.png)
|
Arhīva kalendārs
Konferences tēmas:
Konferences darba valoda – angļu valoda. Lūdzam iepriekš reģistrēties konferencei šeit. Detalizētāka programma atrodama šeit. Sekojiet līdzi informācijai Vidzemes plānošanas reģiona www.vidzeme.lv un EFFECT4buildings www.effect4buildings.se mājaslapās. Par “EFFECT4buildings” projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/ Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853. Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26513351.
Deinstitucionalizācijas projektu ietvaros plānots, ka ap 700 institūcijās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2023. gadam no valsts sociālās aprūpes centriem (turpmāk – VSAC) pārcelsies uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd pašvaldības veido jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai cilvēki no VSAC varētu pārcelties uz dzīvi sabiedrībā, bet arī lai mazinātu risku šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nokļūšanai institūcijās, sniedzot iespēju cilvēkiem dzīvot ģimeniskā vidē un saņemt nepieciešamo atbalstu.
Sniedzot atbalstu un papildus zināšanas VSAC “Vidzeme” filiāles “Rūja” un filiāles “Valka” darbiniekiem cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanai dzīvei sabiedrībā, Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros oktobra mēnesī norisinājās četru dienu apmācības par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācības vadīja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un biedrības “Papardes zieds” speciālisti, runājot gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem. Iepazīstinot mācību dalībniekus ar Vidzemes plānošanas reģionā topošajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzsvēra arī VSAC darbinieku lomu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā. “Jūsu iesaiste pirms cilvēks ir atstājis VSAC ir ļoti nozīmīga, ne tikai, lai palīdzētu apgūt sadzīvē nepieciešamās prasmes, bet arī palīdzot cilvēkam izveidot atbalsta sistēmu ārpus institūcijas, kopā saprotot, kurš būs cilvēka ģimenes ārsts, sociālā dienesta darbinieks pašvaldībā, psihiatrs. Jau šobrīd jūs varat palīdzēt cilvēkam apzināt šīs personas, kopā aizdoties uz nākamo dzīvesvietu un iepazīt apkārtni.” Dalībniekiem savas iekšējās “normāli” robežas izvērtēt izaicināja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes loceklis Māris Grāvis runājot par normalizācijas principiem sniedzot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. M.Grāvis uzsvēra: ”Nereti jomās, kur paši nespējam sevi disciplinēt, to sagaidām no cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, esot pret viņiem prasīgāki, nekā pret sevi.” M.Grāvis aicināja mācību dalībniekus apdomāt, ko viņi jau šobrīd var darīt, lai tuvinātu cilvēku ikdienu sabiedrībā balstītam pakalpojumam, mainot mazas ikdienas darbības un ļaujot cilvēkiem iespēju robežās veidot savu dienu. Stāstot par pakalpojumiem, kurus sniedz biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, M.Grāvis vērsa uzmanību uz to, cik svarīgs ir pakalpojumu kopums, lai sniegtu atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, nepietiek tikai ar grupu dzīvokļu pakalpojumu vai dzīvojamo platību, ir jādomā, kā cilvēku nodarbināt. “Dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas ir labi, bet ne līdz galam” – sacīja M. Grāvis, norādot, ka daļa cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem var strādāt. Lai rādītu piemēru citiem uzņēmējiem, kopā ar domubiedriem izveidots sociālais uzņēmums “RB cafe”, kurā nodarbina arī cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.
”Pēc Māra stāstītā mainījās mans priekšstats par to, kurš VSAC iemītnieks spēj dzīvot sabiedrībā. “Rūpju bērns” veiksmīgi nodrošina pakalpojumus arī cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Līdz šim uz dzīvi sabiedrībā gatavojām cilvēkus ar vieglākiem funkcionāliem traucējumiem.” – pēc apmācībām pārdomās dalījās kāda dalībniece. Strādājot dienas aprūpes centrā ar jauniešiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi un slimnīcā ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, ergoterapeits Lotārs Freivalds uzsver, ka vides pielāgošana cilvēka vajadzībām var palīdzēt uzturēt cilvēkam esošās prasmes vai stimulēt jaunu prasmju apgūšanu. Pareizi pielāgota vide var mazināt funkcionālo traucējumu radītās grūtības. Ar nelielu atbalstu no aprūpētāja puses var ietekmēt svarīgus procesus cilvēka ķermenī, piemēram, sēdinot cilvēku ēšanas laikā vai novietojot radio tā, lai cilvēkam klausoties mūziku, tiktu “izaicināta” tā auss, kura cietusi pēc insulta. Pakalpojumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jāļauj dalībniekiem iesaistīties galda klāšanā, ēdiena gatavošanā un trauku mazgāšanā, tā attīstot izpratni par lietu kārtību un veicinot sadzīves prasmju apgūšanu. ”Sociālajiem pakalpojumiem ir jābūt balstītiem cilvēka vajadzībās un viņš ir jāgatavo tādiem vides apstākļiem, kādos viņam reāli būs jādzīvo. Nav vērts stundām mācīt nolaist tualetes podā ūdeni, ja cilvēks dzīvos mājā, kurā ir sausā tualete. Tā pat, nav vajadzības mocīt sevi un klientu, liekot cilvēkam mācīties sasiet kurpju auklas, jo mūsdienās ir apavi ar līmējamiem klipšiem. Jāmāca reālajai videi nepieciešamās prasmes.” – uzsvēra ergoterapeits L.Freivalds.
Kopā ar biedrības “Papardes zieds” speciālistēm Ingu Safinu, kura ir izglītības un skolu psihologs, klīniskais un veselības psihologs un supervizori, psihoterapeiti Diānu Indzeri tika kliedēti mīti par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem. Izspēlējot lomu spēles un pilnveidojot savas komunikāciju prasmes par seksualitāti darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mācību dalībnieki saņēma gan praktiskus padomus esošo situāciju risināšanā, gan stiprināja robežu nospraušanas prasmes, diskutēja par dažādības pieņemšanu, seksuālo orientāciju un apguva metodes, ar kādām palīdzēt cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem apzināties un realizēt savu seksualitāti.
Prezentācijas no apmācībām: Māris Grāvis, biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" valdes loceklis - "Pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā" Lotārs Freivalds, ergoterapeits - "Vides un atbalsta specifika personām ar garīga rakstura traucējumiem" Dr. Karīna Konstantīnova - "Psihiskās veselības aprūpes organizācija Latvijā" Krišjānis Zaremba, KBT terapeits, klīniskais psihologs - "Komunikācijas prasmes darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem"
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Svinot Latvijas 102. dzimšanas dienu, 18. novembrī aicinām doties uz Valmieras rātslaukumu, lai klātienē pieredzētu iespaidīgu gaismas un mūzikas stāstu uz Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas fasādes. Gaismas un skaņas uzvedums ilgst aptuveni septiņas minūtes. Tas būs skatāms no plkst. 18.00 līdz 23.00, ievērojot 10 minūšu intervālus un tādējādi nodrošinot iespēju skatītājiem izvēlēties sev ērtāko laiku un ievērot distancēšanos.
Kurš ūdens tā būtu smējies, Ja to pasmeļ ar sauju? Dievs bija iemīlējies, Pasaulē laizdams Gauju. Mana mūžīgā kaite. Mana spalva un ota. Vidzemes asinssaite. Latvijas kaklarota... Vārdus, cik grib, var sacīt, Neīsts man liekas katrs. Es ar aizsietām acīm Apņemos tevi atrast.
/O.Vācietis/
3D multimediāla projekcija “Sajust Latviju” ir stāsts par nerimstošo un urdošo Gaujas plūdumu, Valmieras un Latvijas sajūtu gammu. Dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera rakstītais savijies ar vārdu meistara Ojāra Vācieša dzeju, ko muzikālā kompozīcijā ilustrē pavadījuma autora, pianista Vestarda Šimkus tieši šim uzvedumam radītais autordarbs. Valmierai radītā augstvērtīgā multimediju mākslas kopprojekta idejas autors un multimediju režisors ir Māris Kalve, skaņu režisors – Ernests Ansons. Balss pavadījumu ierunājuši Valmieras Drāmas teātra aktieri Ieva Puķe un Aigars Vilims. “Pirmo reizi Valmieras stāsts tiek veidots 3D multimediju projekcijas formā, kas izmanto esošo ēkas tektoniku un formas, tām kļūstot par svarīgu vizuālā stāsta sastāvdaļu. Teksts kopā ar mūziku un uz animācijas bāzes veidotiem skaņu specefektiem, ko veido ar diviem Lielajiem Kristapiem godalgotais skaņu režisors Ernests Ansons, radīs vienreizīgumu un brīnumu. Precīzais ēkas 3D modelis tiks izmantots animācijā, tādā veidā radot telpisku transformāciju ilūzijas. Tas viss kopā ir jauns žanrs, kas, apvienojot praktiski visas mākslas, dzimst un attīstās mūsu acu priekšā, stāstot, izklaidējot un iedvesmojot vienlaikus. Mans kā mākslinieka radošais mērķis ir emocionāli iesaistīt skatītāju, lai pēc šīs pieredzes paliek vieta pārdomām, sajūtām un pilnīgi jaunām atziņām,” stāsta režisors Māris Kalve. Lai ko nestu rītdiena, spēks ir mūsu saknēs, bet mieru un drošības sajūtu varam rast tajā īpašajā vietā uz zemes, ko saucam par mājām. 3D projekcija veidota, lai rosinātu pārdomas par sajūtām, kas veido piederību mūsu zemei un ģimenei – mūsu mājām. Valmieras lielākā vērtība ir cilvēki, to izaugsme, spēks un mīlestība pret savu pilsētu un apkārtējiem. Autori aicina novērtēt savas mājas un cilvēkus apkārt, visu, kas ir dots, – Latvijas dabu un kultūrvēstures bagātības, mūsu saknes un iekšējo spēku, ģimeni, kas mūs sargā un mīl, iespēju būt brīviem un laimīgiem savā pārliecībā par Latviju kā skaistāko un vērtīgāko vietu uz zemes. Lūdzam apmeklētājus ievērot valstī noteiktos drošības pasākumus, 2 metru distanci. Norises vietā obligāti jālieto sejas maska. Projektu realizē SIA "Kalvestudija", SIA “Story Hub” ar Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu. Sadarbības partneri: SIA “VPT Grupa”, Valmieras Drāmas teātris, Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Ernests Ansons. Ievērībai! Projekcijas mēģinājuma laikā, 17. novembrī no plkst. 17.00 līdz 18.00, kā arī norises laikā, 18. novembrī no plkst. 17.30 līdz 23.00, tiks izslēgts ielu apgaismojums Lāčplēša ielas posmā no Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas līdz krustojumam ar Raiņa ielu. Tāpat 18. novembrī satiksmei būs slēgts rātslaukums un automašīnas tur novietot nevarēs.
Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Lai virzītos uz aprites ekonomikas īstenošanu un veicinātu atkritumu saimniecības attīstību, SIA “ZAAO” kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Valmieras biznesa inkubatoru, A/S “Valmieras stikla šķiedra” un citiem sadarbības partneriem vēlas dot iespēju jauniem uzņēmējiem, zinātniekiem un vides entuziastiem līdzdarboties Latvijai svarīgos procesos, radot inovācijas atkritumu izpētes un pārstrādes jomā trim atkritumu veidiem – riepām, stikla šķiedras atkritumiem un no atkritumiem iegūstamajam kurināmajam (NAIK). 2021. gada 20. un 21. februārī Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrā (RAAC) “Daibe” un Vidzemes olimpiskajā centrā notiks Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons “DaibeZero”. Pasākuma PATRONS Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) norāda: “Atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoms ir būtiski jāsamazina un jāpalielina to pārstrādes īpatsvars. Mūsdienu domāšana, radoša pieeja un atvērtība inovācijām ir ceļš, kas ved uz samilzušu vides problēmu risināšanu. Nozarēm, valsts pārvaldei un privātajam sektoram sadarbojoties, kopīgi jāatrod veids, kā pēc iespējas vairāk un produktīvāk saimnieciskajā apritē atgriezt izlietotos materiālus, piešķirot tiem otrreizēju vērtību, tādejādi īstenojot aprites ekonomikas principus. Izsaku cerību, ka hakatons pulcēs tieši tādu sabiedrību- gan zinošus speciālistus, gan tālredzīgus uzņēmējus, kas kopīgi spēs piedāvāt un īstenot drosmīgas idejas.” ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis uzsver: “Latvijā atkritumu pārstrādē joprojām ir brīvas nišas, lai varētu domāt par jaunu pārstrādes uzņēmumu veidošanos. Hakatona rezultātā sagaidām atkritumu pārstrādes un izpētes procesa idejas jauna materiāla radīšanai, kas būs izmantojams tautsaimniecībā vai arī kā izejviela jaunu produktu radīšanai. Potenciālajam pārstrādes uzņēmuma veidotājam tiks piedāvātas iespējas infrastruktūras izveidei RAAC “Daibe”. Labākās idejas paredzēts iesniegt Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai tālākai attīstīšanai.”
Komandu pieteikumi tiek gaidīti no 1. decembra līdz 17. janvārim. Komandās aicināti līdz 6 cilvēkiem, maksimālais komandu skaits – 10. Pasākuma nolikums un pieteikšanās mājas lapā www.daibezero.lv. Hakatona balvu fonds – 10 000 eiro.
Lai veiksmīgi sagatavotu idejas pieteikumu, pasākuma organizatori decembrī piedāvās vairākas hakatona mentoru on-line lekcijas materiālzinātnē, dizaina domāšanā, projektu vadībā, finanšu piesaistē, mārketingā un citās jomās. Potenciālajām komandām, pēc iepriekšēja pieteikuma, 12. decembrī būs iespēja apmeklēt arī RAAC “Daibe”, lai klātienē novērtētu pārstrādei pakļaujamo materiālu veidu, apjomu un uzdotu interesējošos jautājumus. Hakatona “DaibeZero” ģenerālsponsors ir A/S “AJ Power Recycling”. Hakatonu atbalsta Valmieras Attīstības aģentūra, Koprades darbnīca “Dare”, SIA “Vidzemes olimpiskais centrs”, Valmieras peldbaseins, PIKC “Valmieras tehnikums”, Red Bull un citi.
Informāciju sagatavojusi: Zane Leimane SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste
Projekta “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” NOSLĒGUMA STUNDĀ ar LEĢENDU stāstiem par pils vēsturi, iemītniekiem, notikumiem jaunieši dalījās pili notiekošajā Leģendu naktī.
30. un 31.oktobrī Stāmerienas pilī LEĢENDU meistarklasē jaunietes “pavēra durvis” zināšanām, KĀ atrast, saklausīt, uzzināt vēsturiskus notikumus, izpētīt dzīvesveidu, likteņstāstus aizrautīgas Stāmerienas pils pētnieces, tūrisma speciālistes Ingas Lapses vadībā.
Stāmerienas pils jau ietinās vakara krēslā, kad pilī iededzās klusinātais apgaismojums, maigu gaismu radīja sveces, šad un tad ieskanējās romantiska mūzika. Iedziļinoties pils iemītnieku likteņos, pils sienas, šķiet, “atvērās” domu lidojumam par nezināmo, nepiedzīvoto laiku. Vēlāk, pils zālē, uzklausot I.Lapses interesantos, dokumentālos-arhīvos un periodikās atrastos, stāstus par Volfu dzimtas likteņiem, sazarojumu un radītajām kultūras vērtībām visā Eiropā, pieauga vietas vērtība un atskārsme-ak, cik daudz mēs nezinām! Akcentējot Aleksandras Volfas un viņa vīra Džuzepes Tomazi di Lampedūzas dzīves stāstus, kas lika rasties romānam GEPARDS (un pēc tā- arī daudzām grāmatām un filmām), jaunieši izzināja veidus, kā pētīt, kādus pieejamos interneta resursus izmantot, ar kādiem “atslēgas vārdiem” meklēt informāciju. Tika apmeklēta arī Stāmerienas bibliotēka, kur Spodra Kaļva dalījās ar novadpētniecības darbā iegūtajiem materiāliem. Protams, visinteresantākie ir “dzīvie” atmiņu stāsti, tāpēc meitenes iejutās arī leģendu pētnieku lomā, intervējot divus pārus, kam atmiņu un zināšanu pūrā ir reālie stāsti no pils vēstures. Līga un Leonīds Brosovi dalījās atmiņās par laikiem, kad, mazi būdami, paši satikuši baronesi Aleksandru, kāda izskatījusies viņa un kādas -pils telpas; kas risinājies pils telpās padomju gados. Savukārt Gunārs un Gaida Vīksniņi stāstīja savu radinieku un citu stāmerieniešu stāstus par piedzīvoto pilī baronu laikos. Sestdienas vakarā, kad pils uzņēma Leģendu nakts pasākuma apmeklētājus (ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus Covid 19 saistībā), meitenes jau dalījās ar uzklausītajiem stāstiem, vienlaikus apliecinot, ka radusies milzīga interese uzzināt vairāk! Noslēguma stundas rezumējumā jaunietes izteica vēlēšanos nākamgad, skolēnu vasaras brīvdienās, būt par pils gidēm. Jau novembrī aicinām pilī apmeklēt projekta “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” FOTO IZSTĀDI, kas liek ieraudzīt brīnišķu mirkļa tvērumu- mūsdienu romantismu vēsturiskā vidē.
Projekts “Stāmerienas pils romantisma meistarklases” noslēdzies un jaunieši, kas darbojās meistarklasēs, ir atvēruši sirds un prāta logu zināšanām, iedvesmai un nākotnes perspektīvām. Vienlaikus attīstot savstarpējo sadarbību, attīstot savu talantus un spējas, sapratuši, ka viss mūsdienīgais sakņojas vēsturē!
Edīte Siļķēna, Gulbenes novada pašvaldības ATPN projektu vadītāja
Projektu “STĀMERIENAS PILS ROMANTISMA MEISTARKLASES” finansē:
Kad raibais rudens lapu paklājs rotā takas un celiņus un caur kailajiem koku zariem labāk saskatāmi dabas jaukumi – iežu atsegumi, gravas, mazo upju tērcītes –, jādodas dabā! Šonedēļ #AtkājVidzemiDroši Vidzemes plānošanas reģions aicina uz Līgatnes novadu, kur rāmi atpūsties, izzināt un uzkrāt spēkus.
Līgatnes identitāte: daba un industriālais mantojums Ar ko Jums asociējas Līgatne – ar dabas takām, alām vai papīrfabriku? Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā fabrikas strādniekiem Līgatnē uzcēla dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas ir saglabājušās līdz šodienai. Strādniekiem būvētās dzīvojāmās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā. Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums. Aicinām pastaigās pa Līgatni, lai iepazītu to tuvāk!
No Lustūža "virsotnes". Foto: Māra Sproģe, VPR Izstaigājot Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko centru, iepazīsiet pilsētas koka un ķieģeļu apbūvi, varēsiet apskatīt Anfabrikas klintis un uzkāpt Lustūzī. Lustūzis jeb Alu iezis ir ainavisks smilšakmens atsegums Līgatnes upītes labajā krastā, Līgatnes centrā. Atsegumā ir 28 cilvēka izrakti pagrabi jeb alas (daži – divos līmeņos!), kur uzglabā dārzeņus un augļus. Lustūža „virsotnē” uzved koka kāpnes, kur paveras lielisks skats. Kopumā Līgatnē ir 333 cilvēka veidotas pagrabalas.
Foto: Kārlis Buškevics
Foto: Māra Sproģe, VPR Ja vēlaties pastaigu apvienot ar aizraujošu aktivitāti, Līgatnes Tūrisma informācijas centrā iespējams iegādāties divas izzinošas pastaigu spēles ģimenēm un nelielām draugu kompānijām – foto orientēšanās spēli "Līgatnes detaļu medības" vai izziņas un orientēšanās spēli "Papīrfabrikas ciemata noslēpumi". Spēļu ilgums apmēram 2–2,5 stundas un 4–5 km. Vairāk informācijas par spēlēm varat iegūt Līgatnes TIC, Spriņģu ielā 2 vai pa tālruni +371 2918 9707, vai info PIE visitligatne PUNKTS lv.
Foto: visitligatne.lv Dodoties maršrutā no Līgatnes uz Līgatnes dabas takām, apmēram 2 stundu gājienā iepazīsiet Gaujas ielu ar tās vēsturisko apbūvi – papīrfabrikas strādnieku mājām un sabiedriskajām ēkām –, nonāksiet līdz Līgatnes pārceltuvei, kas ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Tālāk ceļš jūs vedīs gar gleznaino Gaujas krastu ar smilšakmens atsegumiem līdz Līgatnes dabas takām, kas ir apmēram 5 km labiekārtotu taku kopums dabiskā meža ainavā, kur var vērot Latvijai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Ja iekļausiet gājienā arī Līgatnes dabas takas, tad kopumā jāieplāno vismaz 4 stundas.
Foto: Velga Vītola, Līgatnes Dabas takas Ja parasta iešana jums šķiet mazliet garlaicīga, Veselības un Mitoloģijas takās pie Rehabilitācijas centa “Līgatne” varēsiet gan pavingrot, ieskatoties Veselības takā izvietotajos stendos, gan iepazīt senās latviešu dievības Mitoloģijas takā. Aizstaigājiet arī līdz Spriņģu iezim – 600 m smilšakmens atsegumam –, kas ir viens no ievērojamākiem dabas apskates objektiem Gaujas Nacionālajā parkā. Bet, ja esat gatavi garākam sportiskam izaicinājumam, tad no Līgatnes ir iespēja doties pa Mežtaku – 24 km gājienā 5. posmā līdz Siguldai vai 26 km gājienā 6. posmā līdz Cēsīm.
Foto: Māra Sproģe, VPR Vairāk informācijas par šiem pastaigu maršrutiem, kā arī kartes un citu Līgatnes viesiem nepieciešamu informāciju atradīsiet Līgatnes novada tūrisma informācijas lapā: http://visitligatne.lv/
Informāciju sagatavojusi:
Dabas taku vilinājums, rudens krāsu palete Gaujas krastos, brīvības sajūta, minot pedāļus, – tie ir tikai daži no piedāvājumiem Valmieras pusē, kā savas brīvdienas pavadīt aktīvi svaigā gaisā un izvairīties no lielām ļaužu plūsmām.
Lai rosinātu atpūsties epidemioloģiskajai situācijai atbilstošā veidā, nepieļaujot Covid-19 plašāku izplatību, nedēļas nogalē aicinām pilsētas iedzīvotājus un viesus doties dabā, apmeklējot skaistākās Valmieras vietas, apskates objektus un maršrutus. Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Valmieras TIC) piedāvā doties kādā no tematiskajām pastaigām: “Zaļā Valmiera” (9km), “Vecpilsētas dižkoku ēnā” (1,5km), “Valmiera – patriotisma simbols”(1,7km), “Brīvības stāsts Valmierā” (3,6km), “Daliņa loks” (5,5km) vai “Atjautīgās pastaigas” (4km un 8km).
Garākas pastaigas ainaviski gleznainās vietās aicinām baudīt, dodoties pārgājienā pa kādu no marķētajiem pārgājienu maršrutiem, piemēram, pārgājiena maršruts “Starp četriem Valmieras tiltiem” (12km) izvijās gar Gaujas labo un kreiso krastu, atklājot rudenīgās noskaņas upes malā. Arī aptuveni tikpat garā “Abula dabas taka” Beverīnas novadā būs lielisks maršruts dabas cienītājiem. Pavisam nesen atjaunots arī marķējums 20km garajam pārgājienu apļveida maršrutam no Valmieras līdz Sīmanēnu svētozolam un atpakaļ. Visiem maršrutiem pieejami arī GPX faili, kas ļaus doties maršrutā, izmantojot navigāciju savās viedierīcēs.
Ne mazāk bagātīgas iespējas ir veloentuziastiem. Maršrutu piedāvājumā atradīsiet kā īsākus izbraucienus pilsētas robežās, tā arī garākus pa apkārtējiem novadiem.
Apvienojot atpūtu svaigā gaisā ar izzinošiem un izklaidējošiem spēles elementiem, Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina iesaistīties piedzīvojumu spēlēs “Valmierā dzīvojam zaļi!” un “Valmieras vilinājums”! Tās tapušas šajā vasaras sezonā sadarbībā ar platformu travitious.com.
Tāpat arī Valmieras aktīvā tūrisma pasākumu aģentūra “EžiEvents” aicina cilpot pa Valmieras takām, apvienojot kustību svaigā gaisā ar izklaidējošiem elementiem, atbildot uz dažādiem interesantiem jautājumiem un izvēloties sev interesējošo tematiku. Vairāk uzziniet šeit!
Lielisks veids, kā uzzināt interesantus stāstus par dažādiem objektiem Valmierā, būs Valmieras Tūrisma informācijas centra audiogida piedāvājums. Zvanot pa automātisko, bezmaksas tālruni 25440011, sekojiet audiogida norādījumiem un uzziniet par Valmieru vairāk! Īpaši jāuzsver, ka audiogida pavadonis būs kāds no Valmieras Drāmas teātra aktieriem!
Plašāka informācija par atpūtas iespējām Valmieras pusē pieejama www.visit.valmiera.lv.
Informāciju sagatavojusi: Anita Tīlena Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras Tūrisma informācijas centra vadītāja Mob. tālr.: 25664420
Sestdien, 7. novembrī, plkst. 9:00 Facebook tiešraidē norisinājās tūrisma akcijas “Iepazīsti savējos!” noslēguma pasākums, kurā tika noskaidrots galvenās balvas – tūristu klases velosipēda – īpašnieks, kā arī citi veiksmīgie, kas saņēma vērtīgas balvas no Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadu pašvaldībām un uzņēmējiem. Sveicam galvenās balvas ieguvēju Ludriksonu ģimeni no Valmieras, kuri jaunos atklājumos un velo izbraucienos varēs doties ar jauniegūto tūristu klases velosipēdu! Galveno balvu no SIA “Aktīvā tūrisma centra EŽI” nodrošināja Valmieras Tūrisma informācijas centrs. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir sasniegts rekords. Valmieras Tūrisma informācijas centrs saņēma gandrīz 300 bukletu, kas atbilda visiem noteikumiem, lai pretendētu uz galvenās balvas izlozi. Visaktīvākie jaunā Valmieras novada atklājēji izrādījās valmierieši, rīdzinieki un dalībnieki no Valmieras apkārtējiem novadiem. Tomēr Valmieras pusi šādā aktivitātē iepazīt bija nolēmuši arī dalībnieki no Liepājas, Talsiem, Aizkraukles, Ikšķiles, Ogres, Alūksnes, Gulbenes, Salacgrīvas, kā arī pāris entuziastu no ārvalstīm. Akcijas dalībnieki snieguši daudz labas atsauksmes un izteikuši pateicību, ka šis ir bijis lielisks veids, kā atklāt ļoti skaistas vietas un mazāk zināmus tūrisma objektus. Daudziem tā bijusi lieliska izklaide kopā ar ģimenes locekļiem, iesaistot arī plašāku radu pulku jaunu vietu atklāšanā. Kopskaitā tūrisma akcijā tika iekļautas 20 dažādas vietas gan Valmieras pilsētā, gan apkārtējos novados. Visi iesniegtie bukleti tika reģistrēti un atbilda noteikumiem, lai pretendētu uz galveno balvu un citām veicināšanas balvām. Lai gan bija nepieciešams apmeklēt vismaz desmit objektus, tomēr liela daļa dalībnieku bija apmeklējuši vairāk nekā pusi no akcijas objektiem. Īpaši vēlamies izcelt dalībnieci Ainu Pieli no Valmieras, kura bija sniegusi pareizas atbildes un visiem 20 akcijas jautājumiem. Uzzināt pareizās atbildes uz akcijas jautājumiem iespējams ŠEIT. Noslēguma pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Visit Valmiera Facebook kontā vai ŠEIT. Pateicamies Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novada pašvaldībām par sadarbību tūrisma akcijas organizēšanā un balvu fonda nodrošināšanā. Paldies par vērtīgajām balvām SIA “Aktīvā tūrisma centram EŽI”, Valmieras Virtuālās realitātes spēļu istabai, Vīnkalni Pils Mājai, Vidzemes Olimpiskajam centram, šokolādes kārumu ražotnei “RChocolate”, Skaņākalna dabas parkam, saimniecībām “Granberry”, “Mazkalnēni”, “Putniņi”, ”Adzelvieši”, ”Renči”, biškopjiem Arnim Stradam un Raitim Gaidamovičam, mājražotājām Mārītei Brošai, Anitai Birkavai, Sandrai Vilnei, Saldās mākslas studijai “Pērle”, SIA “Cietais rieksts, SIA “Veselības un atpūtas centrs”, Naukšēnu vīna darītavai, SIA “Naukšēni”, Rūjienas novada amatnieku biedrībai “Rūzele”, Radošā dizaina darbnīcai “LIRE”, zīmola “Smukcepures” dibinātājai Elīnai Muižniecei un fotostudijai “Cukurvate”.
Informāciju sagatavoja: Baiba Misiņa Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma informācijas konsultante T.26332213
Pieteikums jāiesniedz līdz 2020. gada 4. decembra plkst.12.00 Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2 vai arī ieskanēts un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu (e-parakstu) jāsūta uz e-pastu pasts PIE valmiera PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums projektu konkursam”. Papildu informācija, kā arī pieteikuma veidlapas atrodamas Valmieras mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Projektu konkursi” – “Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi”. Bērnu un jauniešu nometņu projektu konkurss rīkots ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu izglītošanos un saturīgu brīvā laika pavadīšanu. 2021.gadā par bērnu un jauniešu projektu konkursa prioritātēm izvirzītas:
Lai attīstītu daudzveidīgu kultūrvidi un bagātinātu kultūras piedāvājumu, aicinām piedalīties kultūras projektu konkursā. Prioritāri tiks atbalstīti:
Sporta projektu konkursa mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, sporta un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī veicināt sporta attīstību Valmierā. Konkursā gaidīti pieteikumi, paredzot aktivitātes, kas:
Atbilstoši nolikumam “Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi” pretendenti drīkst iesniegt tikai vienu projektu vienā konkursā (kultūras, sporta vai bērnu un jauniešu nometņu rīkošanas konkursā). Pašvaldības projektu konkursos var piedalīties izglītības iestādes un nevalstiskās organizācijas, nodibinājumi un biedrības, kā arī, 29.oktobrī apstiprinot grozījumus nolikumā “Valmieras pilsētas pašvaldības projektu konkursi”, komercsabiedrības. Tādējādi pašvaldības projektu konkursos aicinātas piedalīties fiziskas personas, komercsabiedrības, izglītības iestādes, nodibinājumi un biedrības. Pretendentiem jāparedz, ka idejas jārealizē Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā 2021.gadā. Pašvaldība līdzfinansējumu piešķirs līdz 50% no iesniegtā projekta atbilstošo izmaksu kopējās summas, kas iekļaujas apmērā līdz 2000 EUR.
Foto: Valters Borskis
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, precīzi norādot uz Eiropas Komisijas regulu Nr.1407/2013 attiecināmās izmaksas un to atbalsta intensitāti. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē. Par projektu sagatavošanas jautājumiem tiks organizēts vebinārs, skaidrojot veiktās izmaiņas un dodot iespēju uzdot interesējošos jautājumus. Veiktie grozījumi projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā un informācija par projektu iesniegumu atlasi pieejama CFLA tīmekļa vietnē. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Madaru Zamarinu: tālr. 26802187, e-pasts madara.zamarina PIE cfla.gov PUNKTS lv, vai sūtīt jautājumu uz atlase PIE cfla.gov PUNKTS lv. KF atbalsts energoefektivitātes projektu īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā - 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" ietvaros.
Pirmā sesija “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” demonstrēja PII biznesa modeļus, ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām un sniedza interesantus piemērus inovatīvām infrastruktūru ekosistēmām un to pieejamībai industrijai no Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas. Maurits Butter, vecākais pētnieks “TNO Strategy & Policy” (Nīderlande) prezentēja vairākus PII biznesa modeļus un uzsvēra, ka būtiski ir PII diferencēt savu piedāvājumu atbilstoši uzņēmumu dažādajām vajadzībām – to izmēram un briedumam. Viņš arī uzsvēra publiskā finansējuma lomu: “Pašā sākumā PII biznesa modelis prasa lielu publisko ieguldījumu (infrastruktūras izveidošana, pakalpojumu attīstīšana, ekosistēma), bet 5-7 gadu laikā publiskā ieguldījuma proporcijai vajadzētu samazināties. Tomēr tas nekad nesasniegs 0%. PII nav jākļūst pilnībā privāti finansētām, taču industrijai ir jānosaka to dienaskārtība.” Turpinājumā projekta INNO INFRA SHARE partneri no Nīderlandes prezentēja “Brainport industry campus”, partneri no Beļģijas prezentēja mobilās industrijas 4.0 demonstrācijas laboratoriju “Make Lab” un partneri no Itālijas iepazīstināja ar S.U.P.E.R. projektu – nacionālās digitālās infrastruktūras integrēšanai Eiropas e-infrastruktūru ekosistēmā. Savukārt noslēgumā Zviedrijas pētniecības institūta vadītāja Šarlote Andersdotere (Charlotte Andersdotter) runāja par ES stratēģiju tehnoloģiju infrastruktūrām, kas ir pētniecības un attīstības ekosistēmu mugurkauls. Pirmās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit. Otrā sesija “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM” ilustrēja starpreģionu sadarbības lomu spēcīgākas pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstībai Eiropā. Sesiju iesāka Kevins Morgans, Kardifas Universitātes (Lielbritānija) profesors, kurš iepazīstināja ar jauno ES Starpreģionu inovāciju investīciju instrumentu I3 (Interregional Innovation Investment instrument), kas plāno sniegt atbalstu aizvien pieaugošajam pieprasījumam veicināt starpreģionu sadarbību inovāciju jomā. I3 sniegs atbalstu divos līmeņos. Pirmajā līmenī atbalsts plānots inovāciju un tehnoloģiju jomā attīstītākiem reģioniem, kuru partnerības varēs saņemt atbalstu testēšanas un demonstrēšanas attīstīšanai. Savukārt otrajā līmenī atbalstu varēs saņemt mazāk attīstītie reģioni, lai palielinātu reģionālās inovāciju ekosistēmas kapacitāti un iesaistītos globālajās vērtību ķēdēs. Turpinājumā četri projekta partneri dalījās pieredzē, kā projekts ir ietekmējis pārmaiņas viņu reģionos. Tartu pilsētas (Igaunija) pārstāvis dalījās pieredzē, kā tiek stiprināta sadarbība starp PII un industriju, Brno Universitātes (Čehija) partneri atklāja Covid-19 ietekmi uz starptautisko sadarbību pētniecības jomā, kur aktivitāte ir būtiski samazinājusies, uzņēmumiem kļūstot aizvien vairāk iekšpus vērstiem. Savukārt Vācijas partneri uzsvēra cilvēkresursu nozīmi reģionālās inovāciju ekosistēmas attīstībā. Arī Vidzemes plānošanas reģions dalījās ar jaunām iniciatīvām, kas uzsākušās pateicoties INNO INFRA SHARE projektam. Ikgadējā Vidzemes inovāciju nedēļa un reģionālā inovācijas un zināšanu platforma, kas iestrādāta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, radušās, iedvesmojoties no partneru pieredzes Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā un šobrīd ļauj attīstīt inovāciju ekosistēmu Vidzemes reģionā. Arī Vides risinājumu institūts, kā viena no projektā iesaistītajām pusēm, dalījās ar jaunām idejām un pieredzi ko guvuši no projektu partneriem, šobrīd saskatot jaunas iespējas savu PII ilgtspējīgu biznesa modeļu izstrādē un to atvēršanā sadarbības partneriem. Būtiska tēma noslēguma konferencē bija arī Eiropas Digitālās inovācijas centri (European Digital Innovation Hubs), kas Eiropas līmenī būs būtiski uzņēmumu digitālās transformācijas veicinātāji. To mērķis būs palīdzēt uzņēmumiem izmēģināt digitālās tehnoloģijas pirms tajās investēt, apgūt digitālās prasmes un piesaistīt investīcijas. Otrās sesijas prezentācijas angļu valodā atrodamas šeit.
Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Tiks apskatītas šādas tēmas:
Apmācību seminārs tiek rīkots Interreg Europe 2014.- 2020. programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Viedās zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas piedāvā jaunas iespējas paaugstināt energoefektivitāti, izmantojot atjaunojamos energoresursus un pārpalikušo siltumu, tādējādi samazinot siltuma zudumus, īpaši ēkās ar zemāku enerģijas patēriņu. Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde dēvēta arī par 4. paaudzes siltumapgādi šobrīd ir celmlauzis, lai pārveidotu esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Konferencē tiks prezentēti pilotprojekti un būs dzirdamas ekspertu prezentācijas par siltumapgādes nākotnes tendencēm. Detalizēta konferences dienaskārtība: Dalība konferencē ir bezmaksas. Darba valoda – angļu valoda.
Jau šobrīd aicinām reģistrēties konferencei šajā saitē: https://www.lowtemp-conference.eu/en/registration Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Papildu informācija: Līga Puriņa - Purīte, projekta "LowTEMP" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv; Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv
Aicinām pieteikt savu dalību seminārā, reģistrējoties saitē: https://ej.uz/3decembris
Semināra laikā stāstīsim par Zaļās nomas līgumu, kas ir viens no veidiem, kā ieviest energotaupošus risinājumus ēkā. Noslēdzot īres vai sadarbības līgumu starp ēkas īpašnieku un īrnieku, šajā līgumā tiek iekļauti punkti, kas nosaka, kādi pasākumi ir jāveic, lai sasniegtu noteiktu enerģijas ietaupījumu. Piemēram, telpu temperatūras regulēšana, ūdens izmantošana, remontdarbi ēkas fasādei, logu nomaiņa u.c. Zaļās nomas līgums ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā. Ar šādu vienošanos enerģijas ietaupījums tiek sadalīts tā, lai abas puses gūtu labumu. Vairāk par šo un citiem finanšu instrumentiem var uzzināt projekta “EFFECT4buildings” mājas lapā: https://www.effect4buildings.se/ Tāpat arī Saldus novada energopārvaldnieks dalīsies viņu pieredzē pašvaldības ēku apsaimniekošanā un videolekciju formātā būs iespēja iepazīties ar būtiskāko ēkas siltummezgla un ventilācijas sistēmas apsaimniekošanā. Semināra otrā daļa veltīta pārejai uz zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu, apskatot piemērus no Alūksnes un Smiltenes novadiem. Projekta “LowTemp” ietvaros Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte” ieviesa zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un semināra laikā būs iespēja iepazīties ar viņu pieredzi. Savukārt pētījuma “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas iespējas” ietvaros izstrādāti trīs stratēģiskie scenāriji 4. paaudzes siltumapgādes sistēmas ieviešanai Palsmanes ciematā, Smiltenes novada, par ko sīkāk pastāstīs pētījuma autore. Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit. Seminārs tiek organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros. Vairāk par projektu aktivitātēm Vidzemē uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti
Papildu informācijai: Inese Jēgere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853 Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv
Projekts turpinās līdz 2023.gada 31 .decembrim, tā kopējās izmaksas ir 10 775 249,00 eiro, tai skaitā 85% (9 158 961,65 eiro) līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds. Dot iespēju katram projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte un sabiedrisko attiecību speciāliste Naula Dannenberga sarunā ar “Druvu” skaidro, ka apmēram tikai piektā daļa projekta dalībnieku atrodas valsts sociālās aprūpes institūcijās, pārējie jau ikdienā dzīvo sabiedrībā. Sabiedrība pamazām kļūst atvērtāka, vērtē N.Dannenberga, lai gan joprojām pret slimnieku, kuram ir citas diagnozes, izturas iejūtīgāk, empātiskāk un atbalstošāk, savukārt, ja cilvēks atzīst, ka viņam ir psihiski traucējumi, daļa līdzcilvēku novēršas. Naula teic: “Ir svarīgi dot iespēju cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būt un dzīvot - neizsmiet, nekļūt pret viņiem agresīviem.” Tāpat joprojām daļa sabiedrības uztraucas, vai tiešām cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot ārpus sociālā aprūpes centra, vai neapdraudēs citus. “Daudzi baidās no tā, ko nezina, tāpēc ir arī bažas, kad runa ir par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tas ir viens no mītiem, ka šādi cilvēki ir agresīvi un uzbrūk, pētījumi apliecina, ka biežāk viņi paši savas uzticēšanās vai naivuma dēļ kļūst par upuriem citiem,’’atzīst Laine Zālīte. “Runājot par cilvēkiem, kuri plāno iznākt no sociālās aprūpes iestādes, vērtējot viņa prasmes un spējas iekļauties sabiedrībā un iespēju saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumus, cilvēks saņem arī psihiatra atzinumu, ka viņam nav kontrindikāciju šim pakalpojumam. Protams, dzīve ir dzīve, neviens nezinām, kas ar mums pēc laika var notikt. Bet tieši atbalsta pakalpojumu komplekss un individuāla atbalsta programma savā ziņā dod drošību gan sabiedrībai, gan pašam cilvēkam. Ja cilvēks saņems nepieciešamo dzīves kvalitāti, atbalstu, pieņemšanu, būs nodarbināts, viņš jutīsies labi un arī pret citiem izturēsies labi,” skaidro N.Dannenberga. Nobeigumā speciālistes uzsver, ka ikvienam ir tiesības kļūdīties, ir svarīgi būt iecietīgiem, atbalstošiem - kā pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tā pret jebkuru citu cilvēku. Izprast un atbalstīt Dažādu pakalpojumu sniedzējiem - pārdevējiem, pastniekiem, bibliotekāriem, šoferiem, valsts un pašvaldību policijas darbiniekiem un citiem - notiek mācības par procesu un situācijām, ar kādām varētu saskarties vispārējo pakalpojumu sniegšanas procesā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pēc mācībām Valmieras integrētās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Anita Apine atzīst: “Lai arī šobrīd publiski pieejama arvien plašāka informācija, lai paplašinātu izpratni par cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem, mācībās mēs saņēmām atbildes uz vēl neskaidrajiem jautājumiem. Mums skaidroja shēmu, kāpēc kādā brīdī cilvēkam var rasties uzvedības traucējumi. To nojaušot vai pat izprotot, mēs attiecīgajā situācijā varam piemērotāk atbildēt. Nenoliedzami, svarīgs ir arī krīzes menedžments, kad, ideālā variantā, pašvaldībā tiek izveidota “ātrā reaģēšanas brigāde”, kurā ir sociālais darbinieks, psihologs, policists, mediķis, kuri var iesaistīties brīdī, kad jārisina problēmas, jo, risinot cēloni, nevis tikai sekas, cilvēkam labāk iespējams palīdzēt. Domāju, arī bibliotēkas kā institūcijas, kas vērstas uz pieaugušo neformālo izglītību, šajā jomā varētu atrast jaunu tēmu loku, lai palīdzētu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuviniekiem, kolēģiem un jebkuram interesentam, rīkojot sarunu pēcpusdienas klātienē vai tiešsaistē, ļaujot izprast situāciju un rast piemērotākos risinājumus. Visīpašākā pieredze mācībās bija tā, ka cilvēki, kas mums kafijas pauzei bija sagatavojuši ļoti gardas uzkodas, vārījuši kafiju un to pasnieguši, bija cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Tas bija reāls piemērs, “RB Cafe” pakalpojums. Idejas autors Māris Grāvis stāstīja, kā šie cilvēki var iekļauties sabiedrībā, ko var darīt, ka vajadzīga tikai gribēšana un varēšana visām iesaistītajām pusēm. Svarīgi saredzēt, ko katrs var izdarīt: viens teicami sagriezt žāvēto gaļu pīrādziņiem, darīs to izcili un ar prieku, cits mācēs pagatavot gardu kafiju un servēs to. Bet, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem to varētu darīt un būt līdzvērtīgi darba tirgū, ir ieguldīts liels darbs, iecietība un pacietība.” Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Operatīvās vadības nodaļas priekšnieks Imants Silanžs vērtē: "Sabiedrībā mēdz būt maldīgs priekšstats par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tāpēc ir labi, ka varam uzzināt par viņu uzvedību vairāk un tā izprast labāk. Līdz ar procesu tiek dota iespēja arī cilvēkiem, kuriem ir smagākas diagnozes, iekļauties sabiedrībā, protams, izvērtējot katru individuāli. Saprotams, ka tie nebūs visi, kuri atrodas institūcijās, bet tādi, kuri ar atbalsta personas palīdzību, kā arī, ja nepieciešams, atbilstošiem medikamentiem, varēs uzsākt patstāvīgu dzīvi, parūpēties par sevi paši. Daļai iedzīvotāju ir bažas, ka cilvēki, kuru rīcība ne vienmēr ir paredzama, būs tādā kā brīvsolī, bet tā tas nenotiek. Savukārt atbalsta personas šiem cilvēkiem vairāk ir nepieciešamas tieši tāpēc, lai viņi kādreiz nenodarītu pāri paši sev. Tāpat ne mazums ir zināmi gadījumi, kad ļaunprātīgi tiek izmantota cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem lētticība. Mēs esam operatīvās vadības nodaļa, kas saņem zvanus, kad zvana uz numuru 110. Diezgan bieži zvana cilvēki arī ar garīga rakstura traucējumiem, tāpēc ar šiem cilvēkiem jau netieši esam saskārušies. Mācības sniedza vairāk izpratnes, kāpēc viņi zvana, ka viņiem nepieciešams atbalsts, nevis skaidrošana, kas ir kas. Ne vienmēr, ja viņš baltu uztver par melnu, ir jāskaidro, ka tas tomēr ir balts. Mēs varam piekrist, ka tas ir melns un cilvēkam dot pārliecību, ja būs nepieciešams, mēs viņam palīdzēsim. Valsts policija saskārusies arī ar situācijām, kad cilvēki aizbēg no pansionāta, var būt arī gadījumi, ka aiziet no grupu mājas un ir jāsameklē. Bet nav tā, ka ikdienā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem radīs problēmas.” UZZIŅAI Labklājības ministrija skaidro, ka līdz 20. gadsimta vidum pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās bija veids, kā sabiedrība rūpējās par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), tā nodrošināja sabiedrības neaizsargātāko locekļu vajadzības un vienlaikus norobežoja viņus, lai pasargātu līdzcilvēkus no iespējamas agresijas un nereti, lūkojoties no mūsdienu skatupunkta, arī no šo cilvēku atšķirīguma. Tomēr jau 20. gadsimta 50. gados tika radīti medikamenti, kas mazināja GRT izpausmes. Mūsdienās zudusi praktiska nepieciešamība šādus cilvēkus nošķirt no sabiedrības, turklāt zināšanas, kas ir pieejamas sabiedrībai, ļauj aiz diagnozes ieraudzīt cilvēku - personību ar savām vēlmēm, vajadzībām un tiesībām. procesā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tiek veidoti un sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Pašvaldības veido grupu dzīvokļus vai grupu mājas, kur cilvēki ar GRT dzīvos patstāvīgi, vienlaikus saņemot nepieciešamo atbalstu, kā arī veidos dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, kurās tiks attīstītas cilvēku nodarbinātības prasmes, kā arī nodrošināta kvalitatīva brīvā laika pavadīšana un nepieciešamības gadījumā arī aprūpe. Kad ieguvēji ir visi "RB Cafe” idejas autors un biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” vadītājs Māris Grāvis, kurš jau 17 gadus veiksmīgi organizē sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, vadīja mācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem. Sarunā “Druvai” Māris Grāvis atklāja: “Kā jebkurā jaunumā, arī jautājumā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā sākotnējais uztraukums ir par to, kā tas būs, kā tas notiks. Bet statistikas dati liecina, ka nevaram runāt par lielām izmaiņām, jo lielākā daļa šo cilvēku jau dzīvo sabiedrībā, nenotiek sabiedriskās kārtības maiņa, bet līdzvērtīgas iespējas nodrošināšana visiem cilvēkiem. Turklāt cilvēki, kuri atstāj sociālās aprūpes institūciju, nevis vienkārši sāk dzīvot sabiedrībā, bet saņem jaunu sabiedrībā balstītu pakalpojumu, kurā ir arī speciālisti, kuri sniedz atbalstu un rūpējas, lai cilvēki arī jaunajos apstākļos justos labi un viss būtu kārtībā. Liela daļa cilvēku, kas garīga rakstura traucējumu dēļ dzīvo iestādēs, ir darba spējas vecumā ar lielām darba spējām. Tāpēc vislabākā pieeja ir radīt iespēju viņiem strādāt, jo jau tagad daudzi sociālās aprūpes centros veic lauku darbus, palīgdarbus, viņi var būt brīnišķīgi darbinieki, tā ir iespēja lauksaimniekiem, ražošanas uzņēmumiem. Sabiedrības atbalsts var būt pat ļoti vienkāršs, piemēram, iesaistot cilvēkus dārza darbos vai, piemēram, rīkojot kopējus pasākumus. Jā, tas prasa mazliet vairāk līdzcietības un pacietības, bet, radot šīs iespējas, ieguvējs ir arī cilvēks, kas dod šo iespēju. Lielākā problēma ir tā, kā mēs līdz galam nesaprotam, kas tā ir par mērķgrupu, tāpēc cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem pirmajā brīdī vairāk saistās ar tādiem, kas mūsu dzīvēs radījuši traucējumus vai grūtības. Bet daudzi no šiem cilvēkiem bez problēmām iekļaujas sabiedrībā, un tie, kuri ir radījuši nepatikšanas, ir vienkārši cilvēki ar nepatīkamu raksturu. Mana pieredze rāda, ka Latvijā dzīvo labestīgi un labsirdīgi cilvēki, un, lai gan mēs ļoti baidāmies no nezināmā, brīdī, kad saskaramies ar to, mākam pieskaņoties, palīdzēt, mākam būt labi kaimiņi, sadarboties. Arī mūsu kā biedrības pieredze rāda, ka vienmēr, kad atveram jaunu pakalpojumu, pat ja sākotnēji vietējā sabiedrībā ir kādas nevēlamas izpausmes, jo vairāk esam kopā un labāk iepazīstamies, jo drīzāk esam kļuvuši labi sadarbības partneri un vienkārši kaimiņi. Ja abas puses spēj sarunāties, vienmēr var atrast nepieciešamo kompromisu, risinājumu visās jomās, arī šajā gadījumā. ”
Informāciju sagatavojusi: Iveta Rozentāla, laikraksta "Druva" žurnāliste
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā laika posmā no 2016. gada marta līdz 2020. gada janvārim tika iesniegti 877 māju renovācijas projekti. Šobrīd renovācijas darbi pabeigti jau 253 mājās, vēl vairāk nekā 500 projekti atrodas dažādās īstenošanas stadijās. Vienlaikus vairāk kā 30 mājas jeb 3%, kas projektus bija iesniegušas, dažādu iemeslu dēļ atjaunošanas darbus tomēr izvēlējušās neveikt, līdz ar to ir atbrīvojies finansējums papildu projektiem. Starp iemesliem, kāpēc projekti ir atsaukti, var minēt iedzīvotāju kopsapulces lēmumu tomēr neveikt būvniecību, nevienošanos par būvniecības izmaksām, un citus. Uz laiku atvērtajā pieteikšanās termiņā ALTUM aicina iesniegt jau sagatavotos māju atjaunošanas projektus. Ieva Vērzemniece, Energoefektivitātes programmas vadītāja: “Šobrīd ALTUM programmas ietvaros notiek aktīva projektu izvērtēšanas, projektu sagatavošanas un būvniecības fāze, lai laikā līdz 2023. gadam tiktu pabeigta visu programmai iesniegto ēku renovācija. Tāpēc svarīgi uzsvērt, ka līdz 15. decembrim aicinu iesniegt pilnībā sagatavotos, bet līdz projektu pieņemšanas apturēšanai janvārī iesniegt nepagūtos projektus. Atgādinu, ka arī pēc projekta iesniegšanas ir svarīga dokumentācijas kvalitāte katrā projekta norises posmā. Tas ir pamats, lai projekts arī dzīvē tiktu realizēts kvalitatīvi, plānotajos termiņos un lai sasniegtu gaidīto pozitīvo rezultātu.”
Dokumentus iesniedziet mans.altum.lv Pieteikumam nepieciešamā dokumentācija. Informāciju sagatavojusi Ieva Vērzemniece Programmas direktore 67774014 ieva.verzemniece PIE altum PUNKTS lv
Jauni atklājumi par akmens laikmeta liecībām Burtnieka ezera apkaimē, slimnīcu arhitektūras attīstība 20.gadsimtā Lietuvā, nacionālo partizāņu cīņas Valmieras apriņķī, Pokaiņu svētvietas fenomens u.c. – tik dažāds un plašs ir tēmu loks. Programma skatāma >>šeit<<.
Tiešsaistē tiksies vēsturnieki no dažādām sadarbības organizācijām – Latvijas Universitātes, Tartu Universitātes (Igaunija), Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva), Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīva, Daugavpils Universitātes, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Dobeles Novadpētniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja. Priekšlasījumus veiks ne tikai esošie un topošie vēsturnieki, bet dažādas nozares pārstāvoši topošie speciālisti vai jau augstskolu absolventi. Tā kā dalībnieki būs arī no Lietuvas un Igaunijas, konferencē būs divas darba valodas – latviešu un angļu. Konferenci rīko Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu, ar kuru sadarbība notiek jau septīto gadu. Pēc katras konferences pētījumi tiek apkopoti elektroniskā izdevumā, kas pieejams Latvijas Universitātes datubāzē. Turklāt kopš 2015. gada tie pieejami arī drukātā formātā. Informāciju sagatavoja:
Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina doties īpaši izveidotos tematiskos maršrutos ar uzdevumiem “Mākslas elpa”, lai aktīvas piedzīvojumu pastaigas laikā kopā ar ģimeni vai draugu kompāniju rastu atbildes uz interesantiem jautājumiem un sajustu dažādu mākslinieku atstātās mākslas pēdas gan uz atpūtas soliņiem, gan pilsētas arhitektūrā. Tematiskie maršruti ievedīs pilsētas skaistākajās vietās, kur māksla un arhitektūra organiski saplūst gan ar dabu, gan dinamisko pilsētas dzīvi. Maršruta aprakstos iekļauti arī dažādi saistoši fakti un notikumi, kas atklās stāstus par pastaigu ceļā iekļautajiem pieturpunktiem. Interesentiem ir iespēja izvēlēties doties 5 km vai 11 km garā maršrutā. Ja daži pakāpieni augšup nesatrauc, tad maršrutā iespējams doties arī ar velosipēdu. Maršrutus var saņemt gan Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas iela 10), gan arī lejuplādēt ŠEIT. Informāciju sagatavoja:
Projekta “Smart Living” ietvaros esam sapulcējuši 14 zinošus ekspertus no Latvijas un Igaunijas, kuri vienas dienas garumā būs atvērti 20 minūšu tiešsaistes konsultācijām. Lai pieteiktos sarunai, iepriekš jāreģistrējas šeit: https://ej.uz/smartliving1pret1
Mūsu 14 eksperti ir zinoši šādās jomās:
Piesakies laicīgi – vietu skaits ir ierobežots! Dalība ir bezmaksas. Pēc reģistrācijas, tuvojoties pasākumam, katram dalībniekam tiks nosūtīta Zoom platformas saite tiešsaistes sarunai. Sarunas tiek organizētas Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra.
Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Blakus ēkai, kurā atrodas grupu dzīvokļi, Valmieras pilsētas pašvaldība piešķīrusi nelielu zemes gabalu, kurā iemītnieki iekopuši dārzu. Vasarā tajā audzētas gan puķes priekam, gan dārzeņi, kuri prasmīgi iekonservēti ziemai. “Manuprāt, šeit ir jābūt tai vietai, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem (arī ar psihiskiem traucējumiem) beidzot var un drīkst paši noteikt savu dzīvi, kur darboties un organizēties tā, kā paši to vēlētos. Darbinieku pienesums šeit ir tikai sadzīves vai darba prasmju attīstīšanā vai pilnveidošanā, kā arī darbinieki raugās, lai grupu dzīvokļos dzīvojošie, organizējot savu ikdienu, nepadraud sevi vai citus,” skaidro I.Brente-Mieze. “Salīdzinot ar iepriekšējo dzīvesvietu, tagad esmu cilvēcīgos apstākļos. Mācos cept kūkas, pīrāgus. Sen nebiju krāsojusi olas Lieldienās. Iemācījos “saprasties” ar veļasmašīnu. Pateicoties tam, ka tagad man ir arī darbs, cenšos veidot uzkrājumus, lai varētu iegādāties lietas kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei. Esmu spērusi pirmos solīšus veselības labā. Mācos apgūt to ko nesaprotu datorā,” stāsta Ilona, Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece. Dainis, Valmieras grupu dzīvokļa iemītnieks stāsta: “Sāku aprast ar to, ka pašam jāprot plānot sava ikdiena. Cenšos pagatavot sev ēdienu. Iemācījos mazgāt veļu. Arī istabu cenšos turēt kārtībā. Strādāju.” “Pagājušā gada novembrī sāku dzīvot Valmierā grupu dzīvoklī. Patīkami pārsteidz šis pakalpojums – izremontētas telpas, ir mēbeles un pat sadzīves tehnika. Šajā pakalpojumā iekļauti arī aprūpētāju pakalpojumi, gadījumā, ja tādi ir nepieciešami. Ļoti padomāts, lai iemītnieki šeit ērti justos. Pakalpojumā ietvertas izmaksas par telpu uzkopšanas inventāru, higiēnas preces. Dzīvošana šajā projektā ir ideāls variants, kā uzsākt patstāvīgu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti un zemiem ienākumiem,” Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece Anna (vārds mainīts). I.Brente-Mieze atzīst, ka liela daļa no cilvēkiem, kas apmetušies Valmieras grupu dzīvoklī, ir spējīgi dzīvot patstāvīgi vai ar nelielu atbalstu. Jānorāda, ka statistikas dati liecina – Latvijā pieaug to personu skaits, kam ir garīga rakstura traucējumi vai psihiskas saslimšanas. (Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk -VPR) deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju 2016. gadā 2 931 persona jeb 15,3% no personām ar invaliditāti VPR pašvaldībās bija personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. 2019. gadā personu ar 1. un 2. grupas invaliditāti un psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits bija pieaudzis par 302 personām, kopumā aptverot 3 233 personas jeb 14,8% no kopējā personu ar invaliditāti skaita.) Jāsecina, ka pieaug arī nepieciešamība pēc dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Grupu dzīvokļu izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa Latvijā, tie tiek veidoti 48 pašvaldībās, dodot iespēju saņemt šo pakalpojumu vairāk nekā 600 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā būs izveidoti vēl 11 grupu dzīvokļi, sniedzot iespēju vēl 155 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Lūdzam pieteikt savu dalību, reģistrējoties konferencei šeit. Konferencē tiks runāts par energoefektivitātes situāciju un jomas aktualitātēm Baltijas jūras reģionā. Būtiska uzmanība tiks pievērsta projektā izstrādātajai energoefektivitātes rīku rokasgrāmatai, kurā apkopoti astoņi finanšu rīki, kas var uzlabot rentabilitāti, atvieglot finansējuma piesaisti un samazināt riskus, ko rada ieguldījumi ēku energoefektivitātē. Lai iepazītos sīkāk ar šiem rīkiem un konkrētiem piemēriem, kā projekta partneru valstīs tie tika veidoti, praktiski pārbaudīti un pilnveidoti, lasiet EFFECT4buildings izdevumā. Konferences laikā katram no rīkiem tiks veltīta sesija, kur arī partneri sīkāk iepazīstinās ar šiem rīkiem to ietekmi. Konferences turpinājumā tiks rīkota diskusija par izaicinājumiem energoefektivitātes politikas veidošanā un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Savukārt noslēgumā vairāki tehnoloģiju uzņēmumi iepazīstinās ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem energoefektivitātes uzlabošanai. Detalizētāka konferences programma atrodama šeit. Konferences darba valoda – angļu valoda. Par “EFFECT4buildings” projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu: http://www.vidzeme.lv/ Papildu informācija: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28386853. Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26513351.
Kartes ikvienam interesentam dos iespēju redzēt, kuri pašvaldības īpašumi ir iznomāti, kuri ir nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, kurus pašvaldība varētu iznomāt vai nodot atsavināšanai u.c. Kartes tiks sagatavotas publicēšanai internetā un tās būs pieejamas pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv sadaļā “Īpašumi”. Tajās attēlotā informācija būs saistoša gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt savu komercdarbību, un potenciālajiem investoriem, lai novērtētu iespējamās investīciju teritorijas. Sagatavoja: Sanita SPUDIŅA,
Vidzemes plānošanas reģions jau 14. gadu gatavojas realizēt Valsts kultūrkapitāla fonda un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos, kurā iespējams pretendēt uz finansējumu kultūras projektu īstenošanai. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā aktuālākās kultūras prioritātes, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem un kopš pagājušā gada – arī vidzemnieku viedokli. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sabiedrības balsojuma rezultāts būs būtisks konkursa nolikuma veidošanā, definējot tās kultūras prioritātes, kurās būs iespējams iesniegt kultūras projektu pieteikumus 2021. gadā. Vidzemes plānošanas reģions saredz, ka līdz ar sabiedrības iesaisti kultūras prioritāro jomu noteikšanā, konkursam iesniegtie projekti kļūs daudzveidīgāki un arī iedzīvotāju interesēm atbilstošāki. Tāpat ikviens tiek aicināts savu izvēli izdarīt, ņemot vērā arī šī brīža izaicinājumus, ar ko sastopas kultūras nozare. Paust viedokli var līdz šī gada 30. decembrim, aizpildot tiešsaistes anketu – https://ej.uz/parkulturuvidzeme, kā arī vairākās vietās klātienē. Šobrīd klātienē aptauja pieejama apmeklētājiem šādās iestādēs: Valkas novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, Lubānas pilsētas bibliotēkā, Lubānas novada Meirānu bibliotēkā, Alūksnes novada Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā un Alūksnes novada bibliotēkās, Gulbenes novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kā arī Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižas Pagastmājā, Kauguru pagasta bibliotēkā, Brenguļu pagasta pārvaldē un bibliotēkā, Brenguļu sporta centrā "Kaimiņi", Pārgaujas novada bibliotēkās, Valmieras Kultūras centrā un Valmieras integrētajā bibliotēkā; Vecpiebalgas novada bibliotēkās; Varakļānu tautas bibliotēkā. Pagājušajā gadā viedokli pauda 726 iedzīvotāji un balsojuma rezultāts iekļauts konkursa nolikumā. Papildus, pamatojoties uz vidzemnieku ieteikumiem, šogad izveidota jauna tematiskā prioritāte – sabiedrības iesaiste un kultūrizglītība. 2020. gadā konkursam “Vidzemes kultūras programma” pavisam tika pieteikti 149 projekti par kopējo summu 637 373 EUR. Atbalstīti – 69 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 EUR apmērām. Konkursā apstiprinātie projektu pieteikumi tika balstīti uz sabiedrības noteiktajām prioritātēm. Vairāk par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma Ar apkopoto informāciju par balsojuma rezultātiem varēs iepazīties 2021. gada janvārī Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv Kultūras programmu reģionos izsludina VKKF, ik gadu no jauna lemjot par konkursa realizētājiem reģionos.
*Vizuālā materiāla tapšanā izmantoti konkursā "Vidzemes kultūras programma 2020" iesniegto un realizēto projektu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”; koncerts "Vidzemes talanti"; "Stāmerienas pils romantisma meistarklases"; “Kuļam un kaļam” meistardarbnīcas Valmiermuižā; Faktu papildinājums kartē ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs”; Audiovizuāla ekspozīcija „Ienāc pasakā!”; “Seviļas kaislības Sēļu muižā”; Tautas mūzikas diska izdošana; “Gaujas plostnieku tradīcija” (Foto autors: Annija Ratniece); “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija” (Foto autors: Jānis Ūdris); Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana (Foto autors: Uģis Brālēns) publicitātes foto.
Iedzīvotāju aptauja īstenota projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Par vadības grupas, ko veido apvienojamo pašvaldību izpilddirektori, izveidi lēma apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji. Ekspertu komandā ir personāls ar pieredzi pētniecībā attīstības un telpiskās plānošanas, kultūras, tūrisma, sporta, finanšu, investīciju, izglītības, sociālās politikas, komunālās saimniecības, ceļu infrastruktūras, informācijas tehnoloģiju, drošības, sabiedrisko attiecību un komunikācijas jomās. Valmieras novada administratīvās struktūras projektu izstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.577 “Kārtība, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajai Metodikai 2021.gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai. Valmieras novada administratīvās struktūras projektu izstrādā trīs secīgos soļos. Šobrīd notiek izpētes darbs, kura laikā eksperti apkopo un analizē informāciju par apvienojamo pašvaldību iestāžu un struktūrvienību, kapitālsabiedrību, biedrību un nodibinājumu, kā arī citu pašvaldības institūciju darbības raksturojumu un veic iegūto datu analīzi. Nākamais solis būs apvienojamo pašvaldību iestāžu un struktūrvienību, kapitālsabiedrību, biedrību un nodibinājumu, kā arī citu pašvaldības institūciju turpmākās darbības modeļa, izvērtējot vismaz divus iespējamos variantus, izstrāde. Administratīvās struktūras projekta izstrāde noslēgsies ar jaunizveidotā Valmieras novada pašvaldības administrācijas pārvaldes modeļa (ar izvērtētiem vismaz 3 iespējamiem variantiem) un pašvaldības nolikuma projekta izstrādi. Lēmumu par rīcību ar izstrādāto jaunā novada administratīvās struktūras projektu pieņems Valmieras novada dome 30 dienu laikā pēc pirmās domes sēdes. Šim mērķim ir piešķirta valsts mērķdotācija 18 750 eiro. Valmieras novada administratīvās struktūras projekts pašvaldībām kopā jāizstrādā sešu mēnešu laikā - līdz 2021.gada 1.jūnijam. Administratīvi teritoriālā reforma Valmieras novadā apvienotajām astoņām pašvaldībām radīs būtiskas pārmaiņas, tāpēc gatavošanās notiek savlaicīgi, sadarbojoties un ar lielu atbildību. Valmieras novada administratīvās struktūras izveides mērķis ir rast visefektīvāko modeli, lai stiprinātu pašvaldības darba kapacitāti, lai nodrošinātu iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu nepārtrauktību un pēctecību, un padarītu tos iedzīvotājiem vēl pieejamākus, ērtāk sasniedzamus un kvalitatīvākus. Informāciju sagatavoja: Kristīne Melece Mob. tālr.: 26553317 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aicinām rezervēt datumu starptautiskai energoefektivitātes jomas konferencei “Finanšu rīki un instrumenti ēku energoefektivitātei”, kas norisināsies 2020. gada 8. decembrī tiešsaistē. Konference noslēgs Vidzemes plānošanas reģiona ieviesto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings).
Līdz 4. decembrim Valmieras pilsētas pašvaldība aicina iesniegt projektu pieteikumus bērnu un jauniešu nometņu rīkošanai, kultūras norišu īstenošanai vai sportiska dzīvesveida popularizēšanai. Projektu īstenošanas laiks noteikts līdz 2021. gada nogalei.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 15. decembrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.
Zinātnes un industrijas sadarbībai ir noteicošā loma, lai uzlabotu Eiropas Savienības sniegumu inovāciju jomā. Pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) sniedz iespēju uzņēmumiem piekļūt tiem nepieciešamajam biznesa un tehnoloģiju atbalstam, kā arī stiprina inovāciju attīstību starp reģioniem. Ir aizvadīta projekta INNO INFRA SHARE noslēdzošā starptautiskā konference, kas pulcēja PII pārstāvjus, universitātes, partnervalstu nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājus un Eiropas Savienības ekspertus. Tā norisinājās divās sesijās – “PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJU INFRASTRUKTŪRAS UN TO IZMANTOŠANA” un “STARPREĢIONU SADARBĪBA INOVĀCIJĀM”.
Šodien Vidzemes Augstskolai un Vides risinājumu institūtam būs unikāla iespēja padziļināti iepazīt INNO INFRA SHARE projekta partneru Flanders Make (Beļģija) pieredzi pētniecības un industrijas sadarbības nodrošināšanā un ilgtspējīgā pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) biznesa modeļu veidošanā. 13. novembrī Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Flanders Make rīkos tiešsaistes apmācību semināru, kurā Vides risinājumu institūta un Vidzemes Augstskolas pārstāvjiem būs iespēja gūt padziļinātu ieskatu 
Šī gada 9. decembrī tiešsaistē norisināsies projekta “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTemp) konference “Centralizētās siltumapgādes sistēmu transformācija”. Konferencē aicināti piedalīties siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību speciālisti, energopārvaldnieki un citi interesenti, lai ar kolēģiem no visas Eiropas pārrunātu centralizētās siltumapgādes sistēmu potenciālu un izaicinājumus. 
Pašvaldību energopārvaldnieki, ēku apsaimniekotāji un citi interesenti tiek aicināti šī gada 3. decembrī piedalīties tiešsaistes seminārā “VIEDA UN ATBILDĪGA PAŠVALDĪBU ĒKU APSAIMNIEKOŠANA”. Seminārs tiek rīkots noslēdzoties diviem Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes jomas projektiem – 
Deinstitucionalizācija
Jau sesto reizi norisināsies Valmieras muzeja rīkotā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Vēstures pētnieki un topošie zinātnieki prezentēs savus jaunākos pētījumus Baltijas vēsturē. Ikviens interesents 27. un 28.novembrī aicināts klausīties lasījumus tiešsaistē Valmieras muzeja 
Valmierieši un pilsētas viesi ir lieli mākslas baudītāji! Par to ik pavasari pārliecināmies Valmieras Mākslas dienu laikā, kas apbur un iesaista gan valmieriešus, gan pilsētas viesus. Tad arī māksliniekiem ar audeklu vien vairs nepietiek un mākslas pēdas tiek atstātas viscaur pilsētvidē. Nu šī mākslas elpa aicina doties jaunos piedzīvojumos, izvēloties kādu no tematiskajiem maršrutiem!
Šī gada 4. decembrī ikviens interesents varēs gūt atbildes uz jautājumiem par energoefektivitāti savās mājās. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Zaļo Tehnoloģiju klasteri un Tartu Reģionālās Enerģijas Aģentūru rīko tiešsaistes sarunas “1:1 ar energoefektivitātes ekspertu”. Tā būs iespēja neformālā sarunā divatā ar izvēlēto energoefektivitātes ekspertu risināt jautājumus par elektrības patēriņu mājsaimniecībā, saules paneļiem, siltumapgādes sistēmām, ventilāciju, elektromobiļiem vai jebkuru citu energoefektivitātes tēmu.
Lai arī Valmierā jau ilgāk nekā gadu veiksmīgi darbojas grupu dzīvokļa pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un drīzumā šādu pakalpojumu sāks nodrošināt vēl 11 pašvaldībās Vidzemē, joprojām vietējo kopienu līmenī notiek asas diskusijas par pašvaldību plāniem. Atbildot uz iedzīvotāju bažām par to, ka kaimiņos uz patstāvīgu dzīvi pavisam drīz apmetīsies cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Inga Brente-Mieze, Valmieras grupu dzīvokļu vadītāja norāda: “Pieņemu, ka līdzcilvēki ir nevis pret pakalpojuma izveidi, bet gan drīzāk tā pauž savu piesardzību attiecībā uz visu jauno un nezināmo, kas ir dabiska pretreakcija. Tomēr to iespējams mainīt, izglītojot sabiedrību. Manuprāt, mums katram ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Katram ir tiesības izvēlēties, kur dzīvot un kā dzīvot. Deinstitucionalizācija nav tikai par pakalpojumiem, bet tā parāda, cik inteliģenta ir sabiedrība, kā sabiedrībā cirkulē informācija un cik daudz virsroku ņem stereotipi, kas ir nevis pieredzē, bet stāstos balstīti.“
Ir atvērta pieteikšanās starptautiskai energoefektivitātes jomas konferencei “Finanšu rīki un instrumenti ēku energoefektivitātei”, kas norisināsies 2020. gada 8. decembrī tiešsaistē. Konference noslēgs Vidzemes plānošanas reģiona ieviesto Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings).
Alūksnes novada pašvaldības speciālisti ir sagatavojuši grafiskas kartes, kurās uzskatāmi attēloti katrā novada administratīvajā teritorijā – gan pilsētā, gan pagastos - esošie pašvaldības īpašumi. 
Līdz 30. decembrim ikvienam vidzemniekam ir iespēja nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, tā izsakot viedokli par to, kādām kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem finansējums Vidzemes kultūras programmas ietvaros 2021. gadā.
2021.gada 1.jūlijā Latvijā būs jauna pašvaldība - Valmieras novads, kurā apvienosies Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Strenču novadu pašvaldības. Šobrīd Valmieras novadā apvienojamo pašvaldību izveidota vadības grupa kopā ar pašvaldību speciālistiem un Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniekiem izstrādā Valmieras novada administratīvās struktūras projektu.