Kultūras jaunumi

Vēlā vakarā, gandrīz naktī, 2.augustā plkst. 21.00 Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēs koncerts "Vidzemes mūzika vakara gaismā", tā papildinot Limbažu pilsētas svētku programmu. Koncerta norise iespējama pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstam. Šis ir jau otrais Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais koncerts, tā kā jau veidojas tradīcija gada skaistākajos vasaras mēnešos aicināt limbažniekus un pilsētas viesus uz koncertiem baznīcā. Projekta mērķis bija arī pievērst uzmanību, ka Limbažos ir šāds brīnišķīgs instruments- vairāk kā 100 gadus senas ērģeles. Un tas ir izdevies – 21.jūlijā izskanēs vēl viens koncerts, kurā spēlēs Līva Tomiņa (vijole) un Baiba Betlere (ērģeles). Vēl vairāki ērģelnieki izteikuši interesi par koncertu organizēšanu Limbažos. Pateicoties Limbažu pašvaldības un VKKF atbalstam šoruden notiks ērģeļu motora nomaiņa, kas ir pirmais solis ceļā uz ērģeļu restaurāciju.

Koncertprogrammā Limbažu ev. lut. baznīcā satiksies čellists no Rīgas, zemgalietis ērģelnieks un brīnišķīgs Latgalē dzimis soprāns, jo šeit tiks atskaņoti visu laiku redzamākie vidzemnieki – komponisti sākot no Jāzepa Vītola līdz Kristapam Pētersonam, no Oļģerta Grāvīša līdz Andrim Riekstiņam un arī pāri visam mūzikas šķelmis Marģeris Zariņš un ērģeļu virtuozs Alfrēds Kalniņš. Viens dzimis Alūksnē, pa diviem Valmierā un Cēsīs, kā arī divi sapņotāji Jaunpiebalgā, tagad visi izskanēs Limbažos. Mūzikas stilistika gadsimta garumā no romantisma līdz novatorismam šodienā, smalka cilvēka sirds atklāsme līdz Dievišķajai apskaidrībai. To visu kopā liks un savu skatījumu par Vidzemes mūziku radīs izcili pārējo Latvijas novadu mūziķi – latgaliete Ilze Grēvele (soprāns), zemgalietis Aigars Reinis (ērģeles) un rīdzinieks Ēriks Kiršfelds (čells).

Koncerts uzsāksies ar virtuozā Alfrēda Kalniņa skaņdarbu "Fantāzija". Savukārt citu A.Kalniņa daiļrades pusi – lirisku melodiju savās variācijās izmantojis vēlāks Vidzemes romantiķis Marģeris Zariņš un te ērģeles dzied un stilizē. Apgarotās M.Zariņa "Bilitis dziesmas" solistei un ērģelēm nonāk līdz Jāzepa Vītola Dievišķajām garīgajā dziesmām. Savukārt čella skanējumu vidzemnieki ietvēruši jo dažādās nokrāsās – te tas skaudri raud J.Vītola "Skicē", te izzīmē "Attēlus" Oļģerta Grāvīša opusā. Bet Kristapa Pētersona skaņdarbā "Ground" jau pavisam citi uzdevumi – čells kļuvis jau par elektrisko čellu, kas ieved mūs jau pavisam mūsdienu pasaulē. Koncerta noslēgumā Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".

Vienuviet dažādais un savienotais, personīgais un dievišķais. Un dažādībai vēl rīdzinieks, zemgalietis un latgaliete vienotā koncertprogrammā sarunā par Vidzemes komponistu mūziku. Tas viss kāda vakara gaismā Limbažos.

Ilze Grēvele ir liriskais soprāns. Absolvējusi J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas diriģēšanas un ērģeļspēles klasi. 2016. g. ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas. Mūzikas akadēmijā, absolvējot Senās mūzikas katedru. ERASMUS apmaiņas programmā Hāgā, Nīderlandē, papildinot savas vokālās prasmes pie pasaulē atzītiem Senās mūzikas pedagogiem. Piedalījusies vairākos baroka operu iestudējumos (Galateja Hendeļa operā "Aciss un Galateja", Astērija Hendeļa operā "Tamerlano"; Vēstnese Silvija un Cerība Monteverdi operā "Orfejs", Līzīte J. S. Baha "Kafijas kantātē"). Ar izciliem panākumiem sniegusi savu solokoncertu Latvijā. Kopš 2012. gada ir Baroka mūzikas kora Collegium Choro Musici Riga māksliniece, starptautiskā Senās mūzikas ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Šobrīd, paralēli koncertdarbībai, Ilze ir vokālais pedagogs un kormeistare, kas ar augstiem rezultātiem startējusi Pasaules koru olimpiādē 2014.

Ēriks Kiršfelds ir Liepājas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, pasniedzējs un koncertmeistars JVLMA, kā arī Jūrmalas un Liepājas mūzikas vidusskolā. Ilgus gadus bijis Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, absolvējis arī Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie Ivana Monigeti. Bieži uzstājas dažādos kameransambļos. Veicis ieskaņojumus Latvijas radio. Lielās mūzikas balvas laureāts (2009).

Aigars Reinis ir Rīgas Doma mūzikas direktors, Katedrāles ērģelnieks. Līdz 2019.gada janvārim bija Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes ev.lut.baznīcas ērģelnieks, Latvijas Radio kora mākslinieks. Dzimis Jelgavā, mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles, mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas klasēs. Ērģeļspēli studējis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. T.Dekšņa, kur beidzis arī maģistratūru. 1997.-1998. gadā ērģeļspēlē papildinājies pie prof. L.Lomana (Vācija), H.U.Eriksona, H.Hellstena (Zviedrija), kā arī Uplandes Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā. A.Reinis ar panākumiem piedalījies jauno kordiriģentu konkursos, Starptautiskajā ērģelnieku konkursā Lahti (Somija) un Erfurtes ērģelnieku konkursā Vācijā (1999). Sniedzis koncertus Latvijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā. 

Informāciju sagatavojuši: Aigars Reinis un Ingrīda Briede.


04.07.2019

Notikumi

«Marts 2024»
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031