.png)
|
Arhīva kalendārs
Diasporas likumā, kas stājās spēkā šī gada janvārī, ir noteikts, ka plānošanas reģionu remigrācijas koordinatori sadarbībā ar pašvaldībām veido pašvaldību speciālistu tīklu, kas nodrošina remigrācijas veicināšanas un atvieglošanas pasākumus. 2019.gadā Vidzemes plānošanas reģionam viens no darbības virzieniem remigrācijas veicināšanas nolūkos bija pilnveidot sadarbību ar reģiona pašvaldībām. Šī gada garumā notikušas trīs reģiona pašvaldību speciālistu sanāksmes par vispārīgiem remigrācijas, izglītības un komunikācijas jautājumiem, un šī būs ceturtā – gada noslēdzošā sanāksme. Tajā tiks analizēti remigrācijas atbalsta pasākumu – grantu konkursa un pašvaldību norišu atbalsta – rezultāti un rasti ieteikumi turpmākajam, kā arī apzināts nepieciešamais atbalsts un sadarbības formas pašvaldību un valsts institūciju kopīgam darbam nākotnē. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam kā viens no reģionālās attīstības instrumentiem un cilvēkkapitāla piesaistes iespējām ir definēta remigrācijas veicināšana. “Sadarbība ar diasporu, remigrācijas veicināšana un atgriezušos cilvēku iesaiste pašvaldības un reģiona uzņēmējdarbības vides attīstībā un pakalpojumu efektivitātes pilnveidē ir iespējamie uzdevumi un mērķi turpmākajam darbam”, informē Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza. Dati uz 31. oktobri Vidzemē, balstoties uz remigrācijas koordinatores darbu un viņai pieejamajiem datiem: sagatavoti 754 piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem – vēlmi atgriezties izteikuši 136 cilvēki, atgriezušies 233 cilvēki. Dati neataino kopējo Vidzemes remigrācijas situāciju, jo cilvēki, kuriem sastādīts plāns, bieži atgriežas un neinformē par to koordinatori, tādēļ datos neparādās. Tāpat arī nav iespējams pilnīgi vērtēt emigrējušo un remigrējušo skaitu, jo cilvēki mēdz neizdeklarēties no dzīvesvietas adreses Latvijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions ir prioritārā pasākuma 2018.-2020. gadam "Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators"" realizāciju. Vidzemes reģionā remigrācijas koordinatora pienākumus veic Ija Groza, kontaktinformācija: e:pasts: ija.groza PIE vidzeme PUNKTS lv, Mob.t.: 29287585 Informāciju sagatavoja:
Aicinām bijušos un esošos alūksniešus, novada iedzīvotājus svētku dienu sākt, piedaloties aizlūgumā – ekumeniskā dievkalpojumā par Alūksni, kas pulksten 16.00 notiks Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcā. Pēc dievkalpojuma visi dievnami pilsētā sasauksies zvanu skaņās, ieskandinot Alūksnes simtgades svētkus. Tālākās svētku norises notiks Alūksnes Kultūras centrā. Pulksten 18.00 Kultūras centra foajē atklās alūksnietes, fotogrāfes Janas Rāgas fotogrāfiju izstādi “Manai pilsētai 100. Starp mirkļiem un vietām vienā telpā”, kas īpaši veltīta Alūksnes simtgadei. Turpat foajē ikviens svētku apmeklētājs varēs piedalīties īpašajā Alūksnes svētku kūku parādē. Atsaucīgi cilvēki, iestādes, organizācijas un uzņēmumi būs sarūpējuši Alūksnes dzimšanas dienas svētku kūkas, ar ko varēs cienāties visi pasākuma dalībnieki. Svētku organizatori pateicas visiem, kas jau atsaukušies aicinājumam, un aicina arī citus labvēļus, kas vēlētos papildināt svētku kūku parādi ar savu kūku, pieteikties Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļā pa tālruni 26335234 vai e-pastu sanita.eglite PIE aluksne PUNKTS lv vai valda.zeltina PIE aluksne PUNKTS lv. Pulksten 19.00 dzimšanas dienas koncertā “Veltījums savai pilsētai” klausītājus priecēs mūziķi, kuru dzimtā puse ir Alūksne, amatierkolektīvi, jaunie Alūksnes mūziķi. Savukārt pēc koncerta – svētku tosts, dzimšanas dienas svinēšana un cienāšanās ar kūkām, kā iespēja vērot videofilmas un fotogrāfijas par Alūksni no Alūksnes muzeja krājuma. Bezmaksas ielūgumi saņemami Alūksnes Kultūras centra kasē! Aicinām godināt Alūksnes simtgadi, paceļot pilsētas karogu - Alūksnes pilsētai ir savs karogs. Līdz šim gan to ikdienā un svētkos vairāk lietoja pašvaldība un tās iestādes, taču, sagaidot pilsētas simtgadi, vēlamies aizsākt jaunu tradīciju un aicinām alūksniešus Alūksnes dzimšanas dienā, 2. janvārī, kā arī augustā, pilsētas svētku laikā, pie savām mājām, organizāciju un uzņēmumu ēkām pacelt pilsētas karogu, vai rotāt ar to iekštelpas, - aicina Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Par karoga iegādi iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi var interesēties Alūksnes Tūrisma informācijas centrā. Karoga iegādi gan vēlams pieteikt iepriekš pa tālruņiem 29130280, 25442335 vai e-pastu tic PIE aluksne PUNKTS lv. Būsim vienoti un kopā svinēsim mūsu Alūksnes gadsimta svētkus!
ALŪKSNES DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBU PROGRAMMA Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīcā 16.00 Ekumēniskais Dievkalpojums - aizlūgums par Alūksni Pēc Dievkalpojuma - Alūksnes baznīcu zvanu sasaukšanās Alūksnes Kultūras centrā 18.00 Janas Rāgas fotogrāfiju izstādes “Manai pilsētai 100. Starp mirkļiem un vietām vienā telpā” atklāšana Alūksnes svētku kūku parāde 19.00 Dzimšanas dienas koncerts “Veltījums savai pilsētai” Pēc koncerta – svētku tosts, jubilejas svinēšana, cienāšanās ar kūkām Videofilmas un fotogrāfijas no Alūksnes muzeja krājuma Bezmaksas ielūgumi saņemami Alūksnes Kultūras centra kasē Informāciju sagatavoja:
Kā esam informējuši iepriekš, 2020.gadā no 17. līdz 19.jūlijam Smiltenes pilsēta svinēs 100 gadu jubileju, kas būs svētki mums visiem – gan tiem, kas šeit dzīvo, strādā un mācās, gan tiem, kas pie mums ieradīsies ciemos. 100 gados sasniegtais ir bijis kopīgs stipru cilvēku darbs ar sapni par stipru pilsētu, kurā ikvienam no mums šodien un rīt ir iespēja dzīvot! Pilsēta ir kļuvusi par vietu, kur pulcējas talantīgi, radoši un darbīgi ļaudis, kuri ar savu darbu turpina veidot nākotnes Smilteni un Latviju. Līdz ar to kā svētku vadmotīvs 100gades svinībām ir izvēlēts – Smiltenes stiprie cilvēki! Šo vadmotīvu oktobra mēnesī bērnus aicinājām attēlot zīmējumā. Kopumā saņēmām 80 bērnu darbus, no kuriem svētku režirsors, darba grupa izvēlējās deviņus, kurus konkursanti būs aicināti iekļaut logo izveidē. Sakām lielu paldies ikvienam akcijas dalibniekam. Visi akcijas laikā iesniegti bērnu darbi nākamgad būs apskatāmi Smitlenes pislētas Kultūras centrā. “Smiltenei 100” svētku logo konkurss tiek izsludināts līdz 2019.gada 9.decembrim (ieskaitot), un tajā var piedalīties ikviena fizsika vai juridiska persona. Svētku logo jāatbilst šādām prasībām:
Konkursa darbu iesniegšana:
Plašāka informācija NOLIKUMĀ. Pēc konkursa noslēguma konkursa komisija- Smiltenes pilsētas 100gades pasākuma vadības darba grupa- veiks darbu izvērtēšanu un tā rezultāti tiks apstiprināti Smiltenes novada domē. Konkursa uzvarētājam tiks piešķirta naudas balva 300,00 euro apmērā (neskaitot normatīvajos aktos noteiktos nodokļus) . Par stipriem cilvēkiem stiprā pilsētā! Uz tikšanos Smiltenei 100 svinībās 17.-19.jūlijā! Seko līdzi visām svētku aktivitātēm facebook.com lapā Smiltenei 100- https://www.facebook.com/Smiltenei100/?modal=admin_todo_tour
Sagatavoja:
Savukārt pie Skaņākalna klints no plkst.17.00 apmeklētājus priecēs Ziemassvētku noskaņas koncerts "Leduspuķes Tavā logā" - Dita Lūriņa, Zane Dombrovska, Mārtiņš Egliens un Aigars Voitišķis. Apmeklētājiem būs iespēja iegādāties dažādus Ziemassvētku našķus, amatnieku darinājumus un piedalīties Laimes akā. Ieejas maksa pieaugušajiem 5 EUR, pensionāriem 3 EUR, skolēniem 2 EUR, ģimenes biļete (divi pieaugušie, divi bērni) 12 EUR, bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja bez maksas. Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centrā, Rūjienas ielā 1, biļešu tirdzniecības vietnē: www.bilesuparadize.lv un pirms pasākuma pie ieejas dabas parkā (klātienē pie ieejas pasākumā biļetes būs iespējams iegādāties tikai skaidrā naudā). Pirms “Sveču meža Skaņajā kalnā” no plkst.13.00 līdz 15.00 būs atvērts Mazsalacas novada muzejs Valtenberģu muižā, Parka ielā 31, Mazsalacā. Svarīgi: Skaņākalna dabas parks atrodas Salacas ielejā ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos. Parks stiepjas aptuveni 3 km garumā. Izstaigājot parku līdz Skaņākalna klintij, kur dzirdama unikālā atbalss, un dodoties atpakaļ, ir jānoiet vairāk nekā seši kilometri. Tāpēc aicinām ģērbties silti un ērti! Lai nodrošinātu Skaņākalna dabas parka teritorijas lielumam atbilstošu apmeklētāju skaitu, šogad biļetes uz pasākumu būs ierobežotā daudzumā. Tāpēc aicinām tās iegādāties laicīgi! Lai rūpētos par apmeklētāju drošību, lūdzam uz pasākumu neņemt līdzi savus mājas mīluļus – suņus! Mirdzošas svecītes, lampiņas, dažnedažādi lākturīši un gaismiņas, ugunskuri, pie kuriem sildīties, piparkūku smarža un nesteidzīga pastaiga – tik ļoti sen gaidīta atpūta svaigā gaisā! Tiekamies 25. decembrī Mazsalacā!
Facebook: @Mazsalacasnovads Lai ikvienam izdodas atrast savu Ziemassvētku sajūtu!
Projektu īstenoja biedrība TKIC „KasTe”, Drabešu muižas Amatu mājas keramikas pulciņa dalībnieki un pulciņa vadītāji Einārs un Baiba Dumpji. Pasākuma koncerts iepazīstinās ar projektā „Pa Voldemāra Stelberga pēdām” paveikto. Projektu īstenoja biedrība TKIC „KasTe” kopā ar Amatas novada folkloras kopu „Ore”, Skujenes un Amatas pamatskolām. Projekta īstenošanas gaitā tika pētīts Voldemāra Stelberga Cēsu apriņķī savāktais folkloras materiāls, apgūtas dziesmas, deju melodijas, kokles spēle un etnogrāfiskā dziedāšana. Folkloras kopas „Ore” dalībnieki sagatavojuši programmu, kurā iepazīstinās ar daļu no Amatas novadā savāktajām tautas dziesmām un melodijām. Koncertā piedalīsies arī Skujenes pamataskolas audzēkņi, kas projekta ietvaros Amatu mājā apgūst kokles spēli un Amatas pamatskolas audzēkņu vokālais ansamblis. Projektus īstenoja biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansiālo atbalstu, VKKF atbalstu, atbalstīja Amatas novada Skujenes un Amatas pamatskolas un Amatas novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja Inese Roze, TKIC „KasTe”, 29199870
Šā gada konkursa tēma bija - veselības un labjūtes tūrisms, kura galvenais motīvs ir fiziskā un garīgā labsajūta. Konkursa rīkotājs ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. - Konkursa uzvarētājs – Veclaicene – ir fantastiska un pat vietējiem tūristiem vēl maz zināma un atklājama vieta. Veclaicenes stiprā puse žūrijas skatījumā noteikti bija spēja prezentēt šo vietu kā vienotu galamērķi, kurā viens pakalpojums papildina citu, prasmīgi tiek izmantoti vietējie resursi – daba, ainava, vietējie iedzīvotāji, viņu prasmes un radošums, vietējie produkti, tehnoloģijas - tas viss sasaistīts kopā vienotā piedāvājumā, izveidoti arī aktīvā tūrisma maršruti, tostarp, veselības takas, - uzsvērusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Saņemot balvu, Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere sacīja: - Mēs cenšamies radīt un piedāvāt iespēju brīvdienas pavadīt Veclaicenē, padzīvojot pie dabas un izmantojot labumus, ko piedāvā vietējie amatnieki, ražotāji un pati daba. Tā ir iespēja klusumā sadzirdēt dabu un būt daļai no tās. Vairāku gadu darbs pie Veclaicenes teritorijas attīstīšanas ir vainagojies panākumiem, un esam ļoti priecīgi par to! Alūksnes novada pašvaldība ir gandarīta, ka viena no nozīmīgākajām novada tūrisma attīstības teritorijām ir novērtēta ar tik nozīmīgu balvu. Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” teritorijā pašvaldība ir veikusi ievērojamus finanšu ieguldījumus, lai mūsdienīgi papildinātu dabas vērtības ar jauniem, tūristiem interesantiem pakalpojumiem. Pašvaldība pateicas Veclaicenes iedzīvotājiem, amatniekiem, ražotājiem un visiem citiem sadarbības partneriem, kas ir palīdzējuši tapt aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” tūrisma piedāvājumam! Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” ir 20 892 ha liela teritorija, kurā tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Ziemeļvidzemei raksturīga ainava un kultūrvide. Šis apvidus ietver vairāk nekā 40 dažāda lieluma un dziļuma ezerus, unikālo Kornetu-Peļļu ezeru virkni, Alūksnes un Hānjas augstieņu paugurus, Vaidavas upi dažādos tās tecējuma posmos, Grūbes ūdenskritumu. Šajā teritorijā izveidotas vairākas dabas takas, te atrodas nostāstiem bagāti dažāda izmēra akmeņi, Opekalna luterāņu baznīca - visaugstāk virs jūras līmeņa novietotā baznīca Latvijā, senās muižas ēkas Romeškalnā, Jaunlaicenē, Ziemeros, atraktīvais Jaunlaicenes muižas muzejs un Mišu Medus muzeju, Veclaicenes seno lietu krātuve. Te apkārtnes zemnieku saimniecībās var iepazīt savvaļas zirgus un mājdzīvniekus, var satikt vietējos mājražotājus ar dažādu preču klāstu, izstaigāt Latvijas-Igaunijas pierobežas ceļus, meža ceļus un takas. Veclaicene – vieta, kur gūt fizisko un garīgo labsajūtu. Teritorijā atrodas dažādi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, kā arī īpaši aizsargājamas augu, putnu, sūnu, ķērpju, sikspārņu, bezmugurkaulnieku sugas. Lai teritorijā mērķtiecīgi virzītu apmeklētāju plūsmu, kopš 1997. gada dažādu projektu ietvaros veidotas tūrisma takas, izgatavotas norādes un informācijas stendi, kā arī organizēti dažādi izzinoši un apvidu popularizējoši pasākumi. Lai sistematizētu ainavu apvidus piedāvājumu, izveidotu pārdomātu maršrutu tīklu, vienotu norāžu sistēmu, viegli pieejamas un izprotamas kartes, 2017.-2019. gadā Alūksnes novada pašvaldības realizējusi projektu “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai”, kas šo apvidu padara vēl simpātiskāku un interesantāku tūristiem. Ainavisko dabas skatu baudīšanai uzcelti divi skatu torņi - Dzērves kalnā Kornetos un Dēliņkalnā, pie pieciem ezeriem iekārtotas Dabas mājas ar izglītojošu ekspozīciju un nakšņošanas iespējām. Atbilstoši 21. gadsimta informācijas ieguves tradīcijām izveidoti četri pašapkalpošanās informācijas punkti un mobila aplikācija “Veclaicene”, kas Veclaicenes labumus padara pieejamākus un saprotamākus ikvienam viesim.
Evita APLOKA
Projekta „Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Amatas novada Spārē” (projekts nr. 9.3.1.1/18/I/018) ietvaros ir plānots veikt divu ēku pārbūvi un vienas ēkas atjaunošanu Spāres pamatskolas teritorijā. Projekta uzdevums ir pielāgot ēkas, lai tajās iespējams sniegt dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Būvdarbu laikā līdz 2020.gada rudenim plānota saimniecības ēkas atjaunošana par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, internāta pārbūve par grupu dzīvokļiem, esošās siltumnīcas piebūves pārbūve par dienas aprūpes centru personām ar garīgā rakstura traucējumiem, izveidojot arī specializētās darbnīcas.
Īstenojot šo projektu tiks izveidota sekojoša sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra:
Projekts „Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Amatas novada Spārē” (projekts nr. 9.3.1.1/18/I/018) tiek realizēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Visas dienas aktivitātes vērtēja ekspertu komisija, kuras sastāvā bija pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola, Jauniešu biznesa ideju konkursa uzvarētājs, SIA “APR serviss” pārstāvis Rūdolfs Avots, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Alūksnes konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante Sarmīte Svilāne un uzņēmuma SIA “Sniķere un Kļitko” pārstāve Dace Sniķere-Kļitko. Vadoties pēc iepriekš izveidotas punktu sistēmas, žūrijas komisija izvērtēja katras komandas sniegumu. 7.-9. klašu grupā piedalījās 6 komandas. Skolēni iejutās kādā profesijas tēlā, pildīja profesiju testu un rēbusu. Noslēgumā jauniešiem bija iespēja radoši izpausties, izveidojot tērpu no esošajiem materiāliem, kas attēloja kādu profesijas pārstāvi. Kā trešos labākos novērtēja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9.c klases komandu. 2. vietu ieguva Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolas 7. klases komanda, savukārt par veiksmīgāko žūrija atzina Malienas pamatskolas 8.-9. klases komandu. Paralēli jaunāko klašu aktivitātēm konkursā startēja arī 10.-12. klašu skolēni. Viņu uzdevums bija izstrādāt biznesa plānu un to prezentēt. Šajā vecuma grupā piedalījās 5 komandas. Komisija noklausījās visas prezentācijas, uzdeva jautājumus, kā arī sniedza strukturētu kritiku. 3. vietā ierindojās Alūksnes novada vidusskolas 11.a klases komandas skolēnu biznesa plāns “Pirts uz ezera”. Godam nopelnīta otrā vieta Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11.a klases komandai un viņu idejai par veselīgu našķi ar Alūksnes vārdu. Par labāko biznesa ideju žūrija atzina Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.a klases komandas ideju par tūrisma aplikāciju Alūksnei “Discover Alūksne”. Saskaņā ar konkursa nolikumu, pirmo trīs vietu ieguvēji katrā klašu grupā saņēma naudas balvas. Attiecīgi 7.-9. klašu grupā trešā vieta ieguva 45 EUR, otrā vieta 60 EUR, bet pirmā vieta 90 EUR. 10.-12. klašu grupā trešā vieta saņēma 60 EUR, otrā vieta 90 EUR, bet pirmā vieta 135 EUR. - Prieks, ka beidzot Alūksnē notika šāda veida konkurss. Noteikti jārīko vēlreiz, jo, manuprāt, šis vecums ir tas īstais brīdis, kad runāt par palikšanu vai atgriešanos Alūksnē. Kopumā ļoti veiksmīgi organizēts. Īpaši man patika nozaru izloze - nebija pārāk viegli, bet vienmēr jau var kaut ko izdomāt. –Mūsu komandā visiem šķita ļoti interesanti. Lai gan no sākuma nezinājām nevienu ideju, bet, diskutējot nonācām pie laba rezultāta,- pēc konkursa noslēguma sacīja Armīns Rēdelis no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.a klases.
Sanita Pāsa
Aktieriem, arī amatierteātru dalībniekiem, nepieciešams nemitīgi uzlabot savas skatuviskās, aktieriskās, vokālās, plastiskās iemaņas, lai pēc tam izrādēs, uzvedumos, pasākumos to varētu pielietot, priecējot savus skatītājus. Kopumā tika aizvadītas deviņas nodarbības, kurās piedalījās vairāk kā 20 dalībnieki no dažādiem Vidzemes amatierteātriem. Ar viņiem strādāja Dailes teātra aktieris Juris Žagars, Cēsu “Mazā teātra” dibinātāja, aktrise Ilze Lieckalniņa, aktrise, runas pedagoģe Zane Daudziņa, Cēsu teātras režisore Edīte Siļķēna, skatuves kustības pedagoģe Rita Lūriņa, vokālais pedagogs Juris Krūze, vizāžiste Laimdota Eliase. Katra nodarbība, katrs pasniedzējs pavēra kādas vēl nezināmas durvis uz skatuvi, tēla veidošanu, sevis izzināšanu un pilnveidošanu. I. Lieckalniņa vadīja aktiermeistarības vingrinājumu nodarbības, liekot vairāk sajust sevi, partnerus, kas izrādē ir ļoti būtisks aspekts. J. Žagars dalījās savā pieredzē, strādājot pie lomas, norādot, ka tēla veidošanā nav mazsvarīgu sīkumu. Z. Daudziņa, mācot skatuves runas prasmes, atklāja arī kā nomierināties pirms izrādēm, kā praktizēt pareizu elpošanu, kā iemācīties valdīt par sevi. E. Siļķēna nodarbībās lika akcentu uz sadarbību, komandas darbošanos, partnerības izkopšanu.
Meistarklases dalībnieki kopā ar aktrisi un runas mākslas pasniedzēju Z. Daudziņu. R. Lūriņa palīdzēja apgūt skatuves kustības prasmes, mācīja atklāt tēlu caur ķermenisko, palīdzēja katram atklāt sava ķermeņa plastiskumu. Cēsu teātris sevi vienmēr pozicionējis kā dziedošs teātris, tāpēc katrā projektā ir vēl papildu vokālās nodarbības, lai tās varētu uzlabot arī citu amatierteātru aktieri. Savukārt, L. Eliase praktiski mācīja veiksmīgu grima pielietojumu un tēla individuālā stila veidošanu. Nodarbības vienmēr paskrēja ātri, un ar nožēlu nācās secināt, ka atkal kārtējais projekts noslēdzies. Šobrīd tiek veikta dalībnieku anketēšana, lai noskaidrotu, kādi bijuši ieguvumi, kādi ieteikumi, bet visi ir atzinuši, ka šī bijusi ļoti vērtīga pieredze, un labprāt turpinātu šādu sevis pilnveidošanu arī turpmāk. Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019 finansiālu atbalstu. Informāciju sagatavoja: Jānis Gabrāns, projekta vadītājs.
Tās ir precīzas zivju kopijas, kas izgatavotas no plastmasas materiāliem un tiek krāsotas zivs dabiskā izskatā. Zivju sugas izvēlētas tā, lai parādītu dažādu zivju grupu pārstāvjus, kam ir atšķirīgas barošanās, uzvedības, kā arī morfoloģiskās īpašības. Projekta ietvaros izgatavota arī magnētiska Burtnieka ezera karte, kura papildināta ar fotogrāfijām no ezeram zīmīgākajām vietām un objektiem. Muzejā apskatāmi arī dažādi praktiski ar zvejniecību un makšķerēšanu saistīti priekšmeti, publikācijas no laikrakstiem u.c. eksponāti, kas galvenokārt saņemti kā dāvinājumi no iedzīvotājiem, makšķerniekiem, zvejniekiem. Interaktīvajā stendā iespējams “doties” virtuālajā tūrē pa Burtnieka ezeru, to apskatot 360 grādu panorāmā. Muzeja ekspozīcija ir ne vien interesants apskates objekts tūristiem, bet arī tiek izmantota dažādu izglītojošu nodarbību satura papildināšanai izglītības iestāžu audzēkņiem. “Ekspozīcija regulāri tiek papildināta, tāpēc ikviens tiek aicināts iesniegt materiālus, kas varētu būt interesanti muzeja apmeklētājiem, piemēram, makšķerēšanas un zvejniecības piederumus, fotogrāfijas, makšķernieku stāstus un citas vēsturiskas liecības par ezera apsaimniekošanu, dabas bagātībām, saimniecisko darbību ezera krastos. Paldies visiem, kuri jau ir atsaukušies aicinājumam un nodevuši muzeja krājumiem interesantus un vērtīgus eksponātus,” stāsta Burtnieka ezera muzeja vadītāja Gunta Daļecka. Burtnieka ezera muzeju apmeklēt var, iepriekš piesakoties pa tālr. 25770008 vai e-pastā: gunta.dalecka PIE burtniekunovads PUNKTS lv Burtnieku ezera muzeja ekspozīcija papildināta Zivju fonda pasākuma “Sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” projekta “Ekspozīcijas “Burtnieka ezera zivis” izveide” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Evija Ozola, Dabas resursu speciāliste
Sanāksmes laikā projekta dalībnieki atskatījās uz līdz šim paveikto, URBACT Itālijas kontaktpunkta eksperts dalījās savā pieredzē ar POP-UP metodes pielietošanu citur pasaulē un sniedza ieteikumus katra projekta partnera darbības plāna precizēšanai. Darba grupās tika pārrunāti šķēršļi, ar kuriem saskārušies katrs no projekta partneriem, un aplūkoti to iespējamie risinājumi. Projekta eksperta vadībā tika analizēta visu projektā iesaistīto partneru paveiktā darba nozīmība un ietekme uz projekta kopējo gaitu, kā arī pārrunātas tālākās darbības. Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji informēja partnerpilsētas par līdz šim sasniegto – POP-UP salona atvēršanu Dārza ielā 10, Alūksnē. Projekta eksperti atzinīgi novērtēja paveikto un ieteica vairāk aktivizēt vietējo darba grupu, lai sekmīgi sasniegtu visus projekta sākumā izvirzītos mērķus. Šī projekta ietvaros Alūksnē pēdējā gada laikā aktivizēta POP–UP kustība, atvērts pirmais salons, kurā pašlaik darbojas divas uzņēmējas. Ir notikusi arī pirmā “Modes bode”, kuras darbībā ievērota POP-UP metode. Pievērsties POP–UP kustībai aicināti gan tukšu telpu īpašnieki, gan esošie vai jaunie uzņēmēji. Alūksnes novada pašvaldība kopā ar Portugāles, Spānijas, Ungārijas, Slovēnijas, Grieķijas, Itālijas pilsētām ir iesaistījusies URBACT programmas projektā “Augoša pilsēta”, kura vadošais partneris ir Vācijas pilsēta Altena. URBACT programmas ietvaros Eiropas pašvaldības veido starptautiskus tīklus savstarpējai pieredzes apmaiņai un labās prakses tālāknodošanai, kas veicina to teritoriju attīstību un izaugsmi pozitīvu izmaiņu virzienā. Programmas mērķis ir nodot un pielāgot URBACT Labās prakses apbalvojumu saņēmušo Eiropas pilsētu pieredzi citām Eiropas pilsētām. – POP-UP aktivitātēs ir aicināts iesaistīties ikviens. Tas ir lielisks veids, kā pārbaudīt jauna veikala atrašanās vietas veiksmīgumu, pirms ieguldīt naudu pastāvīgu telpu izveidē, līdz ar to POP-UP var iesaistīties gan esošie uzņēmēji, gan jauni, kuri veiksmes gadījumā savu biznesu var turpināt arī vēlāk, - saka projekta vadītāja Kristīne Lāce.
Sagatavoja: Sanita PĀSA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26456644 sanita.pasa PIE aluksne PUNKTS lv Pirmdien, 9. decembrī, Alūksnes novada dome ārkārtas sēdē amatā iecēla pagastu pārvalžu vadītājus, kas amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. janvāra, un atbrīvoja no amata esošos pārvalžu vadītājus. Pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma SIA “ALGAR” šogad veica pašvaldības funkciju auditu, kā rezultātā no 1. janvāra vairākās pašvaldības iestādēs, Administrācijas nodaļās un pagastu pārvaldēs būs strukturālas izmaiņas. Par to Alūksnes novada dome pieņēma lēmumu 28. novembra sēdē. Viena no būtiskākajām izmaiņām pagastu pārvalžu struktūrā saistīta ar to, ka no 1. janvāra katrā no Alūksnes novada 15 pagastu pārvaldēm būs vadītāja amata vieta. Jāatgādina, ka Alūksnes novada dome 2010. gadā lēma par izmaiņām pagastu pārvalžu struktūrā, kad 15 pagastu pārvalžu vadītāju amata vietu vietā izveidoja sešas pārvalžu vadītāju amata vietas ar vienu vadītāju uz divām vai trim pārvaldēm. Saskaņā ar Darba likumu reorganizācija nav pamats darba attiecību izbeigšanai, tādēļ pagastu pārvalžu vadītāju amata vietām virzītas personas, kas jau ir darba attiecībās ar pašvaldību, taču kuru amata vietas skar domes 28. novembrī pieņemtais lēmums par izmaiņām pagastu pārvalžu struktūrās. Tie ir līdzšinējie pārvalžu vadītāji, kā arī teritorijas attīstības speciālisti un lietveži, kuru amata vietas no 1. janvāra būs likvidētas. Vērtējot pretendentus vakantajām pārvalžu vadītāju amata vietām, tika analizēta viņu izglītība, pieredze pašvaldības darbā, kā arī papildu iegūtā izglītība. Pārvalžu vadītāju amata vietas ieņems pieci no sešiem līdzšinējiem pārvalžu vadītājiem: Alsviķu pagastu vadīs Ingrīda Sniedze, Jaunannas pagastu – Vēsma Čugunova, Mālupes pagastu – Iveta Priede, Pededzes pagastu – Daiga Vītola, Ziemera pagastu – Iveta Vārtukapteine. Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvalžu vadītāja Inta Cinglere izvēlējusies neturpināt darbu pašvaldībā. No 1. janvāra Jaunalūksnes pagasta pārvaldi vadīs pašreizējais Mārkalnes un Pededzes pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciālists Viesturs Zaķis, Annas pagasta pārvaldi – līdzšinējā Annas, Jaunannas un Kalncempju pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste Vija Zaķe, savukārt Jaunlaicenes pagasta pārvaldi – pašreizējā Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagasta pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste Aiga Mūrniece. Malienas pagasta pārvaldi vadīs līdzšinējā Malienas pagasta pārvaldes sekretāre Svetlana Prenka-Mihailova, Ilzenes pagasta pārvaldi – pašreizējā Ilzenes pagasta pārvaldes lietvede Rudīte Pehlaka, Liepnas pagasta pārvaldi – pašreizējā Liepnas pagasta pārvaldes lietvedības sekretāre Ilze Paia, Mārkalnes pagasta pārvaldi – pašreizējā Mārkalnes pagasta pārvaldes sekretāre Iveta Driņina, Zeltiņu pagasta pārvaldi – līdzšinējā Zeltiņu pagasta pārvaldes lietvede Elita Laiva, savukārt Kalncempju pagasta pārvaldi – līdzšinējā Jaunannas tautas nama vadītāja Iveta Baltā-Vanaga. Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja amatam šobrīd neviens nav piekritis, tādēļ pašvaldība izsludinās pretendentu pieteikšanos šim amatam. Domes ārkārtas sēdē, kurā lēma par pārvalžu vadītāju apstiprināšanu amatos, piedalījās 10 deputāti. Visi jaunie pārvalžu vadītāji tika iecelti amatā ar vienbalsīgu deputātu balsojumu. Pēc lēmumu pieņemšanas Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova pateicās līdzšinējiem pagastu pārvalžu vadītājiem par ieguldīto darbu un uzsvēra, ka izmaiņas pārvalžu struktūrā nenozīmē, ka kāds slikti strādājis. - Jau kopš iepriekšējās pagastu pārvalžu struktūras reformas ir bijušas sarunas par to, ka vajag spert soli atpakaļ un atgriezt vadītāju katrā pagasta pārvaldē. Arī auditore, kas veica pašvaldības funkciju auditu, uz to pašvaldību ir rosinājusi. Lai izdodas saliedēt savas iestādes, komandu un iedzīvotājus, - amatā ieceltajiem pārvalžu vadītājiem sacīja Janīna Čugunova. Līdzšinējiem pārvalžu vadītājiem pateicās un amatos apstiprinātajiem jaunajiem vadītājiem veiksmi vēlēja arī domes vadība. Tā domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins uzsvēra, ka iegūtais skaitliski maksimālais deputātu atbalsts apliecina uzticēšanos pārvalžu vadītājiem, savukārt priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers viņus aicināja stiprināt sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem pagastos.
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Šobrīd projekta “Vidzeme iekļauj” sniegtās iespējas izmantojuši 16 cēsinieki ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz šim visaktīvāk apmeklētas individuālās konsultācijas pie fizioterapeita. Lienīte, kura izmantojusi projekta iespējas, stāsta: “Ļoti patīk vingrošana “Aurā”. Nevaru sagaidīt uztura speciālista konsultācijas, jo grūti ar svaru un cukura diabētu. Kādreiz Rīgā gāju uz dejošanu (deju un kustību terapija), gribētu arī tādu apmeklēt.”
Cēsu novada Sociālā dienesta darbinieki novērojuši, ka pēc pakalpojumu saņemšanas uzlabojusies klientu fiziskā un emocionālā pašsajūta, mazinājusies trauksme, spastikas un lēkmes. Tomēr, šobrīd pieejamo pakalpojumu klāsts ir nepietiekams, tāpēc Cēsu novada pašvaldība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu plāno veidot trīs jaunus pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem- grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas. Šie pakalpojumi būs liels atbalsts ģimenēm, kuras šobrīd rūpējas par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojumi nodrošinās nepieciešamo atbalstu, sociālo un darba prasmju attīstīšanu, kā arī veicinās iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir saņēmuši 22 cēsinieki, izvēloties tādus pakalpojumus, kā deju un kustību terapiju, Montessori nodarbības, Tomatis terapiju, reitterapiju, ergoterapeita konsultācijas, ārstniecisko masāžu, silto smilšu terapiju, TheraSuit terapiju, neirologa konsultācijas u.c. pakalpojumus. Ar pārdomām par dalību projektā dalās mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem no Cēsīm: “Vislielākais ieguvums, esot šajā projektā, gan man ar vīru, gan dēlam bija individuālā atbalsta plāna izstrādāšana projekta pašā sākumā. Speciālisti, kuri vērtēja bērna spējas, prasmes un vajadzības, mums parādīja, ka dēls var daudz vairāk, nekā mēs domājām. Šīs “skats no malas” iedrošināja un bija vajadzīgs. Arī par sociālā dienesta darbinieci, kura ir “piesaistīta” mūsu ģimenei varu teikt visu to labāko. Svetlana vienmēr cenšas mūs par visu informēt un ir atsaucīga, ja rodas kādi jautājumi.” Projekta ietvaros, bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību, pieejams arī sociālās aprūpes pakalpojums, šo pakalpojumu saņēmuši četri bērni no Cēsu novada pašvaldības, savukārt atbalstu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem izmantojuši astoņi vecāki, kuri apmeklējuši fizioterapeitu un rehabilitologu.
Cēsis ir viena no pašvaldībām Vidzemē, kura deinstitucionalizācijas projekta ietvaros veidos īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu “Atelpas brīdis”. Šīs pakalpojums dos iespēju “ievilkt elpu” tiem vecākiem, kuru bērnam ir noteikta īpašās kopšanas nepieciešamība un speciālistu uzraudzība. Kā arī, Cēsīs tiks veidots dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs, lai uzlabotu vai uzturētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāti. Cēsu novada Sociālā dienesta darbinieki aicina vērsties Sociālajā dienestā to bērnu vecākus, kuru bērniem projekta ietvaros tika izstrādāts individuālais atbalsta plāns, kā arī cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kuri piekrituši piedalīties projektā “Vidzeme iekļauj”, bet vēl nav saņēmuši pakalpojumus. Saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu un pakalpojumu “Atelpas brīdis” var arī tie bērni, kuri nepiedalās deinstitucionalizācijas projektā, bet bērnam ir izsniegts VDEĀK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību. Vairāk informācijas: ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Līdz 13. janvārim vidzemnieki var nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, kurus vajadzētu finansēt 2020. gadā. Sabiedrības balsojumā paustais viedoklis tiks ņemts vērā, izvirzot Vidzemes kultūras programmas 2020 prioritātes, kā arī organizējot citas kultūras jomas aktivitātes Vidzemē. Jau trīspadsmito gadu Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt “Valsts kultūrkapitāla fonds” (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. Līdz šim prioritātes izvirzītas, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, aktuālajiem pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem, kā arī 12 gadu laikā gūto pieredzi, īstenojot kultūras programmu Vidzemē. Šobrīd, priekšplānā izvirzot tieši vidzemnieku intereses, Vidzemes plānošanas reģions atvērtās konsultācijās ar sabiedrību vēlas uzzināt iedzīvotāju viedokli par būtiskākajiem virzieniem, ko iekļaut kultūras programmā. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā jaunas un nozarē aktuālas prioritātes. Ikviens vidzemnieks aicināts izteikt viedokli par to, kāda veida kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem VKKF piešķirtais finansējums Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu īstenošanai. Aptaujas anketa pieejama: https://bit.ly/2sgCve3 Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva atzīmē: “Pēdējos gados ievērojami pieaudzis ne tikai projektu pieteicēju skaits un apjoms, bet arī projektu kvalitāte. Organizējam interesentiem izglītojošus seminārus, kur dalībnieku skaits ir ievērojams.” Pērn konkursam bija pieteikts 131 projekts par kopējo summu 479 354,93 eiro, atbalstīti tika 58 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 85 500,00 eiro apmērā. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas ietvaros tika īstenoti 339 dažādi pasākumi ar vairāk nekā 40 000 apmeklētāju, izdotas grāmatas, pastkaršu komplekti, animācijas filma un citi materiāli. Vairāk par Vidzemes kultūras programmu: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma Ar sabiedrības aptaujā apkopoto informāciju varēs iepazīties janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – www.vidzeme.lv. Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv
Jaunatnes sporta laureātus un trenerus ar Valmieras izaugsmes medaļām sveica Valmieras Bērnu sporta skolas direktore Līga Dzene, izsakot pateicību ikvienam, kurš sniedz atbalstu sporta attīstībai Valmierā, sākot ar sporta infrastruktūras pilnveidošanu, sporta pieejamības nodrošināšanu, sporta iekļaušanu izglītības procesā, kā arī jauno sportistu līdzsvarotu, vispusīgu attīstību. “Paldies jauniešiem, viņu vecākiem, skolotājiem, treneriem, sporta veselības speciālistiem, atbalsta personālam, kā arī sporta entuziastiem un atbalstītājiem. Mēs visi strādājam vienam mērķim, lai dotu iespēju jauniešiem sevi pierādīt sportā, kā arī dotu pamatu turpmākajai sporta karjeras attīstībai.” “Jūsu entuziasms un mērķtiecība, pārliecība par saviem spēkiem un cīņā gūtie sasniegumi iedvesmo ne vien jūs pašus, jūsu konkurentus, jūsu klases un skolas biedrus, bet ikvienu, kurš seko līdz sportam. Sportā rezultāti ir smaga un ilgstoša darba rezultāts, tādēļ paldies jaunajiem sportistiem un viņu treneriem, kuri ļauj mums just līdzi, pārdzīvot un priecāties, izjust lepnumu par mūsu jauniešiem un Valmieru kopumā,” sveicot jauniešus, uzsvēra Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Lai iedvesmotu jauniešus vēl augstāku mērķu izvirzīšanai, pasākumā kā īpašie viesi piedalījās arī jauniešu sporta un kultūras kustības “Ghetto Games” aizsācējs Raimonds Elbakjans un basketbolists Haralds Kārlis. Sporta entuziasti pastāstīja par savu ceļu sportā, galvenajiem izaicinājumiem un pārbaudījumiem, ar ko nākas saskarties un kas jāpārvar, lai gūtu panākumus kā sportā, tā sporta kustības veidošanā. Pasākumā kopumā tika sveikti 118 sportisti, tai skaitā 29 izlases dalībnieki, kuri uzrādījuši augstus rezultātus un pārstāvējuši Valmieru starptautiska mēroga sacensībās, iegūstot godalgotas vietas. Tāpat sveikti tika arī 30 sporta treneri. Godalgas tika pasniegtas 11 dažādos sporta veidos: airēšanas slalomā, badmintonā, BMX riteņbraukšanā, basketbolā, futbolā, golfā, karatē, orientēšanās sportā, peldēšanā, smagatlētikā un vieglatlētikā. Apbalvoto sportistu saraksts pieejams šeit: http://ejuz.lv/69hl Jāpiemin, ka Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojuma rakstus “Par sportiskiem sasniegumiem” izglītības iestādēs saņems vēl 177 jaunieši un 19 treneri. Pasākuma laikā jaunos sportistus ar priekšnesumiem pārsteidza akrobātikas un deju grupa "Streetwarriors", DJ All-Viss, kā arī perkusionists Einārs Latiševs. Informāciju sagatavoja:
“Somija kā ES Padomes prezidējošā valsts izvirzījusi mērķi nostiprināt ES globālās līderes statusu klimata rīcības jomā. Cilvēka darbības rezultātā līdz pat miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izmiršana tuvāko gadu desmitu laikā. Bioloģiskā daudzveidība patlaban izzūd desmitiem vai pat simtiem reižu ātrāk nekā vidēji pēdējo 10 miljonu gadu laikā. Mēs ceram, ka izstāde palīdzēs pievērst uzmanību šai satraucošajai parādībai, un atgādinās mums, ka nepieciešams rīkoties jau šodien,” Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra. Izstādes kurators Marku Valkonens nolēmis sapulcināt vienkop trīs augsti meistarīgus un savdabīgus somu māksliniekus – Samuli Heimonenu, Anti Tantu un Heiki Ilenenu, kuru jaunrades tematikā, attieksmē pret dzīvību un dabu iespējams saskatīt daudz kopīga. Būtiskas ir tieši vērā ņemamās stilistiskās un konceptuālās atšķirības tajā, kā šie mākslinieki realizē savu skatījumu. Izstādē “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens” Koncertzālē “Cēsis” būs skatāmi šo trīs meistaru darbi, kas tādā kombinācijā eksponēti pirmo reizi. Tagad, kad mēs apzināmies, kādas globāla mēroga problēmas ar savu rīcību izraisījusi veiksmīgākā no šīs planētas sugām ‒ Homo sapiens, mūsu acis kļuvušas redzīgākas un iemācījušās paraudzīties uz pasauli no jauniem skatu punktiem; esam bijuši spiesti saprast, cik ļoti savā starpā saistīts viss dzīvais uz Zemes. Mēs nedrīkstam turpināt savu eksistenci kā nevērīgi dabas izmantotāji, kas par to domā tikai kā par enerģijas un uztura avotu, kā par mūsu patikas vai naida objektu – savu ideju pamato izstādes kurators M. Valkonens.
Publicitātes fotogrāfija. Vilks. Šim dzīvniekam ir daudz kopīga ar mums. Vilks ir gaļēdājs, tāpat, kā vēl joprojām lielākā daļa no mums. Vilks rūpējas par saviem pēcnācējiem tāpat, kā cilvēks. Vilks ir ļoti sabiedriska būtne un organizē savu kolektīvo darbību tikpat rūpīgi kā ‒ parasti, bet ne vienmēr ‒ to darām mēs, cilvēki. Samuli Heimonena darbos mēs arī sastopamies ar vilku. Līdzās - mākslinieka neoromantisko ainavu plašumi, kurās raugoties noreibst galva no apziņas, ka esi daļa no šīs paradīzei līdzīgās pasaules. Bizons. Tas ir zālēdājs, par kādu daudzi no mums tiecas kļūt ‒ lai gan ne vienmēr veiksmīgi. Bizons ir arī bara dzīvnieks ‒ pretēji tam, ko par sevi apgalvojam mēs, uzstājot, ka esam indivīdi, kas vienmēr klausa tikai paši savam izcilajam saprātam. Taču bizonā saskatāma arī spēcīga cilvēciskā dimensija. Par to runā Ziemeļamerikas indiāņu sarežģītā mitoloģija, kurā šis dzīvnieks nav vienkāršs Zemes iedzīvotājs. Heiki Ilenena spēcīgie darbi, kuru centrālais tēls ir šis cēlais dzīvnieks, ļauj uztvert bizonus kā mūsu brāļus un māsas ‒ vai vēl vairāk, dievišķas parādības. Homo sapiens, šis pašieceltais dabas pavēlnieks un unikālas apziņas īpašnieks, savā nesenajā vēsturē padarījis mūsu planētu tik lielisku, taču vienlaikus arī tik neaizsargātu, ka mums nepieciešama pazemīgāka attieksme pret savu lomu pasaulē. Anti Tantu mums atgādina, ka esam daļa no dabas un savu šīs zemes klejojumu noslēgumā mums vajadzētu būt laimīgiem par iespēju pabarot kādu koku. Mākslinieka lielās grafikas var likties samērā melanholiskas, pat drūmas, un priecīgie brīži, ko viņš parāda, šķiet, aizsteidzas kā viena īsa sekunde. Un tomēr viņa darbos ir arī mierinājums, spēks un attīstība ‒ vienmēr attēlota nevainojamos kontrastos un struktūrā. “Tā kā esam Somijas uzņēmums, kas darbību Latvijā uzsācis 2018. gadā, esam pagodināti, ka Somijas institūts mūs aicinājis iesaistīties izstādes “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens” tapšanā. Izstādes tēma – klimata pārmaiņas – ir ļoti nozīmīga, un sabiedrība vairs nevar klusēt par vides problēmām. Mūsu uzņēmums ir nolēmis līdz 2024. gadam samazināt CO2 izmešus no atmosfēras par 200 000 tonnām, kļūstot par daļu no risinājuma, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām,” Adven grupas izpilddirektors Jyrki Vainionpää. Izstādes “Uz vienas planētas” ietvaros pie koncertzāles tiks izvietotas liela izmēra ledus skulptūras, kas atspoguļo izstādes centrālos tēlus – vilku, bizonu un cilvēku. Izvēlētais materiāls – ledus, ir simbolisks. Ledus, pakļauts nokrišņiem un mainīgajām gaisa temperatūrām, nav pastāvīgs. Tas kūst. Līdzīgi kā lielie ledāji, kas klimata izmaiņu rezultātā pēc tūkstošiem gadu ilga mūžīgā sasaluma kūst un ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku pasauli. “Neste ik dienu meklē veidus, kā palielināt pozitīvo vides pēdas nospiedumu saistībā ar klimatu ietekmējošām emisijām un mēs atbalstām aprites ekonomikas izveidi, lai mūsu bērniem atstātu tīrāku un zaļāku planētu. Neste piedāvā inovatīvus degvielas risinājumus transportā un aviācijā, veic plastmasas un citu resursu otrreizējo pārstrādi, un aicina ikvienu iesaistīties dabas saudzēšanā mainot ikdienas paradumus un “atgriezties” pilnvērtīgā dzīvē uz vienīgās planētas, kas mums ir jeb “A Planētas”, jo “B Planētas” mums vienkārši nav. Mēs ticam, ka katrs solis pretī “zaļākai” ikdienai ir nozīmīgs un ceram, ka ikviena videi draudzīga ideja iedvesmos nākamo,” stāsta Armands Beiziķis, Neste Latvija valdes priekšsēdētājs. Izstādi atbalsta Somijas vēstniecība Latvijā, Somijas Institūts Igaunijā, SIA Adven un SIA Neste Latvija.
Mediju kontaktiem:
““Gadsimti spēlējas” – tas ļauj izpausties esošajiem un topošajiem mūziķiem. Kādam labāk patīk renesanses laika skaņdarbi, citam – džezs. Tā būs saspēle arī ar skatītājiem. Viena gadsimta slieksni nākamgad pārkāps arī skola. Jubilejas gadu sāksim īstā dzimšanas dienas noskaņā – ar festivālu. Izbaudīsim mūzikas svētkus Valmierā!” aicina Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. Festivāla laikā mūzikas gardēži aicināti uz trim koncertiem. 17.janvārī plkst.18.00 Valmieras 5.vidusskolā skanēs koncerts “Pjacollas un Baha kontrapunkts”. Ansambļa “Tangoriginales” – Marks Viļenskis (čells), Savva Zihs (akordeons) un Andris Veinbergs (kontrabass) – sagatavotajā programmā skanēs divu dažādu laikmetu un stilistikas mūzika – atšķirīga un vienlaikus līdzīga. Zināms, ka tango meistars Astors Pjacolla savā daiļradē iedvesmojies no baroka dižgara Johana Sebastiāna Baha, un paralēles šo divu talantu skaņumākslā aizrautīgi meklē ansamblis “Tangoriginales”. 2014. gadā dibinātā ansambļa mūziķi ir starptautisku konkursu laureāti. Viņiem tuvs ir tango un džeza tradīcijās sakņots repertuārs, kurā dziļa emocionalitāte savijas ar nospriegotu dramatismu un spirdzinošu brīvības sajūtu. 18.janvārī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā uzstāsies kvartets “Perpetuum Ritmico”: sitaminstrumentu meistari Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Ernests Mediņš un Mikus Bāliņš. 2014. gadā dibinātais “Perpetuum Ritmico” ir vienīgais pastāvīgi koncertējošais sitaminstrumentu ansamblis Latvijā. Mūziķi meistarību kaldinājuši gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņu priekšnesumos saklausāmas dažādas stilistikās iezīmes, sākot no tautas mūzikas un populārās mūzikas stilu ietekmes, līdz pat avangardam. Būtisks ir plašais pielietoto sitaminstrumentu klāsts, kas klausītājus ieved bezgalīgā skaņu, tembru un noskaņu pasaulē. “Perpetuum Ritmico” jaunā koncertprogramma ir ilgi lolots mūziķu sapnis izzināt un iztēloties, kā varētu būt skanējusi pirms vairākiem gadsimtiem rakstītā klasikas dižgaru mūzika, ja tolaik jau būtu bijuši pieejami tik attīstīti sitaminstrumenti kā mūsdienās. Jaunu noskaņu iegūst zināmi skaņdarbi, tostarp Bēthovena “Mēnesnīcas sonāte” un Vivaldi “Gadalaiki”, arī Rimska-Korsakova “Kamenes lidojums” un lappuses no Šopēna, Mocarta, Sensānsa un daudzu citu skaņražu opusiem. Festivāla noslēgumā, 19.janvārī plkst.14.00, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā skanēs ērģelmūzikas koncerts “Svētku fanfaras”. Uzstāsies Ilze Reine (ērģeles), Jānis Porietis (trompete), Jenss Emīls Holms (Jens Emil Holm, trompete), Kārlis Rērihs (mežrags), Artūrs Bērziņš (trombons) un Roberts Brants (tuba). Metāla pūšaminstrumentu kvintets Jāņa Porieša vadībā un ērģelniece Ilze Reine raksturo koncertprogrammu: “Kur ir orķestris, tur vienmēr ir svētki. Klausītājus brīžiem pārsteigsim kā teju divi orķestri. Metāla pūšaminstrumentu spožums ir brīnumains un neikdienišķs. Apvienojumā ar ērģeļu stabuļu bagātīgajiem tembriem krāšņā un kuplā kopskaņa iegūs papildu dimensijas un spēku.” Daudzveidīgs ir arī repertuārs – no barokāla svinīguma līdz mūsdienu komponistu skaņumākslai. Līdz ar monumentālo Johana Sebastiana Baha mūziku skan Džovanni Gabrieli liriskā kancona, Romualda Jermaka gavilējošās miniatūras un Renātes Stivriņas “BACH fantāzija”, Oskara Šepska Ozianna un Maijas Einfeldes Sanctus, arī Karstena Klompa spožās fanfāras un virkne vēl citu iespaidīgu opusu. Savukārt, lai uzzinātu vairāk par Valmierā dzimušo izcilo komponistu Jāzepu Vītolu, kurš devis būtisku ieguldījumu Valmieras Mūzikas skolas tapšanā, aicinām 15.janvārī plkst.14.00 Valmieras 5.vidusskolā apmeklēt viktorīnu. Izmantojot dažādus spēles elementus, lai interesanti ir arī skatītājiem, Vidzemes mūzikas skolu komandas sacentīsies erudīcijā, atklājot dažādus faktus par komponistu. Viktorīna Ziemas mūzikas festivālā pirmo reizi norisinājās pirms diviem gadiem. Pērn to rīkoja Smiltenes Mūzikas skola. Smiltenē iegūstot pirmo vietu, organizatoru gods atgriezies pie Valmieras Mūzikas skolas. Pārsteigumiem bagāts solās būt Valmieras Mūzikas skolas pedagogu koncerts 16.janvārī plkst. 18.00 Valmieras 5.vidusskolā. “Festivālā šī būs pirmā reize, kad uzstāsies tikai pedagogi. Protams, tas mums ir izaicinājums, jo lielākoties pedagogi ir līdzjutēju rindās, kad uzstājas viņu audzēkņi. Jau tagad pedagogu apvienības rosās, lai iepriecinātu un ielīksmotu klausītājus,” stāsta I.Sudraba. Jau ierasts, ka Ziemas mūzikas festivālā skan koncerts-maratons. Tas notiks 18.janvārī no plkst.10.00 līdz 17.00 Valmieras Kultūras centrā. Skaņdarbus būs sagatavojuši Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi, pedagogi un draugi no citām mūzikas skolām, savukārt ar nedaudz plašāku programmu apmēram pusstundas garumā uzstāsies ciemiņi no Lietuvas un Igaunijas. Programma būs skatāma skolas mājaslapā vms.valmiera.lv. Interesenti aicināti apmeklēt visu koncertu-maratonu vai izvēlēties sev vēlamo laiku. Mākslinieki nav ierobežoti skaņdarbu izvēlē, turklāt būs iespēja baudīt gan solo uzstāšanos, gan grupu un ansambļu priekšnesumus, skanēs instrumentālā mūzika, dziedājumi, arī žanru ziņā programma būs daudzveidīga. Aicinām 2020.gadu sākt, izbaudot mūzikas svētkus Valmierā! Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla organizatori ir Valmieras Mūzikas skola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Kultūras centru un Valmieras 5.vidusskolu. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja:
Tā kā transportlīdzeklis ar hibrīdpiedziņu bremzēšanas laikā reģenerē enerģiju un veic akumulatoru uzlādi, tas ir piemērots pilsētas maršrutiem, kur bieži jāpiestāj pieturvietās un krustojumos. Uzsākot braukšanu, elektrodzinēja piedziņai tiek izmantota saražotā enerģija, kas savukārt ļauj noteiktu laiku braukt ar izslēgtu dzinēju. Tādējādi tiek taupīta degviela, sasniedzot, kā uzrādīja testa braucieni, pat 30 procentu degvielas ietaupījumu, kā arī samazinājās izmešu daudzums. Pašuzlādes dīzeļa – elektriskajiem hibrīdautobusiem nav ierobežots veicamais attālums un nav nepieciešama elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra. “Esam lepni kopā ar Valmieras pilsētas pašvaldību īstenot šo projektu un pilsētas satiksmē ieviest videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Autobusi Valmieras ielās, pārvadājot pasažierus, kursē pat līdz 13 stundām dienā, tādējādi būsim spēruši lielu soli, rūpējoties ne tikai par pasažieru ērtībām, bet apkārtējās vides saudzēšanu un saglabāšanu. Tie ir arī mūsu uzņēmuma mērķi būt sociāli atbildīgiem un kvalitāti nodrošināt, ņemot vērā notiekošo pasaulē gan rūpēs par vidi, gan jaunāko tehnoloģiju izmantošanā,” stāsta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VTU VALMIERA” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Lēmums izvēlēties hibrīdautobusus pieņemts, izvērtējot Valmieras pilsētas maršrutu tīklu, reisu garumus, ņemot vērā arī klimatiskos apstākļus, kā arī iespējas nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju Valmierā. Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas EUR 2835000 apmērā, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums EUR 1906322 apmērā. Autobusu iegāde tiek īstenota Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Videi draudzīga sabiedriskā transporta iegāde Valmieras pilsētai” (vienošanās Nr.4.5.1.2/17/I/006) ietvaros. Informāciju sagatavoja:
Vairāk informācijas par Valmieras koprades darbnīcu: developvalmiera.lv un valmiera.lv. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.
Vairāk informācijas:
Tehnoloģijas sportā Viens no finansējuma saņēmējiem šogad ir Valmieras uzņēmums SIA “EchoTech”. Atbalsts ļāvis izstrādāt dizainu uzņēmuma veidotai sportistu monitoringa sistēmai “EchoSports”. Risinājumu, kas ļauj detalizēti analizēt sportistu veiktspēju iekštelpās, uzņēmums attīstījis četru gadu laikā. Par projekta īstenošanu programmā “Zīle” stāsta SIA “EcoTech” pārstāvji Kaspars Urbāns un Māris Dreija: “Mūsu izstrādātā sistēma šobrīd jau pāraug sporta pārvaldības rīkā, nodrošinot iespēju organizācijai vienkopus redzēt visu sportistu treniņdatus (cik daudz tie trenējas un skrien, kāds ir pulss, ātrums u.c.), kā arī iegūt video analīzi no treniņiem vai spēlēm. Šāda sistēma būtiski atvieglo trenera darbu un uzlabo sportistu veiktspēju. Tiek domāts par vieglu un ērtu tās lietošanu; lai uzsāktu video ierakstīšanu sporta hallē, nepieciešams tikai interneta pieslēgums un telefons.” Kaspars Urbāns atzīst, ka “Zīles” atbalsts ļāvis attīstīt produkta vizuālo risinājumu daudz ātrāk, nekā to būtu paveikuši paši. “Projektā esam sadarbojušies ar lieliskiem dizaineriem, kas izveidojuši lietotājam pievilcīgu un ērtu dizainu mūsu portālam. Šobrīd noris arī darbs pie mobilās aplikācijas un mājaslapas dizaina izstrādes,” norāda Kaspars Urbāns. Ar uzņēmuma risinājumu “EchoSports” Latvijā šobrīd pilnībā aprīkotas divas zāles, proti, Kocēnu sporta nams un sporta manēža Liepājā. Šī sadarbība ļauj pastāvīgi testēt risinājuma efektivitāti, tāpat notiek regulāra sadarbība ar citiem partneriem. “Tuvākajā laikā plānojam uzsākt sava produkta pārdošanu, domājot galvenokārt par ārvalstu tirgiem. Septembrī ieguvām uzvaru Lietuvas Kauņas basketbola kluba “Žalgiris” organizētajā hakatonā. Vēlamies īstenot sadarbību ar šo klubu, kas ļautu mūsu risinājumu padarīt atpazīstamāku gan Baltijas, gan Eiropas tirgos”, piebilst Māris Dreija. Sniega tehnika kūdras vākšanai Programmas “Zīle” atbalsts piešķirts arī SIA “Sniega Tehnika” projektam “Inovācijas papildinājuma izstrāde II paaudzes kūdras harvesteram”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Laizāns norāda, ka par atbalsta programmu “Zīle” uzzinājis pasākumā “Pēcpusdiena ar mēru” un nolēmis pieteikties. “Zīles” finansējums ļāvis uzņēmumam veiksmīgāk īstenot jau uzsāktas iestrādes. “Pēc klienta pasūtījuma esam sākuši darbu pie kūdras vācēja izstrādes, par bāzi izmantojot sniega traktoru. Sākotnēji plānojām kūdras vācēju veidot pēc paraugiem, kas jau ir pieejami tirgū, taču procesā sapratām, ka ir nepieciešami inovatīvi papildinājumi. “Zīles” projekta apstiprināšana deva iespēju ieviest nepieciešamos jauninājumus,” stāsta Vilnis Laizāns. Ar “Zīles” atbalstu projektēta un tiek izstrādāta transportera lenta, kas ērti ļauj izkraut kūdru no kūdras savācēja. “Atbalsta programma veicinājusi arī ciešāku sadarbību ar Kocēnu novadā esošo metālapstrādes uzņēmumu SIA “LatMet”, kas ārpakalpojumā izstrādā mūsu ieceri,” akcentē Vilnis Laizāns. Uzņēmuma “Sniega Tehnika” darbība sākotnēji bijusi sezonāla, nodrošinot slēpošanas kalnu, biatlona trašu speciālās tehnikas tirdzniecību, servisu un nomu, taču, meklējot papildu iespējas, atklāts, ka sniega traktorus, aprīkojot ar savām iekārtām, izmanto arī kūdras ieguves vietas, kā arī ogļu termināļi putekļu reducēšanai. Desmit gadu laikā uzņēmums attīstījies un strādā visu gadu, sniedzot pakalpojumus Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijā. CO2 mērīšanas iekārta “Maple” iekaros jaunus tirgus “Zīles” atbalstu šogad saņēmis arī SIA “GDOG” projekts “Maple CO2 monitora pārdošanas veicināšanas pasākumi”. Kopš 2016. gada uzņēmums trīs cilvēku komandā izveidojis CO2 mērīšanas iekārtu “Maple” un strādā, lai to virzītu pasaules tirgos. “Projektā īstenojām daudz aktivitāšu. Piedalījāmies izstādēs “iNovouss” un “Comfort Home”. Izvietojot produkciju vairākos e-veikalos, uzņēmuma portālā co2maple.com un trīspadsmit “Baltic Data” veikalos, palielinājām pārdošanas apjomus. Izglītojāmies par sociālo tīklu lietošanu un mārketinga kampaņu veidošanu tajos. Projekts deva iespēju arī izstrādāt reklāmas materiālus un organizēt reklāmas kampaņas. Šobrīd plānojam dalību “BNI Latvia”, kas ir pasaules vadošā biznesa tīklošanās un ieteikumu organizācija. Īstenojot projektu, esam identificējuši jaunas mērķa grupas, kā arī radījuši jaunus produktu un pakalpojumu veidus”, norāda uzņēmuma vadītājs Uldis Reņģe. Darba procesu optimizācija Šogad viens no atbalsta saņēmējiem ir metālapstrādes uzņēmums SIA “Daupro”, īstenojot projektu “Vadības un pārdošanas procesu datorizētas sistēmas izstrāde iekšējo un pārdošanas procesu optimizācijai”. Par projekta īstenošanu programmā “Zīle” stāsta SIA “Daupro” valdes priekšsēdētājs Igors Zinkevičs. ““Zīles” finansējums ļāvis mums ieviest digitālu darba laika uzskaites un tāmēšanas sistēmu, lai optimizētu un padarītu daudz efektīvāku darba procesu. Par šādu risinājumu tika domāts jau ilgāku laiku, un, kā tika izsludināta “Zīles” otrā kārta, pieteicāmies, lai to īstenotu. Nebijām gaidījuši, ka ieviest šādas inovācijas uzņēmumā varētu būt tik viegli. Projekta īstenošanā sadarbojāmies ar Valmieras uzņēmumu SIA “Muuv”, kas pēc mūsu vēlmēm izstrādāja projektu”, norāda I. Zinkevičs Uzņēmums dažu gadu laikā izaudzis līdz 14 cilvēku lielam kolektīvam un jau no pašiem pirmsākumiem tā darbība tiek īstenota Kocēnu novadā. “Šobrīd mūsu lielākie klienti ir būvuzņēmumi, kam izstrādājam dažādus pasūtījumus, sākot no margām, kāpnēm, platformām līdz nelielām metāla konstrukcijām, nodrošinot pilnīgu objektu būvniecību. Aktīvi strādājam arī pie ārvalstu tirgu apguves; iepriekšējā gadā iesaistījāmies programmā “Export Express”, kā rezultātā esam uzsākuši veiksmīgu sadarbību ar kompāniju Zviedrijā”, piebilst I. Zinkevičs. Jauns risinājums ražošanas uzņēmumiem Programmas “Zīle” finansējums piešķirts arī SIA “Baltijas Industriālais serviss” projektam “Digitalizācijas risinājums ražošanas uzņēmumiem”. Uzņēmuma pārstāvis Alvis Sokolovs stāsta, ka projekta ideja radusies sadarbībā ar Zviedrijas partneriem, kas šobrīd ir arī uzņēmuma klienti. “’Pateicoties “Zīles” atbalstam, varējām daudz straujāk virzīt ideju par digitāla risinājuma ražošanas uzņēmumiem izstrādi, kā ietvaros izveidojām ne tikai prototipu, bet arī notestējām un pilnībā aprīkojām testa-vides uzņēmumu SIA “Baltma””, akcentē A. Sokolovs. Risinājums dod iespēju digitālā veidā uzkrāt, vizualizēt un ātri iegūt dažādus ar ražošanas procesiem saistītus datus, kā, piemēram, iekārtu vai darbināmo mašīnu statusu – ieslēgta, izslēgta, stāvokli – avārijas vai darbojas, patērēto laiku, ražojot kādu produktu u.c. Iegūtā statistika ļauj analizēt, cik optimāli veikta preces vai produkta ražošana, tādējādi veiksmīgāk plānojot uzņēmuma turpmāko izaugsmi. “Risinājumu cenšamies padarīt vairāk pieejamu maziem un vidējiem ražošanas uzņēmumiem. Esam ceļā uz to, lai piedāvātu efektīvu, vienkāršu un viegli pielietojamu rīku pretēji tirgū esošajiem, kas galvenokārt ir smagnēji un dārgi. Jau šobrīd vairākiem uzņēmumiem ir interese to iegādāties. Mūsu risinājumu esam nosaukuši par “Zīli”, integrējot tā nosaukumu un logo arī ārvalstu tirgos plānotajā piedāvājumā.”, min A. Sokolovs. “Vēlos norādīt, ka “Zīles” programma ir ļoti labs projekts, ko iesaku izmantot ikvienam uzņēmējam, kuram jau ir kāda vīzija, stratēģija vai doma, kā un ko darīt. Tā ir lieliska iespēja, lai notestētu savu ideju un pavirzītos straujāk uz priekšu”, uzsver A. Sokolovs. TV studijas pilnveide “Zīles” atbalstu šogad saņēmis arī SIA “Valmieras TV” projekts “VTV studijas modernizācija”, kā ietvaros iegādāts “zaļais” ekrāns un ieviesta tehnoloģija televīzijas darbībā. Ar projekta īstenošanu iepazīstina uzņēmuma pārstāvji Ingemārs Vekteris un Elīna Leimane. “Līdz projekta idejai nonācām apmācību ietvaros, viesojoties Lielbritānijas “BBC” un Vācijas “Deutsche Welle” studijās. Pasaules pieredze rāda, ka šobrīd televīzijas izvēlas jaunus fonu veidus, kas pazīstami kā “zaļās kastes” jeb “zaļās studijas”. Šādā studijā ar noteiktas tehnoloģijas palīdzību var imitēt vizuālo efektu, kas nepieciešams konkrētajā brīdī, un mēs vairs neesam ierobežoti ar papildu uzstādījumiem vai dekorācijām. Ar aprīkojumu varam projicēt jebkādu attēlu, imitējot jebkādu vidi. Iegādātais zaļais fons ļauj veidot fona imitāciju arī tiešsaistē. Domājot ilgtermiņā, šādas tehnoloģijas iegāde un ieviešana noteikti atmaksājas”, atzīst I.Vekteris. “Esošā studija, kas mums jau ir divus gadus, neļauj tik brīvi variēt, toties ar jauno risinājumu tajās pašās telpās varēsim veidot ļoti plašu raidījumu klāstu. Pašlaik rūpīgi strādājam pie iekārtas tehnoloģiskās apguves, lai maksimāli efektīvi izmantotu to nākotnē”, papildina E. Leimane. Šobrīd uzņēmums savu darbību īsteno divos virzienos – ReTV kā nacionālais TV kanāls, un Vidzemes TV kā reģionālā televīzija. Tāpat tiek īstenota sadarbība gan ar Latvijas Televīziju, nodrošinot reģionālo ziņu saturu, gan ar Vidzemes Augstskolas multimediju studijas programmu un Tartu pašvaldību Igaunijā. “Ja nebūtu “Zīles” finansējuma, tad visticamāk mēs šo projektu neīstenotu tuvāko divu, trīs gadu laikā, jo paralēli vēlamies īstenot arī citas idejas. Tuvākajā laikā pāriesim uz HD apraidi, kas nozīmē diezgan lielas investīcijas jaunās iekārtās. Zaļās studijas iegāde jau ir solis tuvāk mūsu plānotajam”, uzsver I.Vekteris. Atbalsta programmu “ZĪLE” realizē četras pašvaldības – Valmieras pilsēta, kā arī Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadi. Programmas ieviešanu sadarbībā ar četrām pašvaldībām koordinē Valmieras Attīstības aģentūra. “ZĪLES” mērķis ir veicināt jaunu produktu un inovāciju realizēšanu, stiprināt esošos uzņēmumus un veicināt jaunu tehnoloģisku uzņēmumu veidošanos četrās pašvaldībās. Turklāt programma paredz visām iesaistītajām pašvaldībām kļūt par inovāciju un jaunu produktu testgultni jeb testēšanas vidi (angliski “test-bed”), proti, labvēlīgu vietu, kur uzņēmumiem veidoties, attīstīties un nobriest. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.
Vairāk informācijas:
Vidzemes plānošanas reģions jau vēstīja, ka Alūksnes pilsētas bērnudārzs “Pienenīte” ir viena no pilotvietām projektā “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP). Šī gada vasarā tika veikti būvdarbi bērnudārza siltummezgla telpā, un līdz ar apkures sezonas sākumu siltumpadeve vairākām telpu grupām tiek nodrošināta zemas temperatūras režīmā. Reizē ar siltumapgādes modernizāciju tika uzstādīta datu monitoringa sistēma, kas apkopo datus par iekštelpu temperatūru un mitruma līmeni, siltumenerģijas, elektroenerģijas un ūdens patēriņu ēkā.
"LowTEMP" projekta eksperts Mārtiņš Kaļva apmācību laikā vērsa bērnudārza personāla uzmanību uz iekštelpu klimatu un apkopotajiem datiem. Tie parāda, ka šobrīd vidējā gaisa temperatūra grupiņās ir no 21 – 23 grādiem. Iepriekšējās apkures sezonās dažās telpās tā sasniedza pat 26 grādus. Uzstādītā vadības sistēma ļauj siltumpadevi pielāgot atbilstoši notiekošajam bērnudārzā. Piemēram, nakts stundās, brīvdienās un svētku dienās, kad ēkā neviens neuzturas, turpgaidas temperatūra radiatoros ir zemāka. Turklāt iespēja regulēt siltumpadevi dažādās telpu grupās ļauj kontrolēt, cik ātri telpa uzkarst. Jāuzsver, ka vairākas grupiņas atrodas ēkas dienvidu pusē un saulainās dienās tās uzkarst daudz ātrāk nekā citas telpas, tāpēc ir būtiski sekot līdzi, kāda ir iekštelpu temperatūra. Papildus M. Kaļva uzsvēra uzstādītā CO2 sensora datus sporta zālē, kas mēra gaisa kvalitāti telpā un atklāj, kurā dienas daļā nepieciešama biežāka telpas vēdināšana. Apmācībās piedalījās arī projekta partneri no Gulbenes novada pašvaldības un Alūksnes pilsētas pašvaldības pārstāvji. Vadības un datu monitoringa sistēmu turpmāk uzraudzīs Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmumu A/S “SIMONE”, iesaistot datu analīzē Alūksnes novada pašvaldību. Savukārt Gulbenes novada Beļavas ciems ir "LowTEMP" pilotprojekts, izbūvējot jaunu katlu māju un siltumtrases. Vairāk par pilotvietu Alūksnes PII „Pienenīte“ lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/ Par “LowTEMP” projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi, īsteno projektu "Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstu. “LowTEMP” mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta “LowTEMP” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29214024 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
MVU īpatsvars sastāda teju 99% visu Eiropas uzņēmumu. Zināšanu un kvalificētu cilvēkresursu trūkums, kas nepieciešams ekonomikas attīstībai, it īpaši viedās specializācijas jomās, ir izaicinājums, ar ko saskaras lielākā daļa ES dalībvalstu. Lai pievērstu uzmanību cilvēkresursu attīstības iespējām uzņēmumos Vidzemē un valstī kopumā, kā arī izprastu, kā visproduktīvāk veikt valsts budžeta un ES struktūrfondu ieguldījumus cilvēkresursu attīstībai MVU, Vidzemes plānošanas reģions ierosināja un arī izstrādāja projektu, piesaistot partnerus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Spānijas un Vācijas. Katrā no partnervalstīm projekta rezultātu sasniegšanai aktivitātēs plānots iesaistīt uzņēmumus, kas pārstāv kādu no viedās specializācijas jomām. Vidzemes plānošanas reģions šobrīd dalībai projektā atlasa MVU no pārtikas, kokrūpniecības, metālapstrādes, informāciju tehnoloģiju un citām viedās specializācijas jomām. Tiek analizēti uzņēmumi, kas ikdienas darbā ievieš un strādā ar jaunām produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas veidiem, rod risinājumus tradicionālu materiālu izmantošanai jaunos veidos, tādā veidā veicinot zināšanās balstītas ekonomikas attīstību. Rezultātā līdz nākamā gada sākumam tiks izvēlēti pieci uzņēmumi, uz kā bāzes tiks izstrādāta metodika, kas vēlāk būs lietderīga arī citiem MVU sektorā, risinot ar savu darbinieku kompetences stiprināšanu un zināšanu veicināšanu saistītus jautājumus.
Plānotās aktivitātes tiks īstenotas ERASMUS+ projekta „Uz viedām specializācijām orientēta pieaugušo prasmju attīstība mazos un vidējos uzņēmumos” (PULSE) ietvaros. Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta PULSE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Š.g. 4.decembrī Cēsīs norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sanāksme par remigrācijas jautājumiem, kuru rīko Vidzemes plānošanas reģions. Sanāksmē plānots atskatīties uz remigrācijas rezultātiem un aktivitātēm 2019. gadā Vidzemes reģionā, apmainīties viedokļiem, kā arī runāt par nākamajiem soļiem. Pasākuma īpašais viesis Dr. Sc. Comm., LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns runās par tēmu “Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji”.
Nākamais gads Alūksnei būs īpašs – 2. janvārī mūsu mīļajai pilsētai apritēs 100 gadi kopš tā ieguvusi pilsētas tiesības. Tādēļ aicinām ikvienu nākamajā gadā svētkus svinēt kopā ar savu dzimto pilsētu. Svētku rīkotāji vēlas šo dienu veidot sadarbībā ar darbīgiem, radošiem alūksniešiem, novadniekiem, kā arī iesaistīt ikvienu svētku atmosfēras radīšanā pilsētā. Par svētku moto izvēlēts sauklis “Sajūti gadsimtu Alūksnē!”.
Lai izveidotu vienotu Smiltenei 100 svētku noformējumu, kā arī veicinātu iedzīvotāju iesaisti svētku tapšanā, Smiltenes novada dome izsludina “Smiltenei 100” svētku logo konkursu, kurā aicināti piedalīties mākslinieki, grafiskie dizaineri, radot logo un iesaistot novada bērnu zīmējumu akcijas laikā piedāvātās idejas.
Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, no plkst.15.00 līdz 21.00 Skaņākalna dabas parkā Mazsalacā, jau ceturto gadu iedegsies tūkstošiem gaismiņu pasākumā “Sveču mežs Skaņajā kalnā”. Parkā pie Sapņu trepēm pārsteigs gaismu šovs “Noskaņu mežs” un, dodoties tālāk pa sveču izgaismotajām taciņām, ikviens spēs ieraudzīt kādu svētku brīnumu.
6.decembrī plkst. 17.00 Āraišu arheoloģiskajā parkā notiks keramikas izstādes „Vidzemes podniecība” atklāšana un projekta „Pa Voldemāra Stelberga pēdām” prezentācijas koncerts. Projekts „Vidzemes podniecība” visa gada garumā tika īstenots biedrības TKIC „KasTe” Drabešu muižas Amatu mājā. Amatu mājas keramikas pulciņa dalībnieki apguva programmmu „Vidzemes podniecība”, iepazinās ar Vidzemes vēsturiskajiem traukiem, mācījās teoriju un īstenoja praksē iegūtās zināšanas, ciemojās un guva pieredzi pie Vidzemes labākajiem podniekiem. Gada laikā izgatavotie trauki tiks parādīti izstādē „Vidzemes podniecība”.
Alūksnes Tūrisma informācijas centra iesniegtais pieteikums “Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene”” uzvarējis Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu EDEN (European Destinations of Excellence) nacionālajā konkursā “Veselības un labjūtes tūrisms 2019”.
Amatas novada pašvaldība, saskaņā ar iepirkuma rezultātiem, 2019.gada 26.novembrī ir noslēgusi līgumu ar SIA “SANART” par būvdarbu veikšanu Spārē.
Projekta iesniegumā iekļautie kopējie izdevumi ir 373 889,21 EUR, no tiem projekta attiecināmie izdevumi ir 373 889,21 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 208 053,65 EUR apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 9833,66 EUR.
5. decembrī Alūksnes novada vidusskolā norisinājās pirmais skolēnu konkurss “Mēs – Alūksnes nākotnei”, ko rīkoja Alūksnes novada pašvaldība. Konkursa mērķis bija motivēt novada skolēnus sava biznesa veidošanai nākotnē, 10.-12. klašu grupām inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai un 7.-9. klašu grupām savas karjeras attīstībai.
“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada septembrī, oktobrī un novembrī realizēja projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!”, turpinot jau pērn sākto prasmju papildināšanu aktiermākslā.
Šogad apmeklētājiem durvis vēra Burtnieka ezera muzejs, kurš atrodas Burtniekos, Jaunatnes ielā 15. Pateicoties Valsts zivju fonda atbalstam, papildināta muzeja ekspozīcija – vitrīnās izvietotas 10 biežāk sastopamo zivju sugu mulāžas.
No 26. novembra līdz 1. decembrim Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji kopā ar projekta “Augoša pilsēta” dalībniekiem no Portugāles, Ungārijas un Vācijas pašvaldībām tikās partnerpilsētā Isernia, Itālijā, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu un nākotnes plānus.
Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”, aktīvi iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona projektā “Vidzeme iekļauj”, īsteno deinstitucionalizācijas procesu pašvaldībā. Procesa mērķis ir mazināt institucionālo aprūpi, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šādi pakalpojumi dod iespēju cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem dzīvot ģimenē, mazina atstumtības risku, ļauj attīstīt saskarsmes un darba prasmes, kā arī veicina piederības sajūtu sabiedrībai.
“Cēsīs katrai ģimenei, kura ir iesaistījusies šajā projektā, ir savs sociālais darbinieks darbā ar ģimeni un bērniem, kurš sazinās ar ģimeni, gan - klātienē konsultācijās, gan telefoniski. Bērniem pēc pakalpojumu saņemšanas ir vērojami reāli uzlabojumi, pozitīva ietekme, tāpēc ir svarīgi pakalpojumu saņemšanu turpināt.”- stāsta sociālā dienesta darbiniece Vita Pleševnika.
Sportistiem 2019. gads bijis izaicinājumiem, kā arī sasniegumiem bagāts. Izvērtējot paveikto, 11. decembrī tika sveikti Valmieras jaunatnes sporta laureāti un viņu treneri, kuri uzrādījuši augstus rezultātus sportā aizvadītajā gadā, pārstāvot Valmieru vietēja un starptautiska mēroga sacensībās.
Koncertzālē “Cēsis” atklāta un līdz 26. janvārim būs skatāma trīs somu mākslinieku izstāde “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens”, kas ar Somijas vēstniecības Latvijā atbalstu notiek Somijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas ietvaros, pievēršoties klimata izmaiņām un tam, kā tās ietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu valsts pastāvēšanu.
Valmierā ziemai ir sava skaņa, ko tā ik gadu atklāj īpašā festivālā. Arī 2020.gads sāksies skanīgi – no 13. līdz 19.janvārim Valmierā norisināsies Starptautiskais ziemas mūzikas festivāls. Šoreiz tam izvēlēts vadmotīvs “Gadsimti spēlējas”.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VTU VALMIERA” parakstīja līgumu ar Solaris Bus & Coach S.A. par deviņu jaunu dīzeļa – elektrisko hibrīdautobusu iegādi. Autobusi, kas daļu nepieciešamās enerģijas spēj saražot bremzējot, tādējādi tie ir videi draudzīgāki, ekonomiskāki un klusāki, Valmieras pilsētas maršrutos kursēt sāks 2020.gada rudenī.
Valmieras Attīstības aģentūra uzsākusi veidot koprades darbnīcu (angliski – makerspace), kas būs pirmā tāda tipa darbnīca Valmieras pilsētā. Darbnīcu plānots atvērt 2020. gada februārī, un tā atradīsies Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas (VDMV) telpās, Purva ielā 12. Aktivitāti līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" ietvaros.
Koprades darbnīcas mērķis ir kļūt par pilsētas iedzīvotāju, uzņēmēju, skolēnu, pedagogu un entuziastu iemīļotu pulcēšanās vietu, kur radoši darboties, radīt jaunus produktus, pilnveidoties un attīstīt jaunas biznesa idejas. Koprades darbnīcas galvenie darbības virzieni: 
Atbalsta programmas “Zīle” ietvaros veiksmīgi ieviesti visi seši apstiprinātie biznesa inovāciju projekti. Piedāvājam ar tiem iepazīties!
Šī gada 17. decembrī Alūksnes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” notika tehnisko darbinieku un pedagogu apmācības par bērnudārzā īstenoto pilotprojektu zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai un par uzstādīto enerģijas patēriņa datu monitoringa sistēmu, ļaujot izvērtēt iekštelpu klimatu. 
Vidzemes plānošanas reģions uzsāk īstenot ERASMUS+ projektu un turpmāko divu gadu laikā izstrādās metodiku pieaugušo izglītības iespēju izmantošanai cilvēkresursu attīstībā uzņēmumos, kā arī izmēģinās šo modeli vismaz piecos dažādu jomu Vidzemes mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).