.png)
|
Arhīva kalendārs
Pēc Lāčplēša dienas skrējiena Kocēnos plkst. 21.00 norisināsies skrējiena apbalvošana, tāpat, tiks apbalvoti arī labākie skriešanas seriāla "Kocēnu cilpas 2019" dalībnieki. Trase skrējienam tiks īpaši izgaismota un pēc skrējiena iziet trasi tiek aicināti arī citi interesenti! Pieteikties skrējienam iespējams tiešsaistē https://t.co/ONOwYRyZpN?amp=1 , aizpildot pieteikšanās anketu, kas pieejama no 1. novembra līdz 10. novembra plkst. 24.00. Reģistrāciju varēs veikt arī sacensību norises vietā no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.20 Dalības maksa, reģistrējoties tiešsaistē - bez maksas (vecuma grupām S/V7 – S/V14S10), 1 EUR (S18, V18), pārējām vecuma grupām – 2 EUR. Reģistrējoties klātienē pasākuma norises dienā 5 EUR(visām vecuma grupām). SPORTident izsniegšana iepriekš reģistrētajiem dalībniekiem no plkst. 18.30 līdz plkst. 19.20. Plašāka informācija par skrējiena norisi nolikumā atrodama skrējiena nolikumā, ar kuru iespējams iepazīties Kocēnu novada mājaslapā. Vairāk par Lāčplēša dienai veltītajiem pasākumiem Kocēnu novadā uzzini Kocēnu novada mājaslapā www.kocenunovads.lv! Informāciju sagatavoja:
Pieteikums jāiesniedz līdz 2019.gada 16.decembra plkst.12.00 Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2 vai arī ieskanēts un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu (e-parakstu) jāsūta uz e-pastu pasts PIE valmiera PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums projektu konkursam”. Papildu informācija, kā arī pieteikuma veidlapas atrodamas Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Projektu konkursi”. Bērnu un jauniešu nometņu projektu konkurss rīkots ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu izglītošanos un saturīgu brīvā laika pavadīšanu. 2020.gadā par bērnu un jauniešu projektu konkursa prioritātēm izvirzītas:
Savukārt, lai attīstītu daudzveidīgu kultūrvidi un bagātinātu kultūras piedāvājumu, aicinām piedalīties kultūras projektu konkursā. Prioritāri tiks atbalstīti pieteikumi, kas ar saturiski kvalitatīvu un profesionālu piedāvājumu papildinās:
Tāpat par prioritāti tiks uzskatīti projekti, kas paredz meistarklašu, radošo darbnīcu, kultūras forumu rīkošanu, veicina laikmetīgās mākslas pieejamību un iepazīšanu Valmierā, kā arī piedāvā Valmieras kultūras un dabas videi atbilstošas unikālas kultūras aktivitātes. Turpretim sporta projektu konkursa mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, sporta un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī veicināt sporta attīstību Valmierā. Konkursā gaidīti pieteikumi, paredzot aktivitātes, kas:
Atbilstoši nolikumam “Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi” pretendenti drīkst iesniegt tikai vienu projektu vienā konkursā (kultūras, sporta vai bērnu un jauniešu nometņu konkursā). Pašvaldības projektu konkursos var piedalīties izglītības iestādes un nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības. Pretendentiem jāparedz, ka idejas jārealizē Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā 2020.gadā. Pašvaldība līdzfinansējumu piešķirs līdz 50% no iesniegtā projekta atbilstošo izmaksu kopējās summas, kas iekļaujas apmērā līdz 2000 EUR. Informāciju sagatavoja:
Priekuļu novada pašvaldība piedalās Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”. Projekta ietvaros gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, gan pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti, pilnvērtīgi pavadītu laiku un iekļautos sabiedrībā. Septiņi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem izmantojuši iespēju saņemt individuālās konsultācijas, dodoties pie kanisterapeita, mūzikas terapeita un mākslas terapeita. Mamma pilngadīgam jaunietim, kuram ir garīga rakstura traucējumi, stāsta: ”Dēls ir bijis gan uz kanisterapiju Brīnummājā, gan mūzikas terapiju Liepā, šobrīd dodas arī uz mākslas terapiju. Katra nodarbība sagādā sajūsmu un, lai arī jaunietis nerunā, atrod kontaktu ar speciālistiem.”
Savukārt 16 bērni ar funkcionāliem traucējumiem no Priekuļu novada saņēmuši tādus pakalpojumus kā Montessori nodarbības, kanisterapiju, fizioterapeita pakalpojumus, hidroterapiju un citus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Kates mamma Oksana stāsta:” Par projekta lielāko plusu uzskatu bērna integrēšanu sabiedrībā. Daudzi vecāki baidās iziet no mājas ar bērnu, kuram ir smagi funkcionāli traucējumi, bet tieši tad bērns un sabiedrība mācās komunicēt. Arī tas, ka īpašo bērnu mammas var socializēties, ir svarīgs ieguvums, citas mammas guva iedrošinājumu, redzot, ko izdevies panākt Kates attīstībā. Apmainījāmies ar padomiem un parunājām, kā kurai iet- saproti, ka neesi viena, kas cīnās. Vislielākais gandarījums bija Vidzemes slimnīcā, kad redzēju, ka bērns pēc pakalpojuma saņemšanas emocionāli uzplaukst. Katei patīk dakteri un Vidzemes slimnīcas personāls ļoti jauki izturējās pret Kati- sveicināja un samīļoja. Ja esi pozitīvs, tad arī cilvēki, kurus satiec, tādi būs. Arī ejot uz sociālo dienestu, vajag būt pozitīvi noskaņotam un veidot sadarbību, tad kopā varēs meklēt risinājumu.” Pakalpojumus projektā “Vidzeme iekļauj” iespējams saņemt arī bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem, kurus Oksana iesaka izmantot:” Bērniem ir jāredz, ka arī vecāks dodas pie fizioterapeita, ka jārūpējas par sevi, tas arī bērnu motivēs doties uz nodarbībām.”. Arī Priekuļu novada Sociālā dienesta darbiniece Vēsma Veldze iedrošina vērsties sociālajā dienestā ar iesniegumu, lai saņemtu pakalpojumus: ”Vecākiem ir iespēja saņemt fizioterapeita, psihologa, rehabilitologa pakalpojumus, kā arī apmeklēt atbalsta grupas. Līdz šim pakalpojumus ir saņēmuši 11 vecāki, kuri izvēlējušies doties pie fizioterapeita un psihologa. Iespējams, ka ikdienā vecāks neatļautos šādus pakalpojumus finanšu un laika ierobežojumu dēļ, tāpēc noteikti vajag izmantot projektā piedāvātās iespējas. Pozitīvi ir arī tas, ka vecāks pats var izvēlēties, pie kura speciālista vēlas šo pakalpojumu saņemt, gluži tāpat, kā tas ir ar pakalpojumu sniedzēju bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Nozīmīgs ir arī specializētā autotransporta atbalsts, ko sniedz Priekuļu novada Sociālais dienests, tādējādi nodrošinot pašvaldības iedzīvotājiem plašāku saņemto pakalpojumu klāstu.” Lai arī Priekuļu novada pašvaldības iedzīvotājiem jau šobrīd tiek nodrošināti pakalpojumi, ģimenes, kurās ir pilngadīgs cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, būtiski izjūt dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu trūkumu. Meklējot risinājumu esošajai situācijai, Priekuļu novada pašvaldība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plāno veidot specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šie pakalpojumi ļaus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem labāk integrēties sabiedrībā, attīstīt darba un sociālās prasmes. Šos pakalpojumus izmantos gan cilvēki, kuri pārcelsies uz dzīvi pašvaldībā no valsts sociālās aprūpes centriem, gan cilvēki, kuri jau šobrīd dzīvo pašvaldībā, tomēr bieži pavada ikdienu, neizejot no mājas. Vairāk informācijas: ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Izglītojošā vides spēle Eco-Buddy atklāj cilvēka uzvedību patērētāju laikmetā. Spēle ļauj izprast produkta dzīves ciklu un dabā pastāvošās sakarības. Spēles laikā apgūtā informācija veido pamatu veselīgai domāšanai un attīstībai, taupot vidi un resursus, kā arī veidojot paradumus ilgtspējīgam dzīvesveidam. Spēle Eco-Buddy ir uzvarējusi lielākā pasaules green-tech konkursa “Climate Launchpad” nacionālajā finālā un iekļuvusi starp pasaules produktu TOP100, kas risina klimata pārmaiņas. Dalībai nodarbībā aicinām pieteikties, reģistrējoties elektroniski šeit: https://forms.gle/oPEvwag12JvZZaQp7, zvanot pa tālruni 26495997 vai rakstot e-pastu liga.biezina PIE valmiera PUNKTS lv. Pieaugušo neformālās izglītības programmas pieaugušajiem “Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība” Valmieras bibliotēka organizē otro reizi. Programmas mērķis ir celt tā dalībnieku apziņu par vides un sabiedrības ilgtspējas problēmām, to risinājumiem, kā arī iedvesmot ikdienas paradumu maiņai atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Agenda 2030). Kursa laikā tiks sniegta ievada informācija par dažādām ar ilgtspēju saistītām tēmām, piedāvāta iespēja izvērtēt, kas ir līdzsvarota dzīve, tās vajadzības, risinājumi. Nodarbības rosinās dziļāk pārdomāt tēmas, kas saistītas ar līdzsvarotas dzīves ietekmi uz ķermeņa veselību, garīgo veselību, vidi un pašattīstību. Caur praktisku līdzdarbību apmācību kurss piedāvās arī rīcību piemērus līdzsvarotai dzīvei, tādējādi iedvesmojot ikdienas paradumu maiņai. Pieaugušo neformālās izglītības programmas aktivitātes ir plānotas reizi mēnesī sestdienās. Nākamās nodarbības plānotas šādos datumos: - 30.novembris, 2019. Ilgtspējīga attīstība: no teorijas līdz rīcībai; - 14.decembris, 2019. Cukurs uzturā; - 11.janvāris, 2020. Iekšējais ceļš uz līdzsvaru; - 8.februāris, 2020. Permakultūra pilsētu dārzkopībā; - 14.marts, 2020. Bezatkritumu dzīvesveids Valmierā. - 4.aprīlis, 2020. Noslēgums, mācību ekskursija. Dalība kursa nodarbībās būs bez maksas. Iespējams apmeklēt atsevišķas nodarbības par sev interesējošām tēmām, kā arī visu kursu kopumā. Apmeklējot vismaz 75% no visām nodarbībām, būs iespējams saņemt kursa apmeklējuma apliecinājumu. Pieaugušo neformālās izglītības programma pieaugušajiem “Līdzsvarotā dzīve 2” kā NORDPLUS atbalstītā starptautiskā projekta "Mana zaļā identitāte"/ "My Green Identity" (2018-2020) aktivitāte notiek Valmieras bibliotēkā, sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Pasākums tradicionāli notika divās daļās, kur oficiālajā daļā runās par novada uzņēmējdarbības vidi un pašvaldības atbalstu, ekonomikas tendencēm Latvijā un pasaulē. Šogad ar prezentāciju “Globalizācijas paradokss: kāpēc uzņēmumiem globalizējoties politika lokalizējas” uzstājās SIA “Primekss” dibinātājs un galvenais izpilddirektors Jānis Ošlejs, savukārt domes priekšsēdētājs Gints Kukainis prezentācijā pastāstīja par paveikto novada attīstībā un nākotnes izaicinājumiem. Uzrunājot pasākuma viesus Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis pauda gandarījumu un lepnumu par novada uzņēmējiem un cilvēkiem, par viņu veikumu novada un Latvijas izaugsmes veicināšanā: “Šodien, īpaši vairāk nekā citas reizes, es varu teikt, ka mūsu novadā, pilsētā dzīvo ļoti stipri, gudri un mērķtiecīgi cilvēki. Savā ikdienā, savam darbam un mērķiem velta vairāk nekā astoņas stundas – vairāk laika, spēka un gudrības. Šis stāsts ir par jums – par darītājiem! Šodien, stāvot jūsu priekšā, ir milzīgs lepnums par jums, lepnumam ir jābūt arī mūsu valstij. No katra paveiktā darba jūsu uzņēmumā, no katra darba, kas paveikts viensētā un katra veikuma, radot jaunas darba vietas, iegūst ne tikai mūsu novads, ne tikai mūsu pilsēta bet iegūst arī valsts. Šis vakars ir kā pateicība jums par paveikto darbu, lai šīs svinības, šī satikšanās un mūsu sarunas ir veiksmīgas, lai ir vietā, lai veicina mūs darīt vairāk, jo, tikai darot, mēs varam paveikt un varam sasniegt vairāk! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Smiltenes novads šodien un rīt var sasniegt vēl vairāk!” Pasākuma laikā Latvijas valdības vārda uzņēmējus sveica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kurš atzinīgi novērtēja to, ko uzņēmēji ir paveikuši Smiltenē un caur to arī visai Latvijai: “Uzņēmējs ir cilvēks, kas ir gatavs riskēt, kas ir gatavs uzņemties visu mūsu vietā atbildību, vai sanāks vai nesanāks. To nekad nevar zināt, nav nekādu garantiju. Uzņēmēji tādi kā jūs – jūs turaties un cīnāties, tāda veidā ar savu darbu un veiksmi, ar centību panākat kopīgu rezultātu. Kopīgais rezultāts – tās ir darba vietas, ekonomikas izaugsme, vieta, kur Latvijas iedzīvotāji vēlas dzīvot un strādāt. Vēlos teikt milzīgu paldies par to, ko jūs esiet izdarījuši te Smiltenē un caur to visai Latvijai. Jūsu darbs ir nozīmīgs un vērtīgs. Jūsu turēšanās un cīnīšanās tiek novērtēta!” Pasākumā pašvaldība godināja Smiltenes novada uzņēmējus, kuri veiksmīgi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību novadā. Kopā tika pasniegtas 12 balvas astoņās nominācijās. Nominācijā “Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2018.gadā” nemainīgi savas pozīcijas saglabāja visi trīs novada uzņēmēji SIA “Firma Madara 89” , SIA “8 CBR” un AS “Smiltenes piens” . SIA “Firma Madara 89” – ir viens no lielākajiem pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums turpina strauji attīstīties, palielinot realizācijas apjomus, atverot jaunas tirdzniecības vietas, un pagājušā gadā apgrozījums sasniedza jau vairāk kā 127 milj. EUR. Uzņēmuma darbinieku skaits arī katru gadu pieaug, 2018.gadā kopumā uzņēmumā strādāja vairāk kā 1500 darbinieku, no kuriem 434 ir Smiltenes novadā reģistrētie iedzīvotāji. Uzņēmums 2018.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļos ir iemaksājis 381 923 eiro. SIA “8 CBR” – ir viens no vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā, kura apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis līdz 26.87 milj. EUR. Apgrozījuma lielāko daļu sastāda ieņēmumi no būvdarbiem, kā arī pakalpojumu un preču realizācija. Uzņēmuma kopējais darbinieku skaits 2018.gadā bija vairāk kā 230, no kuriem 163 ir Smiltenes novadā reģistrētie iedzīvotāji. Uzņēmums 2018.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļos ir iemaksājis 321 671 EUR. Uzņēmuma misija ir, lai cilvēki varētu nokļūt viens pie otra – droši, mierīgi un ērti! AS “Smiltenes piens” – ir senākais uzņēmums Smiltenes novadā, kurš ir arī viens no lielākajiem piena produktu ražotājiem Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga līdz 19 milj. eiro, kas ir par 7,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmumā strādā 137 Smiltenes novadā reģistrēti iedzīvotāji. 2018.gadā uzņēmums iedzīvotāju ienākuma nodokļos ir iemaksājis 221 068,15 eiro. Nominācijā “Lielākās ražošanā piesaistītās investīcijas 2018.gadā” , kurā laureāti tiek noteikti, izvērtējot Lauku atbalsta dienesta, Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras dati par piesaistītām lielākām investīcijām 2018.gadā, apbalvojumus saņēma: ZS “Bērži” – Grundzāles pagasta zemnieku saimniecība ir dibināta 1996. gadā un nodarbojas ar piena lopkopību. Saimniecībā darbojas visa ģimene, pārraugot vairāk nekā 200 liellopu. 2018.gadā ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu saimniecība ir īstenojusi projektu, kurā piesaistījusi investīcijas 476 272 eiro apmērā, uzbūvējot jaunu liellopu novietni un iegādājoties jaunu slaukšanas robotu sistēmu. ZS “Dimanti” – ģimenes saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību jau no 1993.gada. Kopš 2009.gada ir uzsākuši arī piena pārstrādi un kā mājražotāji piedāvā pircējiem 23 dažādus sierus, jogurtus ar pašu gatavotiem ievārījumiem, biezpienu, sviestu un citus piena produktus. Saimniecībā ir ap 300 slaucamās govis, bet kopā pavisam ap 700 liellopu. 2018.gadā saimniecība, lai veicinātu attīstību, īstenojot projektu, ir iegādājusies trīs jaunus slaukšanas robotus un jaunus ražošanas pamatlīdzekļus, tai skaitā lauku veltni, rituļu presi, pļaujmašīnu un citus, piesaistot 197 500 eiro lielas investīcijas. AS “Smiltenes piens”– piena pārstrādes uzņēmums AS “Smiltenes piens” realizē dažādus investīcijas projektus, lai modernizētu, automatizētu ražošanas procesus un palielinātu ražošanas efektivitāti, piemēram, 2018.gadā uzņēmums ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu ir īstenojis projektu, veicot piesaistītās investīcijas 133 228 eiro apmērā ražošanas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas modernizācijā un iegādājoties trauciņu aizkausēšanas iekārtu, kā arī AS “Smiltenes piens” ir iecerējis realizēt projektus, kas veicinās jaunu produktu izstrādi un sortimenta optimizāciju. Nominācijā “Sociāli atbildīgs uzņēmums” balvu saņēma vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Lauku apgāds un meliorācija”, kurš aktīvi līdzdarbojies sabiedriski nozīmīgās aktivitātēs. 2018.gadā uzņēmums ziedojis dziju biedrībai “Pūra lāde”, lai no tās noadītu siltus zeķīšu un cepurīšu komplektus priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem. Uzņēmums aktīvi atbalsta pasākumus un nometnes, kuru mērķauditorija ir bērni un maznodrošinātie iedzīvotāji, dāvinot dažādus materiālus pasākuma nodrošināšanai – kokmateriālus, dzijas, floristikas un citus materiālus. Tāpat uzņēmums aktīvi iesaistās Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos un vasaras brīvlaikā darbu nodrošināja vairāk kā 6 skolēniem. Nominācijā “Ieguldījums Smiltenes novada tēla popularizēšanā” balvu saņēma SIA “Smiltene Impex”, kurš ir dibināts 1994.gadā un tā mērķis bija radīt uzņēmumu, kurš veicinātu Latvijas mēbeļu ražotāju produkcijas eksportu un rūpētos par pastāvīgu realizācijas tirgu nodrošināšanu. Šogad uzņēmums atzīmēja jau 25 savas darbības gadus. Kokapstrādes uzņēmums pieder pie nozares līderiem Latvijā un eksportē savu saražoto produkciju ar augstu pievienoto vērtību uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm, tajā skaitā uz Japānu, Dienvidkoreju, Ķīnu, Ēgipti, Pakistānu, Lielbritāniju un Īriju. Uzņēmums nepārtraukti paplašina potenciālo pircēju loku, piedaloties nozares izstādēs, tirdzniecības misijās un kontaktbiržās. Smiltenes vārds lasāms uz katra saražotās produkcijas iepakojuma, kas tālāk tiek eksportēts, nesot ne tikai uzņēmuma, bet arī Smiltenes vārdu pasaulē. "Nominācijā “Smiltenes novada jaunais uzņēmējs” balva tika piešķirta SIA “Pērle G”, kuri darbojas informāciju tehnoloģiju (IT) nozarē. Tā ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm, kas kļūst aizvien populārāka. To apliecina gan pieaugošais IT uzņēmumu skaits, gan arī šo komersantu finanšu rādītāji. Smiltenes novada uzņēmums SIA “Pērle G” ir uzsācis savu darbību 2016.gadā un jau tagad ir spējis uzrādīt labus finanšu radītājus. Uzņēmuma darbība ir informācijas tehnoloģiju nozare, sniedzot programmēšanas pakalpojumus, veidojot datu bāzes un informāciju sistēmas dažādiem ārzemju uzņēmumiem. Galvenie klienti nāk arī no tādām valstīm kā ASV." Nominācijā “Smiltenes novada labākais darba devējs” balvu saņēma SIA “Mežvalde AD”- mežizstrādes uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un stabilu reputāciju gan savā darbības nozarē, gan kā darba devējs. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir meža īpašumu pirkšana, mežizstrāde un kokmateriālu transportēšana gan Latvijā, gan Igaunijā. 2018.gadā uzņēmumā strādāja vairāk nekā 25 darbinieki, no kuriem 12 ir Smiltenes novadā reģistrēti iedzīvotāji. Nominācijā “Uzņēmējdarbības būve” balvu saņēma kokapstrādes uzņēmums SIA “LV Timber”, agrāk zināms kā SIA “Eirotilts”, kurš ir dibināts 2006.gadā un strādā Smiltenes novada Bilskas pagastā. Pēdējos gados uzņēmums attīstījis savu ražošanas teritoriju, realizējot vairākus būvniecības projektus. 2018.gadā uzņēmums nodeva ekspluatācijā katlu mājas kompleksu un kokapstrādes instrumentu apkopes centru. Darbs pie teritorijas attīstības turpinās, jo tiek būvētas jaunas ražošanas ēkas, tādējādi attīstot ne tikai uzņēmumu, bet arī lauku teritoriju Bilskas pagasta Loberģos. Nominācijā “Inovācija” balvu saņēma SIA “AW Latvia”- viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras TOP 5 eksportspējīgākajiem uzņēmumiem, jo vairāk kā 90% savas produkcijas eksportē uz vismaz 30 pasaules valstīm. Uzņēmums rada ekoloģiskas, otrreiz pārstrādātas sienu apdares materiālus, kas gatavoti ar rokām īpašā tehnikā un ir unikāli. Ar saviem ekoloģiskajiem un inovatīvajiem sienu apdares risinājumiem uzņēmums piedalās arī dažādās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Papildus pašvaldības apbalvojumiem, pasākuma laikā Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla pateicības rakstus par mērķtiecīgu uzņēmuma attīstību pasniedza SIA “Latwing”, bet par uzņēmējdarbības attīstību lauku teritorijā – ZS “Veccepļi”. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Aigars Rostovskis pasniedza pateicības rakstu uzņēmējai Gitai Mūrniecei, bet AS “Citadele banka” privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Anna Fišere-Kalķe SIA “Vudlande” īpašniekam Mārim Zālītim. Pasākumā 13.Saeimas deputāte Ieva Krapāne LR Ekonomikas ministrijas pateicības rakstus par ieguldījumu Smiltenes novada attīstībā pasniedza AS “Smiltenes piens”, SIA “Madara 89” un SIA “8 CBR”. Šogad pasākumu vadīja Armands Simsons, koncertu sniedza grupa “Latvian Blues Band” un svētku balli spēlēja grupa “Dziļi violets”. Smiltenes novada dome pateicas uzņēmējiem par dalību pasākumā un ieguldījumu Smiltenes novada attīstībā. Paldies vēlamies teikt arī visiem sadarbības partneriem, kas palīdzēja šos svētkus radīt: Evai Mincei un ziedu salona “Laura” kolektīvam, Inesei Brakmanei un SIA “Vibo” komandai, Agijai Sinkai un SIA “Agne 97”, SIA “Martandi” komandai, Uģim Sirmajam no SIA “S Visual”, Jurim Rozenbergam un SIA “Rozenbergi” komandai, Smiltenes pilsētas Kultūras centra kolektīvam un pasākuma radošajai darba grupai! Mēs varam būt lepni par mūsu cilvēkiem, kuri rada un dara! Informācijai: Uz šo pasākumu Smiltenes novada pašvaldība aicināja novada uzņēmējus, kuri atbilst vismaz vienam no kritērijiem, kā piem., ir nomināciju saņēmēji; apgrozījums par pēdējo noslēgto gadu ir lielāks par 70 000 EUR, ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa par pēdējo noslēgto gadu ir lielāka par 2500 EUR; ir pašvaldības sadarbības partneri uzņēmējdarbības veicināšanas projektu īstenošanā un citi kritēriji.
Informāciju sagatavoja, E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv; marita.muze PIE smiltene PUNKTS lv Mob.tel. 28334474
Projekta mērķis ir izveidot partnerību pedagogu profesionālās izglītošanas un pilnveides inovatīvu formu ieviešanai un nodrošināt to ilgtspēju, atbilstoši valsts izglītības sistēmas izmaiņu prasībām saistībā ar kompetenču pieeju mācību saturā ieviešanu, ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas mācību saturā, mācīšanas un mācīšanās pieejā. Projektā tiks pētīta un praksē novērota dažādu Eiropas izglītības sistēmu pārmaiņu pieredze. Projektā tiks iesaistīti mācību jomu koordinatori, izglītības pārvalžu speciālisti un skolu vadītāji, piesaistot arī izglītības ekspertus. Paredzētas trīs mācību vizītes projekta partneru koordinatoriem un trīs mācību vizītes mācību jomu koordinatoriem – 36 dalībnieki katrā sanāksmē. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku iesaisti, plānots, ka katru reizi mācību vizītēs dosies dažādi mācību jomu koordinatori, izglītības pārvalžu speciālisti un skolu vadītāji, lai vairāki izglītības jomas darbinieki varētu gūt praktisku pieredzi. Mācību tikšanās laikā galvenais uzdevums būs saprast un izvērtēt, kā notiek skolotāju sadarbība mācību procesa plānošanā, īstenošanā, kā arī sadarbība starp izglītības pārvaldes organizācijām un jomas ekspertiem. Pēc pieredzes izzināšanas starp mācību vizītēm tiks organizētas tikšanās, lai to pārrunātu, analizētu un izvērtētu jau plašākā izglītības pārvalžu, mācību jomu koordinatoru un skolu vadības pārstāvju lokā, tādējādi prezentējot iegūtos secinājumus un daloties zināšanās ar pārējiem. Projekta noslēgumā tiks apkopoti labās prakses piemēri, aprakstīta iespēja to pielāgošanai konkrētās izglītības iestādēs, izglītības pārvaldēs, izstrādājot metodisku līdzekli, kas būs pieejams visiem interesentiem īpašā digitālā platformā. Likumsakarīgi, ka pirmā tikšanās notiek tieši Valmierā, jo projekta vadošais partneris un koordinators ir Valmieras Izglītības pārvalde. Pirmajā projekta koordinatoru tikšanās reizē sadarbības partneri klātienē iepazinās viens ar otru, prezentēja izglītības sistēmas modeli un izaicinājumus savā pārstāvētajā pilsētā, diskutēja par kopīgo un atšķirīgo. Dienas otrajā pusē paredzēta projekta mērķu un plānoto sasniedzamo rezultātu pārrunāšana, pienākumu sadalīšana, uzdevumu noteikšana, tiks izrunāts konkrēts projekta aktivitāšu plāns un vienošanās par laika grafiku. Tāpat paredzēts darbs pie pirmās mācību vizītes plānošanas, kas notiks 2020.gada februārī Ventspilī. Projekts tiek īstenots no 2019.gada 1.septembra līdz 2021.gada 30.novembrim. Projektu finansē no Eiropas Savienības Erasmus + programmas piešķirtajiem līdzekļiem – 186 172 EUR.
Informāciju sagatavoja: Liene Pinne Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.:22464113
Programmas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas apguves pieejamību remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atgriežas vai pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kuriem latviešu valoda nav pirmā valoda. Tas arī veicinātu latviešu valodas vides paplašināšanos un remigrantu un viņu ģimenes locekļu sekmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, kā arī mazinās psiholoģisko spriedzi valodas pielietošanā. Programma nodrošina iespēju apgūt latviešu valodu līdz augstākā līmeņa 1.pakāpei (C1). Īpaši tiek aicinātas Vidzemes ģimenes. Mācību garums ir 100 akadēmiskās stundas – nodarbības tiek plānotas ne mazāk kā 6 akadēmiskās stundas nedēļā (viena ak.st. ir 45 min.). Mācību procesa organizēšanā tiks ņemtas vērā pieaugušo izglītības īpatnības, savukārt bērnu un jauniešu apmācībai – bērnu apmācības metodes. Tēmu izvēlē ņemta vērā valsts valodas eksāmena tematiskā struktūra, kas aptver gramatikas pamatus, iepazīstina ar latviešu tautas tradīcijām un izcilām personībām Latvijas kultūrā. Bērnu grupām sasniedzamais mērķis ir latviešu valodu tādā līmenī, lai viņi varētu sarunāties ar saviem vienaudžiem un mācīties latviešu skolā. Visiem kursantiem projekta noslēgumā būs noslēguma pārbaudes tests. Dalībnieku reģistrācija 2019.-2020.gada kursiem sākusies. Pieteikšanās apmācībām pa tel. 22308313 vai e-pastu santa PIE mensarius PUNKTS lv">santa PIE mensarius PUNKTS lv. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir uzsākuši prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizāciju. Vidzemes reģionā remigrācijas koordinatora pienākumus veic Ija Groza, kontaktinformācija: e:pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv">ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, Mob.t.: 29287585
Informāciju sagatavoja: Kaiva Anna Upleja, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv
Lai nepastarpināti iepazītos ar aktualitātēm reģionos, Latvijas valdība mēdz rīkot izbraukuma sēdes dažādos Latvijas novados, šoreiz Alūksnē. Pirms sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš tikās ar Alūksnes novada domes vadību – domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli un vietniekiem Dzintaru Adleru un Aivaru Fominu. Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar novada attīstību pēdējā desmitgadē un lielākos izaicinājumus nākotnē. Kā vienu no problēmām domes priekšsēdētāja vietnieks Dz. Adlers uzsvēra dzīvojamā fonda nepieciešamību. Tas palīdzētu piesaistīt jaunus speciālistus medicīnas nozarē, rūpniecībā un ražošanā. Domes priekšsēdētājs A. Dukulis informēja par divām jaunām ražotnēm novada teritorijā, kas šobrīd ir tapšanas stadijā, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Pēc īsas tikšanās Ministru prezidents kopā ar pašvaldības vadību devās apskatīt Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas angāru. Pirms tam priekšsēdētāja vietnieks Dz. Adlers bija ieskicējis iespējamos veidus, kā rast finansējumu jauna sporta centra būvniecībai. Ieraugot, kādā stāvoklī atrodas pašreizējā sporta angāra ēka, Krišjānis Kariņš apstiprināja, ka rekonstrukcija ir nepieciešama. Pēc sēdes visi ministri kopīgi devās uz Nacionālo bruņoto spēka Kājnieku skolu, kur iepazinās ar tās infrastruktūru, kā arī nolika ziedus pie 7. Siguldas kājnieku skolas pieminekļa. Dienas noslēgumā Ministru kabineta balvas pasniegšanas ceremonijā tika suminātas sešas izcilas personības, kas devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas attīstībā. - Esam gandarīti, ka Ministru kabinets izbraukuma sēdes norisei izvēlējās tieši Alūksnes novadu. Priecājos, ka uz izbraukuma sēdi ieradās visi ministri un bija iespēja tiešā veidā pārrunāt tās problēmas, kas aktuālas tieši Alūksnē. Prieks arī par to, ka izdevās iepazīstināt Ministru prezidentu ar Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas angāru. Protams, ka tālāk risinājums ir jāmeklē visiem kopā. Jutām, ka ministri ieklausījās un ceram, ka radās skaidrāka izpratne par notiekošajiem procesiem Alūksnē, - dienas beigās atzina Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
Sagatavoja: Sanita PĀSA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26456644 sanita.pasa PIE aluksne PUNKTS lv
Džimbas viesskola kā pilotnodarbība notika Ventspilī, Daugavpilī, Bauskā un Valmierā. Skolas scenogrāfiju un režiju veidojuši Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš. Nodarbības finansēja Labklājības ministrija.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Šogad Rīcības dienu kampaņa turpināja vērst uzmanību nopietnākajai problēmai vides aizsardzībā pasaulē – klimata krīzei. Klimata pārmaiņas rada ievērojamus draudus dzīvajai dabai, lauksaimniecības ražām un labklājībai daudzu teritoriju iedzīvotājiem. Apzinoties, ka katastrofālās klimata pārmaiņas, par kādām brīdina zinātnieki, vēl ir iespējams novērst, vairāk nekā 140 Latvijas skolu ieplānojušas dažādas praktiskas un izglītojošas aktivitātes visas nedēļas garumā. Tika organizēti publiski tematiskie semināri, diskusijas, konkursi un viktorīnas, veidoti informatīvi plakāti, bukleti un stendi, veikti pētījumi un aptaujas, rīkotas akcijas videi draudzīgas mobilitātes popularizēšanai un īstenotas citas vērtīgas aktivitātes. Rīcības dienās iesaistījās arī Ekoskolas no Valmieras. Valmieras pilsētas 5.pirmsskolas izglītības iestāde “Vālodzīte” struktūrvienība “KRĀCĪTES” Bērnudārzā "Krācītes" sadarbībā ar bērnu vecākiem notika pasākums “Samainīsimies ar rotaļlietām”. Ar bērniem tika runāts par to, cik svarīgi ir samazināt atkritumu daudzumu un dot lietām otru iespēju. Katram bērnam nedēļas laikā bija iespēja atnest savas vecās rotaļlietas un pēc tam noslēguma pasākumā izlozēt sev jaunas. Otrs pasākums, kurā bērni ar interesi piedalījās, bija "Ekoskolas rīcības diena", kuras tēma šogad bija “Par nākotni bez klimata krīzes”. Katrai grupiņai bija savs uzdevums izveidot informatīvus plakātus par tādām tēmām kā mežs, ūdens, saule, atkritumi un pārtika. Plakāti vēstīja, kā tie ietekmē planētas klimatu un kā ar ikdienas darbībām varam šos resursus saudzēt un izmantot lietderīgi, neizšķērdējot. Tika izveidota arī prezentācija par atkritumiem un to ietekmi uz dabu. Kā noslēdzošais uzdevums, ko bērni grupiņās veica visas nedēļas garumā, bija Gaujas un tai piederošās dzīvās dabas maketa izveidošana. Iestādes bērnu un pedagogu rīkoto izstādi var aplūkot bērnu vecāki un bērni visas nedēļas garumā. Valmieras pilsētas 5.pirmsskolas izglītības iestāde “Vālodzīte” Bērni un vecāki skatījās izzinošas filmiņas par klimata pārmaiņām. No sadzīves atkritumiem, iesaistoties arī vecākiem un bērnudārza darbiniekiem, tika gatavotas spēles un rotaļlietas. Bērnudārzā tika organizēta arī labdarības akcija "Kas neder man, varbūt noderēs Tev". Tās ietvaros vecāki un bērnudārza darbinieki iesaistījās maiņā ar apģērbu, apaviem un rotaļlietām. Valmieras sākumskola Visās Valmieras sākumskolas klasēs Rīcības nedēļas laikā tika organizētas klašu stundas par tēmu "Klimats un tā izmaiņas". Skolēni, viņu vecāki skolā veidoja klimata pārmaiņu sienu ar devīzi "Izglāb pasauli arī tu!". Katrs tika aicināts uzrakstīt, uzzīmēt, nofotografēt un pielikt pie sienas, ko viņš var darīt, lai nosargātu zemes klimatu. Valmieras 2.vidusskola
Valmieras Viestura vidusskola Rīcības dienu laikā tika zīmēti plakāti par tēmu "Maini sevi, nevis planētu!", tos izvietojot sabiedriskās vietās. Otrreiz izmantotos traukos tika dēstītas ozolzīles, kas tiks audzētas klasē uz palodzēm. 5.novembrī tika organizēta makulatūras vākšanas akcija, kā arī Rīcības dienu laikā klasēs tika spēlēta spēlē Eco-Buddy par klimatam un videi draudzīgu rīcību un izvēlēm. Privātā pamatskola ZAĻĀ SKOLA Privātā pamatskola ZAĻĀ SKOLA Rīcības dienas organizēja ar moto "Spēlē, domā, uzzini!" Jaunieši darbojās e-vidē, skatoties izglītojošas filmas par vidi, meklējot noteiktu informāciju un novērtējot tās patiesumu, apzinot izglītojošas vides spēles, tās spēlējot un novērtējot. Vidzemes Augstskola Sadarbībā ar biedrību "Skudras Spēka Cilts" Vidzemes Augstskola 7.novembrī rīkoja Brīvandeli, aicinot piedalīties ikvienu valmierieti un pilsētas viesi. Brīvandele tika organizēta, lai iepriecinātu sevi vai kādu citu, atstājot, samainot, piemeklējot sev nepieciešamo apģērbu vai sadzīves lietu. Apģērbus, apavus, somas, rotas, interjera priekšmetus un citas lietas Brīvandelei bija iespējams nodot jau iepriekš - 5. un 6. novembrī. Vides izglītības fonda īstenotajā Ekoskolu programmā šobrīd piedalās vairāk nekā 200 izglītības iestāžu, tostarp pirmsskolas izglītības iestādes, skolas un augstskolas. Ekoskolu programma pasaulē darbojas 67 valstīs un tajā iesaistījušās 51 000 skolas. Ikviena skola var brīvprātīgi pievienoties Ekoskolu saimei, veicot videi un ilgtspējīgas principiem atbilstošas rīcības.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Piektdien, 15. novembrī, piedaloties jauniešiem no Valmieras 5. vidusskolas un Limbažu 3. vidusskolas, notika “Sabiedriskā monitoringa diena: veic izpēti!” Limbažos. Pasākuma dalībnieki mācījās par sabiedrisko monitoringu kā pētniecības metodi, izzinot dabas un vides stāvokli. Kā praktiskais piemērs metodes apgūšanai tika izmēģināts ķērpju monitorings uz skolas teritorijā esošajiem kokiem, izdarot secinājumus par pilsētas gaisa kvalitāti. Tika pārrunāti jautājumi arī par sabiedrības iesaistes nozīmi vides sektoru stāvokļu un procesu, piemēram, ūdens kvalitātes upju peldvietās, grunts piesārņojuma, invazīvo augu sugu, atkritumu rašanās un apsaimniekošanas, izzināšanā un informācijas sniegšanā atbildīgajiem dienestiem un institūcijām. Padziļināti tika pārrunāti atkritumu apsaimniekošanas jautājumi, īpaši nepieciešamība izzināt pārtikas atkritumu rašanos un apjomus. Pētījuma rezultātu prezentācija un veicamie uzdevumi stiprināja argumentācijas prasmes, rosināja domāt par pētījumu veikšanas soļiem, iejūtoties valsts institūciju ierēdņu un dabas pētnieku lomās. Pasākumu vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Inta Soma, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa. Sabiedriskā monitoringa diena notika projekta "Ilgtspējas prasmes nākotnes profesionāļiem". Projektu ievieš biedrība “Valmieras Attīstības aģentūra” sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, piesaistot dažādus nozares ekspertus pasākumu organizēšanā. Projekta kopējās izmaksas ir 11 039 EUR. 9 935 EUR no tām ir Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansējums. Informāciju sagatavojusi: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Sestdien, 16. novembrī, pulcējoties akcijas dalībniekiem un noskaidrojot galvenās balvas – tūristu klases velosipēds – īpašnieku, tika noslēgta Valmieras Tūrisma informācijas centra kopā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu rīkotā akcija “Atklājējs”.
Kopumā tika iesniegti gandrīz 200 aizpildīti akcijas bukleti. Visaktīvākie bijuši Valmieras un apkārtējo novadu iedzīvotāji, kā arī dalībnieki no Rīgas un citām Vidzemes pilsētām. Atklājēji bijuši arī no tālākām Latvijas pilsētām – Liepājas, Durbes, Talsiem un Rēzeknes. Aizpildītie bukleti saņemti pat no ārzemju ceļotājiem, kuri, pavadot laiku Latvijā, piedalījušies arī akcijā “Atklājējs”. Dalībnieki bilda, ka tā bija interesanta un aizraujoša nodarbe kopā ir ģimeni. Daudzi atzina, ka, lai gan dzīvo Valmierā vai tās apkārtnē, pieņemot izaicinājumu, uzzinājuši un atklājuši daudz jauna. Bija arī tādi, kuriem piedalīšanās ikgadējā ceļošanas akcijā ir kļuvusi jau par tradīciju. Akcijā “Atklājējs” bija iespēja piedalīties gan digitālo tehnoloģiju lietpratējiem, gan arī interesentiem, kuri tehnoloģijas lieto mazāk. Pēc vēsturiskajām vietu fotogrāfijām un aprakstiem akcijas brošūrā dalībniekiem bija jāatpazīst, kas tā ir par vietu mūsdienās un, apmeklējot šo vietu, pēc konkrēta pavediena jāatrod koka ripa ar jautājumu. Tāpat no katra novada un Valmieras pilsētas bija iekļauts viens uzņēmēja papildjautājums, uz kuru atbildi varēja rast, apmeklējot konkrēto uzņēmēju. Lai gan šis jautājums nebija obligāts, lai piedalītos izlozē par galveno balvu, lielākā daļa akcijas dalībnieku bija atbildējuši pareizi uz šo jautājumu. Visi dalībnieki, kuri bija iesnieguši bukletu ar vismaz vienu atbildi uz papildjautājumu, piedalījās papildizlozē, laimējot uzņēmēju un pašvaldību sarūpētās pārsteiguma balvas. Pateicamies Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novada pašvaldībām un tūrisma uzņēmējiem, Valmieras Virtuālās realitātes spēļu istabai, koncertzālei “Valmiera”, restorānam “Vecpuisis”, Valmieras peldbaseinam, Valmieras Kultūras centram, Aktīvā tūrisma centram “EŽI”, Trikātas šokolādes kārumu ražotnei “R Chocolate”, saimniecībai “Granberry”, šķirnes trušu saimniecībai “Mežiņi”, SPA salonam “Līga”, Valmiermuižas alus darītavai par sadarbību akcijas organizēšanā, kā arī balvu fonda nodrošināšanā.
Informāciju sagatavojusi: Baiba Misiņa Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma informācijas konsultante T.26332213 21. un 22. novembrī Valmierā norisināsies viens n
PLEIF mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai. Kā norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, aicinot piedalīties forumā: “Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir unikālas pieredzes esence, kur Latvijas uzņēmēji no visas pasaules satiekas ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Mums jātiecas uz tādas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas būtu pievilcīga ārvalstu investīciju piesaistei un uzņēmējiem ļautu būt konkurētspējīgiem, produktīviem un inovatīviem.” Šogad forumā iecerēts rast atbildes uz jautājumu, kā pilnveidot Latvijas stratēģisko komunikāciju. “Sekmīgu mūsu valsts stratēģisko komunikāciju nav iespējams veidot ar daudziem, nereti pat pretrunīgiem stāstiem par Latvijas tēlu. Mums ir jākļūst vienotiem savā redzējumā, radot kopīgu vēstījumu par Latviju, lai ne tikai pasaulei, bet arī paši sev varētu ar lepnumu teikt – mēs esam konkurētspējīgi,” par PLEIF mērķi stāsta PBLA valdes priekšsēdētāja Kristīne Saulītis.
PLEIF pulcēs pieredzējušus uzņēmējus un profesionāļus no visas pasaules, kuri, daloties savā pieredzē, palīdzēs izprast un iepazīt uzņēmējdarbību tādos reģionos kā ASV, Āzija, Skandināvija un Kanāda. Īpaša uzmanība tiks veltīta arī diskusijai par jauno talantu piesaisti Latvijai. Pirmajā foruma dienā norisināsies četras paneļdiskusijas:
Paneļdiskusijās uzstāsies tādi nozares eksperti kā Jānis Ošlejs (SIA “Primekss Group”), zinātnieks un uzņēmējs Kārlis Gross, Andris K. Bērziņš (“Change Ventures” vadošais partneris), Aivars Flemings (“VALPRO”) un daudzi citi. Tāpat līdzdalību forumā apstiprinājuši Ralfs Nemiro, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs, Vita Timermane-Moora, Latvijas Institūta direktore un citi vadošie valsts eksperti.
Savukārt foruma otrajā dienā praktiskās meistarklasēs par biznesa iespējām un pieredzi ārvalstīs stāstīs tādi latviešu izcelsmes uzņēmēji kā Olavs Ritenis, “Ventures International Group” dibinātājs un vadītājs (Singapūra), Jānis Bergs, “SAF TEHNIKA” valdes loceklis, uzņēmējs un investors (ASV), Kārlis Vasarājs, “Imtex Membranes” vadītājs, Latvijas goda konsuls Ontārio provincē – Toronto (Kanāda), Aleksandrs Čakste, “Massfluencer” īpašnieks un “LWC Properties” valdes priekšsēdētājs (Skandināvija), un citi.
Sīkāka informācija par forumu pieejama portālā https://www.pleif.lv/.
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Valmieras pilsētas pašvaldība, biedrība “Valmieras Attīstības aģentūra” sadarbībā ar AmCham, The RED JACKETS un App LV.
Papildu informācija: Kristīne Saulītis Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Tālr.: +371 22102500 Kristine.saulite PIE gmail PUNKTS com info PIE pleif PUNKTS lv
No 1. oktobra līdz 20. novembrim ceļošanas akcijā iesaistījušies varēja viesoties Vidzemē, lai izzinātu kultūrvēsturiskus un dabas objektus, kā arī izbaudītu jaunas garšas viesmīlības pieturvietās – krodziņos, lauku saimniecībās, muižās, mazajās pārtikas ražotnēs un citviet. Akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Cēsu un Valmieras pilsētu pašvaldībām. Akcijas dalībnieki labprāt izmantoja iespēju ceļojuma plānotājā www.viahanseatica.info/lv izveidot savu individuālo ceļojuma maršrutu, iekļaujot tajā gan populāras, gan mazāk zināmas vietas Vidzemē, tūrisma ceļā “Via Hanseatica”. Viņi arī ievietoja lietotnē Facebook savas uzņemtās fotogrāfijas. Dalībnieku interesi raisīja “Via Hanseatica” mājaslapas sadaļā “Izgaršo” iekļautās “garšu pieturas”. Populārākie rudens braucienu galamērķi, ko ceļotāji bija atzīmējuši savos maršrutos, bija Cēsis ar tās arhitektūras pieminekļiem, Valmiera un tās apkārtne, kur iespējams dažādi pavadīt brīvo laiku, gan aktīvi atpūsties, gan garšīgi paēst, un vēl gleznainā Rauna. Aicinām atrast jaunus ceļojuma maršrutus un plānot braucienus ar www.viahanseatica.info palīdzību arī Ziemassvētku gaidīšanas laikā, ģimenes vai draugu lokā apmeklējot svētku tirdziņus, dodoties ekskursijās uz vēsturiskām vietām vai viesojoties pie uzņēmīgiem saimniekiem, kur var sagādāt gardas un praktiskas dāvanas svinībām! Akcijas noslēgums būs 27. novembrī plkst. 11.00, kad dalībnieki, kuri būs izpildījuši visus nosacījumus, piedalīsies tiešraides balvu izlozē. Tā būs vērojama “Via Hanseatica” Facebook un Instagram kontos. Balvā – trīs dāvanu kartes, katra 200 eiro vērtībā, ceļojuma iegādei braucienam pa Latviju vai uz ārvalstīm. “Via Hanseatica” ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai, kultūras baudīšanai vai gardēdībai. Jautājumiem par akciju: Marta Riekstiņa, akcijas “Kļūsti par Via Hanseatica ekspertu!” organizatore, via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com, tālr. 25865495. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.
Energoefektivitātes pakalpojuma līgums, kas citās Baltijas jūras reģiona valstīs tiek saukts par EPC (angļu val. Energy Performance Contract), ir ilgtermiņa līgums ar uzņēmumu/izpildītāju jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju. Līgums tiek noslēgts, lai īstenotu energoefektivitātes veicinošus pasākumus ēkā ar garantētu enerģijas ietaupījumu un lai samazinātu risku neveiksmīgai ēkas atjaunošanai, kad būvdarbi ēkā nesasniedz gaidīto efektu. Savukārt energoefektivitātes garantija nozīmē to, ka izpildītājs garantē noteiktu ēkas energoefektivitātes rādītāju jeb enerģijas patēriņu pēc ēkas atjaunošanas. Ja netiek sasniegts šis rādītājs, tad izpildītājs atmaksā trūkstošo enerģijas ietaupījumu, līdz ar to būvdarbu veicējs ir ieinteresēts nodrošināt kvalitatīvu darbu izpildi, sasniedzot plānoto enerģijas ietaupījumu. Ja veidojas papildu enerģijas ietaupījums, tad pasūtītājs to patur sev. Līgums var tikt noslēgts dažādi, piemēram, tajā paredzot ietaupījuma sadali starp pasūtītāju un būvnieku. Šobrīd Kocēnu novada pašvaldība ir viena no Vidzemes plānošanas reģiona pilotvietām projektā “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings), iestrādājot iepirkuma būvniecības līgumā energoefektivitātes garantiju enerģijas patēriņam apkurei, garantijas pārbaudi un novērtējuma kārtību. Kocēnu novada domes administrācijas ēkā plānots veikt atjaunošanas darbus ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu un kompleksi atjaunot ēku - jumta siltināšana, sienu siltināšana, logu nomaiņa, cokola siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija un ventilācijas sistēmas izveide, paredzot siltumenerģijas atgūšanas efektivitāti virs 75%. Kā Energoefektivitātes pakalpojuma līgums atšķiras no standarta būvniecības līguma? “Atšķirībā no standarta būvniecības līguma Energoefektivitātes pakalpojuma līguma gadījumā izpildītājs garantē sasniegt noteiktu ēkas energoefektivitātes līmeni, lai tas, kas paredzēts tehniskajā projektā, reāli arī tiktu sasniegts, lai ēkā tiek nodrošināts veselīgs mikroklimats, netiek pārtērēta enerģija un lai ēkas uzturēšanas izmaksas nav neplānoti lielas. Izpildītājs ir finansiāli atbildīgs, ja netiek sasniegts plānotais efektivitātes līmenis. Ļoti bieži Energoefektivitātes pakalpojuma līguma gadījumā izpildītājs arī pilnībā vai daļēji finansē energoefektivitātes pasākumus, kas nozīmē, ka izpildītājs uzņemas ne tikai tehniskos, bet arī visus finansiālos riskus. Kocēnu gadījumā pašvaldība gan pati pilnībā finansē visu projektu un izmanto tikai daļu no Energoefektivitātes pakalpojuma līguma principiem, kas ir energoefektivitātes garantija, kas tiek iestrādāta būvniecības līgumā,” stāsta A. Kamenders. “Šāda veida iepirkuma līgums un tajā noteiktā energoefektivitātes garantija ir būtisks priekšnosacījums būvdarbiem, materiālu izvēlei un strikts nosacījums nodrošināt noteiktu kvalitāti un enerģijas patēriņu arī pēc būvdarbu pabeigšanas. Būvnieku atbildība pieaug un līdz ar to arī ēka tiek kvalitatīvi atjaunota,” uzsver M. Permaņickis. Kāda ir Latvijā pašvaldību pieredze, ieviešot Energoefektivitātes pakalpojuma līgumu ar iestrādātu energoefektivitātes garantiju, salīdzinot ar citām valstīm? Kura pašvaldība šobrīd ir "priekšā", ieviešot šo pieeju? “Atšķirībā no citām valstīm pieredze Latvijā ir gaužām maza, lai neteiktu, ka šādas pieredzes vispār nav. Šobrīd Energoefektivitātes pakalpojuma līgums izmantots tikai privātajā sektorā, realizējot apgaismojuma uzlabošanas un dzīvojamo ēku atjaunošanas projektus. Pašvaldību gadījumā šobrīd noslēgti pirmie sabiedrisko ēku atjaunošanas projekti Tukumā un arī Jūrmalā, kuros iestrādāta prasība pret sasniedzamo energoefektivitātes līmeni,” atklāj A.Kamenders. Vai un kāpēc pašvaldības šādu līguma pieeju īsteno maz, atjaunojot publiskās ēkas? Kādi ir galvenie iemesli? “Šobrīd atšķirībā no citām valstīm Latvijai nav izstrādāti Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi pašvaldību sektoram, kas ļautu slēgt ilgtermiņa līgumus, kas garāki par 5 gadiem. Ja izpildītājs grib investēt savus līdzekļus, tad līgumus nepieciešams piemērot atbilstoši Publiskā un Privātā partnerības likumam, kas šādu energoefektivitātes projektu gadījumā nav nelietderīgi. Piemēram, Slovākijā Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugi ir izstrādāti atbilstoši Eurostat prasībām, lai pašvaldībām pastāv arī iespēja ilgtermiņa saistības uzskaitīt ārpusbilancē, un ir noteikti skaidri mērķi efektīvi atjaunot ēkas. Latvijas pašvaldību ēku gadījumā šādi mērķi bieži vien trūkst vai tie netiek uzskatīti par svarīgiem. Zināšanu trūkums pašvaldībās strādājošiem juristiem, būvvaldes darbiniekiem un iepirkuma speciālistiem, gatavojot iepirkumu un līgumus, kas neļauj izvirzīt kvalitātes prasības. Minimālas prasības ar dārgām izmaksām,” uzsver A.Kamenders. Vai iepirkuma būvdarbu līgumā iekļautās energoefektivitātes garantijas prasības samazina pretendentu pieteikuma skaitu? Vai šādas prasības biedē būvniekus? A.Kamenders stāsta: “Šobrīd pieredzes praktiski nav, tāpēc vispārināt nav iespējams. Pirmajos veiktajos iepirkumos energoefektivitātes garantijas prasības nav izraisījušas būvnieku pretenzijas vai nevēlēšanos piedalīties iepirkumā. Bet gadījumā, ja tehniskais projekts būs nekvalitatīvs vai izvirzītās prasības ir nesamērīgas, tāds risks pastāv.” Savukārt M.Permaņickis atklāj Kocēnu novada pašvaldības pieredzi, izsludinot šādu iepirkumu: “Es gribētu teikt, ka garantijas nav tās, kas samazinātu pieteikuma skaitu. Tehnoloģijas, kaut kas jauns ir tās, kuru dēļ tiek uzdoti jautājumi un varbūt kāds nepiesakās. Manuprāt, energoefektivitātes garantija un atbildība nebiedē būvniekus.” Vai energoefektivitātes garantijas prasības palielina iepirkuma cenu, salīdzinot ar standarta/ierasto būvniecības līgumu? “Ja tā ir vienkārši energoefektivitātes garantija, tad šīs izmaksas parasti iekļaujas esošo būvniecības garantiju izmaksās, un izmaksām nav jāpieaug,” piebilst A.Kamenders. Kā veicināt pašvaldību izpratni par Energoefektivitātes pakalpojuma līguma priekšrocībām un to biežāku ieviešanu? Kādi pasākumi jāveic? “Nepieciešams standartizēts Energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugs un iepirkuma dokumentācija, ko pašvaldības darbinieki varētu izmantot, sagatavojot savus iepirkumus. Tāpat nepieciešams skaidrs signāls no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas, ka šāds līgums ir izmantojams, lai sasniegtu labāku būvniecības kvalitāti. Darbs ar būvniecības kompānijām un pašvaldību darbiniekiem,” sarunu noslēdz A. Kamenders. Projekta “EFFECT4buildings” pamatuzdevums ir analizēt virkni finanšu instrumentus un modeļus ēku renovācijai, tos testēt pašvaldību ēkās un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Līgums par konsultatīvo atbalstu starp Vidzemes plānošanas reģionu un Kocēnu novada domi tika noslēgts 2018. gada decembrī. Par “EFFECT4buildings” projektu Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv vai http://www.effect4buildings.se/ Papildu informācija: Jānis Ikaunieks, Energoefektivitātes eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26349224 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Kultūras mantojuma produkts mūsdienu izpratnē: multimediāls stāsts – atklāsme, kura tiks vizualizēta un projicēta uz atjaunotās pils fasādes, papildinot ar muzikālu materiālu. Šī netradicionālā ārtelpas ekspozīcija ļaus ikvienam interesentam atklāt arhitektūras pieminekli, uzzinot vēsturiskos faktus, iepazīstot reālus personāžus, vienlaicīgi “atverot” personalizētas maņas caur gaismu, mūziku un dabas klātesamību. Izgaismot, likt ieskanēties Stāmerienas pilij, atverot ikkatrā apmeklētājā emocionālu stāstu par Latvijas muižu vēsturi, Eiropas romantisma kultūrvēsturisko laikmetu, par dzimtas sakņu vērtību un vedinot domāt par nākotni, kurā vieta ir dabai, emocijām, attiecībām un atmosfērai.
Informāciju sagatavojusi: Dace Laiva (Vidzemes kultūras programmas koordinatore) un Edīte Siļķēna (Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja).
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Par tradīciju Kocēnu novadā kļuvis Lāčplēša dienai veltīts skrējiens, kas šogad norisināsies jau 4. reizi. Šogad skrējiens norisināsies Kocēnos, Kokmuižas promenādē 11. novembrī ar kopējo startu plkst. 19.30. Lāčplēša dienas skrējiens Kocēnos plānots uzreiz pēc lāpu gājiena un piemiņas brīža pie saules pulksteņa, pieminot Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus.
No 1.novembra līdz 16.decembrim Valmieras pilsētas pašvaldība aicina iesniegt projektu pieteikumus bērnu un jauniešu nometņu rīkošanai, kultūras norišu īstenošanai vai sportiska dzīvesveida popularizēšanai. Projektu īstenošanas laiks noteikts līdz 2020.gada nogalei.
Sestdien, 9.novembrī, plkst.11.00–14.00 ikviens interesents ir aicināts uz izglītojošās vides spēles Eco-Buddy spēļu maču. Spēle ir veidota tā, lai panāktu pozitīvas uzvedības izmaiņas un veicinātu ilgtspējīgu domāšanu zemapziņas līmenī. Spēles Eco-Buddy mačs būs Valmieras bibliotēkas īstenotā pieaugušo neformālās izglītības programmas pieaugušajiem “Līdzsvarota dzīve 2: vide, cilvēks, sabiedrība” pirmā nodarbība.
Piektdien, 1.novembrī, Smiltenes pilsētas Kultūras centrā jau piekto gadu notika pasākums “Smiltenes novada uzņēmējs”, kur pulcējās vairāk kā 210 novada uzņēmēji un lūgtie viesi no valsts institūcijām un kaimiņu novadu pašvaldību pārstāvji.
8.novembrī Valmierā ar projekta partneru koordinatoru pirmo sanāksmi no Valmieras, Ventspils, Leeds (Anglija) un Kuopio (Somija) uzsākts darbs pie Eiropas Savienības Erasmus + “Partnerība izglītībā – mācīšanas un mācīšanās pilnveidei” projekta.
Mācību un konsultatīvais centrs “Mensarius” uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu “Latviešu valodas kursi remigrantiem”, sniedzot iespēju pieteikties latviešu valodas kursiem. Projektā trīs gadu laikā plānots apmācīt 90 dalībniekus. Mācības norisināsies klātienē Rīgā vai attālināti – neklātienē no jebkuras Latvijas pilsētas vai ārpus tās, ja atgriešanās tiek tikai plānota.
12. novembrī Alūksnes Kultūras centrā notika Ministru kabineta izbraukuma sēde. Tās darba kārtībā bija jautājumi par investīcijām un atbalstu reģionālajai attīstībai, iekšlietu nozares aktualitātēm, skolu tīkla attīstību un sadarbību ar pašvaldībām, kā arī par plānotajām izmaiņām veselības aprūpē. 
No 12. līdz 14.novembrim apmeklētājus no Valmieras bērnudārziem “Ezītis”, “Ābelīte”, “Sprīdītis”, “Buratino”, “Kārliena”, “Vālodzīte”, “Pienenīte”, privātās pamatskolas “Universum”, kā arī no Brenguļiem, Kauguriem un Burtniekiem uz nodarbībām pieņēma Valmieras Kultūras centra kamerzālē uzceltā Džimbas viesskola. Tā ir nodibinājuma “Centrs Dardedze” Džimbas drošības skolas izbraukuma programma, kuras mērķis ir Latvijas reģionos dzīvojošajiem bērniem dot iespēju satikt programmas tēlu Džimbu un padziļināti izprast personiskās drošības robežu jautājumus attiecībās.
Tiekoties ar bērniem, Džimba pārrunāja, kas ir attiecības un drošība attiecībās; kas un kā var pārkāpt drošības robežas (fiziski, emocionāli, seksuāli un interneta vidē); kā atpazīt, kad tiek pārkāptas ķermeņa drošības robežas; kā bērnam rīkoties nedrošās situācijās (spēja pateikt “nē”, doties prom un pastāstīt). Nodarbība ilga vienu stundu. Tās noslēgumā bērni tika iecelti par Džimbas drošības inspektoriem. Bērni saņēma arī ar vecākiem pārrunājamu izdales materiālu.
Ekoskolu Rīcības dienas ir plašākā vides kampaņa Ekoskolu tīklā, kurā aicināta piedalīties ikviena Latvijas skola, lai kopīgiem spēkiem rosinātu pozitīvas pārmaiņas savās kopienās. Šogad kampaņa notika no 4. līdz 10. novembrim, un ar saukli “Par nākotni bez klimata krīzes!” skolas aicināja Latvijas iedzīvotājus izdarīt ilgtspējīgas izvēles labākas un drošākas nākotnes vārdā.
Sveicam Montu Ozolu no Valmieras, kura turpmāk atklāt jaunas vietas dosies ar tūristu klases velosipēdu. Jāpiemin, ka Monta bija apmeklējusi 15 akcijas punktus un sniegusi uz tiem pareizas atbildes. Galveno balvu nodrošināja Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar SIA “Aktīvā tūrisma centrs Eži”.
o nozīmīgākajiem ekonomikas forumiem Latvijā šajā rudenī – Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), ko rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.
Ikviens ceļot gribētājs līdz 20. novembrim varēja iepazīt tūrisma maršruta “Via Hanseatica” tūrisma piedāvājumu Vidzemē un iesaistīties akcijā “Kļūsti par VIA HANSEATICA ekspertu!”, lai cīnītos par dāvanu kartēm ceļojuma iegādei no “Via Hanseatica” lieldrauga - tūrisma aģentūras “Impro ceļojumi”.
Būvniecības līgums un tajā noteiktās energoefektivitātes garantija ir veids, kā paaugstināt būvdarbu kvalitāti un sasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu. Lai gan vairāk par Energoefektivitātes pakalpojumu līgumu tiek runāts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā un pašvaldības līdz šim to ieviesušas maz, Kocēnu novada pašvaldība sadarbojoties ar Vidzemes plānošanas reģionu šāda līguma pieeju ievieš un testē vienā no publiskajām ēkām - Kocēnu novada domes administrācijas ēkā. Vidzemes plānošanas reģions aicināja uz sarunu SIA “EKODOMA” direktoru un Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības partneri Agri Kamenderu un Kocēnu novada domes Izpilddirektoru Māri Permaņicki.
Romantiskā Stāmerienas pils projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros atguvusi vēsturisko ārējo izskatu – atjaunota pils fasāde, jumts un logi. Pils iekšpusē publiski pieejamas tikai dažas telpas 1.stāvā, jo 2.un 3. stāva telpas ir kritiskā stāvoklī. Multimediālais stāsts pils atklāšanas pasākumā sabiedrībā radīs interesi par šo unikālo objektu, atverot jaunu skatījumu uz romantisma kultūrvēsturisko laikmetu, ietverot izziņu par Volfu dzimtu kā pasaules skatījuma ieviesējiem.
