.png)
|
Arhīva kalendārs
2019. gada 13. jūlijā, realizējot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu “Anglijas karaļa Henrija VIII mūzika Sēļu muižā”, norisināsies Sēļu muižas dārza svētki, kas apmeklētājus priecēs jau ceturto gadu un ir kļuvuši par Mazsalacas novada tradīciju. Jau no plkst.13.00 amatnieku un mājražotāju izstādē – tirdziņā varēs aplūkot dažādus latviešu darinājumus (pieteikšanās tirdziņam pa tālr. 26321158). Plkst.13.00 svētku un izstāžu atklāšana: mākslinieces Ingas Pērkons personālizstāde “VasarOTAS ainavas”, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” veidotā tekstilmozaīka “Stāstu sega – Latvijai 100”, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija), Sniedzes Sproģes privātkolekcija “Alus kausu izstāde” (tikšanās ar kolekcionāri no plkst.13.30) un muižas klētī izstāde “Gaismas un tumsas saspēle”. Svētkus ieskandinās Valmieras kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Trīnes”, dienas garumā izklaides lieliem un maziem: vizināšanās ar katamarānu muižas dīķī, vides atrakcijas bērniem un galda spēles. Plkst.14.00 Sēļu muižas estrādē Ramatas pagasta amatierteātris izrādīs G.Drezdovas sadzīves komēdiju “Kāzas Bazūnēs”, režisore Gunta Maskaviča. Plkst.16.00 Uz Mīlestības saliņas senās mūzikas koncerts “ANGLIJAS KARAĻA HENRIJA VIII MŪZIKA SĒĻU MUIŽĀ”. Piedalās: Lenards Gotlubs (lauta), Dārta Treija (balss, blokflauta), Lauma Liepiņa (viola da gamba). Anglijas karalis Henrijs VIII ir viens no pazīstamākajiem karaļiem Anglijas vēsturē. Koncertā skanēs viņa autordarbi, kas saglabājušies un atrodami manuskriptā "Henrija VIII dziesmu grāmata" (Henry Vlll' s songbook), kas izdota ap 1518. gadu. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Lenards Gotlubs - viduslaiku un renesanses lautas spēlmanis - kopā ar senās mūzikas profesionāļiem, muzicējot uz 16. gs. atbilstošiem instrumentiem, atklās mūzikas monarha - Henrija VIII - jūtas, kādas vadīja karali valdnieka pienākumos un pirmajās mīlas dēkās. Vēlajā pēcpusdienā, kad Sēļu muižas parkā koki tonēsies dažādās krāsās un dīķī atmirdzēs saules stari, aicinām sajust tās emocijas, kas pirms piecsimt gadiem valdījušas Anglijas galmā! Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam. Sarīkojuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un video materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.
Informāciju sagatavojusi: Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Pēc vērienīgās atklāšanas aizvadītajā nedēļas noaglē, Cēsu Mākslas festivāls uzņem apgriezienus un aicina ielūkoties pirmās nedēļas spilgtākajos notikumos. Piektdien, 12. jūlijā, Koncertzāles “Cēsis” kino zālē plkst. 19.00 un 20.00 Latvijas mākslu augstskolu jaunieši aicina piedalīties trimdas dzejas lasījumu performancē “Laika vilciens”. Desmit jauni cilvēki, kas ikdienā apgūst dažādu mākslu disciplīnas, ir satikušies, lai īstenotu savu redzējumu par trimdas dzeju un latviešu dzejniekiem trimdā. Laika vilciena stāstu ir veidojušas Alise Zeidaka un Dārta Cīrule. Jaunā komponiste Agita Reķe ir radījusi performancei īpaši veidotu skaņu partitūru, savukārt scenogrāfiju un vizuālo noformējumu ir īstenojuši māksliniece Megija Jēkabsone un video mākslinieks Emīls Alps. Starp Laika vilciena pasažieriem un dzejas lasītājiem būs jaunieši, kas ikdienā darbojas dažādu teātru studijās un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunie dramaturgi.
Vakara turpinājumā, plkst. 22.00, pie Spoguļklintīm tiks atklāta Cēsu Mākslas festivāla kino programma. Pēdējos gados šī festivāla sadaļa pierādījusi, ka spēj kino gardēžiem piedāvāt gan neparastu skatīšanās pieredzi, gan augstvērtīgu un daudzveidīgu filmu klāstu. Šovasar kino režisora Jāņa Putniņa veidotā filmu izlase dažādos veidos pieskarsies kalnu tematikai. “Kalni var izraisīt visdažādākās asociāciju virknes – ne tikai likt domāt par bīstamību, grūtībām, askēzi vai vientulību, bet arī dievišķu skaistumu un varenību. Turklāt kalni izstaro noslēpumainu citādību uz tiem, kas pieraduši skatienu pārlaist līdzenumiem. Tāpēc šo filmu programmu var saukt arī par tikšanos ar citādību dažādās izpausmēs – vai tā būtu budistu, alpīnistu, vai pārlaicīgas mīlestības pasaule,” programmu raksturo Jānis Putniņs. Piektdienas vakarā skatīsimies filmu “Ceļotāji un bruvji” (Austrālija/Butāna/ Lielbritānija, 2003). Šī ir režisora un budistu lamas Khences Norbu otrā pilnmetrāžas filma. Izraudzītais ceļojuma filmas žanrs ļauj skatītājiem atklāt Butānas satriecoši skaistās dabas ainavas. Jaunais ierēdnis Dondups, norīkots ārkārtīgi skaistā, bet izolētā ciemā, sapņo par došanos uz Ameriku. Rodoties pirmajai iespējai, viņš gadījuma mašīnā dodas uz pilsētu – kopā ar ābolu pārdevēju, mūku un vecu vīru, kurš ceļo kopā ar savu meitu Sonamu. Pa ceļam mūks izstāsta Dondupam stāstu par kādu citu jaunekli, kurš devies tālas zemes meklējumos – tas ir stāsts par iekāri, greizsirdību un slepkavību. Stāsta nobeigums liek Dondupam aizdomāties pašam par sevi un savu augošo aizraušanos ar Sonamu. Sestdien, 13. jūlijā, plkst. 18.00 būs iespēja baudīt festivāla mūzikas programmas otro koncertu “Tuvās un tālās latviešu solodziesmas”, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Programmas centrā – patriarhs Jāzeps Vītols un divi jubilāri, kas savulaik studējuši pie Vītola un ir totāli sava skolotāja pretmeti mūzikā: abi ievērojamie simtgadnieki Tālivaldis Ķeniņš un viņa draugs, domubiedrs Alberts Jērums. No trimdas komponistiem koncertā skanēs arī romantisma pārstāvju Ādolfa Ābeles un Helmera Pavasara, kluso vientuļnieku Haralda Berino un Eduarda Šēnfelda, tautas mūzikas sakņu racējs Volfganga Dārziņa, Longīna Apkalna, Ņujorkas skaņugleznotāja Arnolda Šturma un ASV dzimušā Imanta Mežaraupsa dziesmas. Koncertā dzirdēsim piecas lieliskas operbalsis. Latviešu vokālo kamermūziku izpildīs Laura Teivāne, Ieva Parša, Juris Vizbulis, Rihards Millers un Krišjānis Norvelis.
Visu Cēsu Mākslas festivāla laiku topošajā Cēsu Laikmetīgas mākslas centrā, Pļavas ielā 10, un Koncertzālē “Cēsis” skatāma vizuālās mākslas izstāde “Tuvplāns”. Tas ir multimediāls projekts, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā. Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā. Ik dienu ir iespēja apmeklēt vēl divas festivāla izstādes - Koncertzālē “Cēsis” Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidoto ekspozīciju “Trimdas mūzikas personības un parādības”, bet Cēsu pils klētī Latvijas Mākslas akadēmija Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstādi, kas tapusi ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu. Atgādinām, ka sadarbībā ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem Tilde un Microsoft, Cēsu Mākslas festivālam izveidota īpaša saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis ir pieejama visu festivāla laiku. Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni Kaizala Google Play vai App Store un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Pēc QR koda noskanēšanas lietotājs nonāk Cēsu festivāla grupā un tiek automātiski pievienots Cēsu Tērzētava un Jautā Vendim grupās. Lai pievienotos Kafejnīcas Cēsīs, nepieciešams veikt reģistrāciju. Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem nopērkamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv. Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes atbalstu un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr. 26171151
Šī gada 13. jūlijā pulcēsimies Zaubes ezera krastos, kas būs pārtapuši savvaļas garšu piedzīvojumā. Tas ir festivāls domu biedriem, kam daba un kulinārija sirdī. Tā ir dalīšanās ar paaudžu paaudzēs mantotām savvaļas produktu izmantošanas un gatavošanas prasmēm kopā ar profesionālu pavāru mūsdienu garšu piesitienu. Festivāls ir par cieņpilnu attieksmi pret dabu, tās bagātību novērtēšanu un saprātīgu izmantošanu, dalīšanos ar zināšanām un tradīciju turpināšanu. Festivāla programma ir garšām un emocijām bagāta. Festivāla diena ritēs tās vadītāja Māra Grigaļa vadībā, sulīgās garšas papildinot ar tik pat gardiem jokiem.
Festivāla konkursu un sacensību sadaļā visas garšas un emocijas ir bez maksas. Konkursā “Smeķīgākā brūkleņu zapte” var piedalīties ikviens bez iepriekšējas pieteikšanās, līdzi ņemot burciņu sava gardākā brūkleņu ievārījuma. Tāpat arī “Kartupeļu mizošanas un rīvēšanas sacensības” pulcēs visus piedalīties gribētājus, iepriekš savu dalību nepiesakot. Tradicionāli lielākos kārumniekus pulcēs konkurss “Dansukker labākā lauku torte 2019” ar šī gada tēmu “mežs”. Sacensība par labākās lauku tortes titulu norisināsies “Jonathan restaurant” šefpavāres un toršu meistares Inas Poliščenko vadībā. Konkursā piedalīsies 30 cepējas, no visdažādākajām Latvijas vietām. Profesionālu “Pavāru sacensībās” pavāri sacentīsies medījuma gatavošanā uz dzīvās uguns un rezultātu vērtēs kompetenta žūrija, kurā būs tādi pazīstami pavāri kā Ingmārs Ladigs, Dzintars Kristovskis un Sandra Pazāne. Šogad sacensībās piedalīsies arī komanda no Baltkrievijas un Latvijā dzīvojošu brazīliešu komanda.
Savas prasmes gatavot savvaļā demonstrēs Priekuļu tehnikuma studenti kopā ar pasniedzējiem. Visās festivāla zinību pieturās iespējams piestāt bez maksas. Apmeklētājus sagaidīs “Kustības par labu alu” lekcija “Alus darīšanas aizsākumi un kā brūvēt alu mājās”, Vairas Kārkliņas dalīšanās pieredzē lekcijā “Dabas elementi savvaļas augos un to pielietojums veselības uzlabošanai”, LLU docentes Dr. Ilgas Gedrovicas lekcija “Alternatīvā ēdienkarte. Rīkosimies gudri šodien labākai rītdienai”. Apmeklētāji tiks nedaudz izaicināti, piedāvājot slieku izmantošanu uzturā un restorāna “Jāņoga” sarūpēto skudru pastēti. Darbosies Latvijas Dabas muzeja meža lietu taustīšanas stūrītis, dzīvnieku balsu atpazīšana un miniatūra sēņu izstāde, bet LLKC makšķerēšanas izziņas teltī mazie varēs izmēģināt makšķerēšanas prasmes, bet lielie izzināt un uzzināt noderīgas copes lietas. Savvaļas garšas piedzīvojums būs baudāms gan par velti, gan par draudzīgu samaksu. Maksas sadaļu veido mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” delikateses, medījumu cepšana uz akmeņiem, zivju kūpināšanu, vegānā virtuve “Gardā pupa” savvaļā, Zaubes savvaļas garšu alus, #ViedāSkujene skuju garšu produkti un ugunskurā gatavotas nātru maizītes, sēņu zupu piedāvās lustīgie meistari no “Laimes ligzdas”. Kopā ar Ingmāru Ladigu varēs iemācīties dažādus gatavošanas trikus darbojoties “Dabas ugunskura meistarklasēs” . Bez maksas būs baudāma ugunskurā gatavota jēra un “Divu māsu virtuve” mērcīšu un savvaļas augu marinējumu degustācija, ūdens kliņģeru gatavošana un “Veselības laboratorija” stipro dzērienu garšas. Festivālā būs iespēja baudīt izbraucienus Zaubes Augšezerā, izmantojot SUP dēļu un “RUPUČU” laivu nomu. Aktīvo aktivitāšu kārotāji varēs izmēģināt precizitāti šaušanā ar loku, kas paredzēts ikvienam, bet stiprākajiem būs iespēja sevi pierādīt arī šaušanā ar medību lokiem. Dzīvnieku mīļotāji varēs vizināties zirga pajūgā, kā arī izmēģināt ko nebijušu - piedzīvojumu ar DodĶepu.lv haskijiem. Mazākos pasākuma kārumniekus gaidīs arī karuselis un lidojošo pūķu darbnīca (bez maksas). Gan lieliem, gan maziem - “Lauku tēja” dabas mandalu veidošana, dabas rotu darbnīca un kukaiņu viesnīcu darbnīca. Neizpaliekošs būs garšu tirdziņš, kas visas dienas garumā piedāvās rūpīgi atlasītu, bagātīgu savvaļas un tuvākās apkārtnes garšu klāstu. Par festivāla atmosfēru rūpēsies grupa “Rahu The Fool”, Zaubes jauktais koris un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris. Roberto Meloni priecēs un aizraus pavāršovā “DOLCE ZAUBE” uz savvaļas skatuves kopā ar dabas draugu Māri Olti. Festivāla dienas noslēgumā mīļākie deju soļi zaļumballē kopā ar grupu “Stradivari” visas nakts garumā.
Festivālu rīko Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar zaubēniešiem (medniekiem, makšķerniekiem, pavāriem, toršu un maizes cepējiem, dekoratoriem, alus darītājiem u.c.)
Festivālā programma: http://www.wildfoodfest.lv/festivals/festivala-programma-2/
Informāciju sagatavojusi: Indra Paseka Festivāla SA speciāliste Lūgums iepriekš pieteikt savu dalību festivālā, lai varam nodrošināt bezmaksas mediju ieeju. indra.paseka PIE gmail PUNKTS com, 28339843
Semināra priekšlasījumu tēmas organizatori – Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs – bija izvēlējušies, lai apvienotu novadpētnieku izglītošanu un redzesloka paplašināšanu ar lokālās vēstures pētniecībā nepieciešamo prasmju un iemaņu, darba kvalitātes celšanu, sadarbības un savākto materiālu publicēšanas veicināšanu. Kopā abās dienās tika aplūkotas šādas tēmas: 1) Apzināšanas ekspedīcija: sagatavošanās, darba metodika, materiālu apstrāde un publicēšana. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 2) Mazie darvas/ogļu un kaļķu cepļi – mazpazīstami mežu saimniecības vēstures pieminekļi. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 3) Vecsaimniecība kā lauku kultūrvēsturiskās ainavas pamatelements. EDGARS ŽĪGURS (Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs) 4) Mutvārdu vēstures apzināšana un vākšana (intervijas). AGITA LAPSA (Valmieras integrētā bibliotēka) 5) Vietvārdi, to nozīme un vākšanas metodika. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) 6) Biežāk sastopamie Arheoloģijas pieminekļi lauku kultūrainavā: senkapi, kulta vietas un apmetnes. VALTERS GRĪVIŅŠ (Historia.lv) Lai arī seminārs ir aizvadīts, tomēr projekts kopumā turpinās līdz rudenim un semināra dalībniekiem ir iespēja piedalīties Historia.lv rīkotā mācību ekspedīcijā, Vecpiebalgas “Vēveru” etnogrāfisko sētu grupas kultūrvēsturiskās aploces teritorijā apsekojot un dokumentējot vecsaimniecības, arheoloģijas, arhitektūras un citus kultūras pieminekļus, aptaujājot teicējus un fiksējot mutvārdu vēstures liecības. Savukārt 17.jūlijā projekta īstenotāji rīko atvērto ekspedīciju, kurā ar iepriekšēju pieteikšanos var piedalīties arī citi interesenti. Pieteikšanās: Edgars Žīgurs: veveri PIE brivdabasmuzejs PUNKTS lv, 29181219. Semināra attēlu galerija: https://www.historia.lv/galerija/novadpetnieku-macibas-seminars-ar-lauka-praksi-vecpiebalgas-veveros-29-30062019
Semināru atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.
Informāciju sagatavojis: Valters Grīviņš, redakcija PIE historia PUNKTS lv, 29151826
No 19. līdz 27.jūlijam Gaujienu pieskandinās Vītolēni - radošā vasaras mūzikas nometne. 150 dalībnieki vecumā no 10-18 gadiem izbaudīs saspringta darba un dzirkstoša prieka pilnu nedēļu, muzicēs un dziedās kopā ar profesionāliem mūziķiem, pedagogiem un brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai Jāzepa Vītola 156.dzimšanas dienu atzīmētu ar skaistiem koncertiem. Nometne Vītolēni notiek kopš 2003. gada, lai turpinātu dižā skaņraža Jāzepa Vītola galveno mērķi – veidot muzikāli izglītotu tautu. Jaunieši attīsta profesionālo meistarību un noslēguma koncertā kopā ar Latvijas amatierkoriem atklāj īpašo Dziesmusvētku sajūtu. Šogad koncertā notiks komponista Andra Riekstiņa minioperas „Vecīša cimdiņš” pirmatskaņojums. No mēģinājumiem brīvajā laikā ikviens piedalās dažādās mākslas darbnīcās, sporta spēlēs, teātra nodarbībās, laivu braucienos, ekskursijās pa Gaujienu un muzeju „Anniņas”, nakts trasītē un citās aizraujošās aktivitātēs. Gaujienas īpašā gaisotne, ko rada “Anniņu” apkārtne, bērnu un pieaugušo kopīgie koncerti ļauj pārliecināties par mūzikas vienojošo spēku. Skatītāju un dalībnieku pozitīvās atsauksmes par iepriekšējo gadu svētkiem ļauj mums ticēt, ka kultūras vērtības, kas mūs vieno, palīdzēs tradīcijām turpināties. Vītolēnu klātbūtne Gaujienai piešķir ko īpašu. Mūzikas skaņas, pa celiņiem plūstošie bērnu bariņi mēģinājumu starplaikos, prieks, jaunas tikšanās, intensīvi mēģinājumi, sajūsma koncertos un asaras, atvadoties nometnes noslēgumā… Mīļi gaidīti uz bezmaksas koncertiem „Jāzepa Vītola paradīzē- Gaujienā!” Nometnes vadītāja Ilze Dāve, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore, Ineta Riepniece, Jāzepa Vītola muzeja „Anniņas” vadītāja
Informāciju sagatavojusi: Ineta Riepniece |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Cēsu Mākslas festivāls šovasar notiek no 6. jūlija līdz 18. augustam. Pirmajā festivāla nedēļā apmeklētāji aicināti uz kino programmas “Kalni” atklāšanu ar brīvdabas seansu pie Spoguļklintīm, dzejas perfromanci un latviešu trimdas komponistu vokālās mūzikas koncertu “Tuvās un tālās solodziesmas”. Ik dienu apskatāmas arī vērienīgās festivāla vizuālās programmas izstādes.
29. un 30. jūnijā Vecpiebalgas “Vēveros” ciklā “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!” norisinājās Latvijas vēstures materiālu krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju rīkotais novadpētnieku mācību seminārs ar lauka praksi. Seminārs, kurā piedalījās 20 novadpētnieki – gan interesenti-amatierpētnieki, gan profesionāli vēsturnieki, bibliotekāri un folkloristi, pulcēja dalībniekus no dažādām Vidzemes vietām, Ziemeļlatgales, Rīgas.
