.png)
|
Arhīva kalendārs
Konkrēti Gulbenes novada pašvaldība uzņemas sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10 % apmērā no 2018. gadā vidēji patērētās enerģijas apjoma, t.i. vismaz 2341,1 megavatstundas līdz 2030.gada 31. decembrim. Vienošanās tiks īstenota saskaņā ar Gulbenes novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030.gadam. Gulbenes novada pašvaldība brīvprātīgi sadarbosies ar BVKB energoefektivitātes veicināšanas un monitoringa jomā, kā arī energoefektivitātes metodiskajos jautājumos un pieredzes apmaiņā. “Šāda vienošanās darbosies kā paškontroles un motivācijas mehānisms, tā disciplinēs mūs un vecinās Gulbenes novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna ieviešanu realitātē. Tāpat vienošanās var dot priekšroku dažādos projektu konkursos. Būtiski ir arī tas, ka ar mums šajā jomā sāks rēķināties – mūsu viedoklim būs svars, kā arī tiks ņemtas vērā mūsu līdz šim iegūtajās zināšanās un pieredze,” vienošanās nozīmīgumu uzsver Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Vienošanās noslēgšana ir viens no pasākumiem valsts energoefektivitātes rīcības plānā obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai. Tās mērķis ir stimulēt energoefektivitātes paaugstināšanu atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās un sasniegt vismaz 10% enerģijas ietaupījumu. “Atzinīgi vērtējam Gulbenes novada pašvaldības apņemšanos, jo īpaši attiecībā uz enerģijas pašpatēriņa samazinājumu pašvaldības ēkās un iekārtās 20 % apmērā. Kā arī enerģijas ietaupījumu panākšanu daudzdzīvokļu ēku sektorā, ik gadu līdz 2030. gadam plānojot atjaunot vismaz divas daudzdzīvokļu ēkas. Šādi lēmumi sekmē iedzīvotāju izglītošanu par ilgtspēju un visu procesā iesaistīto pušu sadarbību. Lai izdodas sasniegt iecerēto!” šādi publisku pašvaldības vienošanos ar biroju vērtē Aija Timofejeva, BVKB Energoresursu kontroles departamenta direktore. Līdz šim šādu vienošanos vēl ir noslēguši divi uzņēmumi – SIA “Salaspils siltums” un SIA “Jūrmalas siltums”. Informācija par to skatāma noslēgto brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu reģistrā ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: Gunta Kalmane, Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste M.t. 26191107 E-pasts: gunta.kalmane PIE gulbene PUNKTS lv
Šogad aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Padomju karaspēka uzbrukumi iedzīvotājiem Viļņā 1991. gada 12., 13. janvārī skaudri apliecināja, ka baltiešu brīvības alkām ir pretinieki. Lai aizstāvētu Latvijas neatkarību, arī Rīgā jau 13. janvārī ap svarīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sāka celt pirmās barikādes. Ar smago tehniku nobloķēja piekļuvi ēkām, izveidoja barikādes ap stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Barikādes kļuva par nozīmīgu tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdi, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīga pretošanās, un cilvēki bija gatavi aizsargāties pat bez ieročiem. Tikmēr neatkarības pretinieki centās destabilizēt politisko situāciju un iedvest bailes iedzīvotājos un Rīgas aizstāvjos. Īpašo uzdevumu vienības OMON kaujinieki laikā no 14. līdz 16. janvārim veica sešus bruņotus uzbrukumus Vecmīlgrāvja un Brasas tilta aizstāvjiem, kuri ar smagajām automašīnām un lauksaimniecības tehniku sargāja pieeju Rīgas centram. 20. janvārī OMON vienība ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēku, apšaudē nogalinot divus milicijas darbiniekus un trīs civilpersonas. Lai būvētu barikādes un apsargātu valdību, Rīgā pulcējās iedzīvotāji no visiem Latvijas rajoniem. Uz barikādēm devās cilvēki no darba kolektīviem, mācību iestādēm, kolhoziem, ciemiem un pilsētām, tostarp no Valmieras un toreizējā Valmieras rajona. 1991. gada janvāra barikādes ir būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa un unikāls nevardarbīgas pretošanās piemērs. Laikam ritot, par barikādēm nav dokumentēts daudz jaunu faktu, bet, ikreiz tās atceroties, nozīmīgi kļūst jautājumi, kas mums bija barikādes un kāda bija to loma toreiz, tagad.
Informāciju sagatavoja: Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aizvadītā gada nogalē, 14.decembrī, Gulbenes novada pašvaldība, kā pirmā no visām Latvijas pašvaldībām, noslēdza brīvprātīgu vienošanos ar Latvijas valsti (Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) personā) par energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu.
Godinot barikāžu trīsdesmitgadi, Valmieras muzejs aicina uz izstādi “Janvāra barikādēm – 30” Hanzas namiņos Valmieras pilsētas centrā. Tur būs skatāmi valmierieša, fotogrāfa Mihaila Ignata iemūžinātie vēstures mirkļi. Arī viņš toreiz bija Latvijas aizstāvju vidū. Izstāde apskatāma no 15. janvāra līdz 28. februārim (pirmdiena–sestdiena plkst.10.00–17.00). Lūdzam ievērot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai.