Pirmdien, 30. novembrī, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes rakstu par bērnu tradicionālo muzicēšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Noskaidrosim, kāda situācija Vidzemē ir ar bērnu folkloras kopām, kā tās ietekmējis pandēmijas laiks un, kas tām raksturīgs, skatoties pa dažādām teritorijām, ņemot vērā valodas, vai arī kādas citas tradīcijas, piemēram, dziedāšanas veida, īpatnības.

Sarunās ar fokloristi, filozofi, bērnu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” krustmāti Māru Mellēnu, kā arī Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas folkloras kopas „Tīne” vadītāju Ingunu Žogotu un Lēdurgas folkloras kopas „Putni” vadītāju Ilzi Kļaviņu atklāsim, kas ir vissvarīgākais šīs nemateriālā mantojuma tradīcijas saglabāšanā un kāpēc folkloras kopas vadītāja darbs ir tik nozīmīgs. 

FOTO NO LĒDURGAS KULTŪRAS NAMA FOLKLORAS KOPAS „PUTNI” ARHĪVA
Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Putni” dalībnieki dzied, spēlē ģitāru, bungas, retāk stabuli, kokli, kontrabasu un katrs prot arī atdarināt kādu putna dziesmu.

 „Parasti folkloras kopu vadīšana cilvēkiem ir sirdsdarbs, tomēr vajag jau arī kādu maizes darbu. Līdz ar to laiks ir ierobežots, tomēr tas, kas viņiem ir jāprot un jāizdara, prasa renesanses laikmeta cilvēka vērienu – jāvar bērnam iemācīt stāstīt, dziedāt, dancot, spēlēt instrumentus un vēl to visu salikt kopā,” uzskata M. Mellēna. Eksperte arī teic: ja runājam par noteiktu tradicionālās kultūras izpausmju kopumu, tad Vidzemē tas ir ļoti daudzveidīgs.

„Folkloras kopas pārsvarā izveidojas tur, kur ir kāds entuziasts, vilcējs. Dažreiz no tā viena viss arī sākas un veidojas. Arī mums ar bērnu folkloras kopu bija tāpat – kad pārnācu dzīvot uz Koknesi no Ikšķiles, 90. gados bija folkloras kustības vilnis. Skolās daudz kur Latvijā toreiz notika baltās stundas ar folkloras mācību, un arī es biju viena no tiem, kas tās sāka. Kokneses vidusskolā tās ir joprojām,” stāsta Inguna Žogota , Kokneses bērnu folkloras kopas „Tīne” vadītāja, kura koordinē arī bērnu folkloras kustību Piedaugavā.

„Mums ir svarīga doma, ka tautas tērps nav noliekams kultūras nama noliktavā un paņemams tikai uz koncertu, jo tad tajā nejūtas brīvi. Brīvi ir tad, ja šo tērpu iedzīvini, padari par savu, ar to dzīvojies,” uzskata Krimuldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Putni” vadītāja Ilze Kļaviņa. „Putni” ir atpazīstami visā Latvijā – arī tādēļ, ka valkā 12. gs. arheoloģiskos tērpus, kas ir pašu un vadītājas darināti.

Informāciju sagatavojusi: A. Bormane.