.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai kaut ko mīlētu un saudzētu, iepriekš tas ir jāierauga un jānovērtē. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde šogad no maija līdz novembrim ļaudīm popularizēs dabas teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu, proti, tie ir aizsargājamo ainavu apvidi un viens no tiem atrodas Ziemeļvidzemē – “Ziemeļgauja”. Līdzi Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem un brīvprātīgajiem talciniekiem dosies arī “Ziemeļlatvija”, projektā “Daba – iepazīstam un palīdzam” informējot un izglītojot lasītājus par dabas vērtībām, to apzināšanu un saglabāšanu un rosinot sabiedrību aktīvi līdzdarboties šajā procesā. Lai to sasniegtu, “Ziemeļlatvija” veidos astoņus tematiskus atvērumus laikrakstā un fotoreportāžas portālā www.ziemellatvija.lv. Līdzdarbosimies un kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem popularizēsim labo praksi, aktīvu un gudru attieksmi pret dabas objektiem, atspoguļojot talkas, pārgājienus un citus pasākumus. Lai parādītu aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” dabas bagātības, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu piedalīties pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā”. Tādu piedzīvojumu būs pavisam pieci – gan Valkas novadā, gan Apes novadā. Ja piedalīsities, izzināsit “Ziemeļgauju” un tās skaisto dabu, kā arī paši pieliksit roku, lai saglabātu dabas vērtības un iegūtu jaunu pieredzi un jaunas zināšanas.
Pirmā aktivitāte Dabas aizsardzības pārvaldes piedāvātajā pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” notika Apes novada Vidagā, kur talcinieki no apauguma atbrīvoja Sikšņu klintis. FOTO: SANDRA PĒTERSONE. Pirmā talka jau ir aiz muguras – Sikšņu dolomīta atsegumos Apes novada Vidagas ciemā. Sikšņu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks objekts. Popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas pieminekļus, Latvijas Petroglifu centrs kopš 2008. gada nominē Gada ģeoloģisko objektu, un par 2009. gada ģeoloģisko objektu tika izvēlētas tieši šīs klintis. Pirmajā pasākumā talcinieki Sikšņu dolomīta atsegumus jeb klintis Gaujas krastā atbrīvoja no apauguma un uzslāņojuma, kas tur bija uzkrājies gadu gaitā, rezultātā atsedzot šo dabas pieminekli cilvēku skatam, jo klintis ir ainaviski iespaidīgas. It īpaši labi tās tagad redzamas laivotājiem, kuri “kuģo” pa Gauju. Pēc kopīga darba talcinieki Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu pavadībā apmeklēja vēl citus ievērojamus dolomītu atsegumus: Tilderu vecās dolomīta lauztuves, no kurām iegūtais dolomīts izmantots ēku būvniecībā 20. gadsimta sākumā, un augstāko dolomīta atsegumu Latvijā –Randātu klintis Virešu pagastā pie Gaujas, kā arī Kalamecu-Markūzu gravas Gaujienas pagastā (fotoreportāžu no talkas var apskatīt internetā www.ziemellatvija.lv). Nākamais pasākums ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” notiks 1. jūnijā. Tā būs parkveida pļavu atjaunošana Valkas novada Zvārtavas pagastā. Pirms darba notiks pārgājiens, iepazīstot parkveida pļavas un aizsargājamos augus un izzinot vecupju veidošanās procesus. Sīkāka informācija būs pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv ne vēlāk kā 10 dienas pirms katra konkrētā pasākuma. Informāciju sagatavojusi: laikraksta "Ziemeļlatvija" žurnāliste Sandra Pētersone.
No 2. maija līdz 14. jūnijam bibliotēkas 1. stāvā un starpstāvā izvietota izstāžu cikla otrā informatīvā ekspozīcija. Tajā apkopotas uzziņas par bibliotēkas vadītāju Lūciju Mazarēviču un citiem darbiniekiem, kā arī par nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē laikposmā no 1944. līdz 1969. gadam. Laipni aicinām ikvienu interesentu apmeklēt izstādi bibliotēkā un uzzināt vairāk par Cēsu bibliotēku kā sabiedrisku iestādi tās darbības otrajā ceturksnī!
Piedāvājam iespēju pieteikties stāstījumam par bibliotēkā izvietoto informatīvo ekspozīciju novadpētniecības speciālistu vadībā, iepriekš zvanot pa tālruni 64123644 vai 26411177. Katra no izstāžu cikla ekspozīcijām pēc apskates klātienē interesentiem būs pieejama digitālā formātā arī attālināti. Izstāžu cikla pirmā informatīvā ekspozīcija “Pirmie 25 (1919–1944)” elektroniskā formātā skatāma bibliotēkas tīmekļa vietnes sadaļas “Par mums” apakšsadaļā “Cēsu bibliotēkai 100”. Cēsu bibliotēkas simtgades izstāžu cikla sagatavošana notiek “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019” ietvaros. Bibliotēkas simtgades aktivitātes atbalsta Cēsu novada pašvaldība. Informāciju sagatavojusi:
Šī gada „Lubāna ezera Ceļotāju dienas 2019” tēma būs „No akmens laikmeta līdz mūsdienām”. Tādējādi caur kulināro mantojumu, māla priekšmetu izgatavošanas tradīcijām, ārstniecības augu darbnīcu un izdzīvošanas prasmju un medību iemaņu apgūšanas mākslu centīsimies iepazīstināt arī Tevi ar atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Tas vīsies kopā ar mūsdienām – nakts laivojumu pa neskartās dabas ieskauto Aiviekstes upi, došanos pārgājienā Lubāna mitrāja purvos, piedalīšanos velobraucienā apkārt Lubāna ezeram un izzinot Lubāna mitrāja dabas vērtības. Tieši dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijā, balstoties uz arheologu pētījumiem, pirms aptuveni 10-13 tūkstošiem gadu, ieklīda pirmās civilizācijas Baltijā. Viņi esot bijuši augu vācēji, mednieki un makšķerējuši arī zivis. Dzīvojuši viņi koka būvēs, trauki esot bijuši no māla un rotas no dzintara. Šiem iedzīvotājiem pat esot izdevies izveidot lielāko Dzintara apstrādes centru Baltijā. Aiviekste kā tāda likteņupe cieši saistījusies ar seno akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvi – slavenais dzintara ceļš pa Aiviekstes upi, zivju resursi un 27 Lubāna ezera hidrogrāfiskā tīkla ieskautās seno iedzīvotāju apmetnes. Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem, mēs varam tikai nojaust, iztēloties kā viss izskatījies un bijis patiesībā. Daba, tradīcijas, kultūra laika periodā „No akmens laikmeta līdz mūsdienām” mainījusies tik ļoti, ka lielais Lubāns iegrožots, Aiviekste izbagarēta, kūpinātas zivis ēd īpašākās dienās un zaru slietās būdas nomainījuši citu materiālu mājokļi. Tomēr brienot gar Aiviekstes krastiem un veroties klānu pļavu plašumā, tāda senatnes klātesamības sajūta tevi pārņem.. un tomēr šķiet, ka šeit kaut vai mazdrusciņ akmens laikmets saduras ar mūsdienām. Ja vēlies kaut mazliet sajust pirmējo Baltijas iedzīvotāju vēsmas vai gluži otrādi - Tevi itin labi apmierina esība mūsdienās, tad „Lubāna ezera ceļotāju dienas 2019” ietvaros piedāvājam Tev daudzveidīgu pasākumu klāstu. Ielūkojies un atklāj sev ko tīkamu Lubāna ezera apkārtnē! Rītu sāksim agri ieklausoties to rīta skaņās un rituālos. Dienas turpinājumā kopā ar ornitologu dosimies putnu vērošanas ekskursijā pa zivju dīķiem. Saulei sasildot arvien siltāk bridīsim pļavā, kur entomologa Gunta Akmentiņa vadībā iepazīsim dienas tauriņu sugas. Pirtniece Daiga Čevere iepazīstinās ar augiem un to pielietojumu, kopīgi gatavojot pirts slotas un iepazīstinot ar tik smaržīgo ēterisko pasauli. Ar aktīvās atpūtas cienītajiem veiksim vingrošanas rituālus uz SUP dēļa fizioterapeita vadībā, savukārt kopā ar SIA „Purvu bridēji” dosimies atklāt nezināmo Lubāna mitrāja purvos. Lielāko Latvijas ezeru, kur pa marķētu maršrutu varēs baudīt nesteidzīgu braucienu 57 km garumā, apbrauksim ar velosipēdu. Kultūrvēsturisko zināšanu cienītājiem piedāvājam izzināt dzintara pasauli kopā ar dzintara meistaru Hariju Jākobsonu. Pētot dzintaru, raisīsim vēstures pavedienus, lai noskaidrotu kāds akmens laikmetā bija viens no lielākajiem neolīta dzintara apstrādes centriem Eiropā, kas reiz atradās mūsdienu Lubāna mitrāja teritorijā. Savukārt Bērzpils ciemā, būs iespēja piedalīties ekskursijā, kas aizvedīs ceļotāju pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un, baudot zivju zupu, liks sajust akmens laikmeta pieskārienu. Akmens laikmeta māla veidošanas prasmes varēs iemācīties Jolantas un Valda Dundenieku keramikas darbnīcā. Pirmējiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgi bija doties medībās un prast pielāgoties, lai izdzīvotu – āra dzīves entuziasti no „Domas Dabā” palīdzēs apgūt akmens laikmeta cienīgas izdzīvošanas prasmes un medību iemaņas. Pēc pilnvērtīgi pavadītas dienas ļausimies mirklim un baudīsim akustisko koncertu mākslinieces Anneli Arro pavadījumā, burvīgo Lubāna ezera dabas skaņu ielenkumā. Pēc koncerta nesteidzīgi vakarēsim pie ugunskura un cepsim „skautu maizītes” un ļausimies vasaras vakara burvībai. Tiem ceļotājiem, kuriem piedzīvojumi vēl joprojām prātā, piedāvājam nakts laivu braucienu „Iča – Aiviekste”. Viena nakts, kas ļaus izdzīvot un sajust gadu tūkstošus. Akmens laikmetā „iekāpsim” liekot soli laivā pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un dosimies ceļā, lai nokļūtu 20. gs. vērienīgajos Aiviekstes pārveidošanas gados, laivojot pa Vērdes kanālu, kur Aiviekstes līkumi ir pilnībā zuduši. Skatam lūkosim plašās klānu pļavas, Vērdes salu, uz kuras baudīsim saullēktu un rīta brokastis. Un lūk, šis saullēkts mūs ievedīs jaunas dienas sākumā, atpakaļ mūsdienās, atpakaļ 21.gadsimtā. „Lubāna ezera Ceļotāju dienā 2019” visi iesaistītie saimnieki un organizatori sanākuši kopā, lai Lubāna ezera un dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijas neskartumu, valdzinājumu un nesteidzīgumu izrādītu tieši Jums! Izpēti, ieplāno un izbaudi Lubāna ezera un dabas liegumu „Lubāna mitrājs” visā tā krāšņumā!
Pilna pasākumu programma un plašāka informācija par pasākumu atrodama www.lubanamitrajs.lv sadaļā – „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019”, kā arī rakstot e-pastu: lubanamitrajs PIE gmail PUNKTS com vai zvanot 29234956. Pasākumu „Lubāna ezera Ceļotāju diena 2019” finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Ilze Sauša, Lubāna mitrāja informācijas centrs.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Smiltenes, Valkas un Strenču novadu laikraksts “Ziemeļlatvija” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes kultūras programmas atbalstu šogad gatavos rakstu sēriju par dabas vērtībām aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”.
2019. gadā aprit 100 gadi kopš Cēsu bibliotēkas dibināšanas. Šim zīmīgajam notikumam veltīts izstāžu cikls “Cēsu bibliotēkai 100”, kas atspoguļo bibliotēkas vēsturi Cēsu pilsētas un Latvijas vēstures kontekstā.
Arī šogad Lubāna mitrāja informācijas centrs, sadarbībā ar brošūras „Lubāna ezera noslēpumi” saimniekiem, organizēs „Lubāna ezera Ceļotāju dienu 2019”, kas norisināsies 6.jūlijā. Ceļotāju dienas ietvaros ikvienam dabas baudītājam, aktīvās atpūtas cienītājam un kultūras mantojuma baudītājam būs iespēja sajust un pieredzēt Lubāna ezera sniegtās bagātības!