēmuma attīstīšanu Valmierā gadījumā aicinām sazināties ar Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāju Ilzi Eglāju (mobilais tālrunis: +371 26180733, e-pasts: ilze.eglaja PIE valmiera PUNKTS lv).

Pasākuma prezentācija pieejama: http://developvalmiera.lv/wp-content/uploads/2019/07/PAM-10.07.-Final.pdf

Pasākumu “Pēcpusdiena ar mēru” mērķis ir veicināt uzņēmēju iesaisti un informētību par aktivitātēm Valmieras un apkārtējo novadu pašvaldībās, kā arī aicināt uzņēmējus aktīvi iesaistīties un diskutēt par aktuāliem jautājumiem. “Pēcpusdiena ar mēru” ir lieliska vieta, kur sastapt pašvaldību vadītājus, klātienē uzdot sev interesējošus jautājumus un saņemt uz tiem atbildes. Pasākumu organizē Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.

Pasākuma galerija pieejama šeit: http://developvalmiera.lv/portfolio/pecpusdiena-ar-meru-10-07-2019/

Informāciju sagatavoja:
Baiba Zvejniece
Valmieras Attīstības aģentūra
Purva iela 12a, Valmiera, LV-4201
Mobilais tālrunis: +371 26805200
E-pasts: baiba.zvejniece PIE valmiera PUNKTS lv
www.developvalmiera.lv

Mazsalacā reizē ar pilsētas svētkiem jau devīto gadu tiks svinēta Mazsalacā dzimušā amatnieka, velosipēdu izgatavotāja Gustava Ērenpreisa jubileja. Pilsētas svētku pasākumi sāksies jau ceturtdien, 18. jūlijā, bet svētku kulminācija – velosvētku parādes brauciens un vakara koncerts ar Martu Kristiānu Kalniņu - sestdien, 20. jūlijā. Bellacord platēm un Alfrēda Vintera “Mazajam pasta balodītim” skanot, ar veclaicīgiem velosipēdiem un eleganti tērptiem dalībniekiem ļausim piedzīvot šo priekpilno rosību un sajust, kāda bija dzīve pirms simts gadiem. Izvēloties savu velosipēdu un tērpu, ikviens aicināts parādīt, kāds radošums katrā no mums mīt!

Ceturtdien, 18. jūlijā, pilsētas svētku svinības sāksies ar velo-foto orientēšanos, izstādes “Mazsalacas vidusskolas devums Latvijas Kultūrai 100 gados” atklāšanu un erudīcijas spēli “Prātvēders”.

Piektdien, 19. jūlijā, tematiskās vakariņas “Smieklīgi garšīga mazā sestdiena”. Pasākuma apmeklētājus izklaidēs Comedy Latvia komiķi Rūdolfs Kugrēns un Denis Tulpe, varēs nobaudīt Naukšēnu vīnus un brīnumgardas uzkodas no vietējiem Ēdiendariem. Iepriekšēja pieteikšanās līdz 12. jūlijam.

Sestdien, 20. jūlijā, svētku kulminācijas diena iesāksies ar amatnieku darinājumu tirdziņu, mūsdienīgām aktivitātēm bērniem un acu priekam - 20. gadsimta kostīmu tērpu izstādi. Varēs izmēģināt savus spēkus velo ruļļos, roku laušanās sacensībās un seno velosipēdu veiklības braucienā. Pārbaudīsim, cik drošs un izveicīgs ir gan velosipēds, gan tā vadītājs. Jau trešo gadu norisināsies divi velo parādes braucieni: īsākais pirmsskolas vecuma bērniem un kopējais līdz Valtenberģu muižai, kurā varēs doties ikviens neatkarīgi no vecuma. Šī gada pārsteigums - sadarbībā ar Mazsalacas novada sadraudzības pilsētu Hārzevinkelu (Vācijā) un zemnieku saimniecību “Liepas” – CLAAS kombaina vilkšanas sacensības.

Aktīvās dienas noslēgumā Lībiešu pilskalna estrādē izskanēs svētku vakara koncerts ar Martu Kristiānu Kalniņu, Putnu balles solistēm Līvu Kalniņu un Kristiānu Stirāni, pianistu Jāni Miltiņu un perkusionistu Ivaru Kalniņu. Vakara gaidītākais mirklis – sadarbībā ar SIA Ērenpreiss Original notiks Ērenpreiss velosipēda izloze un svētku izskaņā dejas zaļumballē ar grupu “Krauja’s band”.

Pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu retro atmosfēra, šarmanti, eleganti un krāšņi tērpti dalībnieki un uzpucēti senlaicīgie velosipēdi – svētki ikvienam par godu G.Ērenpreisam! Hip, hip, urrā un tiekamies Mazsalacā!

2018. gadā Mazsalacas pilsētas svētku un velosvētku “Ērenpreisam 127” parādes brauciens pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu - 246, no kuriem 39 bija pirmsskolas vecuma bērni. Vairāk informācijas par svētkiem mājas lapā www.mazsalaca.lv

Teātra režisora un mūziķa Vladislava Nastavševa solokoncerts notiks šā gada 18. jūlijā Cēsīs, Mākslas telpā MALA (Lenču iela 11) plkst. 20.00. Koncertos mākslinieks savas dziesmas izpilda, spēlējot klavieres un dziedot. Repertuāru veido Nastavševa paša sacerētās dziesmas, kas bieži dzirdētas teātra izrādēs.

Projekts tapis ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts meži finansiālo atbalstu. 

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Auniņa
+ 371 26101945
epasts: rozapujene PIE gmail PUNKTS com

Ceturtdienas vakarā, 25. jūlijā, plkst. 18:00 norisināsies stāstu un sarunu vakars “Ar pasaules pieredzi Valmierā”, kur vairāki cilvēki dalīsies savā dzīves pieredzē par atgriešanos vai pārcelšanos uz Valmieru pēc darba vai mācībām ārzemēs. Pasākuma ietvaros savā pieredzē dalīsies četri cilvēki – Zanda Lapsa, kura uz dzīvi Latvijā atgriezusies pirms 3 mēnešiem un šobrīd ir Valmieras pilsētas arhitekte; Sanda Zīrāpe, kura dzimusi un augusi Vidzemē un pēc dzīves Lielbritānijā, kur vadījusi aģentūru un privāto koledžu, 2012. gadā atgriezusies Valmierā jau kopā ar savu vīru un diviem dēliem; Vismands Menjoks, kurš dzīvojis Amerikā, taču tagad dzīvo Valmierā un strādā IT (informācijas tehnoloģijas) nozarē un Klāvs Vasiļevskis, fotogrāfs, kas pus gadu nodzīvojis Jaunzēlandē.

Vairāk par šiem cilvēkiem, viņu aizraujošo un dažādo pieredzi un stāstiem kā viņi atgriezušies vai nolēmuši pārcelties uz dzīvi Valmierā, varēs uzzināt vakara gaitā. Pasākums norisināsies kafejnīcā “Tērbata”, Tērbatas ielā 2, Valmierā. Pasākumu vadīs Elīna Grīniece, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja. Pasākumu organizē Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un Valmieras attīstības aģentūra.

Papildus informācija:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,
T. 27894799
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

12. jūlijā, Vecpiebalgā, Pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saieta ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza piedalījās Rīta ievirzē (nodarbībā) “Politika un retorika”, kuru vadīja žurnālists Ansis Bogustovs. 3x3 saiets norisinājās no 7.-14. jūlijam, aicinot latviešus no visām pasaules malām, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisko kultūrvidi. Visas nedēļas garumā Bogustova vadītajā ievirzē “Politika un retorika” tika diskutēts par aktuālām problēmām Latvijā, kā arī izspēlēta radošā lomu spēle – ievirzes dalībnieki  “kļuva” par ministriem ar attiecīgās nozares ministriju, problēmām, budžetu, mācījās sadarbību lēmumu pieņemšanā. Noslēdzošā diskusija -  par remigrācijas tēmu, kas ietver visas Latvijas nozares.

Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza pēc diskusijas atzīst, ka pasākums bijis ļoti veiksmīgs un vienmēr ir prieks, ka šādi pasākumi tiek rīkoti. “Diskusijas laikā nonācām pie secinājuma, ka diaspora un remigrācija ir divas paralēlas lietas, kas dzīvo savu dzīvi. Jo ne visi atgriezīsies – tā ir bijis un tā arī tas būs. Taču mēs Latvijā varam vairāk izmantot pasaules latviešu potenciālu un ar to saistītās iespējas, kādas šī situācija paver!” stāsta Ija. “Centāmies rast atbildi uz jautājumu, kā mazināt aizbraukušo aizvainojumu un kā iekļauties sabiedrībā, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, īpaši gadījumos, kad bērns, kurš nekad nav dzīvojis Latvijā, ir jāsagatavo Latvijas skolā.” Tāpat tika secināts, ka vairāki pasākumi, kuri mēdz norisināties sadarbības ietvaros, patiesībā mēdz krasi atšķirties savās interesēs.  Nereti  pasākumi, kuru mērķauditorija ir izbraukušie latvieši, mēdz radīt negatīvu noskaņu vietējiem iedzīvotājiem.

Diskusijā piedalījās latvieši no Norvēģijas, ASV, Kanādas, Liebritānijas, Luksemburgas un Krievijas. Dalībnieki izmantoja arī izdevību uzzināt plašāku informāciju par to, kādu atbalstu sniedz Reģionālais remigrācijas koordinators, kādas problēmas palīdz atrisināt, kā arī par atbalstu uzņēmējdarbībā un citus aktuālus jautājumus.

Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)  ir izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā. Koordinatori palīdz tautiešiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus.

Ikvienam interesentam ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā, tādējādi saziņas gaitā tiek apzināti visi interesējošie jautājumi, uz kuriem koordinators Latvijā palīdz rast atbildes, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties arī ar pašvaldības un valsts iestādēm.

Papildus informācija:

Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv

Svētdien, 14.jūlijā, Valmierā noslēdzās pirmā Vidzemes un ārvalstu latviešu jauniešu nometne “Olimpiskais kvants”. Nometnē piedalījās 22  latviešu izcelsmes jaunieši no Islandes, Gruzijas, Dānijas, Īrijas un Vācijas, jaunieši, kuri nesen ar ģimenēm pārcēlušies uz dzīvi Valmierā no Spānijas un Moldāvijas, kā arī jaunieši no Valmieras, Limbažiem, Ogres un citām Latvijas vietām. Viņus vieno interese un aizraušanās ar sportu.

Nometnes dalībnieki ieguva jaunus draugus, kā arī latviešu valodas nodarbībās un ikdienas saziņā nostiprināja latviešu valodas zināšanas. Tāpat jaunieši ekskursijās iepazina Valmieru, Latvijas dabu un kultūru, bet filmu vakarā  – latviešu virtuvi.

Sporta veselības centrā jauniešiem tika veikti stājas, gaitas, līdzsvara un slodzes testi. Uztura speciālists Jānis Leitis dalījās pieredzē par sabalansēta un kvalitatīva uztura nozīmi ikdienā un sportojot. Žurnālists un sporta entuziasts Armands Tripāns ar jauniešiem runāja par sportistu patriotismu, kā arī par spēju pārdzīvot neveiksmi. Tika runāts arī par atbildības uzņemšanos, izprotot, ka veikums nav tikai individuāls, tas ir arī konkrētās valsts, kuras karoga krāsas sportists nes, sasniegums. Sporta psiholoģijas speciālists, treneris Guntis Jansons stāstīja par personīgajām komforta zonām, kā no “es nevaru”, “es negribu”, “man nesanāk” kļūt stiprākiem, stabilākiem, spēcīgākiem. Nometnes dalībnieki ieguva jaunas zināšanas un motivāciju, kā attīstīt sevi un sasniegt mērķus. 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras biznesa inkubatorā jaunieši spēlēja biznesa modelēšanas spēli “Piķis nav problēma”, kas bija pielāgota sporta biznesa jomai. Izprotot dizaina domāšanu, radās idejas gan par jaunu sporta veidu, gan inventāru.

Tikšanās laikā Valmieras pilsētas pašvaldībā domes priekšsēdētājs Jānis Baiks iepazīstināja klātesošos ar Valmieras veiksmes stāstiem, kas veicina pilsētas izaugsmi un nes tās vārdu pasaulē, kā arī dalījās savā pieredzē par gatavošanos un skrējiensoļojuma Rīga–Valmiera 107 km veikšanu. Liels pārsteigums jauniešiem bija tikšanās ar pirmo un divkārtējo olimpisko čempionu BMX – Māri Štrombergu.

Nometnes izskaņā dalībnieki piedalījās diskusijā “Diaspora un sports: neizmantotais potenciāls”, tikās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Aivaru Grozu, kā arī bija klāt šī gada nozīmīgajā sporta notikumā Valmierā – Eiropas BMX čempionātā.

Arī brīvo laiku jaunieši pavadīja aktīvi: laivoja, supoja, peldēja un slidoja. Jaunieši atvadījās gandarīti, motivēti, jaunus iespaidus un draugus ieguvuši.

Nometnes mērķis bija saglabāt un stiprināt diasporas jauniešu saikni ar Latviju un Valmieru un veicināt nacionālās identitātes stiprināšanu caur kopēju mīlestību pret sportu, latviešu valodu, Latvijas dabu un kultūru.

Nometni organizēja Eiropas Latviešu apvienība, Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes Olimpiskais centrs. Nometni finansēja Izglītības un zinātnes ministrija, Eiropas Latviešu apvienība un Valmieras pilsētas pašvaldība.

Kristīne Melece
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītāja
Mob. tālr.: 26553317
kristine.melece PIE valmiera PUNKTS lv

Kā laika gaitā mainījušās vēsturiskas un nostāstiem apvītas vietas Valmierā un apkārtējos novados? Kas šajās vietās atrodas šodien, un kā ir mainījusies vietas ainava? Lai to noskaidrotu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Valmieras TIC) sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu aicina piedalīties tūrisma akcijā “Atklājējs”. Akcija norisināsies no 2019.gada 20.jūlija līdz 31.oktobrim.

Kurš ir Valmieras vecākais parks? Kāda bija Valmieras pilsētas robeža 19.gadsimtā? Kuras ēkas pamatakmens likšanā piedalījies Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste? Kur atradās viens no kristāldzidrākajiem ezeriem Valmieras pusē, un kādi nostāsti saistās ar zināmām un mazāk zināmām vietām Valmierā un apkārtējos novados? Vēsturiskie foto un vietu raksturojošie pavedieni, kurus atradīsi tūrisma akcijas “Atklājējs” bukletā, aizvedīs uz šīm vietām, atklājot gan to izskatu mūsdienās, gan daudz nedzirdēta par tām.

Apmeklējot akcijas bukletā iekļautos objektus, atradīsi bērza koka ripas ar iegravētiem jautājumiem. Lai atbildētu, esi vērīgs, jo bieži risinājums nebūs tālu jāmeklē! Ja pēc pavedieniem, foto vai raksturojošām norādēm nav iespējams noteikt, uz kuru vietu doties, izmanto viedierīces un vadies pēc GPS koordinātām. Droši jautā padomu arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri neatteiks palīdzību vietu atrašanā!

Aizpildītos akcijas bukletus līdz 2019.gada 4.novembrim gaidīsim Valmieras TIC vai Valmieras pārstāvniecībā Rīgā. Tos iespējams nosūtīt pa pastu (pasta zīmogs 2019.gada 4.novembris) uz adresi: Valmieras Tūrisma informācijas centrs, Rīgas iela 10, Valmiera, LV-4201.

Akcijas noslēgums plānots 2019.gada 16.novembrī, kad spēles veiksmīgākie dalībnieki pēc nejaušības principa saņems veicināšanas balvas no Valmieras, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu tūrisma uzņēmumiem. Papildu punktu ieguvējiem arī būs iespējams saņemt pārsteiguma balvu. Galvenajā balvā – lielisks tūristu klases velosipēds, ko nodrošina Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar SIA “Aktīvā tūrisma centrs Eži”.

Akcijas bukletu meklējiet Valmieras TIC (Rīgas ielā 10), Valmieras pārstāvniecībā Rīgā (11.novembra krastmala 29), tirdzniecības centrā “Valleta”, kā arī citos tūrisma informācijas punktos Valmierā un apkārtējos novados. Ar akcijas noteikumiem var iepazīties šeit.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Misiņa

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Tūrisma informācijas konsultante

Mob. tālr.: 25770028

Otrdien, 30. jūlijā, Cēsīs, mākslas telpā “MALA” norisināsies viena no četrām meistarklasēm skicēšanā iesācējiem. Skicēšana, īpaši pilsētskicēšana un zīmēšana pēdējā laikā kļūst par aizvien populārāku hobiju un dzīvesveidu. Cēsīs vasaras sākumā norisinājās pirmais Baltijas skicēšanas festivāls, kas raisīja interesi cēsiniekiem, kas vēlas spert pirmos soļus skicēšanā.

Šinī meistarklasē iepazīsimies ar perspektīvas konceptu, konstruēsim skici viena un divu punktu perspektīvā. Perspektīva ir viens no lielākajiem “klupšanas akmeņiem” iesācējiem, tāpēc meistarklases mērķis ir parādīt un saprast, kā to lietot savās pilsētvides un ceļojumu skicēs.

Meistarklasi vada Rīgas pilsētskicētāju administratore, ilustratore Agnese Aljēna. Agnese ir pārliecinātaa, ka zīmēšana ir prasme, ko mēs ikviens varam attīstīt līdzīgi kā glītrakstīšanu, dejošanu vai, pacietīgi trenējoties, varam noskriet maratonu. “Baltijas ļaudis dzied, dejo, kāpēc gan lai mēs nevarētu visi zīmēt? Kopš parādījās fotokameras, mēs visi pēkšņi aizmirsām zīmēt, atstājot šo burvīgo nodarbi tikai priviliģētiem cilvēkiem - bērniem un profesionāliem māksliniekiem. Kopš pilsētskicēšanas kustības sākuma Rīgā esmu pārliecinājusies, ka daudzi cilvēki sev ir aizlieguši zīmēt, taču vienmēr to ir vēlējušies darīt. Bieži cilvēks atnāk un vienkārši sāk zīmēt. Dažam tas padodas vieglāk, citam nedaudz grūtāk, taču ar pacietību progress ir acīmredzams īsā laikā”.

Meistarklasē vietu skaits - ierobežots, pieteikties var, aizpildot anketu: https://forms.gle/qm6QpndXWyPho47v7

Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas valsts mežu finansiālo atbalstu.

Informāciju sagatavojusi: Kristīne Auniņa, mākslas telpas “MALA” vadītāja, e-pasts: telpamala PIE gmail PUNKTS com.

Otrdien, 30.jūlijā, Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiālē no plkst. 11.00 līdz 14.00 notiks informatīvs seminārs par dalību "GreenExpo Rīga 2019". Seminārā aicināti piedalīties un vērtīgu informāciju gūt Vidzemes ilgtspējīgie zīmoli, zaļo jaunuzņēmumu veidotāji, eko biedrību pārstāvji un studenti, kuri plāno savu dzīvi saistīt ar zaļo ekonomiku un vēlas piedalīties "Green Expo Rīga 2019" izstādē septembrī.

Semināru vadīs “Green Expo Riga” direktors Jānis Brinkmanis.

Pasākuma programma:
10.45–11.00 Neformāla pulcēšanās
11.00–11.10 Reģistrācija
11.10–11.45 Organizatora uzruna - priekšlasījums “Informatīvi – izglītojošā apvienotā sektora izveide hallē. Zaļo organizāciju mērķu koordinēšanas nepieciešamība, lai popularizētu zaļās ekonomikas idejas. Līdzdalības nosacījumi izstādē, lai saņemtu bezmaksas stenda vietu.”
11.45–12.45 Jautājumi un atbildes
12.45-13.00 Pārtraukums
13.00–14.00 Debates un pieteikto prezentāciju demonstrēšana

Tikšanās vietā būs pieejams dators un ekrāns tiem interesentiem, kuri labprāt vēlētos klātesošajiem prezentēt savu zaļo projektu. 

Pasākuma organizatori aicina dalību semināram pieteikt, sūtot e-pastu uz greenexporiga PIE bt1 PUNKTS lv un norādot organizāciju, dalībnieku vārdus, uzvārdus. 

Vairāk informācija pieejama: https://www.facebook.com/events/1314094815431203/ 

Papildus informācija par semināru:
Rīgā: "Green Expo Riga 2019" direktors Jānis Brinkmanis, tālrunis 29607296
Cēsīs: tālrunis 64119003

Starptautiskā LEADER projekta “OFF GRID: Atjaunojamā enerģija DARI PATS” ietvaros, ir iespēja pieteikties darbnīcām tuvāk savai dzīvesvietai. Darbnīcas norisināsies 2019.gada vasarā un ir bez maksas.  Darbnīcas par Saules kolektoriem vadīs Fizikālās enerģētikas institūta eksperts Dr.sc.ing. Andrejs Snegirjovs. Par saules paneļiem darbnīcas vadīs Tallinas Tehnoloģiju universitātes eksperts PhD Indreks Roasto. Darbnīcas par pedāļenerģiju vadīs Ērmriteņu eksperts Gatis Kreicbergs un Ilgtspējības pētnieks un aktīvists Elgars Felcis. 

Alūksnes pilsētas pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” līdz rudenim reizē ar siltumapgādes rekonstrukciju vienā no grupiņām siltuma padeve tiks piemērota zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes iespējām, kas tiek dēvēta arī par nākamās jeb 4. paaudzes siltumapgādi.

Jau iepriekš Vidzemes plānošanas reģions (VPR) vēstīja par šobrīd īstenoto projektu “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP). Tā ietvaros, VPR sadarbojoties ar Alūksnes novada pašvaldību un Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmumu A/S “SIMONE”, par “LowTEMP” pilotvietu izvēlējās PII “Pienenīte”, kur modernizēt siltumapgādi un pārbaudīt zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes iespējas.

Šobrīd PII “Pienenīte” siltummezgla telpa tiek pielāgota, lai tajā pārbūvētu siltummezglu, tā atklāj un detalizētāk par pārbūves darbiem stāsta Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona “LowTEMP” projekta eksperts. “No pilsētas ienākošā ūdens pieplūdes temperatūra ir 80/60 grādi, bet iekšējā mājas tīklā tie ir  70/50 grādi. Uz izvēlēto bērnudārza grupiņu būs izbūvēts atsevišķs siltummaģistrāles loks un uzstādīta papildus vadības iekārta, kas regulēs ūdens pieplūdes temperatūru 46/36 grādi. Vadības iekārta sekos līdzi iekštelpas temperatūrai grupiņā un atbilstoši tai kontrolēs pieplūdes temperatūru radiatoros. Piemēram, ziemas aukstākajos mēnešos paredzam, ka pieplūdes temperatūra būs jāpaaugstina, lai nodrošinātu atbilstošu iekštelpas temperatūru grupiņas bērniem.”

PII “Pienenīte” vadītāja Ingūna Dovgāne atklāj, ka gan vasaras mēnešos, gan ziemā karstākā grupiņa ir tā, kas atrodas dienvidu pusē un ēkas vidū. Tā būtu piemērota, kur pielāgot siltuma padevi zemākai temperatūrai.

2010. gadā PII “Pienenīte” tika pabeigta ēkas renovācija, iekļaujot arī fasādes siltināšanu, kanalizācijas, ūdensvada, cauruļvada un apkures renovāciju, kā arī iebūvēto virtuves iekārtu nomaiņu un teritorijas labiekārtošanu. Jāuzsver, ka renovētās ēkās, kur palikuši esošie radiatori, ir iespējams pazemināt centralizētās siltumapgādes pieplūdes temperatūru, ja to virsma ir pietiekami liela, lai uzturētu telpās nepieciešamo iekštelpu temperatūru. PII “Pienenīte” gadījumā vēl tiks izsvērts, vai būs nepieciešams uzstādīt vēl lielākas virsmas radiatorus, lai nodrošinātu nepieciešamo komforta temperatūru.

“Lai sekotu līdzi ēkas enerģijas patēriņam, bērnudārza telpās šobrīd notiek monitoringa sistēmas un tīkla servera instalācija. Lokālais serveris ievāks datus par siltuma, ūdens, elektrības patēriņu, kā arī apkopos informāciju no temperatūras, mitruma un CO2 līmeņa mērītājiem, kurus bērnudārza telpās A/S “SIMONE” ar pašu iniciatīvu uzstādīja jau 2018. gada pavasarī. Savukārt patērētās elektroenerģijas uzskaitei atsevišķi nodalīsim virtuvi no pārējām bērnudārza telpām, lai apzinātu, kurā daļā elektroenerģija tiek patērēta vairāk. Serveris nepārtraukti sniegs datus uzglabāšanai mākonī, kurus pēc tam varēs vizualizēt. Šāda monitoringa sistēma ļaus izvērtēt tos brīžus, kad ir bijuši pēkšņi kāpumi un kritumi, un ievāktie dati būs nozīmīgi, izvērtējot veiktās izmaiņas siltumapgādē,” uzsver M. Kaļva. 

PII “Pienenīte” vadītāja I. Dovgāne līdz ar veiktajiem darbiem saredz iespēju apzināt esošās problēmas, kuras kopā ar pašvaldību risināt, lai samazinātu enerģijas patēriņu un palielinātu bērnudārza energoefektivitāti. “Ar bērnudārza kolektīvu manā darbības laikā ir veiktas sarunas par enerģijas patēriņa samazināšanu. Arī bērni mācās par “zaļo domāšanu”, piemēram, atkritumu šķirošanu, enerģiju un tās veidiem. Sadarbība ar Alūksnes novada pašvaldību ir laba un, apsverot iespējas, tiekam atbalstīti – ēkas un jumta siltināšana, radiatoru nomaiņa u.c.,” stāsta I. Dovgāne.

“Projekts kopumā apliecina, ka energoefektivitātes  paaugstināšanai ēkās ir daudz lielākas iespējas, ne tikai tradicionālie siltināšanas pasākumi. Inovatīvi risinājumi un datu analīze šajā izglītības iestādē būs uzskatāms piemērs, kas palīdzēs izglītot pašvaldības darbiniekus un iedzīvotājus,” Vidzemes plānošanas reģionam atklāj Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite.

“LowTEMP” projekta komanda ir sagatavojusi informatīvu video materiālu par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes priekšrocībām. Video latviešu valodā pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=3xPJXiz1p9w

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Ļaudonas pagastā uzsākts īstenot Latvijas Valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu "Ļaudona teiku lokā". Projekta mērķis - iedzīvināt dabā Ļaudonas pagastā pierakstītas teikas un nostāstus par dažādām vietām un objektiem. Izveidot Ļaudonas teiku taku. Iesaistīt jauniešus vienotā dabas un kultūras mantojuma, t.sk. folkloras vērtību apzināšanā un saglabāšanā  un sava pagasta patriotisma gara stiprināšanā. Veicināt pagasta atpazīstamību.

Par Ļaudonas pagastu, tā vietām un dabas objektiem ir daudz teiku un nostāstu. Taču šis folkloras materiāls nav vienkopus apzināts. Projekta ietvaros savāksim un sakoposim teiku un nostāstu informāciju no bibliotēkām, novadpētniecības fondiem, datubāzēm, vecāko ļaužu nostāstiem un projekta noslēgumā nodosim to Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas muzejam.

Projekta laikā apzināsim teiku un nostāstu vietas Ļaudonas pagastā un apsekosim objektus dabā - dažviet tie atrodami nesakoptā vidē, nezālēs un krūmos.

Popularizēsim teiku apvītos Ļaudonas pagasta objektus iedzīvotājiem un viesiem. Iesaistīsim šajā darbā jauniešus, tā attīstot kultūras vērtību apzināšanu jauniešos un stiprinot viņos sava pagasta patriotisma garu.

Jūlija mēnesī esam apsekojuši dabā 12 objektus un veikuši sakopšanas darbus pie tiem, nofotografējuši šos objektus. Darba gaitā pie šiem 12 teiku apvītajiem objektiem izvietosim stendus ar teiku par to un foto. 

Aiviekste.

Sāvienas ezers.

Ļaudona.

Aicinām visus pagasta iedzīvotājus, kuru apsaimniekojamā teritorijā atrodas šīs dabas un kultūras mantojuma vērtības, uzturēt tās kārtībā.

Informāciju sagatavojusi: Biruta Calmane, projekta darba grupas vadītāja.

Smiltenes novada desmitgadi turpināsim svinēt ar satikšanos dejā. Ikvienu, kurš vēlas izkustēties vai piedalīties deju meistarklasēs, 3.augustā aicinām doties uz Palsmani, kur svētkus svinēsim ar moto “Vieta, kur dejot”.

Smiltenes novadā vienmēr ir valdījis dejotprieks. To apliecina lielais tautisko deju kolektīvu skaits ar senām tradīcijām. Šodien novadā aktīvi darbojas vairāk kā 10 tautisko deju kolektīvi, vairākas mūsdienu deju grupas, senioru Eiropas deju kolektīvi, kā arī līnijdeju kolektīvi. Smiltenes novads var lepoties ar radošiem un talantīgiem dejotājiem, kuri uztur deju tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē, godā latviešu tautas deju, dziesmu un tautas tērpu kultūru. Palsmane par vietu, kur dejot, nav izvēlēta nejauši. Palsmane var lepoties ar tautas deju kolektīvu "Cīrulis", kurš savu darbību uzsācis pirms vairāk kā 20 gadiem. Dejo savam un skatītāju priekam  novadā, lielajos deju svētkos Rīgā un iepazīstina ar Smiltenes novadu, latviešu deju skatītājus citās valstīs. Pabijis kopā ar tautiešiem no visas pasaules XV Latviešu dziesmu un deju svētkos Toronto, Kanādā.  Pagastā darbojas arī līnijdeju kolektīvs "Let’s dance" un senioru deju kopa. Vairākus gadus Palsmanē notiek deju nometne "Danči zaļā pļavā" ar mērķi satikties radošā gaisotnē, apgūt un iepazīt dažādu deju pasniedzēju meistarklases un veidot kopēju gala koncertu, lai iepriecinātu mūsu skatītājus.

Atzīmējot Smiltenes novada 10 gadu jubileju, sestdien, 3.augustā, pulksten 11.00 svētkus Palsmanē sāksim ar rīta cēlienu un ķermeņa atmodināšanu sportiskās aktivitātēs - Diska golfa sacensības ģimenēm Diska golfa laukumā pie Palsmanes internātpamatskolas. Diska golfu var spēlēt jebkurā vecumā un tas ir lielisks veids aktīvai ģimeņu atpūtai svaigā gaisā. Komandas minimālais sastāvs- trīs dalībnieki (sieviete, vīrietis un bērni līdz 16 gadu vecumam, vecākus bērnus par 16 projām neraidīs). Reģistrēšanās sacensībām jau no plkst. 10.30.

No pulksten 14:00 līdz pulksten 18:00 Palsmanes baznīcā būs apskatāma zīmējumu izstāde „Jāzepa Vītola mūzika krāsu pasaulē”, bet svētku vakaru pulksten 17.00 iesāksim ar Palsmanes un Palsmanes muižas pils iepazīšanu, kas celta 1880. gadā klasicisma stilā. Interesentus aicinām satikties pie Palsmanes kultūras nama. Plkst.16.30 tiks nodrošināts transports no Smiltenes pilsētas, iepriekš piesakoties pa tālr.29161914.

Pulksten 18.00 turpināsim svinēt svētkus ar satikšanos dejā - pie Palsmanes kultūras nama ikviens aicināts vērot Smiltenes novada līnijdeju grupu priekšnesumus, kā arī piedalīties deju meistarklasēs. Pulksten 19.00 Palsmanes kultūras namā viesosies sporta deju dejotāji no Jūrmalas, būs iespēja vērot dejas burvību, mūziku un grāciju.

Pulksten 20.00 visi kopā ir aicināti izlocīt kājas latvju danču rakstos “Lec tiem citiem līdzi”, kurus vadīs folkloras kopas “Rudzupuķes” vadītāja Līga Krūmiņa-Krīgere. Svētkus noslēgsim ar zaļumballi Palsmanes brīvdabas skatuvē ar grupu “Propellers”.

Uz tikšanos Palsmanē -  vietā, kur dejot! 

Smiltenes novadam 10

2019.gada 1.jūlijā apritēja 10 gadi kopš Smiltenes novada izveidošanas, kas tika izveidots apvienojot Smiltenes pilsētu un 8 apkārtējos pagastus. Esam lepni par paveikto un sasniegto šajos 10 gados un sakām paldies ikvienam par ieguldījumu novada attīstībā un tā vārda popularizēšanā Latvijā un pasaulē.

Šo gadu laikā katru gadu tikāmies kādā no novada pagastiem, lai svinētu Smiltenes novada svētkus un iepazītu viens otru, palepotos ar to, ko katrs savam novadam varam dot. Atzīmējot 10 gadus kopš Smiltenes novada izveidošanas, aicinām visiem atkal kopā satikties, šoreiz ne tikai lepojoties ar katra veikumu, bet izceļot mūsu kopīgās vērtības. Smiltenes novada 10 gadu jubileju svinam no 21.jūnija līdz 10.augustam īpašos svētku pasākumos gan pilsētā, gan pagastos! Aicinām ikvienu novadnieku un viesi satikties vietās, kur dzimst latviskums, skan dziesma, rīb deja un mīt miers, kur varam zaļot, prātot, mīlēt un kopā satikties. Tā būs atkal iespēja ikvienam novadniekam un viesim apceļot Smiltenes novadu, iepazīt, kas pagastā paveikts, kā arī tikties ar aktīvākajiem un darbīgajiem novada iedzīvotājiem, kuri ir novada galvenā vērtība.

Smiltenes novads- vieta, kur augt!

Pasākuma organizators var izdarīt foto un video uzņēmumus pasākuma norises vietā vai tuvākajā apkārtnē (tostarp pie ieejas). Ja Jūs ierodaties pasākuma vietā, Jūs apzināties, ka Jūsu attēls var tikt uzņemts un apstrādāts turpmākajiem publicitātes mērķiem. Organizators ir publiska institūcija, kurai ir pienākums informēt sabiedrību par publisku līdzekļu finansētām aktivitātēm. Organizators neapstrādās Jūsu personas datus, ja Jūs neatradīsieties pasākuma tuvumā. 

Informāciju sagatavoja,
Marita Mūze
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv;
Mob.tel. 29613117
www.smiltene.lv

Sestdien, 3. augustā, plkst.18.00 Oleru Muižā izskanēs kamermūzikas koncerts, kurā muzicēs starptautiskajā mūzikas pasaulē pazīstamas personības – pianistes Nora Lūse un Arta Arnicāne, fagotists Andris Arnicāns un čellists Floriāns Arnicāns.

Koncerta programma “Mocarts un draugi” ir veltījums Austriešu ģēnijam Volfgangam Amadejam Mocartam. Līdzās brīnišķīgajiem Mocarta opusiem izskanēs arī citu komponistu muzikālie veltījumi un apdares, būs dzirdama slavenā mi minora vijoļsonāte neparastā pārlikumā fagotam kā arī vairāki L.van Bēthovena un M. Gļinkas variāciju cikli par tēmām no operas “Burvju Flauta”. 

Aicinām ar savu klātbūtni pagodināt šo skaisto notikumu un kopīgi izbaudīt brīnumaino Mocarta mūzikas pasauli!

Ieeja par ziedojumiem.

Lūdzam pieteikt savu apmeklējumu līdz 2.augustam, e-pasts olerumuiza PIE gmail PUNKTS com.

Informāciju sagatavojusi: Ieva Zemīte, biedrība "Oleru muiža".

Kādēļ cilvēki aizbrauc no Latvijas? Vai ir viegli atgriezties Latvijā pēc dzīves ārvalstīs? Kāpēc vidzemnieki atgriežas atpakaļ uz dzimto pilsētu pēc ilgiem gadiem prom no Latvijas? Uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem pagājušajā nedēļā atbildes meklēja un savos pieredzes stāstos par atgriešanos vai pārcelšanos uz dzīvi Valmierā pēc darba vai mācībām ārzemēs dalījās četri vakara dalībnieki stāstu un sarunu vakarā “Ar pasaules pieredzi Valmierā”.

“Ārzemes ir iespēju zeme mācībām, pieredzei, karjerai, bet pēc kāda dzīves posma noteikti jāatgriežas Latvijā”, tā stāsta viena no vakara runātājām. Tur dzīvojot iespējams gūt pieredzi, kas atgriežoties lieliski noder, piemēram, iemācīties sevi prezentēt, nemitīgi stāstīt, atgādināt par sevi. Ar domu ka nav ko zaudēt, mēģini un dari. Celt savu pašapziņu un uzdrīkstēties — tas vietējiem latviešiem bieži vien trūkst, lai sasniegtu savus sapņus.

“No vairākiem runātājiem izskanēja vēl citas kopīgas atziņas par dzīvošanu ārzemēs”, stāsta viena no pasākuma organizatoriem, Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza, “Latvijā nav ierasts ikdienā veikt milzīgus attālumus, taču ārzemēs tā ir ierasta prakse. Darbā jāpavada vidēji 12-14 stundas, ceļā aiziet 4-5 stundas. Tā rezultātā dzīves ritms veidojoties ļoti saspringts, stresains un ātri ir jāiemācās plānot savs laiks pa minūtēm, ne tikai darbam, bet arī privātajai dzīvei.” Tāpat alga par darbu ir krietni augstāka par Latvijas algām, taču tas prasa milzīgus laika resursus un ikdienā nepieciešamo pakalpojumu izmaksas ir attiecīgi augstākas, kā piemēram izmaksas par bērnudārzu.

“Amerikā dominē “skarbais kapitālisms”, nav tik izteikts un atstrādāts sociālā atbalsta mehānisms, kāds ir Eiropas valstīs. Viss ir jāizcīna pašam — lai ko sasniegtu ir obligāta nemitīga komunikācija, atgādināšana par sevi. Līdz ko pāris mēnešus neesi apritē, esi izkritis. Ne jau tāpēc, ka slikts, bet tāpēc, ka kāds cits ir tavā vietā!”, par biznesa kultūras atšķirībām Latvijā un Amerikā savā pieredzē dalījās Vismands Menjoks, Biznesa attīstības direktors Latvijas uzņēmumā “APPLY”. “Amerikā ļoti novērtē radošos prātus. Telekomunikāciju nozarē pieprasīti un atzīti ir bijušo padomju republiku radošie inženieri.”

Vakara runātāji vairākkārt izteica domu par strādāšanu attālināti — dzīvot Latvijā, bet strādāt ārzemēs, ik pa laikam izbraucot, kad nepieciešams. Tā izbēgot no ilgajiem braucieniem ikdienā, pazušanas milzīgajās pilsētās un galvenais, paliekot savā dzimtajā valstī un jūtot svarīgo “savējo sajūtu”.

Kā iepriekš ziņots, 25. jūlija vakarā Valmierā norisinājās stāstu un sarunu vakars “Ar pasaules pieredzi Valmierā”, kur četri cilvēki dalījās savā dzīves pieredzē par atgriešanos vai pārcelšanos uz Valmieru pēc darba vai mācībām ārzemēs. Pasākumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un Valmieras attīstības aģentūra. Pasākuma mērķis ir popularizēt remigrantu pieredzi un atziņas, kā ārvalstīs gūto pieredzi un zināšanas pārnest un izmantot Latvijā, parādīt dzīves un darba iespējas Latvijā, veicināt remigrācijas procesu. Visi vakara dalībnieki atzina šādu sarunu vakara nepieciešamību un ieinteresētību. Plānots, ka nākamā tikšanās par pasaules pieredzes atziņām notiks oktobrī. Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Elīna Grīniece atzina, ka Vidzemes reģiona iniciatīva šādu tikšanos vakaru organizēšanai ir ļoti atzinīgi novērtējama un vajadzētu turpināt darbu arī citos reģionos.

Papildus informācija:
Kaiva Anna Upleja,
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve,
E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv.

Sestdien, 3. augustā, plkst. 21.00 Cēsu pils parkā gaidāma šīs vasaras Cēsu Mākslas festivāla kulminācija – amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina pasaulslavenā un populārā mūzikla “Vestsaidas stāsts” iestudējums Viestura Kairiša režijā. Galvenās lomas izpildīs spoži mūziklu solisti - Endrū Bidlaks un  Vanesa Bekera no ASV, Sigalita Feiga no Izraēlas. Cēsu iestudējumā dzirdēsim arī pašmāju solistus – Daumantu Kalniņu un Rihardu Mačanovski, jauniešu kori “Kamēr...” un Liepājas simfonisko orķestri Andra Pogas vadībā.

Leonards Bernsteins (1918–1990) bija ģeniāls diriģents un savdabīgs, ievērības cienīgs komponists. Viņa veikums ir viena no augstākajām virsotnēm Rietumu mūzikas mākslā. Mūzikls “Vestsaidas stāsts” (The West Side Story, 1957) ir pats dzirkstošākais, kontrastiem un raksturiem bagātākais Bernsteina mūzikls; iespējams, pats populārākais un iestudētākais šāda veida darbs ASV mūziklu vēsturē.

“Vestsaidas stāsta” sižeta attīstība ir līdzīga Viljama Šekspīra lugai “Romeo un Džuljeta”, taču Bernsteina varoņi mīt 20. gadsimta Amerikā – urbanizētā un dinamiskā pasaulē, kurā tomēr iespējama dziļa, spēcīga, tīra mīlestība. Stāsta centrā ir divas gangsteru bandas un to domstarpības 20. gadsimta vidū Ņujorkā.  Vienas bandas vadoņa labākais draugs Tonijs sastopas ar konkurējošās puertorikāņu bandītu grupas vadoņa māsu Mariju, un abi iemīlas. Vardarbības gaisotnē modusies mīlestība nav iespējama. Izrādes beigās tomēr dominē mīlestības, ne asiņu krāsa.

“Vestsaidas stāsta” iestudējumu Cēsu mākslas festivāla  ietvaros  būs iespēja baudīt oriģinālvalodā. Galvenās lomas atveidos aicināti slaveni pasaules klases solisti ar milzu pieredzi un spožām prasmēm mūziklu jomā: Marija – Vanesa Bekera, Tonijs – Endrū Bidlaks, Anita – Sigalita Feiga.

Vanesa Bekera.

Amerikāņu soprāns Vanesa Bekera, kas pirms dažiem gadiem beigusi Losandželosas operas prestižo Jauno mākslinieku programmu, izpelnījusies atzinību par savu “drosmīgo un spožo” izpildījumu (Opera News) un “harizmātisko un izteiksmīgo” skatuves tēlu (San Francisco Chronicle). Pēc ārkārtīgi veiksmīgas Marijas lomas debijas Glimmerglāsas festivālā pagājušajā vasarā 2018./19. gada sezonu dziedātāja uzsāka Kanzassitijas Liriskajā operā, kur dziedāja Mariju Frančeskas Cambello iestudētajā “Vestsaidas stāstā”. Raksturota kā “izrādes enkurs”, kas spēj pakāpties līdz “nepārspējamai emocionalitātei”, Bekerra turpināja dziedāt Mariju arī Atlantas operā.

Endrū Bidlaks.

Žurnāls Opera News pirms dažiem gadiem amerikāņu tenoru Endrū Bidlaku iekļāva savā izcilāko jauno mākslinieku topā. Pagājušo sezonu viņš uzsāka Kanzassitijas Liriskajā operā, debitējot Tonija lomā “Vestsaidas stāsta” uzvedumā, pēc tam viņš viesojās Atlantas operā, Kalgari operā, Arizonas operā, Čikāgas operteātrī un Ņujorkas Pilsētas operā.

Sigalita Feiga.

Sigalita Feiga ir dziedātāja no Izraēlas, kura šobrīd dzīvo Berlīnē. Viņas nozīmīgākās lomas ir Anita “Vestsaidas stāstā” un Lūsija “Džekilā un Haidā” Bolcāno Teatro Communale Itālijā, kā arī Nr. 9 Franča Vitenbrinka mūziklā “Sekretāres” Berlīnes Šillera teātrī. Kopš 2008. gada Feiga ir viesmāksliniece Berlīnes Komiskajā operā. 2013. gadā iņa dziedāja Anitu Koska iestudētajā “Vestsaidas stāsta” interpretācijā; izrāde joprojām ir repertuārā.

Pārējās lomās izpildīs latviešu solisti: Daumants Kalniņš, Rihards Mačinovskis, Ansis Bētiņš, Jēkabs Okonovs, Patriks Kārlis Stepe, Arvis Pakalns, Kristaps Moločenko, Jēkabs Krists Kalniņš, Rūta Dūduma, Konsuela – Silvija Sūna, Dārta Liepina, Ivo Martinsons, Terēze Gretere.

Iestudējums top, sadarbojoties Cēsu mākslas festivālam un Liepājas Simfoniskajam orķestrim, muzikālā vadība ir diriģenta Andra Pogas rokās.

Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv.

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes atbalstu un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Mediju kontaktiem:
Egija Saļņikova
Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr. 26171151

Svētdien, 18.augustā, plkst.11.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina doties velobraucienā pa Burtnieku novadu ar aktīvo velobraucēju Santu Paegli. Maršruta kopējais garums būs aptuveni 45 km.

Brauciena laikā būs iespējams baudīt vasarīgo laiku un uzzināt interesantus stāstus gan par zināmām, gan mazāk zināmām vietām un objektiem Burtnieku novadā. Atklāsiet, ar kādu kolekciju lepojies barons Loudons, kāpēc Otrā pasaules kara laikā neuzspridzināja Rencēnmuižu, kā arī dzirdēsiet stāstus par Burtnieku novada muižu varenumu un kādu savādu draudzību. Maršruts vedīs gar vairākām vēsturiskām un noslēpumainām muižām, koku alejām, kā arī varēs redzēt daudzveidīgo Burtnieka ezeru no Silzemnieku putnu vērošanas torņa.

Velobrauciena sākums un noslēgums plānots pie Rencēnu pagasta kultūras nama (Valmieras iela 12, Rencēni). Pasākums ilgs aptuveni 5 stundas, un tas būs vidējas grūtības pakāpes. Velobrauciena laikā plānotas vairākas vietas atpūtai, kur ikviens varēs mieloties ar savām līdzi paņemtajām uzkodām un dzeramo ūdeni.

Velobraukšana notiks pa asfalta, grants un maziem zemes ceļiem. Savai drošībai brauciena laikā iesakām lietot velobraucēju ķiveres un cimdus.

Dalības maksa velobraucienā – 4 EUR/personai, apmaksu veicot līdz 18.augustam Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) vai pasākuma dienā pirms veloekskursijas sākuma.

Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc lūgums pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni 26332213 vai rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, vai klātienē Valmieras Tūrisma informācijas centrā.

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Valmieras Tūrisma informācijas centra
Tūrisma informācijas konsultante
Tālr.: 25437177

Šajā nedēļā, no 29.jūlija līdz 2.augustam, Valmieras Mūzikas skolu ierībina koris “SolLaRe”, gatavojoties 4.Eiropas koru olimpiādei. Lai noklausītos, kādu programmu koris sagatavojis olimpiādei Gēteborgā (Zviedrija), un vēlētu labu ceļu un izdošanos, ikviens interesents aicināts uz koncertu Valmieras 5.vidusskolā 2.augustā plkst.18.00.

Kora mēģinājumi, solo dziedāšana, ritmika, pat joga, ukuleles spēle, kroņu veidošana – radošās darbnīcas “Dziedātprasmes labirinti” patiešām “izvadā” aizraujošos labirintos. To mērķis ir ne tikai pēc iespējas labāk sagatavoties muzikāli, bet arī apgūt deju elementus, trenēt koncentrēšanos un koristiem sajust citam citu kā labu komandu. Jaunieši speciālistu vadībā paši arī gatavo kroņus, ar ko rotāsies olimpiādē. Savukārt darbnīcu vakara programmā – tikšanās ar toreizējās Augstākās Padomes deputātu, III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Ivaru Briedi, lai vairāk uzzinātu par vēsturisko notikumu “Baltijas ceļš”, kā arī fotoorientēšanās Valmierā.

“Šādas radošās darbnīcas mums notiek jau trešo gadu. Iepriekš esam apguvuši tādu instrumentu spēli, kas nav mūzikas skolas ikdienas programmā, piemēram, sintezators, savukārt šogad iepazināmies ar ukuleli. Visu nedēļu gatavojamies 4.Eiropas koru olimpiādei. Jūtamies kā savas pilsētas un valsts vārda nesēji, tāpēc atbildība ir liela. Bērniem patīk jogas nodarbības, tās palīdz ieklausīties sevī, atrast mieru, iepazīt savu ķermeni. Bez dziedāšanas prasmju attīstīšanas bērni trenējas mūziku sajust un interpretēt. Tāpat priecājamies par vērtīgo laiku, jauniešiem atpūšoties kopā ar kora biedriem. Tas stiprina viņus kā komandu,” stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba.

4.Eiropas koru olimpiāde norisināsies Gēteborgā no 3. līdz 10.augustam. Valmieras Mūzikas skolas koris “SolLaRe” startēs bērnu grupā, kur dalību pieteikuši 11 kori. “Tā būs ne tikai lieliska skatuves pieredze, bet arī iespēja piedalīties meistarklasēs un apmeklēt koncertus. Vēlamies, lai jauniešu gūst pēc iespējas plašāku ieskatu mūzikas pasaulē. Priecājamies, ka šogad četri “SolLaRe” bijušie koristi turpinās profesionālo ceļu mūzikas vidusskolās Rīgā un Cēsīs,” stāsta I.Sudraba.

Piektdien, 2.augustā, plkst.18.00 Valmieras 5.vidusskolā ikviens aicināts uz radošo darbnīcu noslēguma koncertu. Ieeja – bez maksas.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas 
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410