Arhīva kalendārs

« June 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930 

Pirmdien, 8. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu „Baumaņu Kārlis – joprojām Limbažos savējais”, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Autore pievērsīsies spilgtākajām pēdējo gadu ierosmēm, ar kurām Limbažos tiek sargāta un kopta Latvijas valsts himnas autora, slavenā limbažnieka Baumaņu Kārļa (1835-1905) piemiņa un aizvien no jauna plašā sabiedrībā aktualizēts viņa radošais mantojums. Pateicoties limbažnieku aktivitātei, pašvaldības un ziedotāju atbalstam, Baumaņu Kārlis Limbažos joprojām ir savējais – arī  185. jubilejas gadā, ko, gan klusāk, nekā ierasti, atzīmējām 11. maijā. Turklāt šogad aprit arī tieši gadsimts, kopš vēsturiskā 1920. gada 7. jūnija, kad ar demokrātiski ievēlētā Latvijas valsts parlamenta – Satversmes sapulces – pieņemto likumu „Dievs, svētī Latviju!” kļuva par jaundibinātās un Neatkarības karā uzvarējušās Latvijas valsts himnu.

Limbažu kultūra nama tautas lietišķās mākslas studijas "Dzilna" dalībnieces Vēsma Bērziņa (no kreisās) un Vineta Liepiņa demonstrē krāšņo jostu, kurā ieausti Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" vārdi. Fotogrāfs - Timurs Subhankulovs.

Rakstā varēs lasīt par to, kā tapa Latvijas valsts himnai „Dievs, svētī Latviju!” un tās autoram Baumaņu Kārlim veltītā goda josta, kas trīs gadus darināta Limbažu kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijā „Dzilna” un kurā gan audēju, gan sabiedrības pārstāvju rokām mīlestībā un cieņā ieausti latviešu tautas lūgšanas vārdi. Varēs viesoties ekspozīcijā „Baumaņu Kārlis un viņa laiks” Limbažu muzejā, kur ir iespēja labāk iepazīt komponista dzīvi, izprast laiku un vidi, kurā viņš darbojās, un kur „Dievs, svētī Latviju!” autora gara klātbūtne tā vien jūtama. Tāpat varēs satikties ar Limbažu bibliotēkas darbiniecēm, kas Baumaņu Kārļa 185. jubilejas laikā izveidojušas viņam veltītu izstādi, kur var apbrīnot arī viņa paša bibliotēkai reiz ziedoto grāmatu – Vācijā iespiestu Viktora Igo stāstu krājumu –, kas bijis pamatā šīs grāmatu valstības izveidei. 

Informāciju sagatavojusi: Anita Bormane, AS "Latvijas Mediji".

6. jūnijā laikraksts “Ziemeļlatvija” kopā ar gidi Rūtu Zepu organizē pārgājienu pa dabas liegumu Sedas purvs, lai sajustu purva maģiju, redzētu un uzzinātu, kas notiek ar purvu pēc kūdras ieguves. Interesenti dosies septiņu kilometru izzinošā pārgājienā. Pēc pārgājiena laikraksta  “Ziemeļlatvija” žurnālisti sagatavos materiālu laikrakstā un portālā ar aprakstu un fotogrāfijām par piedzīvoto un atklāto. Ar šo pasākumu laikraksts “Ziemeļlatvija” sāk aktivitātes Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītā projektā “Informējot iedvesmojam”.

Lai kaut ko mīlētu un saudzētu, iepriekš tas ir jāierauga un jānovērtē. Tieši tāds ir laikraksta “Ziemeļlatvija” projekta “Informējot iedvesmojam” mērķis. Mēs gatavosim publikācijas laikrakstā, portālā www.ziemellatvija.lv un sociālajos tīklos par skaisto un nozīmīgo mums apkārt, sniedzot izsmeļošu informāciju un rosinot uz dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem palūkoties citām, jau zinošākām acīm. Mēs veidosim aizraujošus stāstus par būtiskām mūsu novadu dabas un kultūras pērlēm, tādām kā Aumeisteru muiža, Ielīcas, Grundzāles muiža un tās ūdenstriece, kas ir liels retums Latvijā. Aicināsim iepazīt firsta Līvena mantojumu Smiltenē, projekta ietvaros organizēsim divus pārgājienus, jau minēto Sedas purva apmeklējumu, kā arī aicināsim dabas mīļus izstaigāt astoņus kilometrus garo Oliņu taku zinošas gides Ivetas Ences pavadībā. Projekta iznākums būs septiņi atvērumi laikrakstā laikā no jūnija līdz decembrim, publicējot tos arī portālā un sociālajos tīklos ar žurnālistu veidotu unikālu stāstu par bagātībām mums blakus. Plašā auditorija un saistošs informācijas pasniegšanas veids veicinās zināšanas par vērtībām tepat līdzās un vēlmi apmeklēt aprakstītos objektus. Mācīsimies mīlēt dabas un kultūras mantojumu kopā!

Publicitātes fotogrāfija.

Informāciju sagatvojusi: Ingūna Johansone, laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore.

Strenču novadā īstenos Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu “Dāvja Spundes un viņa laikabiedru fotodarbu digitālās kolekcijas “Starp diviem kariem” izveide”, kura ietvaros notiks senu fotogrāfiju vākšana, fotomateriāla izpēte, grupēšana, aprakstīšana, digitālo kopiju sagatavošana un sakārtošana atbilstoši grupām digitālās kolekcijas izveidei.

Ikviens, kam personīgā arhīvā ir atrodamas fotogrāfijas no Strenču fotodarbnīcas laika posmā līdz Otrajam pasaules karam, aicināts ar tām padalīties digitālās foto kolekcijas izveidei. Fotogrāfijās var būt atainoti gan dažādi notikumi, gan dabasskati, gan cilvēku portreti, ģimenes svinības, nami pilsētā, lauku ainavas u.c. Lielisks papildinājums būtu, ja fotogrāfijai līdzi nāktu mutisks vai rakstisks atmiņu stāsts par attēlā redzamo.

Lūgums fotogrāfijas iesniegt Ivetai Encei Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļā, Rīgas ielā 7, Strenčos. Pēc ieskenēšanas fotogrāfijas tiks atdotas atpakaļ to turētājam.

Projekta noslēgumā oktobrī Strenču bibliotēkā paredzēta digitālās foto kolekcijas “Starp diviem kariem” prezentācija.

Projekta kopējais finansējums: EUR  1 100,00
Pašvaldības līdzfinansējums: EUR  100,00
Fonda/Valsts atbalsts: EUR  1 000,00
Projekta vadītāja: Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja, t.: 64715624,
e-pasts: iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā projektu konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020” atbalstīts Kocēnu novada domes sagatavotais projekta pieteikums “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana”.

Latvijā pirmo pavārgrāmatu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” no vācu valodas iztulkoja un 1795. gadā Rubenes drukātavā izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm. Pavārgrāmatas oriģināls pieejams pētniekiem vien divos eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

Livonijas Indriķa dienas Rubenē pasākuma apmeklētāji kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku (no kreisās), kurš stāsta par pirmo drukāto pavārgrāmatu Latvijā. 2015. gada 12. jūlijs. 

Projekta īstenošanas rezultātā izdotā grāmata būs lielisks materiāls, kuru sasaistīt ar vairākiem nemateriālā kultūras mantojuma projektiem un šodien tik plaši atpazīstamiem un iemīļotiem kultūras mantojuma ceļiem. Grāmatu plānots nodot Kocēnu novada skolām un bibliotēkām, Rubenes baznīcai, Kocēnu novada pašvaldības un Rubenes baznīcas jaunizveidotajā ekspozīcijā “Pa Hronikas pēdām”, tāpat arī nesen atklātajā Tūrisma informācijas centrā Zilākalna ūdenstornī. Grāmata tiks nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un dāvināta Vidzemes plānošanas reģiona 26 novadiem, kā arī Kocēnu novadā esošajiem restorāniem.

“Vidzemes kultūras programmu” Vidzemes plānošanas reģions īsteno jau trīspadsmito gadu. Kultūras programmu reģionos atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un AS “Latvijas valsts meži”. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī. 

Projekta “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana” kopējās izmaksas ir 6770,18 eiro, no kuriem 3221,00 eiro ir Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, atlikusī izmaksu daļa ir Kocēnu novada domes līdzfinansējums.

Informāciju sagatavoja:
Elīna Upīte
Kocēnu novada domes
Attīstības nodaļas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel.: 26115449
E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv
www.kocenunovads.lv

Maijā apstiprināts projekts “Gudra izaugsme: Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģija”, kas tika iesniegts konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020”, ko izsludināja Vidzemes plānošanas reģions ar “Latvijas valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projekta mērķis ir izstrādāt Smiltenes novada muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģiju, balstoties uz muzeja vispārējās situācijas, nākotnes perspektīvu un ekspozīcijas konceptuālā satura analīzi.

Ekspozīcijas dizaina stratēģijas ietvaros tiks veikta vispārējās situācijas analīze par ekspozīcijas pielietojumu un problēmām, par tās konceptuālo saturu, nākotnes perspektīvām un attīstības virzieniem, kā arī tiks definēta ekspozīcijas auditorija un dizaina mērķi. Muzeja ekspozīcijas dizaina stratēģijas izstrāde veicinās muzeja misijas sekmīgu īstenošanu, muzeja attīstības vīzijas pilnveidošanu, Mēru muižas kompleksa kā tūrisma objekta attīstību, kā arī kalpos par priekšnosacījumu ekspozīcijas koncepcijas izstrādei un ekspozīcijas realizācijai. Šo pasākumu kopums ilgtermiņā veicinās muižas kompleksa vienota koptēla izveidi, sekmēs Smiltenes novada kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, vienlaikus dodot iespēju muzejā realizēt aktuālās tendences muzeju jomā.

Mēru muiža. Fotogrāfs - Jānis Ūdris.

Projekta kopējās izmaksas ir 4840,00 EUR, no kurām 2000,00 EUR ir Vidzemes kultūras programmas līdzfinansējums un 2840,00 EUR Smiltenes novada domes finansējums.

Informāciju sagatavojusi:
Zelma Mičule
Smiltenes novada domes
Attīstības un plānošanas nodaļas
Projektu vadītāja
tālrunis: 64707571

2020. gada aprīlī Alūksnes novada pašvaldības Jaunlaicenes pagasta pārvalde iesniedza Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020.gada projektu konkursā projekta pieteikumu “Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematiskā plāna izstrāde”, kas tika atbalstīts, un š.g. 15. maijā noslēgts līgums ar Vidzemes plānošanas reģionu par projekta īstenošanu.

Jaunlaicenes muižas parka ainavu tematiskais plāns būs saskaņots dokuments, pēc kura vadoties soli pa solim tiks saglabāts Jaunlaicenes muižas parks, attīstīta muižas parka infrastruktūra.

Projekta mērķis - saglabāt Jaunlaicenes muižas parku kā vienotu dabas un kultūras mantojumu, izveidojot to par Vidzemes muižu kultūrainavas etalonu, nodrošināt kultūras norišu vietas un parka pieejamību sabiedrībai, popularizēt un veidot izpratni par kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Balstoties uz ainavu tematisko plānu parka un Jaunlaicenes ciema centra teritorijas apsaimniekošana un infrastruktūras attīstība tiks ievirzīta zinātniski pamatotā, plānotā darbībā  un nodrošinās mērķtiecīgu finanšu līdzekļu piesaisti un ieguldījumus teritorijas infrastruktūras uzlabošanai, labiekārtošanai un Jaunlaicenes muižas parka saglabāšanai, labiekārtošanai, pieejamības nodrošināšanai.

Ainavu tematiskā plāna izstrādes izmaksas sastāda 12075,00 euro, un pamatojoties uz veikto tirgus izpēti to izstrādās ainavu arhitekte arhitektūras zinātņu doktore Kristīne Dreija.

Projektu konkursā piešķirtais finansējuma sastāda - 25% no kopējām izmaksām jeb 3000,00 EUR, ko finansē Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonds un lielāko projekta attiecināmo izmaksu daļu - 75% jeb 9075,00  EUR finansē AS “Baltijas tranzīta serviss” un  SIA “Rīgas centrālais termināls”.

Informāciju sagatavojusi:
Aiga Mūrniece, 
Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītāja
tālr. 20239937
e-pasts: aiga.murniece PIE aluksne PUNKTS lv

 

Lai ar visām maņām izbaudītu nedēļas nogali, aicinām doties uz Valmiermuižu, kur brīvdienās varēs iegādāt Slow Food vērtībās balstītus mājražotāju un zemnieku gardumus, izzināt Valmiermuižas vēsturi, doties izjādēs, baudīt maltīti un degustēt brūvējumus Valmiermuižas alus virtuvē, kā arī ieklausīties kokles un vijoles saspēlē īpašā koncertā.

Atbalstot vietējos mājražotājus un zemniekus, aicinām jūnija sestdienās plkst. 12.00 – 15.00 līdzās Valmiermuižas alus darītavai iegādāt kvalitatīvu pārtiku, lai baudītu vietējās garšas ikvienā mājā. Būs iegādājami dabīgi, kvalitatīvi, sezonāli, vietēji, tīri un taisnīgi radīti produkti, kas nāk no Vidzemes. Slow Food kustība aizstāv, izceļ un popularizē vietējās kulinārās tradīcijas un garšas nacionālās bagātības, bioloģisko daudzveidību, rūpes par vidi un atbildīgu saimniekošanu.

Sagaidot vasarīgāku laiku, arī Valmiermuižas staļļa saime ir gatava iepriecināt lielus un mazus ar izjādēm! Gan sestdien, gan svētdien no plkst. 11.00 līdz 15.00 stallī rosīsies gan ponijs Niko, gan lielais zirgs Barons.

Izzināt Valmiermuižas vēsturi un atklāt, kā no Valmiermuižas dzīļu ūdens, pilnmutīga iesala, dižciltīgiem apiņiem un dabīga rauga top glauns alus, varēs, piesakot izzinošo stāstu par Valmiermuižu un alus degustāciju. Pieteikšanās, zvanot uz tālr. 20264269 vai rakstot uz e-pastu info PIE valmiermuiza PUNKTS lv.

Savukārt sestdienas vakarpusē, plkst. 17.00 – 20.00, būs iespējams izbaudīt jau gatavas maltītes – grilētus un īpaši gatavotus gardumus no Valmiermuižas alus virtuves. Lai gan etnofestivāls „Sviests” pārcelts uz nākamo gadu, plkst. 19.00 aicinām uz muzikālu kopābūšanu! Pašlaik varam muzikāli baudīt tuvāko kaimiņu sniegumu, tāpēc priecāsimies uzņemt duetu no Igaunijas – Sofie & Leanne. Duets sāka doties pasaulē tieši pirms pandēmijas, viņu pirmie koncerti notika marta sākumā Japānā, bet pēc atgriešanās mājās kopā spēlēšanu klausītājiem nācās pārtraukt un doties karantīnā. Tieši Valmiermuižā būs iespēja izbaudīt vijoles un kokles saspēli, kā arī piesist kāju danču mūzikas ritmā! Maltīšu rezervācijas un vēlmi apmeklēt koncertu lūdzam pieteikt, zvanot uz tālr. 28664424.

Respektējot drošības un sanitārā protokola ierobežojumus, apmeklētājiem lūgums ievērot vismaz 2 m distanci un higiēnas prasības. Ja ir slimības simptomi vai noteikts pienākums ievērot pašizolāciju vai mājas karantīnu, aicinām palikt mājās.

Organizē Valmiermuižas kultūras biedrība un Slow Food kopiena: labs, tīrs un taisnīgs ēdiens Valmiermuižā. Paldies par atbalstu Valmiermuižas alus darītavai, garškopju kustībai GARDU MUTI, Burtnieku novada pašvaldībai, Valmieras Kultūras centram, T/C Valleta.

Turpinot projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” piektdienas, 12. jūnija numurā piedāvās otro stāstu par malēniešu tradīciju uzturēšanu Jaunlaicenes muižas muzejā.

“Malēnietis ir modē. Manuprāt, viņš ir ļoti interesants cilvēks, bet ilgu laiku bija paslēpts pūra dibenā. Taču pēdējos gados cilvēku attieksme ir mainījusies, viņi ir kļuvuši tolerantāki pret malēniešiem,” saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska.

Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska ar lielu entuziasmu pievērsusies malēniešu izloksnes un tradīciju izzināšanai. Foto: D. Plaude, “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Viņa atzīst, ka tas ilgākā laika posmā paveikts darbs. Malēniešu atpazīstamību jau padomju gados veicināja Gita Briediņa, kura Alūksnes rajona Mārkalnē vadīja Vidzemē pirmo etnogrāfisko ansambli. Tagad mammas ceļu turpina viņas meita Ilze Briediņa, kura vada Ziemera pagasta folkloras kopu. 2010. gadā  sērijā “Letonika” iznāca akadēmiķes Daces Markus un profesora Jēkaba Raipuļa grāmata “Radošie malēnieši un viņu valoda”. Ar mērķi veicināt malēniešu izloksnes un tradīciju saglabāšanu izveidota biedrība “Radošie malēnieši”, kas 2018. gadā, svinot Latvijas simtgadi, organizēja pirmo Malēniešu valodas nometni. Savukārt Alūksnes novada pašvaldība jau divas reizes rīkojusi Vispasaules Malēniešu svētkus, par to norises vietu izvēloties Jaunlaiceni. 

Malēniešu vārdu spēle. Foto: D. Plaude, “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Jaunlaicenes muižas muzeju pēc iedzīvotāju ierosmes dibināja pagasta pašvaldība 2008. gada 22. februārī uz vēstures ekspozīcijas bāzes. Muzeja stāstos apmeklētāji var iepazīt malēniešu kultūru un tradīcijas, skanīgo izloksni un arī iemācīties kādus vārdus. Ar muzeja vadītājas S. Jankovskas un vietēju entuziastu tapa Malēniešu valodas skola, kurā atdzīvināja malēniešu valodu un lika pamatus dziļākai tās izpētei. Rezultāts tam – muzeja izdevums - “No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad”, kas atvēršanas svētkus piedzīvoja Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos. Malēniešu tradīcijas popularizē arī Jaunlaicenes folkloras kopa “Putnis”.

Muzejs apmeklētājiem piedāvā izglītojošu lekciju par malēniešiem, pagalma izstādi “Malēnieša raksturs jeb ak prieks, ak lustes, ak borģele!”, kurā apmeklētājiem caur dažādām aktivitātēm ir iespēja iepazīt malēnieša raksturu un dzīves uztveri. Jau ar filozofisku ievirzi top izstāde “Malēnieša pasaule”, kuru muzejā atklās gada nogalē.

Projekta ietvaros taps arī videoieraksts, kurā dzirdams, kā skan malēniešu izloksne, lai izjustu tās īpašo “garšu”.

Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Informāciju sagatavoja:
Dace Plaude,
“Alūksnes un Malienas Ziņu” žurnāliste
T. 26518175, dace.plaude PIE aluksniesiem PUNKTS lv 

Projekta vadītāja:
Sandra Apine,
T. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv

Šī gada 27. un 28. jūnijā Drustu pagasta Auļukalna muižā notiks DZIJU KRĀSOŠANAS DARBNĪCA.

Auļukalns ir bagāta vieta: šeit ir Auļukalna ezers, kur kādreiz bijusi ezermītne, šeit ir muiža ar bagātu kultūrvēsturi, cilvēki ar dziļām saknēm un aizraujošiem stāstiem, un puķes un koki... kuriem arī ir savi stāsti. Šoreiz stāstīsim krāsu stāstus – par to, kas izveidojas no mizu, lapu, ziedu, ūdens un uguns saspēles. 

Divu dienu garumā Dr.hist. Anetes Karlsones vadībā varēs iepazīt krāsošanai derīgos augus Auļukalna muižas apkārtnē un praktiski darboties, nokrāsojot ap 15 dažādu toņu dzijas.  Pēc nodarbības katrs dalībnieks varēs iegūt krāsu paraugus un galvenais – zināšanas, kuras pielietot tālāk.

Darbnīcā var piedalīties gan zināt kāri iesācēji, gan krāsās rūdīti speciālisti, jo Anetei vienmēr atradīsies katram noderīga gudrība.

Lūdzam darbnīcai pieteikties iepriekš, vietu skaits ir ierobežots. 

Noslēgumā, 28. jūnijā (laiks tiks precizēts, atkarībā no krāsošanas darbu apjoma), gan darbnīcas dalībniekiem, gan kaimiņiem un citiem interesentiem būs apvienības „Brīnumpasaka” koncerts  - stāsts par Zelta pavedienu. 

Dalības maksa – ziedojums.

Kontakti :

  • pieteikt dalību un nakšņošanas iespējas - 25956830 (Inita);
  • Sīkāk par darbnīcas norisi - 29492652 (Anete).

Facebook: #aulukalnamuiza un #brinumpasaka.

Šie notikumi ir daļa no projekta „Brīnumpasakas zelta pavediens” , kuru atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.

 

Informāciju sagatavojusi: Inita Šalkovska.


Divi izcili un harizmātiski latviešu komponisti Jānis Lūsēns un Mārtiņš Brauns jūlijā pie klausītājiem dosies ar unikālu noskaņu koncertu “Saulrieta dziesmas”. Viņiem pievienosies arī lieliskie dziedātāji Zigfrīds Muktupāvels un Ieva Sutugova.

Abi skaņas meistari atzīst, ka šāda sadarbības forma ir nebijusi, interesanta un bagātinoša abiem, savukārt klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt improvizācijas un saspēles gan no komponistu ļoti populāriem, gan arī pavisam maz zināmiem skaņdarbiem.

Man patīk doma, ka varēsim divatā ar Jāni Lūsēnu uz skatuves improvizēt,” saka Mārtiņš Brauns. “Šeit nebūs nekāda izrādīšanās vai konkurence - kurš ir jaunāks, labāks vai veiklāks, salīdzinājumi šeit ir lieki. Mūsu sadarbība būs kā kontrastējošs dialogs labā mūzikā”. Priecājoties par vasarīgo dabas atmodu, komponists vēl piebilst: ”Vēlu visiem svinēt tos svētkus, ko saucam par vasaru. Lai sajūtam prieku un lai tas dod mums otro elpu.” 

Savukārt Jānis Lūsēns atzīst, ka programmas tematisko izvēli diktējusi pēdējā laika situācija: “Kopš notikumiem, kas skāruši visu pasauli un arī Latviju, atrodos tālu prom no cilvēku un satiksmes burzmas. Vieta, kurā dzīvoju, ir īpaša ar ikvakara saulrieta izrādēm, gaismu, krāsu un ēnu saspēlēm. Cenšos izbaudīt to ikvakara mirkli, kad noklust vējš, putnu dziesmas un pasaule ietinas klusuma segā.. Mani šie brîži iedvesmo un rada sajûtu, ka esmu vienots ar dabu un visumu...”

Skaistajā Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos koncerts notiks 10. jūlijā 21:00. Saulrieta noskaņās baudīsim lielisku vakaru izcilu mūziķu sniegumā. Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas “Biļešu Paradīzē”. Ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, biļešu skaits būs limitēts. Koncertu sadarbībā ar Kocēnu novadu rīko „Producentu grupa 7”.

Informāciju sagatavojusi:
Nora Urbāne
Kultūras un starptautisko sakaru koordinatore
Kocēnu novada dome
Mob.t. 26988129
E-pasts: nora.urbane PIE kocenunovads PUNKTS lv

No 15. jūnija, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) uzsāk pieteikumu pieņemšanu jaunā radošo personu atbalsta programmā. Mērķprogramma “Radošo personu nodarbinātības programma” izveidota pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai mazinātu Covid-19 negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, tajā strādājošajām radošajām personām.

„Jaunizveidotā programma, kuras galvenais vadmotīvs ir atbildīgums un lietderība, ir mūsu valsts mērogā unikāls atbalsts tām radošajām personām jeb brīvmāksliniekiem, kuru ikdienas darbību būtiski ietekmēja vai pat pilnībā apturēja Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija. Neraugoties uz finansējuma piešķīruma apjomu, sagaidu, ka iesniegumu vērtētāji kā primāro ņems vērā tieši jaunrades komponenti, kvalitāti un potenciālo pienesumu valsts kultūrtelpai,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Mērķprogramma izveidota, lai finansētu radoša darba veikšanu kultūras nozarē individuāli nodarbinātām radošām personām, kas ir autortiesību vai blakustiesību subjekti Autortiesību likuma izpratnē (turpmāk – radošām personām), kuru profesionālā radošā darbība tikusi ierobežota valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, un veicinātu līdzšinējā radošajā darbībā māksliniecisko kvalitāti apliecinājušu radošo personu turpmāko radošo izaugsmi un žanriski daudzveidīgu kvalitatīvu mākslas un kultūras vērtību radīšanu. Mērķprogrammas konkursā radošai personai tiek piešķirts vienreizējs līdzekļu piešķīrumu 1 614 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas radošā darba veikšanai laikā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. septembrim.

Mērķprogrammas līdzekļus piešķir konkursa kārtībā; mērķprogrammas kopējais finansējums ir 1 936 000 eiro. Gadījumā, ja pieteikumu skaits pārsniedz mērķprogrammā pieejamos finanšu līdzekļus, finansējums tiks piešķirts pieteikumu iesniegšanas secībā.

Pieteikumus VKKF projektu pieteikšanas sistēmā https://kkf.kulturaskarte.lv varēs iesniegt no 18.06.2020. līdz 05.07.2020. plkst. 23:59. Mērķprogrammas nolikums pieejams VKKF tīmekļvietnē - www.vkkf.lv

Papildu informācijai:

Jana Vērdiņa

VKKF sabiedrisko attiecību speciāliste,

Tālr. 29144379 / 67509944

Šogad mūsu ikdiena ir neparastāka, un publiski pasākumi notiek citādi. Taču projekti, kas saņēmuši Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 finansējumu, tiek īstenoti.

Vasaras sākumā tika aizsākti divi projekti, kuros top vērtīgas publikācijas. A/S “Latvijas Mediji” veido  rakstu sēriju par unikālajām ar Vidzemi saistītajām dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām, kas būs regulāri lasāma laikraksta “Latvijas Avīze” drukātajā un digitālajā platformā. Aizraujošus stāstus par Ziemeļlatvijas novadu dabas un kultūras pērlēm varēs uzzināt SIA “Reģionu Mediji” publikācijās laikrakstā un portālā “Ziemeļlatvija”.

Jūnija nogalē un jūlijā notiks arī virkne dažādu pasākumu. 27. un 28. jūnijā Drustu pagasta Auļukalna muižā notiks dziju krāsošanas darbnīca. 4. jūlijā Ziemeru muižā risināsies eksperimentāla dzejas laboratorija. Savukārt 11. jūlijā Cēsīs, Ruckas mākslas rezidenču centra pagalmā, notiks kamermūzikas festivāla “Sansusī” vakars. Bet jau 25. jūlijā Ērmaņmuižā uzņems viesus, kurus pulcinās jau tradicionālā danču etnonakts. Aicinām sazināties ar pasākumu rīkotājiem, lai uzzinātu par iespējām apmeklēt šos pasākumus!

Nomaļā dabas nostūrī, P29 ceļa posmā Gatarta – Jaunpiebalga, bez plānota darba laika un izstādes pieskatītājiem uz vietas, notiks brīvas formas laikmetīgās mākslas izstāde “Savvaļa”. Tā ļaus apmeklētājiem savrupi atklāt, iepazīt un pieredzēt mākslas darbus to attiecībās ar apkārtējo vidi. Izstāde iecerēta kā dabas, ainavas, kultūras mantojuma un laikmetīgās mākslas piedzīvojums, sasaistot šos elementus vienotā veselumā, lai parādītu to savstarpējo mijiedarbību. Atklāšana: 10. - 12. jūlijs.

Aicinām ikvienu, ievērojot spēkā esošās distancēšanās prasības, izbaudīt Vidzemes kultūras programmas pasākumu piedāvājumu un apmeklēt tos! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram, jo rudens solās būt kultūras norisēm bagātīgs!

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem varat uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapas www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

4.jūlijā, sākot no plkst. 16.00, aicinām Ziemeru muižā uz poētisku un radoši pētniecisku dienu piedzīvojot dzejas – dejas  - mūzikas saskarsmes un mijiedarbības daudzveidību. Izmantojot radošas laboratorijas principu, dalībniekiem būs iespēja praktiski izmēģināt teksta radīšanas, laikmetīgās dejas un mūzikas radīšanu kopā ar Rīgas jauno dzejnieku kopu „Karantīna”, mūziķi un komponisti Elizabeti Balčus un horeogrāfi Katrīnu Albuži.

Noslēgumā notiks piedzīvotā prezentācija un audiomuzikāla performance, pirms tam kopā baudot gardu zupu un sarunas.

Programmā:  

  • jauno dzejnieku kopas „Karantīna” iedvesmas stāsti;
  • teksta radīšanas uzdevumi; horeogrāfes Katrīnas Albužes vadībā eksperimenti ar kustību un tekstu;
  • mūziķes Elizabetes Balčus radošā darbnīca;
  • radīto jaundarbu performance; 
  • tēja, zupa, sarunas;
  • plkst. 21.00 Elizabetes Balčus audiovizuāla performance;
  • vakara turpinājumā "Vintage Sound Master" vinila ballīte. 

Darbnīcām lūgums iepriekš pieteikties, zvanot pa tālr. 29327853 (Egija Silāre).

Pasākumu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži.

Šajā gadā Limbažu Sv. Jāņa baznīcai svin 340 gadu jubileju. Jubileja tiks svinēta arī ar vairākiem koncertiem, tai skaitā ar jauniešu kora "Balsis" koncertu 12. jūlijā un koncertu „Baroks. Pērts. Vidzeme”, kas izskanēs 1. augustā plkst. 21.00.

Koncerta klausītāji tiks iepazīstināti ar Vidzemes komponistu Marģera Zariņa, Ingmāra Zemzara, Emila Dārziņa, klasikas komponistu Mīteļa, Baha, Hendeļa un igauņu izcilā komponista Arvo Perta skaņdarbiem ērģelēm, čellu duetam un tenoram. Tiks pievērsta uzmanība Limbažu resursam - izcilām vairāk kā 120 gadus senām ērģelēm, kā arī turpināta 2018. gadā aizsāktā ērģeļmūzikas un klasiskās mūzikas koncertu tradīcija. Limbažu Sv.Jāņa baznīcā  koncerti notiek regulāri – 4 līdz 6 reizes gadā. 

1.augustā koncertēs mūziķi - Aigars Reinis (ērģeles), čellu duets Pēteris Ozoliņš un Emīlija Rozenšteina, un tenors Mārtiņš Zvīgulis.

Koncertu atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un Latvijas valsts meži.

Informāciju sagatavojusi: Ingrīda Briede.

Pirmdien, 29. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu par Jura Neikena (1826-1868) – latviešu Dziesmu svētku tēva – radošā mantojuma kopšanu un iedzīvināšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

Raksta centrā būs pēdējo gadu sabiedrības ierosmes, kurām pateicoties Jura Neikena piemiņa un viņa atstātais radošais mantojums Vidzemē joprojām ir dzīvi un aktuāli, apliecinot Teodora Zeiferta reiz rakstīto: „Viņš piegāja tautai savos rakstos un visā savā darbībā tik tuvu, kā reti kāds viņa laikā.” Rakstā varēs lasīt par to, kā tapa un šajā laikā attīstījusies Jurim Neikenam veltītā ekspozīcija Dikļu kultūras namā „Straumes”, kuru rotā arī ilgi arhīvos meklētais un pēc fotoattēliem atjaunotais 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogs. Jura Neikena vārdā nosauktās Dikļu pamatskolas skolotāja, Dikļu draudzes vadītāja un Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska vedīs ekskursijā pa Neikena vietām Dikļos – no Dikļu evaņģēliski luteriskās baznīcas, kur viņš reiz kalpojis kā mācītājs un kur vēl tagad apskatāma viņam par godu 1922. gadā uzstādītā piemiņas plāksne, līdz Neikenkalnam un Dabas koncertzālei Mazbriedes ‒ Latvijā vienīgās pret sauli tekošās upes ‒ krastā.

Dikļu Dziedāšanas svētku ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska demonstrē pēc fotoattēliem atjaunoto 1864. gada Dikļu Dziedāšanas biedrības karogu. Foto: T. Subhankulovs. 

Informāciju sagatavoja: Anita Bormane.

Jau septiņpadsmito reizi Mālpilī notiks mākslinieku biedrības Sidegunde rīkotais mākslinieku plenērs. Visu šo laiku tā pastāvīgais atbalstītājs ir bijusi Mālpils novada dome, bet jau ceturto gadu šo iniciatīvu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētā Vidzemes kultūras programma. Par to liels paldies!

Plenēra dominante šoreiz – ainavu glezniecība.  Kāda būs šī plenēra īpatnība? Esam uzaicinājuši piedalīties pieredzējušus profesionālus māksliniekus, kuri, paši strādājot plenērā, dalīsies pieredzē un vadīs diskusijas.

Viena no gleznotājām, kuras darbi zināmi daudziem ainavu cienītājiem, būs Vita Merca: “Kas jādara tieši man? Kur ir mans ceļš? Kā sevi atrast, pilnveidot un sasniegt garīgo dziļumu? Vecmeistariem īstais ceļš sākās ar dabas studēšanu. Daba bija izziņas un iedvesmas avots. Nekas labāks par iešanu dabā nav izdomāts.

Atslēga ir dabas vienreizīgumā, jo nekad neredzot, nedzirdot un nepārdzīvojot nevar sajust ne dabas noslēpumainību ne nianšu bagātību. Atrodoties dabā mākslinieks ir spiests sevi disciplinēt. Vērot. Galvenais spēt kaut daļiņu no tā visa ātri fiksēt. Tāpēc vajadzīga liela pieredze un zināšanas kā to izdarīt. Plenērs dod iespēju to attīstīt. Latviešu tonāli telpiskajā glezniecībā ir spilgti piemēri kā mākslinieki strādājuši dabā, piemēram, vecmeistars Jānis Valters, pēc tam vēlāk Bruno Vasiļevskis. Eiropas kontekstā var pieminēt Gustavu Klimtu.”

“Vidzemes novads, tāpat kā citas Latvijas malu malas, ir bagāts ar daudzām nozīmīgām kultūrvēsturiskām personībām. Izņēmums nav arī Mālpils, kuras vārds un vēstures notikumi uz laiku laikiem būs saistīti ar vairākām ievērojamām dzimtām, no kurām sazarotākās, iespējams, ir divas – Lūkinu un Skulmju dzimta.

Iecerētajās pārrunās vēlos savu stāstījumu veidot saistībā ar Dailes teātri un tā vēsturi. Abas Mālpils dzimtas laiku lokos visciešākā veidā bijušas saistītas ar to un šeit var vilkt daudzas paralēlēs, kuras krustojas, mijas un viena otru papildina.

Pārrunu aktualitāti redzu un saistu ar nozīmīgu, lielu personību nepieciešamību, jēgpilnu darbu mākslā un dzīves norisēs. Un, neraugoties uz lielo darbu, pienākumu apjomu nekad neaizmirsa savas saknes, kas cieši ieaugušas Mālpilī,” par to mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne.

Savukārt pieredzējusī gleznotāja Silvija Meškone dalīsies pārdomās par to, ar ko atšķiras dekors no glezniecības, kā veidojas gleznieciskā telpa un kas ir amatnieks, mākslinieks, personība mākslā…

Informāciju sagatavoja:

Mākslinieku biedrības Sidegunde valdes priekšsēdētāja

Helēna Medne

Cēsu pils dienvidu tornī, apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu, uz kāda akmens atrasts unikāls 16. gadsimta otrajā pusē ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un vācu valodā rakstīto tekstu jau daļēji izdevies atšifrēt.

Pagājušajā nedēļā vēsturnieks Gundars Kalniņš pa šaujamlūku ieplūstošajā pievakares gaismā uz kāda akmens pamanīja iepriekš nezināmu ieskrāpējumu – rūpīgi iegravētu ģerboņa vairogu. Tam apkārt iegriezti iniciāļi WKVA, kas lasāmi arī akmens vidusdaļā. Ģerboņa vairoga centrā izveidota īpašuma jeb māju zīme. Viduslaikos pilsētu namnieki šādas rūnām līdzīgas zīmes lietoja kā sava veida ģerboņus. Ar māju zīmi īpašnieks marķēja savas vērtīgās mantas un to lietoja arī kā parakstu un zīmogu. Dekoratīvā vairodziņa forma raksturīga 16. gadsimta otrajai pusei.

Līdzās ģerboņa vairogam uz akmens virsmas atklājās laika gaitā padzisušas, taču vēl salasāmas teksta rindas. Izlasīt ieslīpo uzrakstu akmens labajā pusē izdevās jau pirmajā vakarā. Latīņu valodā rakstītās rindas ir fragments no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Si Deus pro nobis quis contra nos” jeb “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums”.

 Zem ģerboņa vairoga gotiskajā šriftā ieskrāpēta divrinde vācu valodā. Grūti salasāmā teksta precīzs atšifrējums vēl veicams turpmāko izpētes darbu laikā, bet tā būtību vēsturnieki šobrīd skaidro kā vēlējumu paļauties uz Dievu nenovēršamas nelaimes brīdī.

 Abu vēstījumu saturs vedina domāt, ka iegriezumi tapuši kāda saspīlējuma apstākļos, iespējams – pils aplenkuma laikā. Cēsu pils pirmo aplenkumu pēc 300 miera gadiem piedzīvoja 1577. gadā. Šī Livonijas kara laika epizode vēstures annālēs iegājusi kā viens no traģiskākajiem notikumiem 16. gadsimta Eiropā. Piecas dienas krievu smagā artilērija grāva pils mūrus, līdz aplenktie, nevēlēdamies krist cara Ivana IV Bargā gūstā, paši uzspridzinājās ar šaujampulveri. Traģēdijā gāja bojā vairāki simti livoniešu, kas varenajā Cēsu pilī bija cerējuši rast drošu patvērumu.

 Gravējuma tehniskais izpildījums un dziļums norāda, ka akmens virsmā ieskrāpējumi veidoti ar smailu dzelzs rīku. Uzraksta autors, šķiet, izmantojis nazi, pārlieku nesatraukdamies, ka cietais akmens notrulinās tā duramo galu.

 Šobrīd tikai īpašā apgaismojumā saskatāmais teksts tā tapšanas laikā bijis krietni uzkrītošāks.  Akmeni, uz kura veidoti iegriezumi, tāpat kā pārējās torņa iekšsienas, savulaik klāja kaļķu balsinājums. Kontrasts starp balto apdares virsmu un iegriezuma līnijās atsegto dolomītakmeni bijis pietiekami liels, lai uzrakstus varētu viegli izlasīt pat torņa telpās valdošajā pustumsā.

 Cēsu pils dienvidu torņa pilnvērtīgu un visaptverošu izpēti pētnieki var veikt tikai kopš pagājušā gada, kad tornī atjaunoti starpstāvu pārsegumi un vītņu kāpnes. Par Garo Hermani sauktais tornis ir izcils viduslaiku militārās arhitektūras meistardarbs, kura atvēršana apmeklētājiem paredzēta jau tuvākajā laikā.

 

Foto: Alens Opoļskis; zīmējums: Līva Āboltiņa.
Papildu informācija: Gundars Kalniņš, Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs, 26411019

Informāciju sagatavoja:
Kārlis Pots
Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs
karlis.pots PIE cesis PUNKTS lv64121677
Cēsu novada pašvaldība

Kopš sestdienas, 20. jūnija, Igaunijas Ceļu muzejā Varbuses pasta stacijā apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas aktualizē atkritumu un pārmērīga patēriņa problēmu. To organizē Vides risinājumu institūts ar projekta WasteArt partneriem no Latvijas un Igaunijas.

Starptautiskā izstāde 17 mākslinieku sastāvā atgādina, ka atkritumi pēc to izmešanas neizgaist. Tie krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl simtiem gadu. Izstāde rosina Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus, mazināt saražoto atkritumu daudzumu, kā arī apsvērt atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas.

Igaunijas ceļu muzejs ir jau piektā ceļojošās izstādes pieturas vieta, kurā apskatāmi starptautiski atzītu mākslinieku darbi, kas radīti no atkritumos iegūtiem materiāliem. Mākslas darbi variē no diskrētām vīzijām un publiskas nepakļaušanās līdz pat metafiziskām pārdomām, dokumentāliem attēlojumiem un praktisku risinājumu meklējumiem. Piedāvājot dažādu mākslinieku interpretācijas par atkritumos iegūto materiālu izmantošanas iespējām, izstāde aicina apmeklētājus paraudzīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanai.

Izstādes “PROM no acīm, PROM no prāta” norises vietas Igaunijā (Tartu dabas māja, Kondas naivās mākslas centrs, Igaunijas Ceļu muzejs) izvēlējās un koordinēja mākslinieku rezidence MoKS. Viņi atlasīja tādas lokācijas, kur sasniedzama plaša un daudzveidīga auditorija, lai pēc iespējas plašākai sabiedrībai nodotu vēstījumu par pārmērīgo patēriņa kultūru Latvijā un Igaunijā, kā arī rosinātu cilvēkus pārvērtēt savus ikdienas lēmumus.

Izstādē piedalās sekojoši mākslinieki:

Varvara un Mars (EE); Jākobs Kirkegārds (DK); Marta Murats (EE); Kiwa (EE); Ansis Starks (LV); Andrē Avelas (NL/PT); “Mikroklimatu laboratorija” Annehīne Meijera & Gerts Jans Gerlačs (NL); Johanna Lorengele (DE) un Gatis Kreicbergs (LV); Ieva Krūmiņa (LV); Džeraldīne Huarez (SE/MX); Džastins Tailers Teits (CA); Vilems Boels (BE); Timo Tots (EE); Elēna Redaellī (NO/IT).

 

Izstāde Igaunijas Ceļu muzejā Varbuses pasta stacijā būs atvērta līdz 30. augustam, tālāk tā ceļos uz Tallinas ielas kvartālu Rīgā.

Izstāde apmeklētājiem atvērta Igaunijas Ceļu muzeja darba laikā – no otrdienas līdz svētdienai, plkst. 11.00 līdz 19.00. Ieeja bez maksas. Vairāk par Igaunijas Ceļu muzeju šeit.

Vairāk par izstādi un aktualitātēm iespējams uzzināt projekta WasteArt Facebook lapā, Instagram kontā un YouTube kanālā.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

--

Izstāde tapusi projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr. Est-Lat 65 ietvaros, ko finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un projekta partneri. Izstādē izmantotie atkritumi sagādāti ar Poligona “Daibe”, Swedbank Igaunijā, Latvijas un Igaunijas vietējo kopienu atbalstu.

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par Vides risinājumu institūtu:

Vides risinājumu institūts (VRI) ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem. Kopš 2013. gada VRI ir Cēsu Vecā alus brūža īpašnieks un saimnieks. VRI tajā attīsta Zinātnes un mākslas centru “Brūzis” – starptautisku platformu zinātniekiem, māksliniekiem, inženieriem un citu jomu speciālistiem, kas kopīgiem spēkiem risinās kompleksas vides problēmas un veidos nākotnes attīstības scenārijus.

Informāciju sagatavojusi:

MAGDA JĒGERE

Vides risinājumu institūts

Institute for Environmental Solutions

WasteArt komunikācijas speciāliste

magda.jegere PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 25676836

www.videsinstituts.lv

Jau pirms Līgo svētkiem uzsākām projekta “Zīļu vainagi Vidzemē” realizāciju. Esam pabijušas gan Limbažos, gan Alojā, gan Valmierā, Turaidā, Ogrē un Piebalgā. Esam gandarītas par muzeju dabinieku lielo atsaucību un pretimnākšanu.

Taču apmeklēto muzeju skaits vēl ir tikai pusē, tādēļ jau 2. un 3. jūlijā dosiemies Gulbenes un Alūksnes virzienā un apmeklēsim tās puses muzejus, lai aprakstītu un safotografētu tur krājumā esošos zīļu vainagus.

Līdz šīm lielāko daļu no visiem muzejos aprakstītiem vainagiem veido Lielvārdes vainagi un to variācijas, taču ir arī neredzētāki darinājumi, par ko, protams, esam ļoti gandarītas.

Lielvārdes vainaga variācija (20.gs.20.g.) no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Foto: A. Heniņa.

Informāciju sagatavoja: Aivita Heniņa, biedrības “Latvietes pūrs” vadītāja.