Arhīva kalendārs

« January 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 

Ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot, tā izsakot viedokli par to, kurām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums 2020. gada Vidzemes kultūras programmas ietvaros. Līdz 13. janvārim to var izdarīt elektroniski internetā un arī klātienē vairākās Vidzemes vietās, aizpildot aptauju papīra versijā.

Aptauja elektroniski pieejama: https://bit.ly/2sgCve3.

Savukārt klātienē šobrīd var nobalsot Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (Ābeļu iela 2, Gulbene), Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (Dārza iela 11, Alūksne), Alūksnes Kultūras centrā (Brūža iela 7, Alūksne), Alūksnes pilsētas bibliotēkā (Lielā Ezera iela 24, Alūksne), kā arī Alūksnes novada pagastu bibliotēkās un tautas namos. Varakļānu novada bibliotēkās – Varakļānu tautas bibliotēkā (1. maija laukums 4, Varakļāni), Murmastienes bibliotēkā (Jaunatnes iela 14, Murmastiene) un Stirnienes bibliotēkā (Stirnienes muiža, Stirniene). Tāpat Strenču novada bibliotēkās un Klientu apkalpošanas centrā (Rīgas iela 7, Strenči), kā arī Vidzemes plānošanas reģiona birojā Cēsīs (Bērzaines iela 5, Cēsis) un Valmierā (Purva iela 12a, Valmiera). 

Arī šogad Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt “Valsts kultūrkapitāla fonds” un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kā ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā nozarē aktuālas prioritātes. Pirmo reizi Vidzemes plānošanas reģions jautā iedzīvotāju viedokli par, viņuprāt, būtiskākajiem virzieniem, ko iekļaut nolikumā.

Pērn konkursam bija pieteikts 131 projekts par kopējo summu 479 354,93 eiro, atbalstīti – 58 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 85 500,00 eiro apmērā. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas ietvaros tika īstenoti 339 dažādi pasākumi ar vairāk nekā 40 000 apmeklētāju, izdotas grāmatas, pastkaršu komplekti, animācijas filma un citi materiāli. Vairāk par Vidzemes kultūras programmu: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar aptaujā apkopoto informāciju varēs iepazīties janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – http://www.vidzeme.lv/.

Tālrunis informācijai: Vidzemes plānošanas reģions, +371 64116080.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Sestdien, 11. janvārī, plkst.10.00-14.00 Valmieras bibliotēkā notiks nodarbība par sevis izzināšanu, kopienu veidošanu un attīstīšanu. Nodarbībā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kā veidot un attīstīt maņas, lai vairāk pamanītu un veselīgi attiektos pret sevī un citos notiekošo. Kā attīstīt prasmi klausīties, sadzirdēt un runāt par lietām, kas svarīgas un rūp? Kā iesaistīties kopējās iniciatīvās un līdzdarboties sev svarīgu mērķu sasniegšanā?

Mācību laikā tiks apskatītas vairākas pašizziņas prakses, metodes darbam ar kopienām un dažādām līdzcilvēku grupām, trenētas dalībnieku prasmes ieklausīties sevī, citos un aktīvi iesaistīties vietējās kopienas iniciatīvās.

Nodarbībā aicināts piedalīties ikviens, kas jau šobrīd darbojas vai jūt sevī vēlmi darboties ar cilvēkiem, uzņemties sabiedriskas iniciatīvas, būt sabiedriski aktīvs un atbalstīt citus kopīgu sabiedrisko mērķu sasniegšanā. Aicināti ir gan jau esoši sabiedrisko organizāciju aktīvisti un vadītāji, gan aktīvi savas dzīvesvietas iedzīvotāji, daudzdzīvokļu māju vecākie un aktīvisti, gan ilgtspējas un pilsoniskas sabiedrības entuziasti.

Nodarbību vadīs biedrības “Zaļā Brīvība” mācību vadītājas Ilze Jēče un Santa Krastiņa. Nodarbību organizē Valmieras bibliotēka un Valmieras pilsētas pašvaldība. Tā ir viena no sešām Valmieras bibliotēkas īstenotās neformālās izglītības programmām pieaugušajiem “Līdzsvarota dzīve 2: vide, cilvēks, sabiedrība”.

Dalība nodarbībā ir bez maksas. Taču, lai kvalitatīvi sagatavotos nodarbībām, interesenti aicināti iepriekš pieteikties, elektroniski reģistrējoties šeit: https://forms.gle/gRmmaCtRngrWN5Zi8, rakstot e-pastu uz info PIE valmiera PUNKTS lv vai zvanot 26495997. Aicinām pieteikties līdz ceturtdienai, 9. janvārim.

Pieaugušo neformālās izglītības programmu pieaugušajiem “Līdzsvarotā dzīve 2” kā NORDPLUS atbalstītā starptautiskā projekta “Mana zaļā identitāte”/ “My Green Identity” (2018-2020) aktivitāti finansē Valmieras bibliotēka sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Attēls: pexels.com

Informāciju sagatavojusi:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

Jauns gads sācies ar jauniem notikumiem – Valmieras Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu izdevis 2020. gada Pasākumu ceļvedi, kurā apkopotas aizraujošas norises ikvienam. Tiek aicināti tuvi un tāli viesi kultūras, izziņas, aktīvās atpūtas pasākumos un festivālos. Katrs mēnesis pārsteigs ar īpašiem notikumiem gan maziem, gan lieliem.

Ceļvedī lasi, kāda skaņa ir ziemai Valmierā, ieskandinot Starptautisko ziemas mūzikas festivālu “Gadsimti spēlējas”, kas norisināsies no 13. līdz 19.janvārim. Ieplāno apmeklēt mājražotāju darinājumu tirdziņus gan Valmiermuižas pils parkā, gan Valmierā, lai smeltos iedvesmu, svinētu dabas ritējumu un iegādātos dažādus gardumus. Aprīlī Valmierā valdīs radoša gaisotne – Valmieras Mākslas dienu laikā, no 1.aprīļa līdz 1.maijam, māksla būs sastopama arī tādās vietās, kur to parasti neceram sastapt, tā liks mums raudzīties uz kustības skaistumu, savukārt Valmieras Restorānu nedēļā, no 18. līdz 25.aprīlim, mākslas darbus varēs arī izgaršot.

Maijā (8.-9.05.) dodies piedzīvojumā – Valmierā un tās apkārtnē dažādās neparastās vietās piektdienas vakarā būs atvērti kinoteātri, kuros skatītāji nokļūs, minoties ar velosipēdu, bet nākamajā dienā – aizraujoši maršruti ar spēli visa vecuma velo entuziastiem. Jau piekto gadu notiks velo un kino festivāls “Kino pedālis”. Savukārt 9.maijā Valmieras Atpūtas parkā būs skaņu, krāsu, gaismu un garšu simfonija – Maģisko sajūtu nakts. Jūnijā Valmiermuižas pils parkā norisināsies etnofestivāls “SVIESTS 2020” (13.06.). Tas, tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, pulcēs tradīciju izzinātājus un dažādu tautu un žanru mūzikas cienītājus. Jūlijā uz savu 737.dzimšanas dienu visus ielūdz Valmiera. Valmieras pilsētas svētkos (24.-26.07.) būs dažādi koncerti, svētku gājiens, sportiskas, jautras aktivitātes un kultūras norises. Augusts ceļveža lapās iekrāsots ar SUP festivālu Vaidavā (1-2.08.) – laiks uzzināt, kas tas ir, izmēģināt, piedalīties sacensībās un dažādās jautrās aktivitātēs. Savukārt no 7. līdz 9.augustam Valmieras vasaras teātra festivālam līdzi aicināts doties ikviens interesents, lai baudītu lieliskas teātra izrādes nepierastās vietās.

Augusts noslēgsies ar tradicionālajiem Tomātu svētkiem Brenguļos (29.08.). Septembrī Valmieras ielas pārvērtīsies skrējēju upēs – 20.septembrī piedalies pats vai atbalsti citus Sportlat Valmieras maratonā! Oktobrī, kad vakari ātrāk ietērpjas krēslas krāsās, izdzīvo leģendas Kokmuižā! Novembri aicinām pavadīt valsts svētku noskaņās. Svecīšu un lāpu gaismiņu pavadīti, dosimies Lāčplēša dienai veltītā lāpu gājienā, pateiksimies Goda un Gada valmieriešiem, kā arī sagaidīsim Latvijas 102.dzimšans dienu kopā. Novembrī aicinās arī Valmieras Restorānu nedēļa. No 7. līdz 14.novembrim rudens vitamīni ne tikai iekrāsos vaigos veselīgu sārtumu, bet arī veidos brīnišķīgas gleznas šķīvī.  Decembris iedvesmos Valmierā sajust Ziemassvētku maģiju.

Dažādi aizraujoši notikumi jūs sagaida 2020. gadā Valmierā un Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadā! Uzzini par tiem vairāk jaunajā ceļvedī! Tas pieejams Valmieras Tūrisma informācijas centrā un elektroniski šeit.

 

Informāciju sagatavojusi:

Zane Krūmiņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 25437177

Kocēnu novada pašvaldībā sākta projekta “Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības atjaunošana – mūsu lepnums, drošība un pašaizliedzība” īstenošana. Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.

Projekta mērķis ir, ierīkojot ugunsdzēsēju mācību laukumu ar skrejceļu un torni un uzbūvējot ugunsdzēsēju automašīnas garāžu Dikļos, radīt jaunu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanas vietu, kas būs nozīmīgs ieguldījums Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas darbības atjaunošanai un iedzīvotāju apmācībai

Projekta izstrādes pamatā ir situācijas izpēte, ko veikusi Kocēnu novada dome sadarbībā ar Valmieras rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus vietējos plānošanas procesos, kā arī apzināt iedzīvotāju vēlmes un vajadzības par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības atjaunošanu Dikļu pagastā, ar iespēju šajās aktivitātēs iesaistīties arī apkārtējo pagastu iedzīvotājiem. Projekta pamatideja ir radusies, balstoties uz iedzīvotāju sapulcēs ierosinātu iniciatīvu un veicot iedzīvotāju aptauju. 

Dikļu pagasts var lepoties ar senām brīvprātīgo ugunsdzēsēju tradīcijām, kuru atjaunošanai pamudinājums bija saņemtais dāvinājums no sadarbības partneriem Giterslo apriņķī (Vācijā) – ugunsdzēsēju automašīna. Pašlaik Dikļos aktīvi darbojas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība, kas 2019. gada vasarā kopā ar kolēģiem no Bērzaines un Vaidavas devās pieredzes apmaiņā uz Giterslo, kur pilnveidoja zināšanas saskaņā ar vācu brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības programmu. Savukārt aizvadītā gada oktobrī guva panākumus Valmieras apriņķa Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu sacensībās, kurās Dikļus pārstāvēja gan sieviešu, gan vīriešu komandas. 

Lai Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju automašīna pienācīgi spētu veikt savas funkcijas un ilgāk kalpotu, tai ir nepieciešama atbilstoša, apsildāma novietne, kur atrasties ārpus izsaukuma. Ziemā zemās temperatūras ietekmē automašīnas iekārtas mēdz nedarboties pilnvērtīgi (aizsalis ūdens sūknis, sasalusi ūdens cisterna). Projekta ietvaros plānots izveidot arī ugunsdzēsēju mācību laukumu ar torni un skrejceļu. 

Projekta pieteikumā apstiprinātās izmaksas ir 67 948,51 eiro, no kuriem 20 000 eiro ir ELFLA finansējums. 

Projekta pieteikums tika iesniegts vietējās rīcības grupas biedrības “No Salacas līdz Rūjai” izsludinātajā LEADER pieejas projektu konkursā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma piešķiršanai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.

 

Informāciju sagatavojis: 

Kristers Blūms

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciālists

Mob.tel.: 27333921

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

www.kocenunovads.lv

Gadu, kurā mūzikas pasaule atzīmē Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, ar īpašu koncertu 18. janvārī iesāks arī Koncertzāle “Cēsis”. Ar neparastu personību un talantu apveltītais britu vijolnieks Hugo Tičati (Hugo Ticciati) kopā ar Lietuvas kamerorķestri radījis koncertprogrammu “Bēthovens: Mocarta gars no Haidna rokām”, kurā klausītājiem atklās dižjubilāra muzikālo rokrakstu, ko ietekmējuši izcilie priekšgājēji – Mocarts un Haidns, un mantojumu, kas parafrāzēs turpinās arī mūsdienu komponistu daiļradē.  

"Tičati ir viens no apdāvinātākajiem jaunajiem māksliniekiem. Viņa tēmu interpretācijas atklāj visnegaidītāko un priekpilnāko muzikālo pieredzi. Tā ir tīra bauda atrasties koncertā, kura programmu veidojis Tičati."- Džons Džilhūlijs (John Gilhooly), Vigmora zāles direktors. 

Arī Cēsīm iecerēto koncerta programmu veidojis pats solists, un, ņemot vērā Hugo Tičati radošo pieeju to veidošanā, vakars solās būt jaunatklāsmju un pārsteidzošu muzikālo pavērsienu pilns. Domājams, ka ikvienam būs aizraujoši dzirdēt tik zināmo un iemīļoto Bēthovena “Mēnesnīcas sonāti” klavierēm, aranžētu stīgu orķestrim, turpat līdzās – Alfrēda Šnitkes Pirmā Vijoļsonāte un koncerta izskaņā Haidna Atvadu simfonija. 

“1792. gadā Bēthovens devās uz Vīni, lai tur, runājot komponista tuva drauga, grāfa Ferdinanda Valdšteina vārdiem, “no Haidna rokām uzņemtu sevī nelaiķa Mocarta garu”. Viņš gandrīz nekavējoties ķērās pie Rietumu mūzikas robežu nojaukšanas, pārvēršot pastāvošās muzikālās formas par dinamiskām pārmaiņu nesējām. Šo jauno tendenču priekšvēstnesis savulaik bija Haidna “Atvadu simfonija” ‒ ardievas mūzikai kā aristokrātijas luksusa patēriņa precei. Taču tieši Bēthovens izteica mūzikā jaunās, atnākošās pasaules kārtības centienus. 1946. gadā mūzikas studijas Vīnē uzsāka Šnitke, kurš rakstīja: “Ik mirkli es tur sajutu vēsturiskās ķēdes posmiņu: viss bija daudzdimensionāls. Pagātne bija mūžam tepat blakus mītošu rēgu pasaule, un es biju nevis barbars bez jebkādiem sakariem, bet gan apzinīgs sava mūža uzdevuma pildītājs,” šādi programmu un tajā virknētos skaņdarbus raksturo koncerta solists un programmas autors Hugo Tičati. 

Hugo Tičati ir laikmetīgās mūzikas aizrautīgs interprets – viņš sadarbojas ar Svenu Dāvidu Sandstremu, Albertu Šnelceru, Pēteri Vasku, Andersu Hillborgu, Tomasu Jennefeltu, Sergeju Jevtušenko un citiem mūsdienu komponistiem. Sev veltītos vijoļkoncertus Tičati spēlē vai visos pasaules kontinentos. Viņam patīk mūziku savienot ar deju, literatūru un arī tādām marginālijām, kā kinētiskā gleznošana vai akmeņu līdzsvarošana. Tičati virtuozo vijoļspēli Latvijas klausītāji varēja baudīt pirmā “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” festivāla noslēguma koncertā “Tālā gaisma”, kas tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada koncerts, kā arī vairākās programmās otrajā latviešu komponistam veltītajā festivālā 2019. gada aprīlī. 

Lietuvas kamerorķestris ir viens no izcilākajiem un starptautiski atzītākajiem Lietuvas orķestriem. Savā vairāk nekā piecdesmit gadu pastāvēšanas laikā tas viesojies Amerikā, Dienvidāfrikā, Austrālijā. Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Orķestris muzicējis tādās Eiropas atzītākajās koncertzālēs kā Berlīnes filharmonija, Amsterdamas Concertgebouw, Vīnes Musikverein, Romas Accademia Nazionale di Santa Cecilia, Leipcigas Gewandhaus. Starp izciliem diriģentiem, kas vadījuši Lietuvas kameroķestri, īpaši izceļama sadarbība ar leģendāro Seru Jehudi Menuhinu (Yehudi Menuhin). Šobrīd apvienību raksturo ne tikai augstākie mākslinieciskās ekselences standarti, bet arī jaunas un radošiem meklējumiem bagātas orģinālprogrammas. 

Ludviga van Bēthovena mūzikas gads Koncertzālē “Cēsis” turpināsies ar Andreja Osokina un Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu 14. martā, atskaņojot Bēthovena Piekto klavierkoncertu, un rudenī - sestajā starptautiskajā festivālā “Čello Cēsis”, kurā izskanēs visas Bēthovena Sonātes čellam spožā vācu čellista Leonarda Elšenbroha un ukraiņu pianista Alekša Grinjuka  interpretācijā.

 

Biļetes nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

Informāciju sagatavojusi: 

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Piektdien, 7. februārī, no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00, koncertzālē “Valmiera”, uzņēmēji aicināti uz tikšanos ar Valmieras pilsēta mēru Jāni Baiku. Īpašie viesi: Jānis Olmanis, Kocēnu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Edvīns Straume, Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Jānis Fūrmanis, Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. 

Diskusiju temati:

  • Paveiktais pašvaldībās 2019. gadā
  • Lielākie investīciju projekti, pasākumi un iepirkumi
  • Pašvaldību jaunumi un idejas

Pasākuma ietvaros uzņēmēji aicināti aktīvi iesaistīties diskusijā, paust savu viedokli, idejas un ierosinājumus, kā arī jautāt visus interesējošos jautājumus. Pasākumu noslēgs tīklošanās neformālā gaisotnē.

Pasākumu “Pēcpusdiena ar mēru” mērķis ir veicināt uzņēmēju iesaisti un informētību par aktivitātēm Valmieras un apkārtējo novadu pašvaldībās, kā arī aicināt uzņēmējus aktīvi iesaistīties un diskutēt par aktuāliem un problēmjautājumiem. “Pēcpusdiena ar mēru” ir lieliska vieta, kur sastapt pašvaldību vadītājus, klātienē uzdot savus jautājumus un saņemt atbildes.

Dalība pasākumā ir bez maksas. Aicinām reģistrēt savu dalību pasākumam. Saite uz reģistrācijas veidlapu: ej.uz/pam-2020-1

Pasākumu organizē Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras Attīstības aģentūras publicitātes vajadzībām.

 

Informāciju sagatavoja:
Anete Antone
Valmieras Attīstības aģentūra
Purva iela 12a, Valmiera, LV-4201
Mobilais tālrunis: +371 26394380
E-pasts: anete.berzina PIE valmiera PUNKTS lv
www.developvalmiera.lv

Aicinām Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes novadu tūrisma uzņēmējus piedalīties starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū “Balttour 2020”, kas norisināsies no 31. janvāra līdz 2. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Nodrošināsim iespēju tūrisma uzņēmējiem prezentēt savu tūrisma piedāvājumu Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes kopīgajā stendā “Vidzemes pieturvietas”. Katrā izstādes dienā būs iespējams piedalīties četriem tūrisma uzņēmējiem, diviem izstādes norises dienas pirmajā daļā, diviem dienas otrajā daļā.

Dalībnieku un vietu skaits ierobežots! Pieteikšanās dalībai izstādē zvanot Smiltenes novada Tūrisma informācijas centram uz +371 29395200 līdz 17. janvārim. 

Piedāvājam iespēju piedalīties arī “Vidzemes pieturvietu” stendā starptautiskajā tūrisma izstādē “Tourest 2020”, kas norisināsies no 7. līdz 9. februārim, Tallinā. Interesentiem lūgums sazināties ar Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītāju Modri Apsīti, zvanot uz +371 26584237.

 

Informāciju sagatavoja:

Lelde Atlāce,

Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra

tūrisma speciāliste


Seko mums:

www.instagram.com/vidzemespieturas/

www.facebook.com/vidzemespieturas/

www.draugiem.lv/vidzemespieturas/

Vai zināji, ka Valmierā maratons notiek arī janvārī? Starts un finišs ir uz Valmieras Kultūras centra skatuves, bet ceļš vedīs gan uz dažādām vietām Latvijā, gan ārvalstīs, ļaujot pat paceļot laikā. To, izpildot dažādus skaņdarbus septiņu stundu garumā, īstenos Starptautiskā ziemas mūzikas festivāla dalībnieki koncerta-maratona laikā, kas norisināsies 18.janvārī no plkst. 9.00 līdz 17.00 Valmieras Kultūras centrā.

Maratonu atklās Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Tāpat dzirdēsim Valkas Mūzikas skolas, Limbažu Mūzikas skolas sagatavotus priekšnesumus, Vīlandes zēnu kori, Panevēžas stīgu orķestri un Panevēžas Mūzikas skolas audzēkņu uzstāšanos.

Mākslinieki nav ierobežoti skaņdarbu izvēlē, turklāt būs iespēja baudīt gan solo uzstāšanos, gan grupu un ansambļu priekšnesumus, skanēs instrumentālā mūzika, dziedājumi, arī žanru ziņā programma būs daudzveidīga.

Līdzjutēji aicināti atbalstīt maratona dalībniekus visu ceļu vai arī izvēlēties sev vēlamo laiku. Programma būs skatāma Valmieras Mūzikas skolas mājaslapā vms.valmiera.lv.

Valmierā ziemai ir sava skaņa, ko tā ik gadu atklāj īpašā festivālā. Arī 2020.gadu sākam skanīgi – no 13. līdz 19.janvārim Valmierā norisinās Starptautiskais ziemas mūzikas festivāls. Šoreiz tam izvēlēts vadmotīvs “Gadsimti spēlējas”. Programma skatāma Valmieras Mūzikas skolas mājaslapā un Valmieras mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Kultūra”.

Starptautiskā ziemas mūzikas festivāla organizatori ir Valmieras Mūzikas skola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Kultūras centru un Valmieras 5.vidusskolu.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

 

 

 

 

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve, kas notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”.  Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Projektā paveikto atzinīgi vērtē Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere:

- Torņa atjaunošanā esam virzījušies pakāpeniski soli pa solim – vispirms veicot torņa arheoloģisko izpēti, pēc tam izstrādājot būvprojektu un visbeidzot – to īstenojot. Esmu gandarīta redzēt, kā vīzija pakāpeniski kļūst par realitāti.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma. Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA “ARCHEO” arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos. Pie dienvidaustrumu apkārtsienas atsegti un padarīti apmeklētājiem redzami arī kādas būves pamati un krāsns fragments. Iespējams, ka šīs izpētes rezultāti būs vērā ņemams materiāls Latvijas vēstures pētniekiem.

Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis ir vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām. Veicot tā atjaunošanu, tika konservētas esošās oriģinālās torņa akmens mūra ārsienas. SIA “RERE Meistari” projektu vadītājs Andris Sausiņš nosauc daudzos darbus, kurus bija nepieciešams paveikt, lai tornis atgūtu savu vēsturisko veidolu:

- Tā kā torņa augšējā daļa bija zudusi, to papildinājām ar koka karkasu, kas no ārpuses apšūts ar vertikāliem dēļiem. Pēc atjaunošanas Livonijas ordeņa pils tornis var lepoties ar sarkaniem māla kārniņiem klātu konusveida jumtu, kas uzbūvēts no jauna. Strādājot komandā un sadarbojoties ar arhitektu, arheologu, projekta vadītāju un piesaistītajiem speciālistiem, esam centušies saudzīgi pieskarties vēsturiskajam mantojumam un to atjaunot. It īpaši vēlos atzīmēt veiksmīgo sadarbību ar Latvijas amatniecības kameras namdariem, kuri piedalījās koka konstrukciju izstrādē.

Torņa zemes stāvā rekonstruēta velve, pārējie divi stāvi izvietoti bijušā torņa grīdas līmeņos un savienoti ar atklātām iekšējām koka kāpnēm. Atbilstoši oriģinālajiem fragmentiem rekonstruēta vienīgā šaujamlūka, kas vēl bija saglabājusies, bet torņa augšmalā izvietoti logi. Savukārt zemes stāva grīda veidota no turpat tornī atrastajiem autentiskajiem jumta kārniņu fragmentiem.

Tumšajā diennakts laikā Dienvidu torņa senatnīgie mūri ir izgaismoti zaļā, zilā, violetā un sārtā gaismā, tā radot īpašu noskaņu. Pašlaik apmeklētāji torni var aplūkot no ārpuses, bet jaunajā tūrisma sezonā to varēs apskatīt arī no iekštelpas, uzkāpt pa kāpnēm un no torņa baudīt Alūksnes ainavu. Projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros attīstāmais pakalpojums “Dienvidu torņa ekspozīcija” tiks papildināts arī ar izzinošu ekskursiju pa izveidoto pastaigu taku, kas ved apkārt pils teritorijai.

- Nākotnes ieceres ietver viduslaiku pils apkārtsienas, it īpaši austrumu pusē, konservāciju, iekšpils jeb kastelas marķēšanu, kā arī visa pils kompleksa pārdomātu un informatīvi aktīvu eksponēšanu, - norāda projekta autora SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš.

Saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem torņa pārbūvi pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādātā projekta veica pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”, būvuzraudzību nodrošināja uzņēmums SIA “Būvuzņēmums Restaurators”. Projekta vadītāja ir Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Projekta mērķis ir atjaunot un attīstīt septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus – Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Paviljonu-rotondu jeb Slavas templi, baronu fon Fītinghofu dzimtas Mauzoleju un Alūksnes Bānīša stacijas bagāžas šķūni Alūksnes novadā, Cesvaines pili Cesvaines novadā, Stāmerienas pili Gulbenes novadā un Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu Smiltenes novadā.

 

Evita APLOKA
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts:  evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Tālrunis: +371 26646749, +371 64381502
Adrese:   Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301

Vairāk kā 30 uzņēmēji, kurus apvieno Valgas aprinķa uzņēmēju klubs Igaunijā, uzsākoties jaunam gadam, apciemoja industriālo zonu Valkā, Latvijā, kur tie tikās ar Latvijas ražotājiem SIA “PEPI RER” un SIA “efn Nord”. Vizīti organizēja Valgas pašvaldība projekta “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisko sadarbību” (“GoSmart BSR”) ietvaros. Projekta  viens no galvenajiem mērķiem ir attīstīt pārrobežu sadarbību starp uzņēmumiem Latvijā, Igaunijā, Polijā, Lietuvā, Somijā, Vācijā un Dānijā inovāciju attīstīšanai. Valgas apriņķa uzņēmēju klubā darbojas 55 uzņēmēji no Valgas, Otepes un Tirvas reģiona. Uzņēmēju klubs organizē gan dažādas apmācības, gan vizītes pie uzņēmumiem un amatpersonām. Kluba interesēs ir stiprināt pārrobežu sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem, un tā ietvaros jau ir veiktas vairākas aktivitātes ar Vidzemē bāzētiem uzņēmēju klubiem.

Interese par Latvijas uzņēmumu apmeklēšanu Igaunijas uzņēmējiem bija ļoti liela. Lai arī abi apmeklētie Latvijas uzņēmumi atrodas ļoti tuvu valsts robežai, šī bija pirmā reize, kad Igaunijas uzņēmēji tur viesojās. Vidzemes plānošanas reģiona inovāciju brokere un pieredzes apmaiņas brauciena dalībniece Ilona Platonova stāsta: “Igaunijas uzņēmējiem bija patiešām liels pārsteigums, uzzinot, cik modernas ražošanas iekārtas atrodas tepat netālu esošajos uzņēmumos, kas nodarbina vairāk kā 400 darbiniekus.”

 

Daudziem no apmeklētājiem pārsteigums bija ne tikai lielais darba vietu skaits, bet arī jaunie produkti, kurus rada tieši Valkā, tostarp IGLU produkcija bērniem. 

Tikpat pārsteidzoši izrādījās, ka produktivitātei SIA “PEPI RER” ražotnē jau šobrīd visas darba stacijas aprīkotas ar IT risinājumiem, kas ļauj uzreiz pēc darba pabeigšanas izvērtēt katras saražotās partijas vai darba dienas veikuma efektivitāti – vai pašizmaksa bijusi atbilstoša plānotajai, vai pieļautas kādas kļūdas un vai nepieciešamas izmaiņas turpmākajā ražošanā. Gandrīz visas iekārtas, neatkarīgi no to ražošanas valsts, vietējiem speciālistiem nākas pēc iegādes pilnveidot, lai iekārtu atdeve nodrošinātu labu pašizmaksu un nepieciešamo produktu kvalitāti. 

Meklējot turpmākās sadarbības iespējas, viesiem tika parādītas arī pagājušajā nedēļā atbrīvotās telpas, kurās šobrīd paredzēts izveidot kafejnīcu un pārtikas veikalu. Ņemot vēra, ka šajā teritorijā darbojas vairāki uzņēmumi, viens no risinājumiem tika minēts apmaksātu pusdienu kuponu izveide darbiniekiem. Šāda iniciatīva vienlaikus parādītu darba devēja rūpes par saviem darbiniekiem un ļautu nodrošināt veiksmīgu kafejnīcas darbību, papildus piesaistot arī citus klientus.  Šobrīd telpu potenciālais īrnieks vēl tiek meklēts, taču tā ir laba iespēja ne tikai Igaunijas, bet arī Latvijas komersantiem, kuri darbojas šajā nozarē un vēlas papildināt esošo pakalpojuma klāstu ar telpām Valkā.

Turpinoties sadarbības vizītes programmai, Imants Šteins, SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētājs, kopā ar Valkas pašvaldības pārstāvi Janu Putniņu iepazīstināja dalībniekus ar atbalsta pasākumiem komersantiem, ko pašvaldība nodrošina, tostarp izmantojot Eiropas Savienības fondus. “Ir svarīgi arī turpmāk organizēt šādas vizītes, jo uzņēmumi paši neuzņemas apciemot citus uzņēmumus kaimiņvalstī, taču tādējādi tie  var iegūt jaunus kontaktus, izzināt sadarbības iespējas. Tik unikālā vietā kā Valkā un Valgā, kas ir viena pilsēta divās valstīs, ir svarīgi zināt un izzināt, ar ko nodarbojas kaimiņi,” norāda Laura Gredzens, Valgas pašvaldības pārstāve un inovāciju brokere.  

Uzņēmēji izteica lielu pateicību projekta pārstāvjiem par iespēju piedalīties braucienā, iedvesmoties jauniem darbiem, kā arī vienuviet satikties ar citiem uzņēmējiem un dalīties savstarpējā pieredzē.   Inovāciju brokeri Vidzemes plānošanas reģionā un Valgas pašvaldībā turpinās strādāt pie vairākām potenciālās sadarbības idejām, kas tapušas dienas laikā, lai arvien stiprinātu abu valstu un reģionu uzņēmēju sadarbību.

Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Jautājumiem par projektu “GoSmart BSR”: Santa Niedola, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261

Jautājumiem par pasākumu un inovāciju brokera konsultācijām: Ilona Platonova, ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29282826

 

 


2019. gads noslēdzās ne vien ar neparasti siltu laiku (kas arī bija labvēlīgs būvniecībai), bet arī ar Cesvaines pils jumta centrālās daļas jumta rekonstrukcijas darbu noslēgšanos.

12. decembrī Cesvaines pili apmeklēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ekspertu komanda, kura aplūkoja Cesvaines pils atjaunošanas gaitu un iepazinās ar paveiktajiem darbiem. Kā teikts pēc pārbaudes saņemtajā atzinumā, Cesvaines pilī notikušie darbi ir veikti labā kvalitātē, atbilstoši projektam. Uzsvērts, ka jumta konstrukcija ir ļoti sarežģīta, taču ir izdevies to atjaunot. Līdz ar jumta izbūvi, noslēgušies projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros plānotie darbi.

Labā kvalitātē veiktā jumta konstrukciju izbūve un seguma ieklāšana, līdz ar nākamgad plānoto pils pieslēgšanu apkurei beidzot nodrošinās labvēlīgus apstākļus pils un tajā esošo vērtību – interjeru un būvgaldniecības elementu saglabāšanai.

Dažādiem pils atjaunošanas darbiem ilggadēji piesaistīts arī Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas finansējums. Šogad ar tā atbalstu veikti restaurācijas darbi Balles zālē.

Pēc ugunsgrēka veikti atjaunošanas darbi:

2003. gads.  Atjauno pils rietumu spārna jumta daļu, pārējai pils jumta daļai tiek uzklāts pagaidu jumts

2004. gads. Atjaunoti logi pils kreisā spārna frontonā, pils lielā torņa restaurācijas 1. kārta

2005. gads. Pils tējas namiņa renovācija.

2006. gads. Pils lielā torņa atjaunošana un sūkņu mājas renovācija.

2007. gads. Pils austrumu spārna rekonstrukcija.

2008. gads. Lielo kāpņu griestu velves atjaunošana,  mazā kāpņu torņa rekonstrukcija

2009. gads. Pils austrumu spārna grīdu un kāpņu atjaunošana, ēdamzāles kamīna restaurācijas 1. kārta

2010. – 2011. gads. Ēdamzāles kamīna restaurācijas 2., 3. kārta, logu un durvju vērtņu restaurācija.

2012. gads. Pils reprezentācijas telpu un lodžiju arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.

2013. gads. Pils ēdamzāles un Kungu runājamās telpas koka paneļu rekonstrukcija un restaurācija

2014. gads. Pils centrālās daļas fasādes un Mūziķu telpas logu restaurācija. Austrumu spārna telpu konservācija. Medību telpas gleznojumu attīrīšana, nostiprināšana un konservācija.

2015. gads. Tehniskais projekts „Cesvaines pils pārbūve un restaurācija”.  Lielo kāpņu logu restaurācija. Lodžiju gleznojumu nostiprināšana un konservācija.

2016. gads. Mūziķu  telpas griestu plafona attīrīšana un restaurācija. Balles zāles logu restaurācija.

2017. – 2019. gads. Cesvaines pils centrālās jumta daļas rekonstrukcija un restaurācija 1. kārtas 4 etaps. Viesu uzgaidāmās telpas griestu plafona veidojumu un logu restaurācija.   Mūziķu telpas kamīna restaurācija. Balles zāles griestu plafona attīrīšana un restaurācija. Cesvaines pils pārbūves un restaurācijas 1. un 2.  kārta „Siltumtrases izbūve un siltummezgla ierīkošana. Pagalma lietus kanalizācijas tīklu izveidošana un  esošo restaurācija, pils pamatu hidroizolācija”.

Cesvaines pils atjaunošanai laika posmā no 2002. gada 5. decembra līdz 2019. gada  decembrim ieguldīti 2 207 629,00 EUR. Finansējuma avoti – Cesvaines novada pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, ES programma “PHARE”, Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma.

SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” ir izstrādājis Cesvaines pils pārbūves un restaurācijas būvprojektu, kurš ir sadalīts vairākās kārtās. Šobrīd ir realizētas pirmās divas kārtas: 1.kārta “Siltumtrases izbūve un siltummezgla ierīkošana” (izbūvēts siltumtrases pievads uz pili un siltummezgla ierīkošana pils pagrabstāva telpā), kā arī 2.kārta “Pagalma lietus kanalizācijas tīklu izveidošana un esošo lietus kanalizācijas tīklu atjaunošanas pils Ziemeļu pusē un pils pamatu hidroizolācija”. Šos darbus veica SIA “Rubate”, tie tika pabeigti 2019. gada noslēgumā (autoruzraudzība darbu sveic SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, būvuzraudzība SIA “Firma L4”).

Šobrīd izsludināta iepirkuma procedūra pils pārbūves un restaurācijas 3.kārtas darbiem. Ar šo projektu tiks īstenots Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts Nr.LV-RU-002 „Kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana un veicināšana Latvijā un Krievijā”. 3. kārtas iepirkumā paredzēts atrast būvnieku, kas veiks galvenokārt darbus apkures sistēmu ierīkošanai pils iekštelpās, sakārtos elektroinstalāciju. Tāpat tiks veikta lifta izbūve, lai nodrošinātu piekļuvi pilij personām ar kustību traucējumiem, izbūvētas semināru, konferenču un muzeja izstāžu telpas. Plašāka informācija pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pie iepirkuma.

Šobrīd  ir noslēgušies jumta pārbūves darbi, Cesvaines pils ir pieejama apmeklētājiem, bet tikai Cesvaines Tūrisma centra speciālistu vadībā (pieteikšanās pa tālruni 26172637, kā arī ierodoties klātienē Pils ielā 4, Cesvainē). Paredzams, ka jau pavasarī tiks noslēgts līgums par 3. kārtas būvdarbu veikšanu, kad pils vai kāda tās daļa uz laiku varētu nebūt pieejama. Informēsim par izmaiņām.

Informāciju sagatavoja: Linda Vanaga, Cesvaines novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts linda.vanaga PIE cesvaine PUNKTS lv

24. janvārī Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā lielāko Valmieras skolu – Valmieras Viestura vidusskolas (VVV) vēsturisko ēku un pārbūvēto sporta zāli.

“Valmiera var lepoties ar zinošiem pedagogiem un zinātkāriem skolēniem, kuri katru gadu uzrāda augstus mācību un olimpiāžu rezultātus. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu, būtisks jautājums ir arī izglītības infrastruktūras sakārtošana, ko pēc iespējas pilsētā veicam katru gadu. Lielākās Valmieras skolas pārbūves noslēgšanās ir nozīmīgs notikums ne tikai Valmieras Viestura vidusskolas kuplajai skolēnu un pedagogu saimei, bet arī pilsētai. Skolas pārbūves process bija dažādiem izaicinājumiem piepildīts visām iesaistītajām pusēm, tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka kopā ir izdevies izveidot skolēniem un pedagogiem piemērotu vidi, lai turpmāk visu uzmanību veltītu mācību procesam un izaugsmei,” norāda Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Pārbūvējot VVV, ir uzlabota mācību vide 828 Valmieras un apkārtējo novadu skolēniem, kuri šajā skolā apgūst vispārējo izglītību. Lai īstenotu jaunā izglītības satura ieviešanu, skolā ir uzlabots telpu izkārtojums. Skolēni izglītības iestādē pavada daudz laika, tāpēc svarīgi, lai viņi justos ērti un patīkami, kas veicina pilnvērtīgu attīstību un mācību procesu, tāpēc mācību kabineti aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm. Tās ir pielāgotas skolēnu garuma atšķirībām, piemērota forma un dizains. Tāpat atbilstoši interjera projektam turpinās atsevišķu mēbeļu un keramisko tāfeļu iegāde mācību kabinetiem. Telpās ir atbilstošs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojums – datori, interaktīvie ekrāni, iegādāti planšetdatori. Plānota arī moderna Aktu zāles un skatuves apskaņošanas, apgaismošanas risinājumu iegāde, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu teātra klases mēģinājumu un izrāžu procesu, kā arī dažādu skolas pasākumu norisi. Plānots, ka visas mēbeles un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pakāpeniski uzstādīs līdz mācību gada beigām.

Pārbūves gaitā 1939.gadā celtā skolas ēkā un sporta zāle ir padarītas energoefektīvākas, tās patērēs mazāk siltumenerģiju un elektroenerģiju, kas būs apkārtējai videi draudzīgāk un nākotnē samazinās ēkas uzturēšanas izmaksas. Vēsturiskajā ēkā ir nomainīta elektroinstalācija un gaismekļi, sakārtota apkures sistēma – pārbaudīti, iztīrīti, nokrāsoti un daļā telpu uzstādīti vēsturiskie čuguna radiatori, citviet uzstādīti jauni. Pārbūvēta ūdens apgādes sistēma, izbūvēta pieplūdes – nosūces ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kā arī izbūvēta jauna ugunsdrošības sistēma un uzstādīti skaļruņi trauksmes izziņošanai. Uz ēkas 4.stāvu izbūvētas jaunas kāpnes, kas nodrošina piekļuvi telpām mansardā, savukārt kāpņu laukumos pēc iespējas saglabāts vēsturiskais flīzējums. Gaiteņos un mācību kabinetos ir veikta iekšējā apdare, grīdām ieklāts dabīgais linolejs, griestiem uzstādīts ekoloģiska materiāla segums, kā arī telpās ir jaunas ugunsdrošas durvis. Aktu zālē ir atjaunota skatuve, uzstādīta centrālā lustra un papildu apgaismojums. No 1. līdz 3.stāvam vides pieejamības nodrošināšanai ir izbūvēts lifts. Ierīkoti jauni ārējās elektroapgādes kabeļi. Tāpat arī nokrāsota ēkas fasāde un atjaunotas centrālās ieejas durvis, to vēsturiskajā dizainā. Arī pārbūvētajā skolas sporta zālē nomainītas inženierkomunikācijas, atjaunots grīdas segums, pie griestiem uzstādīti apsildes elementi.

Labiekārtotajā skolas apkārtējās teritorijas daļā uzstādītas jaunas velonovietnes, motorolleru un skrejriteņu statīvi. Mācību stundu dažādošanai tās piemērotos laikapstākļos reizēm tiek organizētas arī ārpus skolas ēkas, lai skolēniem darbošanās notiktu droši, skolas teritorijā nevarēs iebraukt ar auto, šāda iespēja būs tikai skolēnu autobusiem un preču piegādes transportam. Nākotnē teritorijas labiekārtošanas darbi turpināsies, sakārtojot stāvlaukumu.

“Pārbūves darbi VVV tika uzsākti 2018.gada jūlijā. Lai gan būvniecības gaitā atklājās būtiski, iepriekš neparedzami apstākļi, kas prasīja papildu darbu un laiku,  esmu ļoti gandarīts par rezultātu. Prieks, ka skola savā 80.jubilejas gadā ir kļuvusi pievilcīgāka, drošāka, mūsdienīgāka, tajā pašā laikā saglabājot savu vēsturisko šarmu. Izsaku pateicību Valmieras 2.vidusskolai par izrādīto atbalstu pārmaiņu procesā, nodrošinot ar telpām. Tāpat pateicos arī VVV skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem par pacietību un sapratni skolas pārbūves laikā. Plānots, ka VVV skolēni un pedagogi pēc iespējas ātrāk atgriezīsies pārbūvētajās skolas telpās pēc jaunā stundu saraksta izveides, lai varētu turpināt mācību darbu savā skolā, kas būs ar modernām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām aprīkota, kā arī ergonomiska un skaista,” pārdomās par pārbūves procesu dalās Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons. 

Tāpat kā citos līdz šim Valmierā pārbūvētajos objektos un no jauna celtajās būvēs, plānots, ka pēc skolēnu un skolotāju atgriešanās ierastajā darba vidē tiks rīkotas arī atvērto durvju dienas, lai skolēni, vecāki, absolventi un citi interesenti varētu aplūkot pārbūvētās skolas telpas. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv vai VVV mājaslapā www.viesturi.edu.lv.

Skolas vēsturiskā korpusa un sporta zāles pārbūve tika veikta, kā pārbūves procesa 1. un 2.kārta. Šos darbus veica “E&S” (SIA “Ekers” un SIA “SANART”). Darbi īstenoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projekta “Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas un Valmieras Viestura vidusskolas mācību vides uzlabošana un Dienesta viesnīcas Ausekļa ielā pārbūve” ietvarā, tā kopējās izmaksas plānotas 10 599 317,15 EUR. Projekta attiecināmās izmaksas 5 327 519,97 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums 3 729 263,98 EUR, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības finansējums – 1 278 604,79 EUR un valsts finansējums – 319 651,20 EUR. Neattiecināmās izmaksas, ko finansē Valmieras pilsētas pašvaldība – 5 271 797,18 EUR.

Jāpiemin, ka skolas teritorijā joprojām turpinās jaunās sporta halles būvniecība. Darbus veic SIA “Bazalts”. Būvdarbu teritorija ir norobežota, notiekošie darbi neietekmēs mācību procesu.

Būvuzraudzību visās kārtās veic SIA “Būvuzraugi.lv”.

Informāciju sagatavoja:
Liene Pinne
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tālr.:22464113

 

Šā gada 12.februārī Latvijā norisināsies viens no lielākajiem karjeras izglītības pasākumiem “Ēnu diena”, kurā jau vairākus gadus piedalās Smiltenes novada pašvaldība, aicinot skolēnus iepazīt pašvaldības speciālistu darba ikdienu un izaicinājumus. Šogad Smiltenes novada pašvaldība piedāvā 12 vakances un aicina pieteikties kopumā 18 ēnas – skolēnus gan no Smiltenes, gan citiem novadiem.

“Ēnu diena” ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.-12.klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. “Ēnu dienas” mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum.

Ēnošana ir ļoti vērtīga pieredze skolēniem, tā ir iespēja iepazīt, kā faktiski tiek veikts darbs ikdienā, tāpēc jauniešus aicinām izmantot šo iespēju un iepazīt savu izvēlēto nākotnes profesiju. Šogad piedāvātās ēnu vakances pašvaldībā ir:

  • Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja;
  • Projektu vadītāja;
  • Kancelejas nodaļas vadītāja;
  • Personāla speciāliste;
  • IT nodaļas vadītājs;
  • Sabiedrisko attiecību speciāliste;
  • Nekustamā īpašuma speciāliste;
  • Smiltenes novada Kultūras centra vadītāja;
  • Smiltenes novada Kultūras centra noformēšanas māksliniece
  • Smiltenes novada Kultūras centra skaņu un gaismas operators;
  • Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra speciāliste;
  • Tautas lietišķās mākslas studijas "Smiltene" vadītāja.

Jāpiebilst, ka skolēniem ir iespēja izvēlēties arī vairākās ēnu vakances Smiltenes mūzikas skolā - skolas direktors, pūšaminstrumentu spēles pedagogs, vokālās mūzikas skolotājs un klavierspēles skolotājs. Vairākas ēnu vakances reģistrējuši  ir arī Smiltenes tehnikums un AS “Smiltenes piens”. Pieteikties vakancēm aicinām tiešsaistē, interneta vietnē www.enudiena.lv.

Nāc ēnot un iepazīsti savu nākotnes profesiju!

Informāciju sagatavoja:
Marita Mūze
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. + 371 28334474
www.smiltene.lv

 

 

 

 

Septīto gadu pēc kārtas sadarbības projekts “Vidzemes pieturvietas”, kurā apvienojušies četri Vidzemes novadi – Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes, piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2020”, kas norisināsies no 31. janvāra līdz 2. februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Sadarbības projekta “Vidzemes pieturvietas” mērķis ir gan tūristiem, gan citiem interesentiem kopīgi parādīt šo četru novadu plašo tūrisma piedāvājumu – dabas bagātības, aktīvās atpūtas un izklaides iespējas, kultūrvēsturisko mantojumu kā arī iepazīstināt ar tūrisma uzņēmējiem un mājražotājiem – par to visu varēsiet uzzināt tūrisma izstādē “Balttour 2020”.

Īpaši varam lepoties ar Alūksnes novadu, jo pērn Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” tika nominēta kā uzvarētājs Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu EDEN (European Destinations of Excellence) nacionālajā konkursā “Veselības un labjūtes tūrisms 2019”. Tāpat arī Alūksnes novads iepazīstinās ar paveiktajiem darbiem tūrisma infrastruktūrā – atjaunoto Dienvidu torni Livonijas ordeņa pilsdrupās, Gājēju taku, kas gar Alūksnes Pilssalu ir izveidota visā pilsdrupu garumā un liks akcentu uz to, ka jaunajā tūrisma sezonā asāku sajūtu cienītājiem būs iespēja traukties pāri Alūksnes ezeram ar gaisa trošu nobraucienu “Zip line”.

Gan Smiltenes, gan Alūksnes pilsētām 2020. gads ir nozīmīgs, jo abām pilsētām 2. janvārī apritēja 100 gadi kopš iegūtas pilsētas tiesības. Tūrisma izstādē varēsiet uzzināt par simtgades svinībām gan Smiltenē, gan Alūksnē tāpat arī par citiem pasākumiem Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes novados.

Apes novads ir sagatavojis īpašu kultūrvēsturisko tūrisma piedāvājumu ikvienam interesentam un skolu jaunatnei “Dižgaru ceļš”, kurā aicina iepazīt un izzināt dzejnieces K. Apškrūmas, komponista J. Vītola, dzejnieka O. Vācieša un rakstnieces E. Zālītes daiļradi un mantojumu.

Visās trīs izstādes dienās stendā “Vidzemes pieturvietas” pievienosies arī tūrisma uzņēmēji. Raunas novadu pārstāvēs – SIA “Siera ražotne”, SIA “Latnature”, z/s “Jaunieviņas” un SIA “Latvijas Ķiploks”, kas ļaus uzzināt par savu dažādo produkciju plašo klāstu. No Smiltenes novada Ilze Briede jeb īstena latviešu saimniece “Donu Ilze” prezentēs savas jaunās rezidences Brantu muižas piedāvājumu, Ervins Labanovskis piedāvās degustēt daudzos bērzu sulu “BIRZĪ” veidus, “Annes laivas” pārstāvji iepazīstinās ar aktīvās atpūtas iespējām Smiltenes novadā, Jānis Griezāns no z/s “Tīreļi” piedāvās nogaršot dažādus veselīgus ogu un augļu kaltējumus un aktīvās TLMS “Smiltene” dalībnieces iepazīstinās ar jauno ekskursiju un meistardarbnīcu piedāvājumu. Apes novadu pārstāvēs SIA “Verry Berry”, kas iepazīstinās ar savu produkciju, dažādām ogu sulām un citiem ogu našķiem. Alūksnes novads piedāvās uzgriezt laimes ratu, pareizi atbildēt uz jautājumiem par Alūksni un Aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene” un iepriecinās ar lieliskām balvām, ko sagādājuši novada uzņēmēji – kuģītis “Marienburg”, plosts “Kaija”, SIA “Unti”, biškopības saimniecība “Auguļi” no Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” kā arī būs pārsteiguma balvas no Alūksnes Tūrisma informācijas centra un Alūksnes muzeja!

Izstādē tiks prezentētas gan “Vidzemes pieturvietas” kopējās kartes dažādās valodās, gan katrs novads piedāvās savas tūrisma kartes un citus informatīvus materiālus par savu novadu.

Uz tikšanos tūrisma izstādē “Balttour 2020” halles “Apceļo Latviju” stendā “Vidzemes pieturvietas”!

Informāciju sagatavoja:
Lelde Atlāce,
Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra
tūrisma organizatore

Seko mums:
www.instagram.com/vidzemespieturas/
www.facebook.com/vidzemespieturas/
www.draugiem.lv/vidzemespieturas/