.png)
|
Arhīva kalendārs
13. augustā plkst. 21.00 dokumentālā filma „Klejotāji” un tikšanās ar režisoru Matīsu Kažu. „Klejotāji” ir stāsts par trim filmas režisora vienaudžiem – divdesmitgadniekiem, kuri meklē savu vietu mūsdienu pasaulē, nododoties dažāda veida klejojumiem. „Arī pašas filmas forma pielīdzināma klejojumam. Klejojumam pa īsiem mirkļiem, izvēlēm, kas veido mūsu dzīves, arī pa spēcīgām un pretrunīgām izjūtām. „Klejotāji” nav tikai stāsts par jauniešiem mūsdienu nekontrolējamā progresa un globalizācijas laikmetā, patiesībā filmai vajadzētu būt aktuālai jebkuram skatītājam, kurš pieredzējis jaunībai raksturīgo sevis meklēšanas un identitātes veidošanās procesu,” filmu raksturo režisors Matīss Kaža. 22. augustā plkst. 21.00 animācijas filma „Projām”. Filmas sižetā pēc lidmašīnas avārijas galvenais varonis attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, puisis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu – mazu putnēnu. Filmas režisors, scenārija autors, mākslinieks un komponists ir Gints Zilbalodis. Tā nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai „Oskars”. 2019. gada nacionālā filmu festivālā „Lielais Kristaps” atzīta par gada labāko animācijas filmu. Filma šovasar triumfēja Eiropas nozīmīgākajā animācijas festivālā Anesī (Francija) konkursa programmā „Contrechamp”, iegūstot galveno balvu. Tā nominēta „Annie Award” mūzikas balvai Losandželosā ASV līdzās tādām filmām kā „Ledus sirds 2” un „Rotaļlietu stāsts 4”. Pirms filmas, plkst. 19.00, turpat Valmiermuižas parkā būs baudāms suģestējošās grupas „Zāle” koncerts. 27. augustā plkst. 21.00 spēlfilma „Jelgava ' 94” un tikšanās ar režisoru Jāni Ābeli. Filmas stāsta centrā ir četrpadsmitgadīgais Jānis, Jelgavas puika ar „zubra” līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nepamanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Filma nominēta 9 „Lielā Kristapa” balvām, no kurām ieguva četras — labākais spēlfilmas režisors (Jānis Ābele), labākā aktrise otrā plāna lomā (Ieva Puķe), labākais kostīmu mākslinieks (Aija Strazdiņa) un labākais grima mākslinieks (Maija Gundare). Īpašā žūrijas atzinība tika Bruno Biteniekam par daudzsološu tēlojumu filmā kopā ar lielisku profesionālo aktieru ansambli. 17. septembrī plkst. 21.00 spēlfilma „Nekas mūs neapturēs”. Režisora Andra Gaujas kaisles drāma ir stāsts par harizmātisku personību – mūzikas producentu Ralfu (Andris Keišs), kurš sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu, mīļāko un nepilngadīgo meitu sadzīvot zem viena jumta. Filma ir provokatīvs skatījums uz vīrieša un sievietes mainīgo lomu mūsdienu ģimenē. „Nekas mūs neapturēs” ir viens no ambiciozākajiem projektiem pēdējo gadu Latvijas kino, jo filmas vizuālajai jaudai tika uzbūvēti veseli divi daudzstāvu kinopaviljoni. Filmas skaņu celiņā dzied Jānis Šipkēvics, Evija Vēbere, Miķelis Putniņš un citi atpazīstami Latvijas mūziķi. Brīvdabas kino vakaros DALĪBA BEZ MAKSAS.Lai arī vairums sēdvietu nodrošināsim, nekautrējies ņemt līdzi beņķīti vai plediņu, lai filmas baudīšanai izvēlētos sev tīkamāko vietu parka zālītē vai nojumē. Turpat līdzās esošā Valmiermuižas alus tirgotavā būs iespējams iegādāties spirdzinājumus un uzkodas līdzņemšanai.Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Burtnieku novada pašvaldība. Projekts „Katram pa saujai kino brīvā dabā” (projekta Nr. 19-09-AL29-A019.2204-000008) īstenots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros, caur biedrību „No Salacas līdz Rūjai”.
Vakara pirmajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča 1933. gadā komponētais Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums, sākot ar Ludviga van Bēthovena “Apasionātu” un beidzot ar dziesmiņu “Ak, mans mīļais Augustiņ”. Koncerta pirmatskaņojumā klavieru solo spēlēja pats autors, bet 8. augusta vakarā dzirdēsim mūsu izcilā virtuoza Reiņa Zariņa interpretāciju. Trompetes solo izpildīs Jānis Porietis. “Šajā skaņdarbā reprezentējas visas tās stila iezīmes, kas ir Šostakoviča kino un teātra mūzikā, tas ir viens no 20. gs. svarīgākajiem klavierkoncertiem,” uzsver Arturs Maskats. Vakarā otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris saspēlēsies ar Bastera Kītona mēmo komēdiju “Šerloks jaunākais” diriģenta Andra Pogas vadībā. “Mēs ar Andri Pogu, domādami par šo brīvdabas kino seansu, paklausījāmies vairākas versijas, ko komponisti radījuši īpaši šai filmai, un tā īsti precīza un asprātīga, dzīva, negaidīta un paradoksāla neviena no tām nelikās. Filma tā vai tā stāv visām mūzikas versijām pāri. Mēs vēlējāmies atrast mūziku, kas būtu līdzvērtīga savā ģenialitātē. Tāpēc izvēlējāmies Šostakoviča mūziku, kas rakstīta vairāk vai mazāk tajos pašos gados. Tas ir pavisam jauns Šostakovičs, viņam ir mazliet pāri divdesmit,” stāsta Arturs Maskats. Dmitrija Šostakoviča jaunības gadu darbi gan stilistiski, gan noskaņu un asociāciju ziņā sasaucas ar Kītona filmu. Komponista 30. gadu mūzika kinofilmām, teātra izrādēm, kā arī baleti un džeza svītas ir ārkārtīgi asprātīga, vitāla, ar spožu teatralitātes nervu apveltīta, tā ir arī ļoti ekspresīva un vārda vispilnīgākajā nozīmē kinematogrāfiska. Paralēli Šostakovičam kā atgādinājums par filmas darbības vidi ieskanas arī amerikāņu komponista Skota Džoplina regtaims Original Rags. Jāpiebilst, ka Bastera Kītona mēmā komēdija “Šerloks jaunākais” ir kino klasikas šedevrs, kas licis smieties jau daudzām paaudzēm. Tā stāsta par kino mehāniķi, kurš visvairāk par visu pasaulē vēlas kļūt par privātdetektīvu un atrisināt dažādus noziegumus. Dmitrijs Šostakovičs jaunībā – 20. gadsimta 20. gados – piepelnījās kā tapers – uz klavierēm pavadīja mēmo filmu seansus. Arī pašā filmā “Šerloks jaunākais” darbojas tapers, kurš muzikāli pavada uz ekrāna notiekošo. Kino programmas “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam” ietvaros 7. augustā plkst.20:00 Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā festivāls piedāvā noskatīties filmu ar īsu nosaukumu, bet spēcīgu skanisko fonu. “Ģeniālais Frica Langa trilleris “M” (1931) ar neaizmirstamo Pēteru Lorri galvenajā lomā ir ekspresionistiskā kino paraugs. “M” ir Langa pirmā skaņu filma, kurā muzikālais leitmotīvs spēlē tikpat spēcīgi kā vizuālās spriedzes kāpinājums. Cits skaņu spriedzes piemērs filmā ir klusums kadros pirms pēkšņa trokšņa. Langs izmanto gan komentējošo aizkadra balsi, gan skaņas, kuras motivē filmas varoņu darbību, gan skaņas, kuras neatrodas kadra telpā,” stāsta kino programmas kurators Uldis Tīrons. Filma festivālā tiek izrādīta ar Gētes institūta atbalstu. Atgādinām arī, ka līdz 28. augustam festivāla ietvaros Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā skatāma vizuālās mākslas izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalās mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule), savukārt koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders (kuratore Inese Rozentāla). Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes, Koncertzāles “Cēsis”, kā arī a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze atbalstu. Biļetes pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī pasākumu norises vietās.
Mediju kontaktiem: Mairita Brice Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr. 29216158 E-pasts: Mairita.brice PIE hotmail PUNKTS com |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vasaras vakari ir īstais laiks, kad baudīt kvalitatīvu kino brīvā dabā. Augustā un septembrī Valmiermuižas parkā tiks izrādītas pērnā un šī gada latviešu radītās filmas.
Mākslas festivāls “Cēsis 2020” šonedēļ 8. augustā plkst. 21:00 Cēsu pils parka estrādē piedāvā lielāko šīs vasaras mūzikas un kino notikumu “MĒMAIS MELNBALTAIS UN ŠOSTAKOVIČS”.