.png)
|
Arhīva kalendārs
Projekta aktivitāšu ietvaros Madonas reģiona profesionālās ievirzes mākslas skolu pedagogi ir tikušies vairākās praktiskajās darbnīcās. Darbnīcu aktivitātes interesenti var aplūkot sociālā tīkla Facebook profilā: https://www.facebook.com/madona.lv. Darbnīcu vadītāji ir arī sagatavojuši iedvesmas darba lapas attālinātam darbam par dažādām projekta aktivitātēs iekļautajām tēmām – keramika, dizaina objektu izgatavošana, tekstils, mode, vizuālā komunikācija. Projektā ietvertajām aktivitātēm iezīmēta viena kopējā tēma – Gaisma. Biedrības izsludinātajā radošo darbu konkursā “Gaismas rādiusā” piedalījušies 150 audzēkņi no astoņām Latvijas mākslas skolām (Aizputes Mākslas skolas, Cēsu pilsētas Mākslas skolas, Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Ķekavas Mākslas skolas, Jura Soikāna Ludzas mākslas skolas, Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas, Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas, Aizputes Mākslas skolas, Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas un Ludzas Bērnu un jauniešu centra). Iesūtītie darbi šobrīd apskatāmi Madonas novada pašvaldības ēkā, tiek gatavots iespiešanai konkursa laureātu kalendārs 2021. gadam, kā arī veidota izstādes versija aplūkošanai āra apstākļos.
Projekts “Mēs esam par” noslēgsies ar vairākām aktivitātēm. 3.decembrī notiks metodiskā diena profesionālās ievirzes pedagogiem platformā Zoom. Programmā paredzēts dalīties ar iedvesmas stāstiem par projekta aktivitātēm, kā arī plānota tikšanās ar Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni, lai viņa pastāstītu un kopīgi apspriestu, kāds pēc administratīvi teritoriālās reformas būs profesionālās ievirzes mākslas skolu darbs apvienotā Madonas novadā. Semināra dienā paredzēta tikšanās ar iedvesmojošu personību Raimondu Plataci. Sarunas tēma būs “Kas ir dizains?”. Projekta laikā sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju izveidotas vairākas spēles par tēmu “No skaliņa līdz elektrībai”, tās būs pieejamas interesentiem pēc 12. decembra. Projekta noslēgumā 12. decembrī pie Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas varēs vērot gaismas instalāciju izstādi, kā arī video ierakstā būs aplūkojami modes darbnīcā tapušie tērpi un aksesuāri. Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, projekta vadītāja.
Latvijas Mākslinieku savienībai 2020. gads ir nozīmīgs neformālās izglītības jomā ar radošo darbnīcu ciklu “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ”. Cikls veidots, lai nodarbību dalībniekiem sniegtu ieskatu apkaimes kultūras mantojumā, tēlniecībā un arhitektūrā. Radošajā nodarbībā “Vilku mēnesī velkam vilku” būs iespēja iepazīt radošas izpausmes, veicot vilka tēla cilnī veidošanu ģipsī un tā papīra nospieduma izveidi dobspiedes tehnikā. Darbnīcas nosaukums ir veidots kā darbnīcas uzdevums – mīkla, vārdu spēle, kas semantiski norāda uz norises laika etnogrāfisko saikni ar bijušā Gaujienas muižas īpašnieka uzvārdu.
LMS radošajā nodarbībā, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, mākslinieces un pedagoģes – Ineta Riepniece, Māra Kārkliņa, Dace Lazdiņa, Vizbulīte Jaukule. Nodarbības noslēgumā norisināsies dalībnieku izstāde un labāko darbu autoru apbalvošana. Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, Apes novads, Gaujienas mūzikas un mākslas skola. Informāciju sagatavojis: Igors Dobičins, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.
Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā no Vidzemes muzikālajām tradīcijām šobrīd iekļauta Ieviņa ermoņiku spēles tradīcija, caurspēlējamās cītaras spēle un dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija. Zoom formātā notikušā apaļā galda dalībnieki – Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, folkloriste, filozofe, bērnu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” organizētāja Māra Mellēna un etnomuzikologs, seno instrumentu izgatavotājs Ilmārs Pumpurs – diskutēs par to, ko vērtības kopšanai un saglabāšanai sniedz iekļaušana šajā sarakstā; vai var uzskatīt, ka Vidzemes muzikālo tradīciju lietpratēji jeb meistari tiek pietiekami apzināti, novērtēti, aizsargāti un atbalstīti; kā veicināt tradicionālo instrumentu spēles apgūšanu skolās un kādām Vidzemes vērtībām vēl būtu vieta šajā sarakstā.
Kapelas „Ieviņas” dibinātājs, seno instrumentu meistars Valdis Andersons pats ir rekonstruējis šo Vidzemei raksturīgo mūzikas instrumentu, kas iekļauts Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Foto: A. Krauze. „Lai mūzikas instrumentu spēles saglabāšanu nodrošinātu daudzmaz pietiekamā līmenī, beidzot jāpanāk tas, lai tradicionālā mūzika ienāk mūzikas skolās ne tikai kā fakultatīvs priekšmets – folkloras ansamblis vai pulciņš –, bet arī specializēts mācību priekšmets, kas gan arī no pasniedzēja prasītu specializētas zināšanas,” uzskata etnomuzikologs, seno instrumentu izgatavotājs, biedrības „Skaņumāja” pārstāvis Ilmārs Pumpurs. Savukārt folkloriste, filozofe, bērnu folkloras kustības „Pulkā eimu, pulkā teku” organizētāja Māra Mellēna uzsver: „Jaunajā kompetenču izglītībā parādās tas pats jautājums, kas bija 80. gadu sākumā – ka profesionālā māksla nav augstāka vērtība par tradicionālo mākslu – tautasdziesma nav avots profesionālajai mūzikai, bet ir līdzvērtīga kultūrvides daļa.” Informāciju sagatavoja A. Bormane
Bērnu darbi eksponēti kopā ar gleznu fotogrāfijām no Mālpils plenēra izstādes, kas iedvesmoja bērnus uz viņu radošo veikumu. Darbnīcas un izstāde tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. Informāciju sagatavojusi: projekta vadītāja Ērika Zutere, zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668
Šī projekta mērķis ir ar inovatīviem līdzekļiem izstāstīt Alūksnes viduslaiku pils vēstures stāstu, saglabājot ēkas kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī izveidot funkcionālu, mūsdienu prasībām atbilstošu pakalpojumu, nodrošinot atjaunotā kultūras mantojuma ilgtermiņa darbību. Kā zināms, šī gada sākumā Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā – noslēdzās Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”. Lai apmeklētājiem saistošā un interesantā veidā parādītu šo objektu, sagatavots mūsdienu digitalizācijas laikmetam atbilstoša piedāvājuma plāns ar inovatīvu pieeju - iedarbojoties uz vairākiem maņu orgāniem vienlaikus, tiks radīts spēcīgs piedzīvojums, kas ļaus vēl ilgi pēc objekta apmeklējuma gremdēties pieredzētajā un ilgoties pēc līdzīga baudījuma. - Torņa ekspozīcijas pamata komponente ir stāsts, kura iedarbība sakņojas mūzikā, dziedājumā. Projekts paredz radīt stāstu par Marienburgas pils brāļiem - torņiem, kurā tie pārtop reālās, cauri gadsimtiem dzīvojušās un dzīvojošās būtnēs, par tēliem, kuros spējam tvert cilvēces universālās kaislības, izjūtas un vērtības, - stāsta Dienvidu torņa atjaunošanas un ekspozīcijas izveides projektu vadītāja, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere. Īstenojot izstrādāto ekspozīciju, aptuveni 40 minūtes garā apmeklējuma laikā apmeklētājs caur skaņu un dziedājumu tiks virzīts no torņa pirmā līdz trešajam stāvam. Pirmais stāvs apmeklētājam stāstīs par tumšo pamatu, sākotni un ikdienu, otrajā valdīs dinamika, tas vēstīs par kaujām un izlietajām asinīm, savukārt trešais stāvs būs ekspozīcijas kulminācija, kur valdīs kaislības un apskaidrība. Atpakaļceļā lejup apmeklētāju pavadīs gaišums un cerība, no vēsturiskā sajūtu ceļojuma atgriežot mūsdienu pasaulē. Kopējās ekspozīcijas tehniskā projekta izmaksas ir 11979,00 EUR ar PVN, tai skaitā 5324,00 EUR ir Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtais finansējums, pārējais ir Alūksnes novada pašvaldības budžeta finansējums. FOTO: Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis pēc pārbūves Riharda Rožkalna (drona), Evitas Aplokas foto
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
Tajā iemūžināti skolas simtgadē strādājošo 39 mūzikas skolotāju dzīvesstāsti, atmiņstāstos atklājot muzikālo interešu pirmsākumus, ieskicējot skolas vēstures lappuses, līdzcilvēku dzīves, notikumus. Dzīvesstāstos centrālo lomu ieņem naratīvs – stāstījums. No 14. decembra grāmatu varēs iegādāties Valmieras Tūrisma informācijas centrā Rīgas ielā 10 un lasītāji grāmatu varēs saņemt Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4 un citās bibliotēkās Vidzemē. 14. decembrī plkst.12.00 tiešsaistē no Valmieras Mūzikas skolas lasītājus un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņus, vecākus, absolventus un darbiniekus priecīgajā notikumā attālināti sveiks Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, grāmatas autore Agita Mačuka un grāmatas galvenā redaktore Daina Sirmā. Tiešsaistē fragmentus no jaunās grāmatas “Dzīvesstāsti nošu līnijās” lasīs aktieris Ivo Martinsons, par muzikālo noskaņu rūpēsies koklētāja Katrīna Mačuka. Aicinām norādītajā datumā interesantus izmantot Valmieras Mūzikas skolas Facebook saiti. “No Valmieras Mūzikas skolas pasaulē devušies virkne izcilu mūziķu. Šī skola ir izaudzinājusi inteliģentas personības, uzmanīgus mūzikas klausītājus un baudītājus. Skolotājs vienmēr ir bijis nozīmīga personība ikkatra cilvēka dzīvē. Skolotājs spēj aizraut bērnus ar degsmi., veiksmēm un neveiksmēm, savu pieredzi, lai tie ar pilnu krūti spētu darboties mūsu kultūrā. Skolotājs veido šīs skolas pamatus, lai uz tiem atspertos jaunas paaudzes mūzikas laukā. Lepojos, ka Valmieras Mūzikas skolas ģimenei un vēsturei varam pievienot vēl vienu jaunu stāstu – grāmatu “Dzīvesstāsti nošu līnijās”. Šie ir sirdsstāsti, kurus skolas vēstures pārlapotāji varēs aplūkot vēl pēc daudziem gadu desmitiem,” stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. Vidēji piecpadsmit lappušu garos Valmieras Mūzikas skolas skolotāju dzīvesstāstus atdzīvina skolotāju un skolas arhīvu bildes. Katrs dzīvesstāsts iesākas ar fotogrāfa Matīsa Markovska mākslas foto, kuros iemūžināts katrs stāsta varonis. Grāmatas noslēgumā ir Valmiera Mūzikas skolas absolventu saraksts. Grāmatas pirmie lasītāji bija Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un Valmieras Mūzikas skolas absolvents, komponists Arturs Maskats. “Agita Mačuka, ar pētnieces degsmi un dziļu pietāti uzklausot Valmieras Mūzikas skolas skolotājus, fiksējot un atveidojot tekstā viņu dzīvesstāstus, izcili veikusi milzīgu darbu. Vērienīgais vēstījums ir ne vien nozīmīgs un faktoloģiski bagāts ieskats skolas vēsturē, bet arī monumentāls mūzikas skolotāja profesijas portretējums, kas ļauj izzināt un izprast šī aroda esības kodolu un vērti. Tas liek saredzēt mūzikas vietu cilvēku ikdienā, priekos un bēdās, viņu mūža ritumā un Latvijas kopainā. Šī ir grāmata par mūzikas un dzīves mīlestību,” vērtē profesore Vita Zelče. “Mūsu mūzikas skolas ir visas mūsu muzikālās kultūras pamatu pamats. Tikai pateicoties daudzo brīnišķīgo mūzikas skolotāju entuziasmam, ārkārtīgajai bērnu mīlestībai, apgarotai lielo kultūras vērtību izpratnei un talantam, Latvija ir kļuvusi par Mūzikas lielvalsti, redzamu un dzirdamu visā pasaulē. No šīs grāmatas lappusēm mūs skaisti uzrunā Valmieras Mūzikas skolas dažādo paaudžu skolotāju stāsti – kāds fantastisks kultūras personību mirdzums!” tā komponists Arturs Maskats. “Grāmata apliecina cilvēkmīlestību un dziļu cieņu mūzikas pedagoga profesijai, cilvēka gara skaistumu un spēku. Vēstījums lasītājam ir pirmajā personā. Tas ir aicinājums uz tuvu un personisku sarunu. Es kā literāte šajos sižetos redzu noveles un dzejoļus, vairākas lugas un seriālu, plašu romānu ar virsrakstu “Mūzikas skola”,” saka grāmatas galvenā redaktore Daina Sirmā. Grāmatas autore Agita Mačuka ir studējusi mūziku jaunībā, bet mutvārdu vēsturei pievērsusies Latvijas Universitātes studiju pētījumos. Agita Mačuka ir Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas koledžas kordiriģēšanas klases absolvente, iegūto vidējo mūzikas izglītību papildinājusi kompozīcijā pie komponista Jāņa Porieša. Latvijas Universitātē pētniece ir absolvējusi Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļu pie profesores Vitas Zelčes un Baltu filoloģijas fakultātē maģistrantūru pie profesores Silvijas Radzobes. Ar naratīvanalīzi aizrāvās Latvijas Universitātes laikā, kad tapa dzīvesstāstu pētījumi par televīzijas vēsturi un Valmieras Drāmas teātri, kurā grāmatas autore nostrādāja 13 gadus par mārketinga direktori. Grāmatā aprakstītās tēmas, kas tuvas arī autores personīgajā dzīvē – mūzika un dzīvesstāsts, ir autores pirmais publiski veidotais darbs. Valmieras Mūzikas skolas simtgades grāmatu izdod Valmieras pilsētas pašvaldība. Projekta atbalstītājs Valsts Kultūrkapitāla fonds – Vidzemes plānošanas reģions. Grāmatas galvenā redaktore Daina Sirmā, tekstu korektore Māra Eglāja, tehniskā korektore Kristīne Auziņa, maketētājs Gatis Priednieks-Melnacis, foto portretu autors fotogrāfs Matīs Markovskis. Valmieras Mūzikas skola ir Latvijā vecākā mūzikas skola ārpus Rīgas. Tā 1920. gada 8. oktobrī apvienoja savus pirmos 40 Annas Sofijas Ķirpītes (Kirpit) klavieru audzēkņus, bet 20. novembrī izskanēja skolas atklāšanas koncerts ar komponista Jāzepa Vītola līdzdalību.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Par igauņu un latviešu kultūras mijiedarbību vislabāk var pastāstīt Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte, kura ir ne tikai pierobežas kultūras norišu plānotāja, bet arī dalībniece. Foto: Loreta Jargane, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Par sadarbību ar kaimiņiem – igauņiem publikācijā stāsta cilvēks, kurš pats ir gan šīs sadarbības organizētājs daudzu gadu garumā, gan arī sadarbības pasākumu dalībnieks, un pats arī kaimiņtautu mijiedarbības rosinātājs, proti, Veclaicenes tautas nama vadītāja Maija Rozīte. Vai zināt, ka daudzi veclaicenieši runā igauniski, kaimiņu mēlē arī dzied un mācās kaimiņu deju soļus? To uzzināsiet arī īpašā videostāstā. Tāpat publikācijā saulītē celsim abām tautām tik nozīmīgos dziesmu un deju svētkus, kuros abpus robežas ir piedalījušies gan latvieši, gan igauņi. Ar īpašu prieku stāstām, ka pierobežas kultūras mijiedarbība notiek arī visu paaudžu līmeņos – arī par to videostāstā.
Par abu tautu kopīgajiem pasākumiem, sadarbību Veclaicenē apkopots izziņas materiāls, kas pieejams Veclaicenes tautas namā. Foto: Loreta Jargane, “Alūksnes un Malienas Ziņas” Šis būs noslēdzošais raksts stāstu sērijā par mūspuses unikālajām tradīcijām. Šogad kopumā tapušas astoņas publikācijas laikrakstā un portālā, gan stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopējo unikālo nemateriālās kultūras mantojumu. Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes mūspusē, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēstīja saviem lasītājiem, veidojot vērtīgus izziņas materiālus. Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju sagatavoja:
Kocēnu novada dome, saņemot atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā projektu konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020”, ir pārizdevusi Latvijā pirmo pavārgrāmatu “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. Balstoties uz lielo interesi par grāmatas iegādi, 2020. gada nogalē izdots jau otrais grāmatas papildizdevums un to iespējams iegādāties arī "Jānis Roze" grāmatnīcās Valmierā, Rīgā un arī internetā. Grāmatu iespējams iegādāties arī Kocēnu novada pagastu pārvalžu kasēs - Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastos, kā arī jaunizveidotajā Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrā Zilākalna pagastā. Pavārgrāmatu iespējams iegādāties arī attālināti un saņemt izmantojot Latvijas pasta pakalpojumus. Par grāmatas iegādi attālināti aicinām sazināties ar Kocēnu novada domes galveno kasieri Līgu Māliņu rakstot uz liga.malina PIE kocenunovads PUNKTS lv. Vienas grāmatas cena ir 15 EUR. Latvijā pirmo pavārgrāmatu no vācu valodas iztulkoja un 1795. gadā Rubenes drukātavā izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm. Pavārgrāmatas oriģināls pieejams pētniekiem vien trīs eksemplāros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājumā. Projekta “Grāmatas "Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota" izdošana” kopējās izmaksas ir 6770,18 eiro, no kuriem 3221,00 eiro ir Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, atlikusī izmaksu daļa ir Kocēnu novada domes līdzfinansējums. Informāciju sagatavojis: Kristers Blūms Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciālists Mob.tel.: 27333921 E-pasts: kristers.blums PIE kocenunovads PUNKTS lv
Svētku rotas, sveces un gaismu virtenes – Ziemassvētki ir pavisam tuvu. Jau šajā svētdienā iedegsim ceturto sveci Adventes vainagā. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojumi liedz mums būt kopā un baudīt sarīkojumu klātienē. Taču svētkus varam svinēt arī nepulcējoties!
Mazsalacas novada pašvaldība vēlas Jūs iepriecināt Ceturtajā Adventē, 20. decembrī, ar Sēļu muižā un parkā veidoto Ziemassvētku stāstu, kas no plkst.17.30 līdz 20.00 iedegsies spožu gaismu mirdzumā. Savukārt plkst.18.00 aicinām būt kopā interneta tiešraidē no Sēļu muižas: www.facebook.com/Mazsalacasnovads Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā Ziemassvētku noskaņu koncertā “Tik klusa un svēta…”. Ikvienam būs iespēja izdzīvot Ziemassvētku nakts vēsti, ieklausoties klasiķu un mūsdienu komponistu radītajā mūzikā – katrs ar savu dažādo un tomēr vienojošo Ziemassvētku gaidīšanas sajūtās un noskaņās. Koncertā piedalās: Evita Teterovska (soprāns) - sniegusi solo koncertu “A Midsummer Concert in New York” Latvijas Republikas pastāvīgajā Pārstāvniecībā ANO Ņujorkā, Amerikā; Nauris Indzeris (baritons) - vokālo mākslu papildinājis meistarklasēs Vīnē, piedalījies starptautiskajos operkursos Vācijā; Ventis Zilberts (pianists) - profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, aktīvi koncertējošs pianists un koncertmeistars. Paldies par sadarbību modes māksliniekam ALEXANDER PAVLOV! Mazsalacas novada pašvaldības Sēļu pagasta Tautas nama projekta “Tik klusa un svēta…” mērķis ir sniegt iespēju vērot augstvērtīgu mūzikas priekšnesumu, nodrošinot Latvijas profesionālās koncertdarbības pieejamību laukos un iepazīt romantisma, klasikas un mūsdienu komponistu rokrakstu Ziemassvētku gaidīšanas noskaņu mūzikā.
Lai mierpilni, svētīgi un ģimeniski Ziemassvētki!
Informāciju sagatavojusi: Anete Gluha Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste tālr. 25447706 https://www.facebook.com/Mazsalacasnovads/
No 21. decembra līdz 1. janvārim Valmiera aicina pieņemt svētku izaicinājumu! Valmieras ielās un takās paslēpti pieci maršruti, kas, skatoties no putna lidojuma, veido vērša, slidas, cepures, peles un nākamā gada skaitļa – 2021 – kontūras. Ģimenēm vai individuāli veicot visu piecu kontūru distances (katra 7–13 km garumā), iespēja saņemt balvu. Tāpēc lūdzam dalībniekus izmantot kādu lietotni, kas reģistrē veikto maršrutu, to publicējot sociālajos kontos ar tēmturi #KontūruIzaicinājumsValmierā. Maršrutu kartes GPX un pdf faili lejupielādējami šeit. Kartes drukātā veidā no 17. decembra var saņemt Valmieras Kultūras centra kasē. Maršruti ved pa dažādām vietām Valmierā, tādējādi ļaujot gan katram atrast savai dzīvesvietai tuvāko vai tieši pretēji – aicinot vairāk iepazīt vietas, kas citkārt pašu izvēlētajos pastaigu maršrutos nav iekļautas. Kontūru izaicinājums Valmierā tapis sadarbībā ar Elīnu un Tomu Karlivāniem, Kasparu Pakeru un "Laivu nams – Valmiera". Kontūru izaicinājumā aicinām doties, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās novēršanai. Svētku laikā Valmierā notiks brīnumu lietas – taciņās, parkos, Gaujas krastos un dažādās iecienītās pastaigu vietās būs paslēpušies vairāki maršruti. Kāds būs pieņēmis Ziemassvētkiem un Jaungadam piestāvošu apveidu, kāds atklās tautas dziesmu gudrības, cits aicinās izpildīt interesantus uzdevumus, vēl kāds rosinās baudīt skaistu noskaņu. Plašāk par svētku maršrutiem šeit: https://www.valmiera.lv/lv/kultura/ziemassvetki_un_jaungada_sagaidisana_valmiera/ Maršrutiem pieejama arī interaktīvā karte: https://valmiera.maps.arcgis.com/apps/webappviewer/index.html?id=06d0143175a84ad09ee6547b82658d2e
Norises laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.
Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Tā kā gaismas dārzi būs apskatāmi vairākas stundas, aicinām ne tikai izvēlēties sev piemērotāko pastaigas laiku, bet ievērot valstī noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Gaismas un skaņas saspēles burvība īstenosies stāstā, kurā ikvienam ir svarīga loma. Jo, lai gan nevaram svētkus atzīmēt plašākā pulkā, vienmēr varam dalīties sirds siltumā un labajās domās. Šo īpašo noskaņu aicinās saskatīt un izbaudīt gaismas dārzi. Vecpuišu parkā gaismas sajūtu izrādi rada kompānija SIA "GaCo" un producējošā kompānija SIA "Story Hub", savukārt Pārgaujā un Jāņparkā gaismas un skaņas stāstu veido SIA “Artistic”. Jāpiemin, ka gaismas sajūtu izrādē Vecpuišu parkā ikviens var iesaistīties, līdz 23.decembra plkst.23.59 uz info PIE valmiera PUNKTS lv iesūtot sveicienu audio formātā. Visi sveicieni tiks apkopoti un atskaņoti Vecgada vakarā un Jaunā gada pirmajā dienā Vecpuišu parkā. Plašāk par to šeit. Svētku laikā Valmierā notiks brīnumu lietas – taciņās, parkos, Gaujas krastos un dažādās iecienītās pastaigu vietās būs paslēpušies vairāki maršruti. Kāds būs pieņēmis Ziemassvētkiem un Jaungadam piestāvošu apveidu, kāds atklās tautas dziesmu gudrības, cits aicinās izpildīt interesantus uzdevumus, vēl kāds rosinās baudīt skaistu noskaņu. Plašāk par svētku maršrutiem šeit.
Norises laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Mob. tālr.:26443410
Pastaigu taka ietvers piecus izgaismotus vides objektus, kas saistīti ar Ziemassvētkiem, kā arī Mazsalacas un Skaņākalna vēsturi un būtību, un galvenais no tiem būs Valtenberģu muiža. Atzīmējot svētku laiku un muižas 240. gada jubileju, ir izveidota gaismu un video instalācija muižai, godinot tās vēsturisko nozīmi un krāšņumu. “Valtenberģu muiža katram ir sava - vienam pirmais skolas zvans, skolas laiks, vēl senāk barona laiks ar greznību un savu lietu kārtību, pastaigām pa Kungu celiņiem, krāšņie apstādījumi, tilti un tiltiņi, alejas. Joprojām cildena savā būtībā un noslēpumā savos 240 priecīgi izstaro gaismu,” tā muižu raksturo Dace Jurka, Mazsalacas novada Kultūras centra direktore. Katrs no objektiem ir īpašs un ar savu stāstu par satikšanos, piedošanu, mīlestību, vēsturi un svētku brīnumu. Pastaigas laikā būs iespējams apskatīties gan Ziemassvētku vecīti, gan izgaismoto, ikdienā piemirsto seno koku aleju, mēnesstaru tiltu, kā arī citus vides objektus, kas atklāsies pastaigas laikā. Daži no pastaigas objektiem izgaismosies jau 24. decembrī, priecējot iedzīvotājus arī Ziemassvētku vakarā. Objekti veidoti tā, lai tie atbilstu noteiktajiem ierobežojumiem valstī, taču saglabātu ideju par svētku sajūtu un dotu iespēju paskatīties uz savu pilsētu no mazliet neierasta skatupunkta. Organizatori atgādina, ka apmeklētājiem ir pienākums visu pastaigas laiku ievērot drošu distanci! Organizatori lūdz slimības simptomu gadījumā pastaigu neapmeklēt! Atgādinām, ka šis ir pastaigas maršruts vairāku kilometru garumā, tāpēc būsim mājās silti saģērbušies un paēduši, lai, sargājot sevi un citus, nebūtu jādrūzmējas veikalos! Pastaigu taka ir maršruts kājāmgājējiem, tāpēc lūdzam automašīnas novietot atļautajās vietās pilsētas centrā vai citās ielās, kuras nepārklāj pastaigu taku! Lūdzam ikvienam no septiņu gadu vecuma lietot sejas aizsargmaskas, ja pastaigas laikā pie vides objektiem atrodas liels skaits cilvēku un nav iespējams ievērot divu metru distanci!
Pastaigu organizē Mazsalacas novada pašvaldība, Mazsalacas novada Kultūras centrs sadarbībā ar LKA Latvijas Kultūras koledžas studentiem un mentoriem. Pastaigu takas vides objekti ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu un mentoru veidoti, ar vēlmi radīt prieku un svētku sajūtu Mazsalacas iedzīvotājiem ziemas vistumšākajā laikā.
Imants Pulkstenis dzīvo Madonas novada Praulienā, ir strādājis LTS - Latgales televīzijas sabiedrībā un Valmieras TV par video operatoru. Sākot ar 1991. gadu, 14 darba gadu laikā ir sakrāti video materiāli par Madonas un blakus novadu attīstību, pāreju no sociālisma uz kapitālismu. Arhīvs sevī ietver arī festivāla Sinepes un Medus un Ģitāristu sesijas koncertus, meistarklases, raidījumus. Video arhīvs sākas ar ar senākajiem VHS ierakstiem, tie ir "darba materiāli", no kuriem sadarbībā ar korespondenti Inesi Elsiņu, dzimušu Andersoni, tika veidoti sižeti LTS. Amatieru - VHS formāts ir "laika zoba" apdraudēts, tas var neatgriezeniski pazust.
Digitalizēšanas rezultāts ir ievietots un apskatāms YouTube platformā zem nosaukuma - Imanta Pulksteņa arhīvs. Tas ir pieejams ikvienam pasaules iedzīvotājam ilgā lietošanas laika posmā. Arhīvs ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība par valsts veidošanās procesiem un to gaitu Madonas novadā un valstī. Tas nes audiovizuālas liecības par Trešās atmodas cilvēkiem un notikumiem kultūrā, mākslā, medicīnā, izglītībā, uzņēmējdarbībā, teritoriālās reformas gaitu u.c. Digitalizēšana un augšuplāde turpinās. Imanta Pulksteņa arhīvā glabājas materiāli 8 dažādos informācijas nesējos, formātos - VHS; S-VHS; Video-8; HI-8; Digital-8; Mini DV; DVCam; BetaCam un DVD ar kopējo hronometrāžu aptuveni 1820 stundas, tā vēsturiskā un materiālā vērtība ir liela un augoša. Video arhīvs ģeogrāfiski aptver Madonu, Madonas rajona pagastus, pilsētas, kā arī blakus rajonu notikumus. VHS kasetēm draud sadrupšanas sindroms, tekošais laiks nenāk tiem par labu. Atsevišķa arhīva sadaļa ir festivāla raidījumi „Sinepes un Medus” 14 gadu garumā, kur ir sastopamas unikālas uzstāšanās no deviņdesmito un divtūkstošo sākuma gadu Latvijas rokmūzikas pērlēm. ievērojamu arhīva daļu aizņem Ģitāristu sesijas meistarklases un koncerti, daži filmēti daudzkameru režīmā un straumēti internetā. Latviešu sakāmvārds teic - Darbs dara darītāju! Lai sāktu arhīva digitalizēšanu un tos publiskotu bija vajadzīgas daudzas tikšanās, sarunas un konsultācijas ar speciālistiem. Uzkrājās pieredze, digitalizācijas darbi prasīja telpas iekārtošanu, jaudīgas datortehnikas, servera, informācijas nesēju iegādi, saslēgumus. Konsultācijas sniedza Kārlis Kumsārs, novada datorspeciālisti Edgars Veips, Ingars Lauva, pieredzējis TV3 video tehniķis Didzis Pučs, projektu vadītāja Linda Miščenkova un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Apjomīgajam darbam papildus finansējums tiek lūgts no Madonas novada pašvaldības. Pirmais posms ietver sevī VHS videomateriālu digitalizāciju no 1991. līdz 1995. gadam un festivāla Sinepes un Medus koncertus filmētus BetaCam formātā. Paredzētais darba rezultāts - 400 arhīva stundu aprakstīšana un publiskošana. Darbs pie augšupielādes joprojām turpinās. Process kopā aizņems vairāk kā 800 st. rūpīga arhivēšanas darba. Video digitalizēšana ir laika ietilpīgs pasākums. Pirms to ievieto YouTube platformā tika veikti priekšdarbi. Vispirms digitalizēšana .avi failā un aprakstīšana, sekoja informācijas ievadīšana programmā Exel, tad video tiek augšupielādēts un publiskots You Tube kanālā. Viena sižeta digitalizācija, aprakstīšana un augšupielāde vidēji prasa divas stundas. Video materiālu augšupielādes procesā YouTube platformā radās sarežģījumi. Atklājās faila apjoma ierobežojumi, "robots" neļāva publicēt klipus, kuri saistās ar autortiesībām, mājsaimniecībā notika neparedzēts elektrības pārrāvums. Problēmas tika atrisinātas, tika atrasts optiskā kabeļa pieslēgums, video arhīva lietošana testa režīmā ir sākusies You Tube - Imanta Pulksteņa arhīvs.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Madonas Mākslas skolas atbalsta biedrība īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu konkursa projektu “Mēs esam PAR”.
Šā gada 4. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.00 Gaujienas mūzikas un mākslas skolā, Gaujienas pagastā, Apes novadā, norisināsies Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) rīkotā vizuālās mākslas radošo darbnīcu cikla “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” noslēdzošā nodarbība “Vilku mēnesī velkam vilku”. Radošā nodarbība paredzēta kā mākslinieciska neformālās izglītības aktivitāte, kurā piedalīsies Gaujienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 
Piektdien, 11. decembrī, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes Anitas Bormanes organizēto un vadīto tiešsaistes diskusiju "Vidzemes dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā: pozicionējums, ieguvumi un perspektīvas", kas tapusi Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.
No 8. decembra Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupās skatāma bērnu darbu pop-up izstāde. Izstādes darbi tika radīti radošajās darbnīcās Mālpilī projekta “Vidzemes ainava tuvplānā. Pieskāriens” ietvaros.
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumu ir izstrādāts Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa dizaina ekspozīcijas projekts “MARIENBURGAS ASTOTAIS BRĀLIS”.
Valmieras Mūzikas skola, vecākā mūzikas skola ārpus Rīgas, atzīmējot 100. dzimšanas dienu, iepriecina ar pētnieces Agitas Mačukas veidotu jubilejas grāmatu “Dzīvesstāsti nošu līnijās”.
Laikraksts Alūksnes un Apes novadiem “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” turpina īsteno projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”. Nākamais un noslēdzošais stāsts būs piektdienas, 18. decembra numurā, kurā stāstīsim par igauņu un latviešu kultūras mijiedarbību un abu tautu kopīgajiem pasākumiem, sadarbību Veclaicenē.
Vecpuišu parks, Krāču kakts (netālu no “Pārgaujas aptieka”) un Jāņparks Vecgada vakarā un pirmajā Jaunā gada vakarā pārtaps par Gaismas dārziem. Tur 31.decembrī no plkst.16.00 līdz 22.00 un no 1.janvāra plkst.16.00 līdz 2.janvāra plkst.1.00 norisināsies gaismas sajūtu izrādes.
Šī gada 25. decembrī Mazsalacā būs iespēja doties pastaigā pa īpaši veidotu Ziemassvētku sajūtu taku. Iedzīvotāji tiek aicināti aplūkot pilsētvidē izvietotās gaismas instalācijas, kas būs redzamas izstaigājot takas maršrutu laikā no plkst.15.00 līdz 22.00. Izgaismotās takas garums ir 3,5 km. Taka sākas no Mazsalacas pilsētas centra, dodoties pa Parka ielu līdz Valtenberģu muižai, izstaigājot muižas parku un tālāk ejot pa Muižas ielu un Pērnavas ielu līdz pilsētas centram.
Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes Plānošanas reģiona atbalstam notikusi Imanta Pulksteņa video arhīva "Pārmaiņu laika digitalizācija" pirmā posma realizācija.