.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai gan pērn valstī ieviesto ierobežojumu dēļ Valmieras TIC ceļotājiem klātienes apmeklējumam bija slēgts vairāk nekā divus mēnešus, apkalpojot interesentus tikai attālināti, tomēr aizvadītā gada griezumā klātienē sastapām 6621 cilvēku, sarakstēs ar ieteikumiem ceļošanai iedvesmojām 593 cilvēkus un sazvanoties uzklausījām 675 interesentus. COVID-19 ietekmē tas rezultējies ar ~ 30% samazinājumu apmeklētāju skaita ziņā, salīdzinot ar 2019.gadu, par 25% samazinājies arī gidu vadīto grupu ekskursiju skaits, tomēr, paanalizējot cilvēku interesi gada pirmajos mēnešos pirms pandēmijas uzliesmojuma, bija novērojams stabils statistiskais pieaugums, kas liek secināt – ceļotāju interese par Valmieru un tās tuvāko apkārtni kā galamērķi ik gadu pieaug! Vislielāko sajūtu, ka ceļošana un emocijas cilvēkiem ir viena no pilnvērtīgas dzīves nepieciešamībām, izjutām tieši vasaras mēnešos – jūlijā, augustā un septembrī, kad arī vīrusa uzliesmojums uz mirkli pavirzījās aizmugurējā plānā, ļaujot ceļotājiem nedaudz atslābt, bet nozarei vasaras pilnbriedā strādāt īpaši cītīgi neziņā par rudeni. Aicinājām ceļotājus iepazīt Valmieru, Gaujas Nacionālo parku un citas Valmierai tuvas vietas. Tāpat arī liels informācijas pieprasījumu skaita pieaugums bija novērojams decembrī, kas saistāms ar radošiem risinājumiem Ziemassvētku laikā, aicinot pilsētniekus un Valmieras viesus baudīt ziemas skaistumu Valmierā, doties tematiskajos svētku rotājumu maršrutos, kā arī piedzīvot neaizmirstamas sajūtas īpašos “Gaismas dārzos”. Tūrisma informācijas centrs decembrī apmeklētājus iepriecināja ar plašu suvenīru klāstu, aicinot sagādāt pilsētas zīmolā personalizētas Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem. Pērn īpaši palielinājusies interese par aktīvo atpūtu un dabas tūrisma objektiem, maršrutiem un pastaigu vietām. Tas vistiešākajā veidā skaidrojams ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz dažādu tūristu piesaistes vietu, muzeju darbību un kultūras pasākumu norisēm. Arī jaunveidotie un jau iecienītie velo un pastaigu maršruti, piemēram, Mežtaka, Zaļie Dzelzceļi, pastaiga starp 4 tiltiem Valmierā, "Kino pedāļa puspedālis", kā arī daudzi citi piedāvājumi šo interesi tikai veicinājuši. Globālā situācija pasaulē ļoti ietekmējusi ceļošanas brīvību, tamdēļ ievērojami samazinājies ārvalstu apmeklētāju skaits. Ārvalstu viesu TOP 5 sarakstā Valmieras TIC ierindojas ceļotāji no Igaunijas (60% no visiem ārvalstu viesiem, novērojams pat 3% pieaugums), Krievijas (~ 3% no ārvalstu īpatsvara), Lietuvas (~8 no ārvalstu īpatsvara), Vācijas (~9% no ārvalstu īpatsvara) un Somijas (~10% no ārvalstu īpatsvara). Plašāka informācija par ceļotāju interesēm Valmieras TIC aplūkojama šeit. Līdzīga kopējā tendence ar lejupslīdi bija novērojama arī tūrisma mītnēs. Valmieras tūrisma mītņu viesmīlību 2020.gadā izbaudījuši 15 328 viesi, kas salīdzinājumā ar 2019.gadu ir par 28% jeb 5973 nakšņotājiem mazāk. Arī kopējais gultasvietu noslogojums tūristu mītnēs samazinājies par 8%. Tomēr, tāpat kā interesentu skaits Valmieras TIC, arī nakšņotāju skaits gada sākuma mēnešos – janvārī un februārī – fiksēts ar stabilu pieaugumu. Nakšņotāju skaita pieaugums, vērtējot salīdzinājumu pret 2019.gadu mēnešu šķērsgriezumā, bija novērojams arī jūlijā, augustā un septembrī, bet vislielākais klusums tūristu mītnēs iestājies aprīlī, maijā un jūnijā, kas precīzi atbilst COVID-19 ierobežojumu svārstībām gan Latvijā, gan pasaulē. Arī pilsētas tūristu piesaistes vietu sniegtā informācija iezīmē līdzīgu tendenci – gads iesācies ļoti pozitīvi, kas liek domāt – iespējams, ja ne COVID-19, pērn Valmierai tūristu skaita pieaugums būtu bijis ar treknu plus zīmi. Viesu izmitināšanas pakalpojumus Valmierā visvairāk izmantojuši Latvijas rezidenti (11 201), kuru skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, ir samazinājies par 10,8%. Nedaudz mazāks (6,8%) Latvijas rezidentu nakšņojums Valmieras tūristu mītnēs tika novērots arī 2018.gadā. 2020.gadā apkalpoti 4 127 ārvalstu viesi, kas ir par 4 615 jeb 52,8% mazāk nekā 2019.gadā. Līdzīgas tendences novērojamas arī kopējā situācijā Latvijā. Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo – 2020.gadā Latvijas tūristu mītnēs viesojušies uz pusi mazāk viesu. Vairāk var lasīt šeit. Analizējot īpatsvaru starp ārvalstu nakšņotājiem Valmierā, lielāko nakšņotāju daļu sastāda viesi no Igaunijas (47,8%), Somijas (13,9%), Lietuvas (10,7%), Krievijas (5,3%) un Vācijas (4,1%). Salīdzinot datus ar 2019.gadu, Igaunijas nakšņotāju īpatsvars pieaudzis par 22,6%. Pieaudzis arī nakšņotāju skaits no Somijas (+1,1%) un Lietuvas (+2,9%). Plašāk par statistiku aizvadītajā gadā Valmieras tūrisma mītnēs var uzzināt šeit! Situācija valstī un pasaulē mainījusi ne tikai cilvēku ceļošanas tendences, bet arī informācijas iegūšanas paradumus. Arvien vairāk pieaug digitalizācijas loma. Tamdēļ arī Valmieras TIC aktīvi strādājis, radot saistošu saturu gan sociālajos medijos Facebook un Instagram, gan nodrošinot cilvēkiem aktuālās un saistošās informācijas pieejamību visit.valmiera.lv vortālā un sociālā tīkla Facebook interešu grupās. Vīrusa ietekmē rasti radoši risinājumi, kā iesaistīt cilvēkus nestandarta formāta pasākumos, piemēram, dažādos tematiskajos maršrutos, digitālajās foto orientēšanās norisēs, virtuālajās ekskursijās un aktīvās atpūtas pasākumos. Vasarā tika organizēti ceļotāju stāstu vakari brīvā dabā, kā arī lielu atsaucību guva tūrisma akcija “Iepazīsti savējos!”. Domājot par arvien pieaugošo digitālo risinājumu pielietojumu, radījām īpašu virtuālās realitātes stāstu par Dzelzs tiltu kā vienu no industriālā mantojuma objektiem Valmierā. Stāstā iespējams iztēloties, kā pirms 100 gadiem pa šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, kas mūsdienās iedzīvināts Zaļo ceļu (Green Railways) maršrutā, savulaik kursējis bānītis. Virtuālās realitātes (VR) risinājumu, kas skatāms VR brillēs, plānots integrēt piedāvājumā, pārstāvot Valmieras galamērķi dažādos reprezentatīvajos pasākumos. Jāpiemin, ka interese digitālajā vidē par Valmieras tūrisma galamērķi tūrisma vortālā visit.valmiera.lv vērtējama kā stabila. Par 3% pieaudzis kopējais lapas apmeklētāju skaits. Lai gan ir samazinājies unikālo IP adrešu skaits, pozitīvi, ka kopš 2019.gada ik gadu turpina pieaugt jauno apmeklētāju skaits. Valmieras TIC aktīvi darbojas arī sociālajos medijos. Visit Valmiera aktivitāte sociālajā vietnē Instagram pēdējo trīs gadu laikā ievērojami rezultējusies sekotāju skaita pieaugumā un iesaistē. Arī platformā Facebook visit.valmiera veiksmīgi īsteno tūrisma mārketinga stratēģiju, piesaistot mērķauditorijas ar saistošu saturu. 2020.gadā par 4% palielinājies lapas sekotāju skaits, sasniedzot gandrīz 12 tūkstošu sekotāju. Aktīvākie interesenti, kuri seko līdzi visit.valmiera Facebook kontam, ir no Latvijas, Lielbritānijas un Igaunijas, savukārt Latvijā aktīvākās pilsētas iepriekš minētajā kontā ir Rīga, Valmiera un Cēsis. Aizvadītajā gadā Valmierā “Pacēlāmies augstāk!”, aicinot baudīt pilsētas svētkus klātienē, ievērojot noteikto apmeklētāju skaitu, distancēšanās ierobežojumus un epidemioloģisko drošību. Atzinīgi tika novērtēts arī Valmieras Drāmas teātra piedāvājums, kas teātra mīļus ar izrādēm lutināja arī vasarā. Uz dabas un mūzikas piepildītiem pasākumiem aicināja arī Valmieras Kultūras centra īpašais kultūras pasākumu cikls “MŪDA”. Lai gan vispārējā situācija ar apmeklētāju skaita samazināšanos 2020.gadā novērojama it visur, nemainīgi interesi ceļotāju vidū uzturējuši tādi magnēti kā izbrauciens ar Gaujas tramvaju, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks, Valmiermuižas alus darītava, kā arī dažādas saimniecības, piemēram, Beverīnas koka skulptūru labirinti vai mini zoo “Mežiņi”, ko īpaši iecienījušas ģimenes. Neskatoties uz nestabilo situāciju nozarē, Valmieras un tuvākās apkārtnes tūrisma piedāvājums tika kuplināts arī ar jauniem piedāvājumiem – Picu fabriku OZO, Gaujas krastā pie Kazu krācēm laivotājus un airudēļu cienītājus iepriecināja jauns piedāvājums no airēšanas kluba "Straume", bioloģiski audzētu jēru gaļas burgeru piedāvājums “Ozolu burgernīcā”. Unikāls objekts “Z-Tornis” atvērts Zilākalnā, ļaujot iepazīt Kocēnu novadā esošās mītiskās svētvietas un kūdras purvu stāstus, savukārt 2021.gada sākumā nule kā atvērusies jauna kafejnīca “Ahh-Meat”, aicinot iepazīt Turcijas virtuves garšu pasauli. Šogad Valmiera apņēmusies kandidēt Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027 titulam, top jauna ekspozīcija un Valmieras pils kultūrvides centrs, kā arī noslēgumam tuvojas Jāņa Daliņa stadiona vērienīgie pārbūves darbi un vieglatlētikas manēžas būvniecība. Piedzīvojot teritoriālas reformas izmaiņas 2021.gadā, Valmieras novads ar lepnumu aicinās iepazīt bagātīgo tūrisma piedāvājumu, kas balstīts tradīcijās, dabas un kultūrvēstures mantojumā, kā arī saistošos un interesantos pasākumos. No 23. līdz 25.jūlijam Valmiera atzīmēs savu 738. gadskārtu, no 6. līdz 8.augustam norisināsies ikgadējais un iecienītais Valmieras vasaras teātra festivāls, 12.jūnijā plānots etnofestivāls “Sviests” un tirdziņš “Gardu muti”, savukārt ievērības cienīgi sporta notikums gaidāmi jūnijā, kad no 1. līdz 5.jūnijam Vidzemes Olimpiskajā centrā gaidāms Pasaules 13.čempionāta florbolā sievietēm kvalifikācijas turnīrs un 5. un 6.jūnijā Māra Štromberga BMX trasē “Valmiera” norisināsies UEC Eiropas kausa sacensību BMX riteņbraukšanā posms. Plašāk par plānotajiem pasākumiem 2021.gadā topošajā Valmieras novadā uzziniet šeit! Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par norisēm, kas tiks pielāgotas atbilstoši COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem valstī. Uz tikšanos Valmierā! Informāciju sagatavoja:
Video ieraksts apskatāms VPR Youtube kanālā. Ekspertu prezentācijas:
Seminārs tika rīkots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Papildu informācijai: Ineta Tauriņa, "Smart Living" projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ineta.taurina PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Rūta Ročāne, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS VIDZEMES ENERGOEFEKTIVITĀTES ZIŅAS
_
Iedzīvotāji, kuri savām vajadzībām sarūpējuši pārāk daudz pārtikas produktus, tos var nogādāt pārtikas apmaiņas ledusskapī un padalīties ar kādu, kuram produkti trūkst. “Pārtikas apmaiņas ledusskapis ir ne vien atbalsts iedzīvotājiem, bet arī starptautiska kustība pret pārtikas izšķērdēšanu – tā vietā, lai izmestu pārtiku, kas pašiem kļuvusi nevajadzīga, iedzīvotāji ir aicināti to atstāt pārtikas apmaiņas ledusskapī. Šobrīd populārākie ievietotie produkti ir dažādi dārzeņi, maize, tēja un cepumi. Pārtikas apmaiņas ledusskapja atrašanās vietas pievienotā vērtība ir tuvums biedrības “Kristīgais Žēlsirdības centrs” Labdarības zupas virtuvei, kas pēc maltīšu pagatavošanas neizmantotos pārtikas produktus nogādā uz pārtikas apmaiņas ledusskapi, kā arī padalās ar vairumā ziedotiem pārtikas produktiem, piemēram, ievārījumu vai salātiem,” stāsta biedrības “Kristīgais Žēlsirdības centrs” valdes priekšsēdētāja Gaida Pevko. Pārtikas apmaiņas ledusskapī iespējams ievietot un saņemt pārtikas produktus katru darba dienu no plkst.8.00 līdz 18.00. Lietojot pārtikas apmaiņas ledusskapi biedrība “Kristīgais Žēlsirdības centrs” aicina rīkoties cieņpilni un ievērot vispārējos lietošanas un higiēnas noteikumus! Pārtikas apmaiņas ledusskapī aizliegts ievietot pārtikas produktus pēc to derīguma termiņa beigām, atvērtus iepakojumus, daļēji izlietotus produktus, pašgatavotus ēdienus, dzērienus un pārtikas produktus, kuri ir sabojājušies un to var noteikt vizuāli. Pārtikas apmaiņas ledusskapi uzrauga biedrība “Kristīgais Žēlsirdības centrs”, kura vienas dienas laikā vairākkārt pārbauda ledusskapja saturu un uzmana, lai tajā neatrastos neatļauti produkti. Ja pārbaudes laikā konstatē, ka, piemēram, produktam drīzumā iztecēs derīguma termiņš, lai izvairītos no produkta izmešanas atkritumos, tas savlaicīgi tiek nogādāts Labdarības zupas virtuvei un izlietots maltīšu pagatavošanā. Izmantojot pārtikas apmaiņas ledusskapi produktu ievietošanai vai saņemšanai, ir jāievēro drošības pasākumi Cvodi-19 izplatības mazināšanai – jālieto sejas aizsargmaska, pie ieejas ēkā Stacijas ielā 26 jādezinficē rokas, jāievēro vismaz 2 m distance vienam no otra. “Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldei jau daudzu gadu garumā ir izveidojusies laba sadarbība ar biedrību “Kristīgais Žēlsirdības centrs”, kas sniedz atbalstu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem, palīdz senioriem un nodrošina Dienas centra bērniem pakalpojumu. Sociālo lietu pārvalde novērtē un pateicas biedrībai par iniciatīvu izveidot pārtikas apmaiņas ledusskapi, tādējādi radot daudzveidīgākas iespējas iedzīvotājiem atbalsta saņemšanai un mudinot sabiedrību rūpēties par apkārtējo vidi,” pateicību biedrībai par iniciatīvu pauž Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece. Biedrība “Kristīgais Žēlsirdības centrs” kā sabiedriskā labuma organizācija darbojas kopš 2005. gada, un tās mērķis ir trūcīgo Valmieras iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana un iedzīvotāju sociālā integrācija. Biedrībā “Kristīgais Žēlsirdības centrs” darbojas tīrības telpa “Mazgāmutis”, Labdarības zupas virtuve, Dienas centrs bērniem un tagad arī pārtikas apmaiņas ledusskapis. Plašāka informācija www.kzc.lv. Ēkā Stacijas ielā 26 līdzās biedrībai “Kristīgais Žēlsirdības centrs” ar Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu darbojas arī biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Valmieras nodaļas Labdarības noliktava.
Informāciju sagatavoja: Liene Pinne Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Mob. tālr.:22464113
Būvdarbu rezultātā veikta telpu pārplānošana un pārbūve sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, konstrukciju un ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļu atjaunošana un pārbūve, jumta seguma nomaiņa, kā arī nodrošināti vides pieejamības risinājumi personām ar funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā lifta izbūve. Projekta rezultātā ēkā atradīsies daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs, kas ietvers Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centru, specializētās darbnīcas, un dienas aprūpes centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Jau tuvākajā laikā uz ēku Uzvaras ielā 1 pārcelsies Dienas aprūpes centrs “Saules stars”, kas šobrīd atrodas Jāņkalna ielā 18, birojs “Aprūpe mājās”, kas šobrīd atrodas Brūža ielā 1 un Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde, kas šobrīd atrodas Lielā Ezera ielā 11. Par iestāžu atrašanās vietu izmaiņām lūdzam sekot līdzi Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā. Būvdarbus ēkā Uzvaras ielā 1 pēc SIA “SCO CENTRS” izstrādātā būvprojekta veica SIA “SANART”, būvuzraudzību nodrošināja IK “ĀRE PILDS”. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Kristīne Lāce. Sagatavoja: Sanita SPUDIŅA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381503 26456644 sanita.spudina PIE aluksne PUNKTS lv
Zoom sanāksmes saite: https://zoom.us/j/99291744979?pwd=dkRKYlZQWDBrZUJQQlFlQkhudXhPQT09 Meeting ID: 992 9174 4979 Passcode: 982228 Iepriekšēja pieteikšanās Zoom sanāksmei nav nepieciešama. Sanāksmes norisi vadīs Valmieras novada fonds. Ja nav iespējams pievienoties tiešsaistes saziņai, lūgums sazināties ar Valmieras novada fonda sabiedrisko attiecību vadītāju pa tālruni 20474440 vai rakstot e-pastu dace.denava PIE vnf PUNKTS lv. Ideja par šādas Zoom tikšanās nepieciešamību radusies saistībā ar Valmieras apņemšanos iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kam jaunizveidotajā Valmieras novadā nepieciešams izstrādāt Eiropas līmeņa ilgtermiņa kultūras programmu. Pagājušā gada jūlijā Latvijas Republikas Kultūras ministrija izsludināja pieteikšanos Latvijas pilsētām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai 2027.gadā. Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Kultūrdienas veidotāji piedāvās uz pasaulē notiekošo paraudzīties caur četrām lēcām - Cēsu kultūras galvaspilsētas tēmām– demokrātija, mācīšanās, veselība un vide. Ar četriem stāstiem uzstāsies un mikro-darbnīcas vadīs izcili lektori, kuru domas un darbus raksturo gan pasaulīgs tvērums, gan aktīva darbošanās Cēsīs un tuvējā apkārtnē: Ieva Morica (demokrātija), Dainis Jakovels (vide), Andris Skride (veselība), Juris Cālītis un Ivo Rode (mācīšanās). Darbnīcās ikkatram būs iespēja gūt gan praktiskas un noderīgas zināšanas par katru no tēmām, gan diskutēt par to, kā ikdienā mēs varam stiprināt ne vien savu, bet arī visu Cēsu sabiedrības izaugsmi. Piesakies Cēsu iedzīvotāju kultūrdienas tematiskajām mikrodarbnīcām šeit: ej.uz/kulturdiena
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Vecākais komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv
Valmieras pilsētas pašvaldībai veicot Valmieras Vecās aptiekas Bruņinieku ielā 1, Valmierā (vidējā no trīs ēkām) pārbūvēšanu Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīcijai Eiropas Savienības projekta “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” īstenošanas laikā, atklātas līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskās liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Dendroloģijas laboratorijā, dr.biol. Mārim Zundem veicot dendrohronoloģisko datēšanu, tika apstiprināts un precizēts, ka Valmieras Vecās aptiekas mājas būvniecība pabeigta 1736. gadā. Līdz ar to apstiprināts, ka Valmieras Vecā aptieka, kas avotos minēta kā vecākā koka ēka Valmierā, ir arī senākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Latvijas pilsētās, kas celta arhaiskākajā būvveidā. Zināms, ka ēkā no 1756. gadam līdz 1965. gadam darbojās aptieka. Restaurators – vecmeistars, kas veica ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, Ilmārs Dirveiks secinājis, ka pašlaik Valmieras Vecā aptieka ir senākā zināmā Latvijas pilsētu koka dzīvojamā ēka, kas celta guļbūvē krusta pakšos ar guļbaļķu zelmiņiem un zem spārenīcas izvirzītiem profilētiem dziedru galiem. Valmieras Vecā aptieka ar sekundārām piebūvēm ir ļoti vērtīga baroka laikmeta koka būvmākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Valmieras pilsētas pašvaldības līdz šim rīcībā esošajā 20. gadsimta 80. gadu dokumentācijā secināts, ka “sakarā ar to, ka ēka ir apšūta gan fasādēs, gan interjerā, nav iespējams noskaidrot pirmatnējo plānojumu un fasāžu risinājumu”, kā arī “ēkas izpēte pilnā apjomā realizējama pēc telpu atbrīvošanas un sienu apšuvuma demontāžas”. Valmieras vēsturiskajā centrā šobrīd notiek Valmieras pils kultūrvides centra izbūves darbi, kuriem saņemts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes būvprojekta saskaņojums un darbu atļauja. Pārbūvējot Vecās aptiekas koka korpusu un austrumu piebūvi, tika konstatēts, ka ārsienas nebija viendabīgas un sastāvēja gan no gāzbetona, gan pārsvarā trupes bojāta, daļēji protezēta kokmateriāla. Tai pat laikā daļēja demontāža atsedza līdz šim nezināmās vērtības. Darbi ēkā tika apturēti. Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu atzinumu tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kā arī ēkai noteikts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss. Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes dokumentācija atklāj 18.gadsimtā celtās ēkas būvvēsturi un kultūrvēsturiskās, arhitektoniskās vērtības. Vērā ņemamas plānojuma izmaiņas notikušas 19. gadsimtā, savukārt no 1965. gada līdz 1980. gadu nogalei ēka bija pārvērsta daudzdzīvokļu mājā. Trīs ēku grupas oriģinālā substance ievērojami samazinājās arī pēc 20.gs. otrajā pusē un beigās veiktajām pārbūvēm un atjaunošanas pasākumiem. Izpētes rezultātā definētas rekomendācijas autentiskuma saglabāšanai. Saglabājamo vērtību vidū jāmin konstruktīvā sistēma, oriģinālo aiļu proporcijas, aiļu aplodu izbūves principi, guļbūves virsmu apdares principi, pirmā stāva griestu dēļu stiprināšanas veids (oriģinālais dēļu klājs uz sijām), oriģinālo aiļu elementi un fragmenti, oriģinālās durvju vērtnes, fasāžu krāsojuma paliekas. Veikto atsegumu rezultātā saistībā ar objektā uzsāktajiem darbiem ir atklājies, ka Valmieras Vecās aptiekas ēka ir daudz nozīmīgāka un tajā saglabājies lielāks oriģinālās substances apjoms, nekā bijis zināms līdz šim. Lai saglabātu Vecās aptiekas ēkas kultūrvēsturiskās vērtības jaunā kvalitātē, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, Valmieras pilsētas pašvaldība organizēs būvprojekta izmaiņu izstrādi, ietverot ēkas restaurācijas sadaļu, lai maksimāli saglabātu un daļēji eksponētu vēsturiskās aptiekas ēkas konstrukcijas. Valmieras Vecās aptiekas kompleksa un ar to saistītās infrastruktūras pārbūve, atjaunošana un restaurācija tiek īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projekta “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” ietvaros. Projektā vēl ietverta virtuālās ekspozīcijas izveide, kā arī Ziloņu ielas pārbūve. Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums līdz 2 000 000,00 EUR un valsts budžeta dotācija līdz 70 588,24 EUR.
Informāciju sagatavojusi: Kristīne Melece Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob.tālr.: 26553317
Valmieras tehnikumam apstiprināta turpmāka dalība Erasmus+ programmā, piešķirot izcilības zīmi par aktīvu un kvalitatīvu iesaisti līdzšinējos projektos. Līdz pat 2027. gadam tā sniegs iespēju vairākiem simtiem skolas audzēkņu un pedagogu iegūt starptautisku pieredzi, paaugstinot profesionālo konkurētspēju un uzlabojot mācību kvalitāti.
“Izglītojamais, kurš guvis starptautisku izglītības pieredzi, ir daudz lielākā mērā apveltīts ar tādām darba tirgū nepieciešamām īpašībām kā iniciatīva, atbildība, neatkarība, elastība. Dalība Erasmus+ programmā ir lieliska iespēja stiprināt arī pedagogu un darbinieku starptautiskās kompetences, sniedzot iespēju gūt pieredzi ārvalstīs, kontaktēties un sadarboties ar savas jomas profesionāļiem citās valstīs. Zināšanu un pieredzes pārnešana palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, sekot līdzi jaunākajām tendencēm profesionālajā izglītībā Eiropā un pasaulē”, pārliecināta ir Valmieras tehnikuma attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Auziņa. Tiecoties apmācīt augsti kvalificētus speciālistus, kas pieprasīti ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, Valmieras tehnikums arvien ir augstu vērtējis starptautiskās pieejas un partneru nozīmību vēl kvalitatīvāka mācību procesa īstenošanai. Tāpēc jau kopš 2008. gada skola īstenojusi 15 mobilitātes projektus, sniedzot iespēju turpat 300 skolēniem un pedagogiem gūt jaunas prasmes un iemaņas starptautiskā vidē. Pēdējo 10 gadu laikā audzēkņi un pasniedzēji ir guvuši lielu pieredzi, izglītojoties kā ES dalībvalstīs, tā Ungārijā, Turcijā un Šveicē. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā mobilitātes projektos iesaistīto skolēnu un pedagogu skaits audzis par veseliem 40%, paplašinot mūsu skolēnu un pedagogu izglītības iespējas. Valmieras tehnikums ir viena no vismodernāk aprīkotajām izglītības iestādēm Latvijā un Austrumeiropā, kas jauniešiem piedāvā apgūt profesionālo vidējo izglītību 11 dažādās specialitātēs. Mūsdienīgā un inovatīvā vidē te iespējams apgūt prasmes atjaunojamajā enerģētikā, viesmīlībā, klientu apkalpošanā, pārtikas pārstrādē, pavārmākslā, finanšu vadībā, loģistikā un telemehānikā, mehatronikā, programmēšanā, mašīnbūvē un metālapstrādē.
Informāciju sagatavojusi: Liene Bergmane Sabiedrisko attiecību speciāliste liene.bergmane PIE valmierastehnikums PUNKTS lv
Aktīva atpūta dabā šobrīd ir īpaši aktuāla, un došanās pārgājienos ir lielisks veids, kā iepazīt Latvijas dabu. Kopš pagājušā gada rudens Latvijā tiek piešķirta atpazīstamības zīme "Gājējam draudzīgs", lai palīdzētu kājāmgājējiem atrast pakalpojumu sniedzējus, kas izprot viņu vajadzības un padara pārgājiena pieredzi vēl pozitīvāku. Sagaidot pavasari, “Gājējam draudzīgs” zīmi Vidzemē saņems vēl 34 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā kājāmgājējiem nepieciešamos pakalpojumus, tādējādi kopumā līdz šim Vidzemē piešķirtas jau 44 šādas zīmes. Latvijā zīmi piešķir komisija, kurā ir 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam, bet ir apliecinājums, ka attiecīgais pakalpojumu sniedzējs izprot pārgājienu tūristu vajadzības. Zīmei "Gājējam draudzīgs" ir vienota vizuālā identitāte visās trīs Baltijas valstīs. 2021. gada februāra izskaņā notika otrā Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly komisijas sēde Latvijā. Interese par zīmes saņemšanu bija liela – uz šo sēdi tika saņemts daudz pieteikumu. Balstoties uz kandidātu sniegto pašnovērtējumu par atbilstību kritērijiem, komisija lēma zīmi piešķirt 87 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem 34 atrodas Vidzemē: Amatas novadā Burtnieku novadā Smiltenes novadā Kocēnu novadā Gulbenes novadā Valkas novadā Priekuļu novadā Cesvaines novadā Līgatnes novadā Cēsu novadā Valmierā Madonas novadā Alūksnes novadā Apes novadā Lubānas novadā
Aicinām pārgājienu cienītājus baudīt aktīvas brīvdienas gan „Mežtakā” (meztaka.lv), gan citos pārgājienu maršrutos un pašiem pārliecināties par "Gājējiem draudzīgs" objektu viesmīlību! Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai.
Pieteikšanās zīmei Nākamā zīmes piešķiršanas komisijas sēde notiks 2021. gada 18. maijā. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 12. maijam. Lejupielādējiet pieteikuma anketas un uzziniet vairāk par zīmi "Gājējam draudzīgs": https://ej.uz/gajejiemdraudzigs
Zīmes “Gājējam draudzīgs” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091. Rakstā izmantota “Lauku ceļotāja” sniegtā informācija.
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Lauksaimniecībā turpinās izaugsme, un nozare dalībniekiem nodrošina arī tālākas attīstības iespējas. Novērojumi liecina, ka daļai lauksaimnieku pandēmijas laiku izdevies izmantot kā iespēju, aktīvi piesakoties un izmantojot ALTUM valsts atbalsta programmas.
Lauksaimniecības zemes tirgū turpinās tendence, kur pieprasījums pēc zemes pārsniedz piedāvājumu. Arī zemes cenas turpina palielināties, 2020. gadā Vidzemē sasniedzot pat nebijuši augstus rekordus. Vienlaikus interese par lauksaimniecības zemes iegādi saglabājas, Attīstības finanšu institūcija ALTUM pērn aizdevumos zemes iegādei piešķīrusi 17 miljonus eiro, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidzemes reģionā zemes kreditēšanas programmā piešķirti 6,4 miljoni eiro jeb 38 % no kopējā apjoma. Olita Untāla, ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja: “Diezgan bieži redzam situācijas, kad lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un daudzos gadījumos tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt. Tomēr nereti banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma. Šādos brīžos noder ALTUM zemes kreditēšanas programma, kas ļauj iegādāties zemi arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem.” Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot ar šā gada 26. februāri aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro. Vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bija Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita. Aktīvi tika finansēti darījumi par zemes iegādi arī Zemgalē un Kurzemē, taču pēc darījuma skaita būtisku izmaiņu nav. Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecība izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakopto īpašumu, aktivitāte ir viszemākā, tomēr izaugsme pērn bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums. Samazinās lauksaimniecības zemes cenu pieaugums Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu. Savukārt zemes cenas, lai arī ar mazāku pieauguma tendenci, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12 % gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4 %. Cenas un to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties. Visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugsi Zemgalē – par 30 %, bet gan Kurzemē, gan Vidzemē, par 26 %. Aptuveni 95 % darījumos lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir no 2000-8000 eiro par hektāru. Mazāka vai lielāka cena uzskatāma par subjektīvi ietekmētu, neparādot objektīvo tirgus līmeni. Par apgrozāmiem līdzekļiem – jādomā laikus Arī pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem ir pieaudzis, 2020. gadā ALTUM piešķīris aizdevumus par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, kas ir par 39 % vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Olita Untāla, ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja: “Tuvojoties pavasara lauku darbiem, aktualizējas jautājums par apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību, lai apsaimniekotu zemi un nosegtu sējas, audzēšanas un ražas apstrādes izmaksas, un aizdevumiem nekustamam īpašumam, piemēram, ražošanas telpām, noliktavu vai kalšu būvniecībai. Tāpat ALTUM pieredze rāda, ka marta beigas ir beidzamais brīdis, kad lauku darbiem un tam nepieciešamiem resursiem jābūt saplānotiem.” Apgrozāmie līdzekļi lauksaimniekiem pavasarī nepieciešami gandrīz vienmēr, tāpēc pieteikumu skaits ir liels – lai tos visus varētu laikus apstrādāt, uz konsultāciju ieteicams doties savlaicīgi un iepriekš sagatavojoties, apzinot savas vajadzības un finansiālās iespējas. Aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem var saņemt lauksaimnieki, zivsaimnieki, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupas. Savukārt finansējuma apmērs tiek noteikts, izvērtējot saimniecības lielumu, intensitāti un ražošanas darbības radītājus. Informāciju sagatavojusi: Sandra Eglīte ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste sandra.eglite PIE altum PUNKTS lv Par ALTUM Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā “Biržas gada notikums Latvijā”.
15. marts:
16. marts:
17. marts:
19. marts:
Interesentiem pirms fotografēšanās būs jāaizpilda piekrišana. Foto projekta dalībniekiem, kuri nav sasnieguši pilngadību, piekrišanu aizpilda vecāki vai aizbildņi. Piekrišanas veidlapas būs pieejamas fotografēšanās vietās, kā arī tās ir iespējams lejupielādēt, ierodoties jau ar parakstītu piekrišanu: piekrišana pilngadīgiem dalībniekiem lejupielādējama šeit, nepilngadīgiem – šeit. Valmieras projekta iniciatīva pasaules kartē tiks iezīmēta ar uzsaukumu ”Notice us!” (“Pamani mūs!”), aicinot parādīt pasaulei, cik īpaša ir Latvija, tās cilvēki, kultūra. Atzīmējot Valmieru un topošo Valmieras novadu pasaules kartē, ar projektā iesaistītajām valstīm dalīsimies priekos, sasniegumos, sāpēs, problēmās, risinājumos, iespējās. Mēs apliecināsim, ka ikvienam ir būtiska loma un iespējas padarīt labāku vietu, kur dzīvojam. Alpīnists, projektu vadītājs, bērnudārznieks, pensionēts būvuzraugs – projektā aicināts piedalīties ikviens! Foto portreti būs simbols brīvībai un mierīgai līdzāspastāvēšanai, pārmaiņām, kas nes labu, drosmei tikt pamanītiem. Vienlīdz nozīmīga ir vietas izvēle, kur būs skatāmi lielformāta foto portreti. Valmieras bijušās katlu mājas (Rīgas iela 25) skurstenis pirmo reizi pārtaps par izstāžu vietu. Fotoizstāde, kas būs apskatāma, pavēršot skatienu uz 45 metru augstā skursteņa smaili, būs aplūkojama aprīļa beigās. Pēc projekta noslēguma plānots bijušajā katlu mājā veidot mākslas telpu. Tā būs vieta modernajai un laikmetīgajai mākslai, pašrealizācijai un mijiedarbībai ar pasaules mēroga mākslu. Projekta “INSIDE OUT” īstenošana būs viena no nozīmīgākajām norisēm, Valmierai un topošajam Valmieras novadam esot ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027.gadā. Projekts sasaucas ar Eiropas kultūras galvaspilsētas mērķiem aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai, kā arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā. Katra projekta “INSIDE OUT” iniciatīva pasaulē ir dokumentēta un apskatāma interaktīvā kartē šeit. Iedzīvotāji, kuri izvēlēsies piedalīties foto projektā, pievienosies tiem vairāk nekā 260 000 cilvēkiem 129 valstīs, kuri, publiski daloties ar savu foto portretu, vērš uzmanību neiecietībai, rasismam, atbalsta demokrātiskas vērtības, veicina klimata pārmaiņas, runā par integrāciju. Vairāk par projektu var lasīt šeit.
Informāciju sagatavojusi Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
EKO laukumos pieņem televizorus, ledusskapjus, tējkannas, trauku mazgājamās mašīnas, plītis, matu fēnus, gludekļus, mobilos telefonus, pulksteņus, putekļu sūcējus, mikserus, tosterus un citas ierīces, kas darbinātas ar elektrību vai baterijām. Akcijā viena persona var piedalīties vairākas reizes – akcijas kupons katrā EKO laukuma apmeklējuma reizē tiek aizpildīts par vismaz vienu nodotu nolietotas elektrotehnikas vienību vai vismaz piecām baterijām. Juridiskās personas var saņemt izziņu par pārstrādei nodoto atkritumu veidu un daudzumu. Akcijā nodoto nolietoto sadzīves elektrotehniku ZAAO darbinieki sašķiros atbilstoši kvalitātes prasībām un nodos pārstrādes uzņēmumiem. Nolietotā elektrotehnika ir vērtīga otrreizējā izejviela jaunu preču ražošanai, bet jāatceras, ka tā, tāpat kā baterijas, satur cilvēkiem un dabai kaitīgas vielas – šie atkritumi nedrīkst nonākt dabā un nav atļauts tos ievietot sadzīves atkritumu konteineros. Iepriekš līdzīgās akcijās iedzīvotāji uz EKO laukumiem mēneša laikā nogādāja vairāk par 40 tonnām nolietotas sadzīves elektrotehnikas. Akciju periodā iedzīvotāji vairāk pievērš uzmanību arī pārējiem materiālu veidiem, kurus var nodot EKO laukumos, un šo iespēju vēlāk izmanto arī ikdienā. Balvās tiks izlozēti 2 grīdas tīrīšanas roboti un 20 elektroniskās sporta aproces.
Akcijas nolikums pieejams uzņēmuma mājas lapā www.zaao.lv un pie EKO laukumu darbiniekiem. Atgādinām, ja nav iespējas nogādāt elektrotehniku uz EKO laukumu pašiem, ZAAO ikdienā piedāvā nolietotās sadzīves elektrotehnikas savākšanu no mājsaimniecības vai uzņēmuma adreses. Izmantojot minēto pakalpojumu, neatkarīgi no nododamo priekšmetu skaita, ir jāmaksā tikai vienreizēja transporta maksa. Pieteikumi tiek pieņemti pa tālruni 64281250 vai e-pastā zaao PIE zaao PUNKTS lv.
Informācijas avots: Zaao.lv
Bērzainē no 27. Marta līdz 10. aprīlim Bērzaines Tautas nama logos būs apskatāma Starptautiskajai teātra dienai veltīta izstāde - foto mirkļi no pagasta amatierteātra izrāžu vēstures ’’TEĀTRIS ir teātris’’. Dikļos - pie Dikļu kultūras centra visas dienas garuma būs skatāmas divas foto izstādes veltītas Starptautiskai teātra dienai. Uz Dikļu kultūras centra fasādes būs apskatāma foto izstāde ’’Teātra svētki Dikļos’’, kurā atspoguļoti notikumi, teātra personības un kolektīvi, kas gadu gaitā viesojušies Dikļos. Dikļos 1818.gadā ’’Zundu rijā’’ Dikļu muižas kalpa Jāņa Peitēna režisētā Frīdriha Šillera ’’Laupītāji’’ izrāde uzskatāma par vienu no pirmajiem latviešu amatierteātru iestudējumiem Latvijā. Pie teātra akmens Dikļos varēs iepazīties ar izstādi, kas tapusi 2018.gadā un veltīta pirms vairāk nekā 200 gadiem Dikļos uzvestajiem Šillera “Laupītājiem”. un izrādes vēsturiskiem iestudējumiem uz profesionālās teātra skatuves Latvijā. Materiālus sagatavojis un apkopojis E.Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš ar Latvijas kultūras akadēmijas studentiem. Starptautiskajā teātra dienā, 27.martā no plkst. 10.00 – 19.30, Kocēnos, Kokmuižas pils parterī visas dienas garumā būs dzirdamas visiem tik pazīstamas dziesmas un mūzikas no Latviešu teātra izrādēm. Savukārt Vaidavā - atzīmējot Starptautisko teātra dienu, Kocēnu novada laikmetīgais teātris ’’Volatus’’ radījis jaunu, satīrisku audioizrādi par cilvēku attiecībām ’’Strīķciema hronikas’’, kura skatītājiem un klausītājiem būs pieejama Kocēnu novada sociālo tīklu vietnēs, kā arī teātra “Volatus” oficiālajā sociālā tīkla Facebook lapā 27.martā, Starptautiskajā teātra dienā. Informāciju sagatavoja: Kristers Blūms, Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciālists, Mob.tel. 27333921, E-pasts: kristers.blums PIE kocenunovads PUNKTS lv
Pūpolu svētdienas nedēļā vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina jau laikus sākt gatavošanos Lieldienām un no atkritumu groza pasargāt ne vien sīpolu mizas, bet arī citronu, apelsīnu, biešu un burkānu mizas, sarkanā kāposta lapas, ogas un ievārījumus, un virkni citu dabas velšu. Pat ja produkti ir sabojājušies un ēšanai vairs nav gluži piemēroti, olu krāsošanai tie teicami derēs. Piedāvājam īso ceļvedi olu krāsošanā un atbildam uz izplatītākajiem jautājumiem. Kāpēc olas krāsot ar dabas materiāliem? Olu krāsošana ar mākslīgajām krāsām var būt ne tikai dārga, bet arī kaitēt dabai un mūsu veselībai – ne vienmēr varam būt droši par ķīmisko krāsu sastāvu un to ietekmi uz olu. Tādēļ arvien vairāk cilvēku atgriežas pie tradīcijām, olu krāsošanai izvēloties dabas labumus. Turklāt šis ir aizraujošs veids, kā bērni var atklāt jaunu, radošu pielietojumu produktiem, kurus patērē ikdienā. Krāsošanas laikā viņi izzina dabas velšu brīnumainās spējas, kas mēdz pārsteigt arī pieaugušos, jo tikai pēc izcelšanas no novārījuma, būs redzams, kā ir iekrāsojusies olas čaumala. Kā sagatavot olas krāsošanai? Pirms Lieldienām būtiski aug pieprasījums pēc olām ar baltu čaumalu, lai iegūtu intensīvāku krāsojumu, tomēr olu kaujām piemērotākas ir brūnās olas, jo to čaula ir daudz stiprāka. Turklāt pieredzējuši olu krāsotāji atzīst – arī parasto brūno olu čaumala var iekrāsoties intensīvos un skaistos toņos. Zinot, ka Lieldienu laikā pieprasījums pēc baltajām olām palielinās, nereti tikai krāsas dēļ olu cena mēdz būtiski pieaugt. Pirms maksāt vairāk, der izvērtēt, vai tiešām vērts to darīt. Savukārt krāsošanas dienā ņem vērā, ka pirms krāsošanas olas der vismaz stundu iepriekš izņemt no ledusskapja un paturēt istabas temperatūrā. Tā būtiski mazinās risks, ka to čaumala vārot saplīsīs. Kā pasargāt olu čaumalas no plaisāšanas vārīšanas laikā? Olas jāliek ūdenī, kas ir istabas temperatūrā, un jāvāra uz lēnas uguns. Lai čaumalas iegūtu košāku un noturīgāku krāsu, ūdenim jāpievieno nedaudz sāls, etiķis vai kafijas biezumi. Uz litru ūdens jāpievieno vismaz viena tējkarote sāls, savukārt ar etiķa daudzumu gan nevajag pārspīlēt, jo tas padara čaumalas trauslākas – rezultātā etiķis palīdzēs tikt pie krāsainākām, taču kaujās mazāk izturīgām olām. Olu krāsošanas paņēmieni Olu krāsošanā izmanto divas dažādas pieejas: auksto un karsto jeb vārīšanas metodi. Olas, kas krāsotas ar auksto metodi, proti, jau izvārītu olu iegremdēšanu un turēšanu novārījumā, būs gaišā pasteļkrāsā. Daudz piesātinātākas krāsas var iegūt, vārot olas krāsvielas novārījumā. Jo ilgāk olas paturēsi novārījumā, jo spilgtāka un dziļāka būs to krāsa. Izplatīts paņēmiens ir abas metodes apvienot – sākotnēji olas vārīt dabas produktu novārījumā, bet pēc novārīšanas tās nevis celt ārā un gremdēt aukstā, tīrā ūdenī, bet atstāt novārījumā, piemēram, uz nakti līdz pat Lieldienu rītam. Tā olu krāsas intensitāte būs izteikta, bet Lieldienu rītā olu celšana ārā no novārījuma sagādās papildu prieku un pārsteigumu visai ģimenei, jo tikai no rīta atklāsies, kā iepriekšējā vakarā krāsotās olas ir mainījušās. Krāsvielas no virtuves pārpalikumiem un garšvielu plauktiem Pirms olu krāsošanas ielūkojies virtuves skapīšos, jo tie glabā daudz dažādu dabīgo krāsvielu. Novērtē ogu, dārzeņu un garšvielu spilgtās krāsas un to skaistumu! Zili-violetos toņos olas nokrāsosies, ja izmantosi sarkano sīpolu mizu vai sarkano kāpostu novārījumu. Zili violeto toni ļaus panākt arī novārījums no saldētām mellenēm vai upenēm, vai šo ogu ievārījums. Ņem vērā, ka veikalā pirktais ievārījums parasti nesniedz tik košu rezultātu kā pašu vai omes vārītais. Tā kā ap Lieldienu laiku gadās atklāt, ka pērnais ievārījums ir sabojājies un sapelējis, tā “ziedošana” olu krāsošanai var būt lielisks veids, kā ievārījumam iedot “jaunu dzīvi” un pielietojumu. Olas vari krāsot arī sarkanvīnā. Gaiši zilu krāsu var iegūt, iegremdējot olas violetas krāsas ziedu, piemēram, lavandas, novārījumā, kam piejauktas 2 tējkarotes citrona sulas. Novārījumam derēs arī podiņā novītušās lavandas vai grieztie ziedi, kas savu mūžu vāzē nodzīvojuši. Rozā krāsas olas iegūsi, ja tās krāsosi biešu novārījumā vai sulā no marinētām bietēm, avenēs, sarkano vīnogu sulā, aroniju sulā vai dzērvenēs. Biešu novārījumam lieliski der pāri palikušās mizas, piemēram, no šonedēļ vārītās biešu zupas. Dzeltenos toņus piešķirs garšvielas - kurkuma, safrāns un karijs. Taču lieliska alternatīva ir arī pūpolu zari ar mizu, burkāni un to mizas, seleriju vai ķimeņu sēklas. Tāpat dzelteno krāsu olām piešķirs stiprs kumelīšu novārījums vai liepziedu un zaļā tēja. Interesanti, ka gaiši dzeltenu toni iegūsi no apelsīnu vai citronu mizām. Oranžo toni olām piešķirs novārījumi no burkāniem, čili pulvera un paprikas. Zaļu krāsu iegūsi, vārīšanai un novārījumam izmantojot persilādi, spinātu lapas, bērzu lapas, piparmētras vai rudzu zelmeni jeb jaunos rudzu dzinumus, kurus izmanto kā vitamīna piedevu maltītei vai spiež sulu. Jaunie dīgsti, kas ir pārauguši un vairs nav gluži pievilcīga piedeva maltītei, arī lieliski derēs novārījumam. Ņem vērā, ka etiķis samazina spinātu zaļo krāsu, tāpēc, izvēloties olu krāsošanai spinātus, ūdenim etiķi nepievieno! Sarkano krāsu visbiežāk iegūst no plaši izmantotajām sīpolu mizām. Sarkanos toņus iegūsi, arī krāsojot ķiršu, dzērveņu un granātābolu sulā, avenēs, karkadē tējas vai asinszāles novārījumā. “Clean R” aicina olu krāsošanā izmantotās dabas veltes un pēc svētkiem pāri palikušās olu čaumalas izmest bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros vai kompostā, lai piešķirtu tām otru dzīvi. Brūno BIO konteineru saturu nogādāsim “Getliņos, kur tas pārtaps biogāzē, bet vēlāk – siltumā un elektrībā. Papildu informācija: Zane Auziņa, SIA Clean R sabiedrisko attiecību vadītāja, 28304214, zane.auzina PIE cleanr PUNKTS lv
UBC ir dibināta 1991.gadā Gdaņskā, tolaik ar mērķi veicināt Rietumeiropas (Vācijas un Skandināvijas) un Austrumeiropas pilsētu sadarbību. Praksē un ikdienā savienības darbs izpaužas kā forums starp dalībpilsētām, kuras septiņās komisijās un atsevišķās papildu darba grupās dalās savstarpējos izaicinājumos, meklē vienotus risinājumus, izceļ dalībpilsētu veiksmes stāstus, aktīvi piesaista līdzekļus kopīgi identificētajām problēmām, kā arī veic komentējošo un viedokļu paudēja funkciju par pilsētas attīstības jautājumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. UBC darbība notiek septiņās komisijās: Kultūras pilsētas; Iekļaujošas un veselīgas pilsētas; Plānojošas pilsētas; Drošas pilsētas; Viedas un plaukstošas pilsētas; Ilgtspējīgas pilsētas, kā arī Jauneklīgas pilsētas. Dalība komisijās ir brīvprātīga un, mainoties pilsētas interesēm un prioritātēm, to ar laiku ir iespējams mainīt (pēc nepieciešamības – iestāties līdz šim nepārstāvētā komisijā vai izstāties no komisijas, kurā pilsēta piedalījusies). Tomēr, izvērtējot komisiju darba piedāvātās iespējas un potenciālu, Valmiera pašlaik lēmusi iesaistīties visās septiņās komisijās. Lai arī oficiāli Valmiera par prestižā tīklojuma dalībpilsētu kļūs pēc UBC valdes sēdes lēmuma 2021.gada pavasarī, jau janvārī un februārī pašvaldības speciālisti digitāli piedalījušies starptautiskās konferencēs un saziņā par tādiem jautājumiem kā dzimumu vienlīdzības jautājumi vietējā kopienā, ilgtspējīgu pilsētu pamata izaicinājumi, iespējas UBC ietvaros rast kopprojektu partnerus un citiem tematiem. Valmiera arī izteikusi gatavību piedalīties 2021.gada rudenī notiekošajā UBC Lielajā konferencē, kas notiek ik pāra gadu un sniedz iespēju visām dalībpilsētām diskutēt par sev būtiskiem un aktuāliem jautājumiem, uzņemties organizatora lomu diskusijā par pilsētas atbalsta iespējām biznesam. Dalība UBC kopienā Valmieras pilsētai izmaksā 1200 EUR gadā. Bez Valmieras savienībā Latviju pārstāv arī Cēsis, Jēkabpils, Jelgava, Rīga, Jūrmala un Liepāja.
Papildu informācijai: Elīna Rubule, Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes ārējo sakaru koordinatore, projektu vadītāja, Tālr.: 64210861; 26636568, Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā, tālr.: 64210682; 26495997
Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” vadītājs Māris Grāvis pirmajā apmācību dienā dalībniekiem uzsvēra pāraprūpes kaitīgo ietekmi un aicināja domāt par iespējamajām izmaiņām VSAC dzīvojošo cilvēku ikdienā, lai stiprinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem spēju būt patstāvīgiem. ”Mūsu pienākums ir radīt apstākļus, lai cilvēks varētu attīstīties, un kā gan viņš var attīstīties, ja mēs visu izdarām viņa vietā?" – Māris Grāvis. Plānots, ka, īstenojot deinstitucionalizācijas procesu valstī, uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centriem līdz 2023. gada beigām pārcelsies ap 700 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.
Pašvaldības šobrīd veido jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide mazinās riskus arī šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nonākšanai institūcijās. Pavisam drīz grupu dzīvokļu pakalpojumus Vidzemē sāks sniegt Raunas, Amatas, Valkas un Gulbenes novados, sniedzot iespēju 49 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi. Līdz gada beigām grupu dzīvokļi savas durvis vērs arī Cēsu novadā, bet 2022.gada laikā pakalpojumi būs izveidoti arī Alūksnes, Rūjienas, Mazsalacas, Smiltenes un Madonas pašvaldībās. Savukārt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem 2021. gada vasarā sāks nodrošināt Priekuļu un Lubānas novads, kuros pakalpojums jau ir reģistrēts, bet epidemioloģiskās situācijas dēļ nav iespējams to pilnvērtīgi nodrošināt. Arī Amatas, Cēsu un Gulbenes novads šo pakalpojumu plāno uzsākt 2021. gadā, bet Kocēnu, Madonas, Alūksnes, Smiltenes un Valmieras pilsētas pašvaldība 2022. gadā, sniedzot iespēju 253 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem darba prasmju apguvei tiek veidoti arī specializēto darbnīcu pakalpojumi. Šobrīd pakalpojuma sniegšanu ir uzsācis Naukšēnu novads, plānots, ka vasaras sākumā pakalpojumu atvērs Priekuļu novads, bet 2021. gada otrajā pusē darbību uzsāks Raunas, Amatas, Gulbenes un Cēsu novads. Specializēto darbnīcu pakalpojumu veido arī Alūksnes, Smiltenes, Kocēnu un Valmieras pilsētas pašvaldības, kopā sniedzot iespēju šo pakalpojumu saņemt 145 pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj"
No 30.marta līdz 15.aprīlim nogādā PET pudeles uz savā pagastā uzstādīto PET pudeļu režģi un ļauj tām kļūt par unikālu vides instalācijas objekta daļu! 24. aprīlī, dienā, kad visā Latvijā norisināsies kustība “Lielā talka”, Kocēnu novadā no akcijā savāktajām pudelēm tiks veidotas plastmasas pudeļu skulptūras - radīti unikāli mākslas objekti. Vakarā tie tiks izgaismoti, šādā veidā akcentējot to, ka vide, kurā mēs dzīvojam, mums ir svarīga, kā arī aicinot cilvēkus pievērsties zaļākam dzīvesveidam. Mākslas objekti taps sadarbībā ar radošo organizāciju SIA "Balts uz melna". Tie būs apskatāmi Kocēnu novadā 24. un 25.aprīlļa vakarā, mākslas objektu atrašanās vieta tiks precizēta tuvojoties akcijas noslēgumam. Iesaisties akcijā un esi daļa no instalācijas veidošanas, konteinerā ievietojot pudeli kas ir:
PET pudeļu savākšanai priekš mākslas objektiem, konteineri tiks izvietoti šādās vietās Kocēnu novadā:
Lai top māksla, radoši darbi un zaļa Latvija! Informāciju sagatavoja:
Sakarā ar pārcelšanos, pagaidām ar pārvaldes darbiniekiem var sazināties pa mobilajiem tālruņiem vai e-pastā. Kontaktinformācija pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv sadaļā Pašvaldība/Sociālās un citas iestādes/Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde. Tā kā ārkārtējās situācijas laikā iestāde turpina pakalpojumu sniegšanu attālināti, līdz 6. aprīlim klienti aicināti savus iesniegumus iemest pastkastītē pie Sociālo lietu pārvaldes līdzšinējās atrašanās vietas Lielā Ezera ielā 11, Alūksnē. Ēka Uzvaras ielā 1, Alūksnē, pārbūvēta Sociālo lietu pārvaldes un tās struktūrvienību vajadzībām Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Infrastruktūras risinājumi deinstitucionalizācijas īstenošanai Alūksnes novadā”, izveidojot daudzfunkcionālu sociālo pakalpojumu centru. Ēkā būs izvietots dienas aprūpes centrs un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde. Sagatavoja: Evita APLOKA,
Sinoptiķi solīs īsteni labu laiku, lai dotos brīvdabas pastaigā, tāpēc Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs aicina apmeklēt Līgatnes novadu, kurā šogad pulcēsies dažādi zaķi – Līgatnes dabas takās mītošie baltie un pelēkie zaķi, Vienkoču parkā dzīvojošās māsas trusenītes, kā arī orientēšanās pastaigai izveidotie zaķu tēli. Brīvdabas orientēšanās pastaiga “Lieldienu zaķu foto medības” ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids kopā ar ģimeni, dodoties Līgatnes apkaimes izpētes pastaigā. Pastaigai nav noteikta maršruta, tāpēc tā ir pa spēkam ikvienam, izvēloties sev piemērotāko pastaigas maršrutu. Viss, kas nepieciešams dalībai šajā pastaigā, ir mobilais telefons ar fotokameru un pieejamu interneta pieslēgumu. Atverot aizej.lv jāizvēlas pastaigas vieta - Līgatnes pilsēta vai/un Augšlīgatne. Atrodot Lieldienu zaķi, tas ir jānofotografē tā, lai ir redzams zaķa vārds un viens no pastaigas komandas dalībniekiem. Katra zaķu foto medību komanda saņems Lieldienu balvu par veiksmīgi paveikto darbu. Tiem, kuri neizmanto mobilās ierīces, būs pieejamas arī pastaigas darba lapas, kuras drukātā formātā pastaigu dienās būs pieejamas Līgatnes Tūrisma informācijas centrā (Spriņģu iela 2, Līgatne), savukārt drukas formātas lapas var izdrukāt arī paši, materiālus meklējot - www.ligatne.lv, kā arī sociālā tīklā Facebook lapā – Notikumi Līgatnes novadā. Dalība pastaigā ir bezmaksas. Pastaiga būs jauki pavadīts laiks Lieldienu brīvdienās, taču visiem dalībniekiem jāņem vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un individuālā atbildība par savu veselību. Uzziņai: Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs piedāvā dažādas izklaides un atpūtas iespējas arī valstī noteikto ierobežojumu laikā. Iepazīties ar plašāku tūrisma piedāvājumu var tīmekļa vietnē www.visitligatne.lv un sociālā tīklā Facebook kontā @visitligatne, apskatot Līgatnes apkārtnes iespējas. Papildu informācijai:
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF). SELF projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālās uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā. Projekta aktivitātēs ir iesaistījušies arī pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām, Labklājības ministrijas, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, Valmieras Attīstības aģentūras, Koprades mājas “Skola6” un sociālajiem uzņēmumiem “Visi var” un “RB cafe”, ar kuriem pārrunājām Vidzemes reģiona izaicinājumus un trūkstošās zināšanas sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī apspriedām Vidzemes pašvaldību līdzšinējo pieredzi darbā ar sociālajiem uzņēmējiem. Tuvākā gada laikā sadarbībā ar partnerreģioniem Spānijā, Itālijā un Polijā meklēsim veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai un izpratnes veicināšanai, izgaismojot sociālo uzņēmējdarbību kā dinamisku pārmaiņu virzītāju lauku apvidos. Plašāk par SELF projektu lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Papildu informācijai: Rūta Ročāne, SELF projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv
Visu atbildību par šī materiāla saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Komisijas un/vai EASME vai jebkuru citu Eiropas Savienības institūciju viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) gada pirmajā ceturksnī atskatās uz paveikto, apkopo tūrisma statistikas datus galamērķī un ver jaunas lappuses idejām nākamajā gadā. Tomēr šoreiz aizvadītais gads nav un nevar būt vērtējams kā ierasts. 2020.gads pasaules vēsturē atstājis neizdzēšamas pēdas, lielus pārbaudījumus atnesot tieši tūrisma nozarei. Tāpēc uz aizvadīto gadu tūrismā vēlamies paraudzīties ne tikai caur sausu skaitļu prizmu. Statistiskie cipari ik dienu mūsu ziņu lentēs skarbi atgādina par jauno pasauli un izmaiņām tajā. Lūkojām saskatīt cilvēkus un stāstus aiz tiem - par ceļošanu, par emocijām un jauniem paradumiem mūsu ikdienā!
Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros 2021. gada 25. februārī aizvadīts tiešsaistes seminārs “Ceļā uz viedo siltumu” par inovatīviem risinājumiem siltumenerģijas pārvaldībā. Apskatījām, kādas inovācijas iespējamas centralizētajās siltumapgādes sistēmās, piemēram, daudzdzīvokļu mājās, kā arī iespējas, kas var palīdzēt samazināt patēriņu dzīvoklī vai privātmājā, tai skaitā viedās mājas risinājumus. Piedāvājam iespēju noskatīties semināra video ierakstu.
Pēc biedrības “Kristīgais Žēlsirdības centrs” brīvprātīgo palīgu iniciatīvas ēkas Stacijas ielā 26 foajē uzstādīts pārtikas apmaiņas ledusskapis, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams atbalsts pārtikas produktu saņemšanai maltīšu pagatavošanai un samazinātu atkritumos izmestās pārtikas apjomu.
Ir noslēgušies būvdarbi ēkā Uzvaras ielā 1, Alūksnē, kas veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Infrastruktūras risinājumi deinstitucionalizācijas īstenošanai Alūksnes novadā” (Nr. 9.3.1.1/19/I/048) ietvaros.
Valmieras novada fonds sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību aicina atsaukties visus Valmieras un Valmieras apkārtnes iedzīvotājus, kuriem ir interesants vaļasprieks, hobijs, aizraušanās un kuriem ir svarīga sava novada izaugsme. Otrdien, 9.martā, plkst.9.30 – 11.00 notiks tikšanās Zoom platformas tiešsaistē, lai apzinātu šo unikalitāti, iedvesmotos, apmainītos ar informāciju un, iespējams, radītu ko īpašu – kopējus projektus, jaunas platformas vai idejas, kuras piepildot, visi būtu ieguvēji.
Trešdien, 10.martā, virtuālajā saziņas platformā Zoom norisināsies Cēsu iedzīvotāju kultūrdiena. Tas būs jauns formāts sabiedrības iesaistei Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas stāsta veidošanā.
Šobrīd Latvijā ir jau 105 “Gājējam draudzīgs” zīmes saņēmēji, tostarp 44 – Vidzemē. Pirmie 10 Vidzemes tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas saņēma zīmi jau pērnā gada izskaņā ir: kempings “Apaļkalns” (Pārgaujas nov.), viesnīca “Zeit” (Līgatnes nov.), viesnīca un restorāns “Kārļamuiža”, slēpošanas un atpūtas parks “Ozolkalns” (Amatas nov.), naktsmītne “Caunītes” (Kocēnu nov.), atpūtas bāze “Baiļi” , Brenguļu alus sēta (Beverīnas nov.), viesu nams “Bergervilla” (Valkas nov.), brīvdienu māja “Jaunvosi” (Apes nov.) un brīvdienu māja “Ezerlīči” (Alūksnes nov.).
“INSIDE OUT” ir pasaules lielākais un visaptverošākais cilvēku foto projekts. Daloties ar savu foto portretu, cilvēki apliecina, ka ikvienam ir iespēja padarīt labāku vietu, kur dzīvojam. Projektā iesaistās arī topošais Valmieras novads, aicinot ikvienu interesentu nofotografēties. Lielformāta foto portreti aprīļa beigās būs skatāmi uz Valmieras bijušās katlu mājas skursteņa fasādes.
Fotografēšanās norisināsies no 15. līdz 19. martam:
No 15. marta līdz 30. aprīlim notiks SIA “ZAAO” (ZAAO) organizēta nolietotās elektrotehnikas un bateriju vākšanas akcija “Sper EKO soli”, kuras laikā, ZAAO darbības reģiona 20 EKO laukumos bez maksas varēs nododot neizjauktu nolietoto dažāda izmēra sadzīves elektrotehniku un baterijas. Akcijā aicinātas piedalīties gan privātpersonas, gan juridiskas personas. Akcijas dalībniekiem būs iespēja piedalīties balvu izlozē.
Starptautisko teātra dienu 1961. gadā iedibinājis UNESCO Starptautiskais teātra institūts (ITI). Pasaulē šo dienu ik gadu atzīmē 27. martā. Par godu teātra dienai tiek organizēti nacionāli un starptautiski pasākumi, īstenotas dažādas aktivitātes un šo dienu, protams, atzīmē arī teātra tradīcijām bagātais Kocēnu novads.
Olu krāsošana un krāsaino olu kaujas ir viena no daudzu ģimeņu svarīgākajām Lieldienu tradīcijām, kurai vērts gatavoties laikus, izplānojot gan nepieciešamo olu daudzumu, gan materiālus to krāsošanai. Tradicionāli viens no izplatītākajiem dabīgajiem olu krāsošanas līdzekļiem ir sīpolu mizu novārījums, kas palīdz tikt pie dažādu toņu sarkanīgi brūnām olām. Taču ledusskapī un dārzeņu plauktā varam atrast vēl ne mazums pārtikas produktu, kuru mizas, serdes, liekās lapas un citas paliekas ļauj tikt pie pārsteidzoši krāsainām olām videi draudzīgā veidā.
Līdz ar 2021.gada iestāšanos, Valmiera ir uzņemta Baltijas Jūras reģiona pilsētu savienības (UBC) prestižajā tīklojumā, kas apvieno vairāk nekā 70 pilsētas no 10 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Norvēģijas un Zviedrijas.
Apmācību saturā iekļauti jautājumi gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem.
Kocēnu novada dome sadarbībā ar SIA "ZAAO" organizē PET plastmasas pudeļu vākšanas akciju.
Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde ir pārcēlusies uz savām jaunajām telpām ēkā Uzvaras ielā 1, Alūksnē.
Lieldienās, no 4.-5. aprīlim, Līgatnē norisināsies brīvdabas orientēšanās pastaiga “Lieldienu zaķu foto medības”. Par aktīvāku un aizrautīgāku svētku svinēšanu parūpējies Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs kopā ar Līgatnes uzņēmējiem, biedrībām un iestādēm, izveidojot interaktīvu orientēšanās pastaigu gleznainajā Līgatnes apkaimē. Izmantojot vietni 
Apzinoties sociālās uzņēmējdarbības lomu lauku reģionu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā, Vidzemes plānošanas reģions ir iesaistījies starptautiskā partnerībā, lai meklētu veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai citos Eiropas lauku reģionos. Sociālā uzņēmējdarbība piedāvā publiskās-privātās-kopienas sadarbības modeli, kurā visas iesaistītās puses kopīgi dala atbildību par kopienas labklājību. Vidzemē un Latvijā kopumā šī ir salīdzinoši jauna nozare ar aptuveni 170 oficiāli reģistrētiem sociālajiem uzņēmumiem.