Otrdien, 29. septembrī, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes rakstu par profesionālās ievirzes mūzikas izglītības situāciju Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Autore noskaidroja, vai, Kultūras ministrijai izstrādājot profesionālās ievirzes kultūrizglītības pārmaiņu plānu, tiek ņemtas vērā arī reģionu īpatnības, kāda varētu būt administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz Vidzemes reģiona mūzikas skolām, un, vai ir kādas tām raksturīgas kvalitātes iezīmes, kas visvairāk sastopamas tieši Vidzemē. 

Vidzemes reģions ir viens no lielākajiem Latvijā mūzikas skolu skaita ziņā, turklāt programmu daudzveidība ir visnotaļ plaša un ir arī vērojama tendence, ka bijušie skolu audzēkņi jau kā pedagogi atgriežas savā skolā, uzskata Andis Groza, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos. Kā īpašas Vidzemes mūzikas skolu kopainā viņš izceļ Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu, Valmieras Mūzikas skolu, Smiltenes Mūzikas skolu, kuras arī visbiežāk plūcot laurus LNKC organizētajos valsts konkursos.

Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas audzēkne Emīlija Silakalne flautas spēli mācās pie savas māmiņas, skolotājas Aijas Silakalnes. Arī tētis ģimenē ir mūziķis. Foto: KARĪNA MIEZĀJA.

„Latvijas Avīze” arī viesojās Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā, kurā no 16 pedagogiem astoņi, arī direktore Aija Sila, ir tās bijušie absolventi. Turklāt skolā audzēkņi var mācīties ne vien klavieru vai vijoles, bet arī ērģeļu un reto instrumentu – fagota, trompetes, eifonija – spēli, kuru pratējus orķestri vai ar uguni meklē.

Informāciju sagatavoja A. Bormane.