.png)
|
Arhīva kalendārs
17. martā mēs atzīmējam kārtējo latviešu tautas pretošanās kustības piemiņas dienu. 1943. gadā dibinātā Latvijas Centrālā Padome, kura vācu okupācijas apstākļos uzņēmās pagrīdes valdības lomu, 1944. gada 17. martā sastādīja Memorandu, kas kļuva par pamata dokumentu turpmākajām latviešu prasībām pēc neatkarības atgūšanas un iedvesmoja organizētu pretošanās kustību nacistu un vēlāk arī padomju okupācijas varām. Latvijas Centrālās Padomes vēstures pētniecība kļuvusi sevišķi aktuāla kopš Valsts Prezidenta Egila Levita priekšlikuma padarīt 17. martu par īpašu piemiņas dienu. Godinot tautas varonīgo pagātni un atsaucoties uz Prezidenta aicinājumu veicināt interesi par pretošanās kustības dalībniekiem, Limbažu muzejs ir uzaicinājis vienu no Latvijas ievērojamākajiem pretošanās kustības vēstures speciālistiem nolasīt lekciju par Latvijas Centrālās Padomes darbību un 1944. gada 17. marta nozīmi mūsu zemes vēsturē. Dr. hist. Dzintars Ērglis jau vairāk kā divdesmit gadus pēta pretošanās kustības vēsturi Latvijā Otrā pasaules kara laikā un padomju okupācijas periodā, publicējot par šo tēmu grāmatu un daudzus zinātniskus rakstus. Lekcijā "Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses" viņš pastāstīs par vēsturnieku sasniegumiem šīs tēmas izpētē, paveikto un vēl paveicamo un palīdzēs saprast, kāpēc Latvijas Centrālās Padomes darbība bija svarīga visai Latvijai, Limbažu novadu ieskaitot. Lekcija notiks 17. martā, 15.00, Limbažu muzeja otrā stāva konferenču zālē Burtnieku ielā 7. Gaidīti sabiedriskie darbinieki, skolotāji, novadpētnieki un visi interesenti, kam rūp latviešu tautas brīvības cīņu vēsture. Ieeja bez maksas. Sīkāka informācija: Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7, Limbaži
“Neaizmirstama diena,” tā savā piezīmju grāmatiņā pie 1949.gada 25.marta pierakstījusi izsūtītā Velta Vilcāne. Šis datums izmainīja dzīvi ne tikai 42125 izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp 1968 no toreizējā Valmieras apriņķa, bet arī viņu ģimenēm, draugiem un līdzcilvēkiem. Lielākoties izsūtīja ģimenes, turklāt bērnus un sirmgalvjus. Vairumu iedzīvotāju aizturēja 25.martā, bruņotām operatīvajām grupām ierodoties viņu mājās. Laiks, lai ģimene varētu paņemt personīgās mantas līdzņemšanai, bieži izrādījās īsāks par oficiāli atvēlēto stundu. Apjukumā bija grūti pieņemt lēmumu, ko ņemt līdzi. Bija cilvēki, kurus izsūtīja bez personīgām mantām un pārtikas. Līdz pat 30.martam turpināja meklēt un dzelzceļa stacijā nogādāt cilvēkus, kurus bija paredzēts deportēt, bet kuri liktenīgajā dienā nebija mājās vai bija izvairījušies no izsūtīšanas. Šaurībā un nehigiēniskos apstākļos – lopu vagonos – izsūtītie mēroja tūkstošiem kilometru galvenokārt uz Omskas, Tomskas un Amūras apgabalu Padomju Savienībā.
Izsūtīto latviešu brigāde iekrauj baļķus vešanai uz staciju. Amūras apgabala Šimanovskas rajons. 20. gadsimta 50. gadi. Valmieras muzeja arhīvs. Tikai nonākot galapunktā, cilvēki uzzināja, ka ir izsūtīti uz “mūžīgiem laikiem”. Izsūtītajiem atņēma pases, un bez atļaujas viņi nevarēja atstāt savu dzīvesvietu vai mainīt darbu. Sevišķi grūti bija pirmie gadi – nācās pierast pie bargā un neierastā klimata, sliktajiem dzīves apstākļiem. Iedzīvojoties kļuva vieglāk, tomēr izsūtītajiem cilvēkiem bija grūti samierināties ar domu, ka viņi nevarēs atgriezties dzimtenē. Pārmaiņas, ko Padomju Savienība piedzīvoja pēc Staļina nāves 1953.gada martā, pamazām atviegloja arī izsūtīto cilvēku stāvokli. No specnometinājuma lielāko daļu atbrīvoja 1956. un 1957.gadā. Tikai līdz ar politiskajām pārmaiņām astoņdesmito gadu otrajā pusē kļuva iespējams publiski runāt par izsūtījumā piedzīvoto un pārdzīvoto. Katra izsūtītā atmiņas nav tikai viņa paša dzīvesstāsts, bet arī stāsts par cilvēkiem, ar kuriem krustojās viņa dzīves ceļi. Informāciju sagatavoja:
ZTornī izveidota ekspozīcija “Zilākalna stāsts”, kas sevī ietver vairākus blokus, veidojot vienotu stāstu par industriālo, kultūras un dabas mantojumu, kā arī ir iespēja dzirdēt nelielu stāstu par industriālo mantojumu Zilākalna apkārtnē. Apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt ūdenstornī, kur ap ūdens rezervuāru izveidota platforma, paverot skatienam plašos kūdras purvus. Pirms kāpiena augšup var palūkoties pazemē – uz leģendām bagāto Zilākalna nogrimušo pili, kā arī apskatīt ūdenstorņa laika biedrus un tapšanas projektus. Kā īpašo var uzvērt, ka ūdenstornis saglabāts orģinālā izskatā, izceļot tā arhitektoniskās vērtības. Atjaunošanas laikā ūdenstornis piedzīvojis lielas pārmaiņas apkārtējā teritorijā – nu tam pieguļ jauna piebūve, kas ar savām aprisēm apspēlē vēsturiskā torņa šūnveida plānu. Piebūvē apmeklētājiem iespējams ielūkoties Zilākalna ciema rašanās vēsturē, kas aizsākusies 1950. gadu beigās, kad tapusi “ideālā pilsēta”. Ir iespēja aptaustīt un iepazīt apkārtnes dabas resursus un derīgos izrakteņus, kā arī apgūt dažādas pamācības, lai spētu strādāt kūdras fabrikā. Apmeklētājiem ir iespēja arī izprast ūdenstorņa darbības pamatprincipus un pašiem ar savām rokām darbināt ūdenstorņa maketu. Bet tiem, kuri vēlas pazaudēt realitātes sajūtu, tiks piedāvāts caur virtuālās realitātes brillēm lidot virs kūdras purviem un Zilākalna, kā arī izbraukt ar vēsturisko šaursliežu dzelzceļa bānīti. Bez ekspozīcijas apskates apmeklētājiem ir iespēja arī saņemt tūrisma informāciju par Kocēnu novada un apkārtnes piedāvājumu, kā arī izmantot labierīcības un, protams, izstaigāt dabas objekta Zilaiskalns takas un nokļūt virsotnē, lai sajustu enerģiju, ko kalns izstaro. ZTorņa telpās pielietotas arī dažādas videi draudzīgas inovācijas, kuras varēsiet redzēt, apmeklējot tornī. Šobrīd ūdenstorņa apskate pieejama katru darba dienu - pirmdienās plkst. 8.00 – 17.00, no otrdienas līdz ceturtdienai plkst. 8.00 – 17.00, piektdienās plkst. 8.00 – 16.00. Apmeklējumu aicinām iepriekš pieteikt, zvanot pa tālr. 28644530 vai rakstot uz e-pasta adresi turisms PIE kocenunovads PUNKTS lv. ZTorņa apskate ir iespējama arī brīvdienas, iepriekš piesakot savu apmeklējumu. Ieejas maksa: 3 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem, personām ar īpašām vajadzībām: 2 eiro. ZTorņa adrese: Parka iela 2, Zilaiskalns, Zilākalna pagasts, Kocēnu novads. *** Ekspozīcija izveidota Interreg “Igaunijas - Latvijas” pārrobežu sadarbības programmas 2014. - 2020. gadam projekta Nr. EST-Lat7 “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai” (Revital of Industrial heritage for tourism development/ Industrial Heritage”) un Vietējās Rīcības grupas, Vidzemes lauku partnerība "Brasla" atbalstītā LEADER ELFLA projekta "Tūrisma izziņas, novadpētniecības veicināšanas Kocēnu novada Zilākalna ciemā" Nr. 17-09-AL20-A019.2202-000012 ietvaros. Informāciju sagatavoja: ***
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2020. gada 17. martā plkst. 15.00 Limbažu muzejs aicina apmeklēt vēsturnieka Dzintara Ērgļa lekciju "Latvijas Centrālās Padomes nezināmās vēstures lappuses". 
Valmieras muzejā līdz 4. aprīlim ir apskatāma ekspresizstāde “Deportācijas pieminot”. Izstāde sniedz nelielu ieskatu Valmieras muzeja krājumā esošajās fotogrāfijās, kurās atklājas cilvēku dzīve izsūtījumā.
Reiz Zilākalnā 1960. gadā uzbūvētais ūdenstornis nodrošināja ūdensapgādi ciema iedzīvotājiem un uzņēmumiem, taču 21. gadsimta sākumā apklusa, pacietīgi gaidot kādu, kas tam piešķirs jaunu elpu, lai tajā atkal mājotu dzīvība. Mūsdienās, kad arvien populārāks kļūst industriālais mantojums, Zilākalna ūdenstornis vēris durvis apmeklētājiem jaunā veidolā kā kultūrvēstures un apmeklētāju centrs – ZTornis.
