.png)
|
Arhīva kalendārs
Foruma teātris ir līdzdalības teātra forma, kurā skatītāji un aktieri sadarbojas, lai kopīgi meklētu risinājumu kādai sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai nozīmīgai problēmai vai konfliktsituācijai. Foruma teātris ir viena no Apspiesto teātra (Theatre of the Oppressed) metodēm, kuru izveidoja brazīļu režisors, rakstnieks un skolotājs Augusto Boals un kas jau vairākus gadu desmitus tiek veiksmīgi izmantota kā pilsoniskās līdzdalības metode darbā ar dažādām sabiedrības grupām. Foruma teātris ir sava veida darbā ar pusaudžiem, veicinot to aktīvu iesaisītšanos lielāku un mazāku konfliktsituāciju risināšanā, sava veida sociālā terapija un arī aizraujošas un jēgpilnas izklaides veids. (Vairāk: http://www.theatreoftheoppressed.org/en/index.php?nodeID=3) Šī būs praktiska darbnīca, kurā mēs, aktīvi darbojoties, iepazīsimies ar Foruma teātra ideju un pamatprincipiem, izspēlēsim dažādas drāmas metodes, kas attīstīs improvizācijas prasmes, palīdzēs labāk saprast dažādās grupas un kopienas, ar kurām katrs ikdienā saskaras, praktizēsim mini forumu uzvešanu un runāsim par veidiem, kā foruma teātri izmantot ikdienas dzīvē un iespējams arī savā profesionālajā darbībā. Informāciju sagatavojusi: Kristīne Auniņa, mākslas telpas “MALA” vadītāja.
Šī gada muzikālais stāsts attaino viendienītes mūžu – vienu dienu. Tas ir stāsts par dzīvesgājuma nozīmību, lai cik īss tas nebūtu. Mūziķis Ingus Ulmanis skaidro: „Pusotras stundas koncerta laikā mūzika seko viendienītes dzīvības ciklam – ola, kāpurs, subimago, imago, ola. Muzikālā valodā tas ir Līdiskais aplis – tāds kā gaišs skanējums. Centrālā koncerta daļa ”Imago” stadija, attaino senās balles principus, kad katrai dejai bija sava īpašā nozīme.” Radošās darbnīcas apmeklātājus gaidīs jau no plkst. 19, savukārt multimediālā performance sāksies pēc saulrieta. Atgādinām, Dabas koncertzālē ieeja ir bezmakas, un tas notiek brīvā dabā, tādēļ iesakām paņemt līdzi pledus, tūristu paklājiņus, saliekamos krēslus u.c. lietas, lai varētu vakaru izbaudīt bez raizēm. Aicinām aplūkot arī Līgatnes novada tūrisma portālu, lai uzzinātu par apskates objektu iespējām. Tāpat, atgādinām, ka tirdzniecība Dabas koncertzālē nenotiek – iesakām paņemt līdzi arī savu piknika grozu. Aktuālajai informācijai sekojiet līdzi Dabas koncertzāles mājas lapā www.dabaskoncertzale.lv un Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv/, kā arī mūsu sociālajos tīklos – facebook, twitter un instagram. Projekts īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Līgatnes novada domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Atbalstu skatuves būvei sniedz BN “Kurši” un PATA Timber. Tehniskais atbalsts no Augstsprieguma sadales tīkliem “AST” un degvielas stacija KOOL. Papildu uzziņām: Ieva Upīte Dabas koncertzāles pārstāve e-pasts: ieva.upite PIE gmail PUNKTS com Tālr. 26447328 Maija Rēna Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 26789874 e-pasts: maija.rena PIE daba.gov PUNKTS lv
Koncertprogrammā Limbažu ev. lut. baznīcā satiksies čellists no Rīgas, zemgalietis ērģelnieks un brīnišķīgs Latgalē dzimis soprāns, jo šeit tiks atskaņoti visu laiku redzamākie vidzemnieki – komponisti sākot no Jāzepa Vītola līdz Kristapam Pētersonam, no Oļģerta Grāvīša līdz Andrim Riekstiņam un arī pāri visam mūzikas šķelmis Marģeris Zariņš un ērģeļu virtuozs Alfrēds Kalniņš. Viens dzimis Alūksnē, pa diviem Valmierā un Cēsīs, kā arī divi sapņotāji Jaunpiebalgā, tagad visi izskanēs Limbažos. Mūzikas stilistika gadsimta garumā no romantisma līdz novatorismam šodienā, smalka cilvēka sirds atklāsme līdz Dievišķajai apskaidrībai. To visu kopā liks un savu skatījumu par Vidzemes mūziku radīs izcili pārējo Latvijas novadu mūziķi – latgaliete Ilze Grēvele (soprāns), zemgalietis Aigars Reinis (ērģeles) un rīdzinieks Ēriks Kiršfelds (čells). Koncerts uzsāksies ar virtuozā Alfrēda Kalniņa skaņdarbu "Fantāzija". Savukārt citu A.Kalniņa daiļrades pusi – lirisku melodiju savās variācijās izmantojis vēlāks Vidzemes romantiķis Marģeris Zariņš un te ērģeles dzied un stilizē. Apgarotās M.Zariņa "Bilitis dziesmas" solistei un ērģelēm nonāk līdz Jāzepa Vītola Dievišķajām garīgajā dziesmām. Savukārt čella skanējumu vidzemnieki ietvēruši jo dažādās nokrāsās – te tas skaudri raud J.Vītola "Skicē", te izzīmē "Attēlus" Oļģerta Grāvīša opusā. Bet Kristapa Pētersona skaņdarbā "Ground" jau pavisam citi uzdevumi – čells kļuvis jau par elektrisko čellu, kas ieved mūs jau pavisam mūsdienu pasaulē. Koncerta noslēgumā Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis". Vienuviet dažādais un savienotais, personīgais un dievišķais. Un dažādībai vēl rīdzinieks, zemgalietis un latgaliete vienotā koncertprogrammā sarunā par Vidzemes komponistu mūziku. Tas viss kāda vakara gaismā Limbažos. Ilze Grēvele ir liriskais soprāns. Absolvējusi J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas diriģēšanas un ērģeļspēles klasi. 2016. g. ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas. Mūzikas akadēmijā, absolvējot Senās mūzikas katedru. ERASMUS apmaiņas programmā Hāgā, Nīderlandē, papildinot savas vokālās prasmes pie pasaulē atzītiem Senās mūzikas pedagogiem. Piedalījusies vairākos baroka operu iestudējumos (Galateja Hendeļa operā "Aciss un Galateja", Astērija Hendeļa operā "Tamerlano"; Vēstnese Silvija un Cerība Monteverdi operā "Orfejs", Līzīte J. S. Baha "Kafijas kantātē"). Ar izciliem panākumiem sniegusi savu solokoncertu Latvijā. Kopš 2012. gada ir Baroka mūzikas kora Collegium Choro Musici Riga māksliniece, starptautiskā Senās mūzikas ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Šobrīd, paralēli koncertdarbībai, Ilze ir vokālais pedagogs un kormeistare, kas ar augstiem rezultātiem startējusi Pasaules koru olimpiādē 2014. Ēriks Kiršfelds ir Liepājas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, pasniedzējs un koncertmeistars JVLMA, kā arī Jūrmalas un Liepājas mūzikas vidusskolā. Ilgus gadus bijis Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, absolvējis arī Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie Ivana Monigeti. Bieži uzstājas dažādos kameransambļos. Veicis ieskaņojumus Latvijas radio. Lielās mūzikas balvas laureāts (2009). Aigars Reinis ir Rīgas Doma mūzikas direktors, Katedrāles ērģelnieks. Līdz 2019.gada janvārim bija Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes ev.lut.baznīcas ērģelnieks, Latvijas Radio kora mākslinieks. Dzimis Jelgavā, mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles, mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas klasēs. Ērģeļspēli studējis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. T.Dekšņa, kur beidzis arī maģistratūru. 1997.-1998. gadā ērģeļspēlē papildinājies pie prof. L.Lomana (Vācija), H.U.Eriksona, H.Hellstena (Zviedrija), kā arī Uplandes Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā. A.Reinis ar panākumiem piedalījies jauno kordiriģentu konkursos, Starptautiskajā ērģelnieku konkursā Lahti (Somija) un Erfurtes ērģelnieku konkursā Vācijā (1999). Sniedzis koncertus Latvijā, Vācijā, Čehijā, Polijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā.
Informāciju sagatavojuši: Aigars Reinis un Ingrīda Briede.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Foruma teātra darbnīca notiks šā gada 11. jūlijā Cēsīs, Mākslas telpā "MALA" (Lenču iela 11), plkst. 17.30-21.30. Darbnīca ir bez maksas.
Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, aicina interesentus uz dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performanci 20. jūlijā Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju. Šogad iepazīstam ņipro ūdens kukaini viendienīti (ephemera vulgata). Vairāk par viendienīšu dzīves ritumu un lomu ekosistēmā, kā ierasts uzzināsim, gan radošās darbnīcas, gan muzikālajā stāstā.
Vēlā vakarā, gandrīz naktī, 2.augustā plkst. 21.00 Limbažu Sv. Jāņa baznīcā izskanēs koncerts "Vidzemes mūzika vakara gaismā", tā papildinot Limbažu pilsētas svētku programmu. Koncerta norise iespējama pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstam. Šis ir jau otrais Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais koncerts, tā kā jau veidojas tradīcija gada skaistākajos vasaras mēnešos aicināt limbažniekus un pilsētas viesus uz koncertiem baznīcā.
Projekta mērķis bija arī pievērst uzmanību, ka Limbažos ir šāds brīnišķīgs instruments- vairāk kā 100 gadus senas ērģeles. Un tas ir izdevies – 21.jūlijā izskanēs vēl viens koncerts, kurā spēlēs Līva Tomiņa (vijole) un Baiba Betlere (ērģeles). Vēl vairāki ērģelnieki izteikuši interesi par koncertu organizēšanu Limbažos. Pateicoties Limbažu pašvaldības un VKKF atbalstam šoruden notiks ērģeļu motora nomaiņa, kas ir pirmais solis ceļā uz ērģeļu restaurāciju.