Arhīva kalendārs

« October 2020 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 

24. un 25. oktobrī Smiltenē un Rīgā norisināsies ikgadējais starptautiskais tautas mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika", kas šogad veltīts tradicionālajai vijoļu spēlei. Festivāla laikā notiks tiešsaistes lekcijas, kurās piedalīsies vairāki pazīstami Ziemeļeiropas tradicionālās vijoļspēles speciālisti.

Šī gada festivāls atgriežas pie tēmas par vijoļu spēli, meklējot atbildes uz jautājumiem par vijoļu vietu tradicionālajā mūzikā senāk un mūsdienās, tautas muzicēšanai raksturīgajām manierēm un latviešu spēles līdzībām ar tuvāko kaimiņtautu vijoļu spēles tradīcijām. Savā pieredzē festivālā dalīsies folkloriste, postfolkloras grupas „Iļģi” vijolniece Ilga Reizniece, kuras spēles stils ir spēcīgi ietekmējis mūsdienu latviešu tautas mūziku.

Festivāls norisināsies divas dienas un tas sāksies ar vērienīgu tautas mūzikas koncertu Smiltenes kultūras centrā. Tajā uzstāsies gan Ilga Reizniece un grupas “Tautumeitas” dalībniece Asnate Rancāne, gan tautas mūzikas kapelas. Taču sevišķa vieta festivālā vienmēr tiek veltīta dzīvās tradīcijas pārmantojamībai un šī gada īpašais viesis ir vijoļu spēles vecmeistars Jānis Ciguzis no Vijciema. 

Kā atzīst viens no festivāla organizētājiem, tautas mūzikas speciālists Ilmārs Pumpurs, priekšstats par vijoles spēli sabiedrībā visbiežāk saistās ar akadēmisko mūziku: “Lai spēlētu vijoli, vajag absolūto dzirdi, jāmāk notis, jāmācās mūzikas skolā, tie ir visai izplatīti priekšstati, kas radušies saskarē ar akadēmiskās mūzikas izglītības sistēmu. “Skaņumājas” rīkotie instrumentu spēles kursi ir pierādījuši, ka izmantojot tradicionālās spēles paņēmienus un melodijas, apgūt pamata prasmes un izbaudīt spēles prieku var jebkurā vecumā un bez jebkādām priekšzināšanām. Un domājams, tieši tāpat spēlēt mācījušies neskaitāmie spēlmaņi, kas veidojuši latviešu vijoļu spēles tradīcijas. To īpašo skaņu, ko centīsimies saklausīt un iepazīt šajos svētkos.”  

Festivāla otrajā dienā norisināsies lekcijas un vijoļu spēles demonstrējumi. Lai salīdzinātu kopīgo un atšķirīgo Ziemeļeiropas tautu spēles tradīcijā, tiešsaistes lekcijās pievienosies labākie kaimiņtautu tradicionālās vijoļu spēles meistari no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas. Bet dienas otrajā daļā lekcijas un paraugdemonstrējumus piedāvās atzītākās pašmāju vijolnieces – Ilga Reizniece un etnomuzikoloģes Liene Brence, Lauma Bērza un Asnate Rancāne. 

Visas festivāla norises varēs vērot gan tiešsaistes platformā “ZOOM”, gan sekot līdzi sociālajā tīklā “YouTube”. Lekciju un demonstrējumu video, kas būs pieejami interneta vidē arī pēc svētkiem, noteikti būs noderīgi tautas mūzikas izglītības procesā. 

Tautas mūzikas festivāla "Dzīvā mūzika" programma:

Sestdien, 24. oktobrī Smiltenē  (Smiltenes kultūras centrā, Gaujas ielā 1)
18.00 Vijoļu spēles svētku koncerts. Ieeja par ziedojumiem.
Piedalās: Ilga Reizniece, Asnate Rancāne un ģimeņu kopa “Garataka”, vijoļu grupa “Skaņumājas vijolnieki”, Zane Kriumane un kapela “Hāgenskalna muzikanti”, vecmeistars Jānis Ciguzis un “Kaktu balles muzikanti”.

Svētdien, 25. oktobrī Rīgā (Koka ēku renovācijas centrā “Koka Rīga”, Krāsotāju ielā 12)
12.00 Ārzemju dalībnieku tiešsaistes lekcijas un demonstrējumi:
• Gaila Kirdiene "Lietuviešu tradicionālā vijoļspēle. Repertuārs un stili";
• Helina Pihlapa "Dienvidigaunijas tradicionālā vijoļspēle";
• Dmitrijs Paramonovs "Vijole krievu tradicionālajā mūzikā";
• Matss Edens "Senie Zviedrijas tradicionālās vijoles spēles stili, lietojot skordatūru".

16.00 Lekcijas un demonstrējumi: 
• Liene Brence "Tradicionālā vijoļspēle Vidzemē un Latgalē: repertuārs un individuālie stili";
• Lauma Bērza "Jāņa Ciguža muzicēšana";
• Asnate Rancāne "Andreja Rancāna devums Zemeļlatgales tradicionālās mūzikas pārmantošanā";
• Ilga Reizniece "Vijoļspēle un vijolēšana".

Festivālu organizē biedrība “Skaņumāja” ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas nacionālā kultūras centra un Smiltenes novada Kultūras centra atbalstu. Ieeja koncertā par ziedojumiem, dalība lekcijās bez maksas.

Sagatavoja: Jānis Dzimtais,
festivāla “Dzīvā mūzika”
sabiedrisko attiecību speciālists.

 

Sestdien, 10. oktobrī, Koncertzālē “Cēsis” jau otro reizi notiks Andrejam Žagaram veltīts koncerts, kurā piedalīsies Latvijas opermūzikas zvaigznes - soprāns Liene Kinča, tenors Aleksandrs Antoņenko, mecosoprāns Zanda Švēde un jaunais, daudzsološais baritons Rinalds Kandalincevs, kā arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Vakara gaitā dzirdēsim ārijas no Riharda Vāgnera "Tristana un Izoldes", "Loengrīna" un "Nirnbergas dziedoņiem", Pētera Čaikovska "Pīķa dāmas", Džuzepes Verdi "Traviatas" un citām operām. 

Turpinot tradīciju, “Andreja Žagara kultūras attīstības fonds” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Koncertzāli “Cēsīs” jau otro gadu Cēsīs, Andreja Žagara bērnības un jaunības pilsētā, rīko viņam veltītu opermūzikas koncertu. 

Andreju Žagaru, ilggadīgu Latvijas Nacionālās operas vadītāju, saistīja komponistu – lielo romantiķu operu un simfoniskās mūzikas partitūras, ar šo komponistu darbiem viņš veidoja savas operrežijas, šajā mūzikā viņš saskatīja savas dvēseles atspulgu. Šī iemesla dēļ “Draugi – Andrejam Žagaram” koncertu centrā ir tieši opermūzika. 

Šī gada programmas pamatā ir itāļu, vācu un krievu opermūzikas milži, uz kuru veikuma balstās pasaules opernamu dzīve. Dzirdēsim mūziku no Andrejam īpaši tuvā komponista Riharda Vāgnera operām “Likteņa vara”, “Tristans un Izolde”, “Loengrīns”, “Nirnbergas meistardziedoņi”. Pētera Čaikovska “Pīķa dāmas”, Kamila Sensānsa “Samsons un Dalila” un Amilkāres Ponkjelli “Džokonda” un Džuzepes Verdi “Traviata”. No minētajām operām Rīgas Baltajā namā Andrejs Žagars inscenējis “Traviatu” un “Pīķa dāmu”, bet Viļņā un Bratislavā tapa “Loengrīns”. 

Sestdienas koncertā piedalīsies starptautisku atzinību guvušie solisti – tenors Aleksandrs Antoņenko un soprāns Liene Kinča, kuru karjeras sākās un strauji attīstījās Latvijas Nacionālajā operā (LNO) laikā, kad to vadīja Andrejs Žagars. Šobrīd dziedātāju sniegumu ir iespēja baudīt pasaules vadošajos opernamos, bet šosezon abus solistus ir iespēja dzirdēt Džakomo Pučīni operā “Toska”, kas atgriežas LNO repertuārā. Būs iespēja dzirdēt arī divu jaunu opermākslinieku sniegumu. Mecosoprāns Zanda Švēde kopš 2018. gada ir Frankfurtes operas soliste, kas Latvijas Nacionālajā operā debitēja 2017. gadā ar titullomu Žorža Bizē operā “Karmena”, savukārt Rinalds Kandalincevs 2019. gadā tika nominēts “Lielajai Mūzikas balvai” par izcilu sniegumu gada garumā. Līdzās debijai uz Baltā nama skatuves operā "Bohēma", dziedātājs piedalījies arī Italo Montemeci operā "Burvestības" un Rudžero Leonkavallo operā "Pajaci", kā arī Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējumā. Dziedātājs pats īpaši atzīmē piedalīšanos Riharda Dubras operā "Suitu sāga".

Koncertam muzikālo krāšņumu piešķirs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Iepriekš tika ziņots par temperamentīgā itāļu maestro Sesto Kvatrīni stāšanos pie LNSO diriģenta pults, bet Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ viņa viesošanās Latvijā, diemžēl, nav iespējama. 

Par savas darbības moto Andrejs Žagars (1958 – 2019) vienmēr ir izvirzījis tiekšanos uz augstāko mērķu sasniegšanu un atbalstu izcilībām – tas raksturo gan viņa ilggadīgo darbu operas direktora amatā, kura laikā Latvijas Nacionālā opera nokļuva Eiropas un pasaules operteātru apritē, gan arī strādājot paša dibinātajā fondā, kam pateicoties, Latvijas publika varēja iepazīt tādu pasaules slavu ieguvušu mākslinieku kā Roberta Vilsona un Mihaila Barišņikova izrādes, un Andra Nelsona vadītā Leipcigas “Gewandhaus” orķestra koncertus. 

Biļetes uz koncertu nopērkamas Koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā  www.bilesuparadize.lv.

Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv
Tālr.: +371 26171151