.png)
|
Arhīva kalendārs
Avotu ielas svētki notika 2012. gadā un viens no interesantākajiem dienas notikumiem bija apkārtnes avotu ūdens degustēšana. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Apes pilsētā ielu svētki jau svinēti sešās ielās – Pasta ielā, Stacijas ielā, Dzirnavu ielā, Avotu ielā, Skolas ielā un Rūpniecības ielā. Katra no tām ir ar saviem notikumiem, vēstures stāstiem, tur dzīvojošiem cilvēkiem. Svētku pievienotā vērtība – izpētītā ielu vēsture. “Ja nebūtu šo ielu svētku, nebūtu apkopota ievērojama daļa Apes vēstures. Veidojot svētkus, apkopojām vēsturisko informāciju, kas ir būtisks svētku pienesums. Svarīgi šos stāstus izdzīvot ne tikai pašos pilsētas svētkos, bet arī atcerēties pēc svētkiem. Tādēļ ne tikai svinējām un uzposām ielu vienai dienai, bet arī pie katras mājas pielikām informāciju par tās vēsturi. Ielu svētki mums vienmēr bijuši sajūtu svētki, kuru organizēšanā aktīvi iesaistījās visi ielā dzīvojošie vai strādājošie – paši apenieši. Svētku organizēšanā varēja iesaistīties visi, kuri vien to gribēja!” saka Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre, kura ir šo ielu svētku idejas aizsācēja.
2016. gadā Apes pilsētas svētku epicentrā bija Skolas iela – galvenā Apes satiksmes artērija, kurai ir būtiska nozīme katra apenieša dzīvē. Arī Apes tautas nams atrodas uz šīs ielas. Foto: Sandra Apine, “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Šis būs jau sestais stāsts stāstu sērijā par mūspuses unikālajām tradīcijām. Arī turpmāk - līdz šī gada decembrim – taps kopumā astoņas publikācijas laikrakstā un portālā, gan stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu. Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes mūspusē, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēsta saviem lasītājiem. Vēl stāstīsim par Veclaiceni kā latviešu un igauņu kultūras mijiedarbes vietu un Pededzes nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautajām kāzu tradīcijām, savukārt nupat septembrī tapa materiāls par senajām amatu prasmēm Kalncempju pagastā. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda un AS "Latvijas valsts meži" atbalstu. Informāciju sagatvojusi: Sandra Apine, projekta vadītāja, tālr. 29894829, sandra.apine PIE aluksniesiem PUNKTS lv.
Latvijas Radio kora (LRK) pirmo koncertu repertuāra pamatu pamats bija latviešu tautasdziesmu apdares un pašmāju skaņražu oriģinālkompozīcijas, tādējādi nozīmīgo jubileju ieskandinošā koncertprogramma “Diena aust” simboliski met tiltu gan uz LRK pirmsākumiem, gan izgaismo Latvijas mūzikas kultūras pirmssākumos tapušos darbus, kas nu kļuvuši par latviešu kormūzikas klasiku.
Publicitātes foto. Jubilejas koncertprogrammā iekļautie latviešu kormūzikas dārgumi - no Jāzepa Vītola “Diena aust” līdz Alfrēda Kalniņa “Šūpļa dziesmai” un no Jāzepa Mediņa “Vasaras vakara” līdz Emīla Dārziņa “Sapņu tālumā”, ne vien poētiski tēlo dienas ritējumu, bet izgaismo arī tik dažādās emocionālo pārdzīvojumu nokrāsas un dvēseles saviļņojumus. Mums tik zināmajās dziesmās, ko dzirdēsim koncertā Cēsīs, būtiska loma ir vārsmām, kas uzrunājušas mūsu klasiķus. Tā, piemēram, šīs programmas kontekstā Aspazijas bagātīgajā daiļradē iedvesmu smēlies vecmeistars Jāzeps Mediņš (“Vasaras vakars”) un smalkais liriķis Emīls Dārziņš (“Ciānas bērni”, “Sapņu tālumā”), kurš niansēti sabalsojas arīdzan ar Jāņa Poruka pasaules redzējumu (“Ja uz Betlēmi es ietu”), latviešu profesionālās mūzikas patriarhs Jāzeps Vītols rakstījis ar Friča Bārdas (“Bērzs rudenī”), Teodora Zeiferta (“Saule austrumos”) un Jāņa Esenberģa (“Diena aust”) vārdiem, bet romantiski nospriegoto harmoniju meistars Pēteris Barisons pievērsies Jāņa Ziemeļnieka (“Mūzai”) un Kārļa Ieviņa (“Zilie sapņu kalni”) dzejas rindām, impresionisma estētikai radniecīgais Jānis Zālītis mūzikā tērpis Raiņa dzejoli “Kad nakts”, savukārt viņa drauga Emiļa Melngaiļa dziesmas caurstrāvo tautasdziesmu motīvi, kas tuvi arīdzan Alfrēdam Kalniņam – vienam no visu laiku visražīgākajiem un žanriski daudzpusīgākajiem Latvijas skaņražiem. “Šajos latviešu kormūzikas klasikas paraugos ieaustie tēli un noskaņas, intonācijas un harmonijas ir dziļi iekodētas mūsu apziņā, iespējams, daudz lielākā mērā, nekā to racionāli apzināmies. Un ir svarīgi pie šīm pārlaicīgajām un tik būtiskajām vērtībām atgriezties, jo vairāk šobrīd, kad dzīve visapkārt neapturami mainās, un šo dziesmu brīnumainā pasaule mūsu iztēlē uzmirdz atkal no jauna un atklājas neierasti svaigi, veldzējoši un stiprinoši,” programmu raksturo Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Biļetes uz koncertu nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Egija Saļņikova |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” turpina īsteno projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”. Nākamais stāsts būs piektdienas, 16. oktobra numurā, kurā stāstīsim par pierobežas pilsētas Apes unikālo tradīciju pilsētas svētkos starp dažādiem svētku tematiem izraudzīties svinēt kādas ielas svētkus.
Sestdien, 17. oktobrī, Koncertzālē “Cēsis” ar latviešu klasisko kora dziesmu programmu “Diena aust” savu 80. jubilejas gadu atklās Latvijas Radio koris, kas pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem stājās 1940. gada 1. novembrī. Cēsīs skanēs Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa un Jāņa Mediņa skaistākās dziesmas. 