Arhīva kalendārs

« February 2021 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728

"Vidzemes kultūras programmas 2019" projekti turpina dzīvot! Izstāde "Pārvēršanās" Cēsīs, Sarkano klinšu dabas takā pie Rūcamavota pievērsusi uzmanību plašai sabiedrībai un ir īpaši apmeklēta pandēmijas laikā, kad izstāde brīvā dabā ir reta iespēja.

Par to sižets arī LTV1 raidījumā "Kultūrdeva", kas skatāms šeit

 

Informāciju sagatavojusi

Inese Ciekure
tel.nr. 29225402
artCēsis

Sestdien, 6. februārī, plkst. 18.00, tiešsaistē no Koncertzāles “Cēsis” izskanēs koncerts, kurā savu pirmo kopīgo programmu piedāvās Cēsu koncertzāles šī gada rezidences mākslinieki - vijolniece Kristīne Balanas, čelliste Margarita Balanas un vijolnieks Roberts Balanas. Kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un britu diriģentu Benu Palmeru – gan solo, gan spēlējot visiem trim ansamblī, Balanas izpildījumā dzirdēsim Vivaldi, Mendelzsona, Rota, Monna, Pērta un Sarasates skaņdarbus.

 

Koncertzāles “Cēsis” šī gada programmas pirmais simfoniskās mūzikas koncerts atklās talantīgu jaunās paaudzes mūziķu ģimeni jeb trīs Balanas – vijolniekus Kristīni un Robertu un čellisti Margaritu, kuru mītnes vietas Eiropā šobrīd ir Londona un Berlīne. Māsas jau vairākkārt uzstājušās šajā zālē – gan solo, gan duetā, savukārt brālim Robertam gaidāma debija Cēsīs.

Uzsākot savu rezidenci Koncertzālē “Cēsis”, Trīs Balanas pirmajai koncertprogrammai izraudzījušies skaņdarbus, kas izceļ jaunību, tās vieglumu un reizē trauslumu. Programmā iekļautos vairāku laikmetu meistardarbus vieno uzdrīkstēšanās, kā arī neizbēgamais traģisms.

Koncerta pirmā daļā iesāksies ar garīguma apvīto Arvo Pērta Fratres Roberta Balanas interpretācijā. Turpinājumā - virtuozais Georga Matiassa Monna čellkoncerts Margaritas Balanas sniegumā, kā arī vētrainais Antonio Vivaldi koncerts divām vijolēm un čellam, kurā uzmirdzēs visu trīs solistu meistarība.

Sestdienas koncerta programmas otrajā daļā skanēs Hansa Rotta mūzika, ko apbrīnoja gan viņa laikabiedri, gan skolotājs Antons Brukners un skolasbiedrs Gustavs Mālers. Diemžēl komponista dzīve traģiski aprāvās jau 26 gadu vecumā. Cēsīs orķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā dzirdēsim Rotta simfoniju stīgu orķestrim Labemol mažorā.

Vēl viens radošā mūža agrīnā periodā radīts skaņdarbs - Fēliksa Mendelszona Vijoļkoncerts, kuru komponists radījis būdams vien 13 gadus vecs, koncertā skanēs Kristīnes Balanas lasījumā. Savukārt koncerta izskaņā uz skatuves atkal redzēsim visus trīs Balanas izpildām īpaši šai programmai radītu aranžiju spāņu komponista Pablo de Sarasates Navarra divām vijolēm un čellam. Šajā enerģiskajā spāņu dejā solisti ar neskaitāmiem instrumentu spēles tehniskajiem paņēmieniem apliecinās savu virtuozitāti, kā arī lielisko saspēli, kas iespējama pateicoties ciešajām ģimenes saitēm.

6. februāra tiešsaistes koncerts “Trīs Balanas un Sinfonietta Rīga” būs skatāms Koncertzāles “Cēsis” mājaslapā www.cesukoncertzale.lv un Biļešu paradīzes vietnē internetā, pirms tam par 8 EUR iegādājoties tiešsaistes pieejas kodu.

Biļeti/pieejas kodu uz tiešsaistes koncertu iespējams ir iegādāties Biļešu Paradīzes mājaslapā www.bilesuparadize.lv.

Ja gadījumā tiešsaiste ir nokavēta, vai ir vēlme koncertu noskatīties atkārtoti, tad ar jau iegādāto biļeti/kodu to būs iespēja darīt līdz 7. februāra plkst. 23.50. Arī biļešu tirdzniecība turpināsies visu šo laiku.

 

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

5. februārī no plkst. 10.00 līdz 13.00 notiks tiešsaistes saruna "Kultūra attīstībai un izaugsmei: Valmiera un Valmieras novads Eiropas kultūrtelpā".

 

Sarunā piedalīsies

Eiropas Parlamenta deputāte un Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente Dace Melbārde,
pilsētplānošanas eksperts, antropologs, Vefresh inovāciju apkaimes vadītājs Viesturs Celmiņš,
Reinis Suhanovs, Valmieras pilsētas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 mākslinieciskās programmas vadītājs,
Valmieras kultūras centra direktors Toms Upners,
Valmieras pilsētas pašvaldības galvenā kultūras projektu vadītāja Liene Jakobsone.

Tāpat ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem dalīsies māksliniece Sigita Sniegs un rakstnieks Kirils Kobrins (ENG).

Sarunā acināti piedalīties Valmieras pilsētas un topošā Valmieras novada kultūras ekspertIi un entuziasti, mediju pārstāvji, kā arī ikviens interesents.

Saruna tiks translēta tiešsaistē Valmieras pilsētas Facebook (https://fb.me/e/3LiEwDwtQ) un Youtube kontos.  

Jautājumus aicinām uzdot, rakstot uz info PIE valmiera PUNKTS lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Melece
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja 
E-pasts: Dace.Jase PIE valmiera PUNKTS lv

Koncertu cikls “Pērles kabatā” iepazīstina ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautām vērtībām – tautas mūzikas instrumentu spēles tradīcijām. Piecos tiešsaistes koncertos iespējams iepazīt Pēterburgas ermoņiku,  caurspēlējamās un dūru cītaras, Ieviņa ermoņikas un mazo bundziņu spēli.

Pērles, kas paslēptas kabatā, iemirdzas tad, kad tiek izceltas gaismā, pārsteidzot citus un priecējot pašu prasmju pārmantotāju. Biedrības “Skaņumāja” organizētajā tautas mūzikas  koncertu ciklā “Pērles kabatā” iespējams uzzināt, kā Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās muzicēšanas prasmes tiek uzturētas dzīvā tradīcijā, kas ir viens no nosacījumiem, lai šīs prasmes tiktu iekļautas sarakstā.

Koncertu ciklu atklāj tā idejas autors, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs: “Nemateriālais kultūras mantojums – tās ir prasmes, kas ir saglabājušās ilgākā laika gaitā un joprojām tiek uzturētas dzīvas. Joprojām ir cilvēki, kas labprāt tās apgūst un ar tām nodarbojas ikdienā. Mūzikas instrumentu spēle ir viena no šīm prasmēm, kuras mēs Latvijā atzīstam par krāsainu papildinājumu mūsu kultūrvidei.”

Koncertos piedalās gan tautas muzikanti, kas spēles prasmes pārmantojuši dzīvā tradīcijā ģimenē vai vietējā kopienā, gan mūsdienu spēlmaņi, kas tās apguvuši pašmācībā vai biedrības “Skaņumāja” organizētajos tautas mūzikas instrumentu spēles kursos. Tādējādi koncertu skatītājiem ir iespēja novērtēt, kā mūsdienās nemateriālā kultūras mantojuma prasmes tiek koptas, attīstītas un saglabātas dzīvā tradīcijā.

Savā pieredzē dalās viens no koncerta dalībniekiem, Pēterburgas ermoņiku spēlmanis Pēteris Justs: “Aprunājos ar profesionāli, jautājot, vai tāds sirmiem matiem vēl var iemācīties? Viņš saka, droši! Un te, Skaņumājā, valda tāda laba aura, vienmēr tieku atbalstīts un iedrošināts. Bet sāku spēlēt spīta pēc – domāju, vai tad mans tētis bija daudz gudrāks par mani, ka viņš mācēja spēlēt šo sarežģīto instrumentu? Zinātāji piekritīs, ka šīs nav parastas ermoņikas – grūti spēlēt. Bet kaut kā pamazām laužos uz priekšu.”

Līdzās Latgalei tradicionālo Pēterburgas ermoņiku un mazo bundziņu, kas Latgalē zināmas kā bubyns, spēlei, koncertos iespējams dzirdēt arī savulaik Latvijā izgatavotās un Vidzemē tik iecienītās Ieviņa ermoņikas un retāk plašākai sabiedrībai zināmās caurspēlējamās cītaras un dūru cītaras, kas piedzīvojušas jaunu tradīcijas atdzimšanu tautas mūzikas kapelās daudzviet Latvijā.

Jau kopš saraksta izveides biedrība “Skaņumāja” mērķtiecīgi strādā, lai arvien jaunas muzikālās prasmes tiktu atzītas par Latvijas Nemateriālo kultūras mantojumu. Ar muzicēšanas prasmēm saraksts tika papildināts jau tā pirmajā gadā, 2017. gadā iekļaujot Latgales mazo bundziņu spēles prasmes un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīciju. Bet nupat 2020. gada nogalē nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīciju.

Koncertu cikls “Pērles kabatā” skatāms biedrības “Skaņumāja” sociālā tīklā “YouTube” kontā un brīvi pieejams ikvienam latviešu tautas mūzikas interesentam visā pasaulē. Tāpat koncertu var vērot biedrības “Skaņumāja” mājaslapā, kur līdzās video ierakstiem lasāms plašs izziņas materiāls par katru no mūzikas instrumentiem.

 

Koncertu cikla "Pērles kabatā" programma:

Pēterburgas ermoņikas. 

Piedalās: Alberts Mednis, Oskars Patjanko, Ilona Dzērve-Tālute, Austra Eriņa, Pēteris Justs, Irēna Skrinda, Lauris Neikens un Andris Rutkis.

Caurspēlējamās cītaras.

 

Piedalās: Valters Reiznieks, Ilmārs Pumpurs, tautas muzikanti “Ziemeļmala” (Valters Reiznieks, Estere Eglīte, Annija Petrušova, Dana Silāja).

Ieviņa ermoņikas.

 

Piedalās: Oskars Patjanko, Juris Golvers, Valdis Andersons, tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).

Dūru cītaras.

 

Piedalās: Juris Golvers, Valdis Andersons, Valters Reiznieks, Reinis Noviks, Inga Stafecka, Rasma Igaune, Gunārs Igaunis, kapela “Hāgenskalna muzikanti” (Sandra Lipska, Zane Kriumane, Rolands Zelčs, Ilmārs Pumpurs).

Mazās bundziņas (latgaliski: bubyns).

 

Piedalās: “Skaņumājas muzikanti” (Sandra Lipska, Ilmārs Pumpurs, Alma Pumpure), folkloras kopa “Josta” (Indra Jaundāldere, Ilze Vecmane, Īra Ārberga, Anatolijs Onckulis), tautas mūzikas grupa “Brička” (Līga Broduža, Līva Priede, Andris Rutkovskis).

 

Koncertu ciklu veidojusi biedrība “Skaņumāja” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" atbalstu, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.

 

Sagatavoja: Jānis Dzimtais,

biedrības “Skaņumāja”

sabiedrisko attiecību speciālists

Lai gan valstī noteiktie ierobežojumi un situācija pasaulē kopumā būtiski ietekmējusi gan ceļošanas iespējas, gan tikšanos klātienē, Valmierā valda radošais nemiers, realizējot jaunas idejas. Viena no tām – nupat atklātā kafejnīca Ahh-meat. Vairums restorānu un kafejnīcu iepriecina, ēdienkarti pielāgojot tā, lai maltīti būtu viegli piegādāt vai iepakot līdzņemšanai.

Valmiera patiesi ir vieta gardēžiem, jo pilsētā iespējams nogaršot dažādu pasaules valstu garšas. Ar kafejnīcas Ahh-meat atklāšanu tagad iespējams baudīt arī Turcijas garšu pasauli – turku Baklavu ar aromātisko tēju, Pide ar kapātu balto buļļu gaļu un citus Latvijai netipiskus ēdienus. Kafejnīca ir ģimenes uzņēmums. Galvenais šefpavārs ir ģimenes galva – Ahmeds no Turcijas, kurš par savām mājām Valmieru sauc jau 5 gadus. Kā min Ahmeda sieva Laila, vēlme atvērt savu kafejnīcu bija jau sen, tomēr tikai tagad sakrita visas kārtis, lai tas patiešām notiktu.

Savus viesus iepriecinās arī restorāns Vecpuisis, kurš pēc neilga pārtraukuma atkal atsācis darbu un piedāvājumā sola gan pamatēdienus, gan gardos burgerus, gan plašo kūku izlasi. Arī restorāns Delizia gatavo pārsteigumu – jau pavisam drīz tā durvis vērsies jaunā vietā pilsētas centrā. Tikmēr ēdienus iespējams pasūtīt līdzņemšanai vai pieteikt piegādi. Tāpat restorānā iespējams iegādāties iefasētus produktus kopā ar pamācību, lai mājās pilnveidotu ēst gatavošanas talantu. Restorāns Rātes vārti  un viesnīcas Wolmar restorāns parūpēsies par gardiem WOK ēdieniem. Šī gada visu mīlētāju svētkos, 13. un 14.februārī, viesnīca Wolmar sagatavojusi ne tikai īpašo piedāvājumu nakšņotājiem, bet arī gardēžiem – restorāns pārcelsies uz āra terasi, kur ikviens līdzņemšanai varēs pasūtīt kādu gardumu.

Mēļo, ka Valmierā ir pašas gardākās picas! Lai par to pārliecinātos, aicinām pasūtīt un nogaršot kādu picu no picu fabrikas OZO, picērijas Strops, La Pizza Veloce vai Vīnkalni Pils Mājas, kas atrodas pašā Valmieras sirdī – vecpilsētā.

Ja ikdienas steigā ir aizmirsts par pusdienām, tad kāds no bistro piedāvājumiem būs tieši laikā! Tiem, kuriem īpaši tuvi latvisko garšu ēdieni, aicinām tos līdzņemšanai pasūtīt Alus bārā, kafejnīcās un bistro Bastions, Rimants vai Abrakadabra. Arī suši cienītāji Valmierā būs paēduši, jo gardumus var pasūtīt pie Panda Sushi vai Hangu Valmiera.

Aicinām ne tikai gardi paēst Valmierā, bet doties kādā pārgājienā vai pastaigā, lai iepazītu Valmieras puses dabas un kultūras pērles. Vairāk par Valmieras puses apceļošanu uzzini šeit. Valmiera ietērpusies pavisam baltā sniega segā, tāpēc aktīvās atpūtas cienītājus aicinām laiku pavadīt kādā no slēpošanas trasēm vai atpūtas bāzē Baiļi. Lai pagarinātu brīvdienas Valmieras pusē, rezervē kādu no naktsmītnēm!

Aicinām būt atbildīgiem, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus un sargājot savu un apkārtējo veselību!

Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa, Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma projektu vadītāja, mob. tālr.: 25437177

No 16.februāra līdz 13.martam Valmieras muzeja Izstāžu nama logos skatāma ekspresizstāde “Uz jūsu veselību!”, aicinot uzzināt par melnā balzama tapšanas vēsturi. To kā ārstniecības līdzekli savulaik varēja iegādāties arī Valmieras aptiekās.

Cik sens ir Rīgā izgatavotais brīnumdzēriens melnais balzams, kā tas tika izgudrots, kādi viltošanas mēģinājumi piedzīvoti un vēl citus interesantus faktus ekspresizstādē atklās Valmieras muzejs. Stāstu bagātinās vitrīnā izvietotās 19.–20.gadsimta balzama krūkas no muzeja krājuma. 

Rīgas kalēju amata meistars Ābrams Kunce 1752.gadā, vārot, tvaicējot un nostādinot, atrada īsto sastāvu trejdeviņu zālīšu receptūrai. Tā par brīnumdzērienu rakstīja laikrakstos 1762.gadā: “Noderīgs dažādos gadījumos pie drudža, vēdergraizēm, zobu un galvas sāpēm, locekļu apdedzinājumiem, apsaldējumiem un mežģījumiem, pie baltās un sarkanās rozes, audzēju, indīgu kodumu, baltās rijējuguns, roku un kāju lūzumiem, īpaši pie slēgtiem lūzumiem, durtiem un kapātiem ievainojumiem. Visbīstamākos savainojumus tas dziedē piecās, sešās dienās.” Balzamam piedēvēja brīnumainas īpašības dziedēt cilvēka ķermeni pēc principa, ja nelīdzēs, arī neskādēs. Rāte apstiprināja Ābrama Kunces likumīgās tiesības vienīgajam savu izgudrojumu ražot un pārdot.

Nosaukums “Rīgas balzams” pirmo reizi minēts 1790.gadā. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā pirmā recepte, kuras sastāvā bijis jābūt vismaz 24 komponentēm, vairs netika tik stingri ievērota. Mūsdienās populārais dzēriens “Rīgas Melnais balzams” top rūpnieciski ražots AS “Latvijas balzams”.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas 
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410

No 15. februāra Mālpils novada bibliotēkā grāmatu apmaiņu var savienot ar Mālpils Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādes apskati.

Darbi tapuši rudenī, iepazīstoties ar Mālpils ainavu un tās atspoguļojumu gadskārtējā  mākslinieku biedrības Sidegunde plenēra izstāde “Vizuālais stāsts. Saskare”.

Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi savu ainavu zīmējuši un gleznojuši uz telpiska pamata – kuba, iedziļinoties plenēra izstādē un papildinot konkrēta autora darba fragmentus.

Plenērs, radošās darbnīcas un izstādes tiek rīkotas ar  Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. 

Projekta vadītāja: Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668

2020.gads ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, taču tas ir bijis īpašs laiks, jo mums bija iespēja piedzīvot Smiltenes pilsētas simtgadi. Atzīmējot Smiltenei 100,  pēc Smiltenes novada pašvaldības pasūtījuma ir izdots unikāls mākslas darbs –  fotogrāmata “100 stipri stāsti”, kas stāsta par šodienas smilteniešiem un novadniekiem – stipriem ļaudīm un par vērtībām, ko atzīst un kuras īsteno ikdienā.

Ideja “100 stipri stāsti” pirmo reizi radās  svētku “Smiltenei 100” režisoram Kārlim Anitenam, kas bija plānota kā fotoizstāde pilsētas centrā un kas būtu kā 100 dienu svētku gaidīšanas pulkstenis, zem kura katru dienu tiek izvietots viens stāsts par stipro Smiltenes cilvēku. Taču 2020.gads mums neļāva īstenot sākotnējo svētku koncepciju, tai pat laikā lika nezaudēt stipro stātu ideju, bet gan meklēt citas formas, kā to realizēt, jo Smiltenes simtgades svētku moto bija par stipriem smilteniešiem un novadniekiem.

Kārlis Anitens: “Pilsētu stipru dara tās ļaudis. Ikviens ir svarīgs – tā ir mana pārliecība. Savukārt ļaužu dažādība piešķir pilsētai krāsas, raksturu, dinamiku. Es ļoti vēlējos, lai smilteniešu nākamajām paaudzēm paliek dokumentēta un emocionāla liecība, cik dažādi, skaisti, stipri, gudri un viedi bija smiltenieši, pilsētai iesoļojot otrajā gadu simtā. Ceru, ka, izlasot simt stāstus, ikviens no mums sajutīs pilsētas kopējo auru un sevi šajā stipro cilvēku stāstā.”

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš: “Pilsēta, novads, Latvija ir tādi, kādu mēs tos veidojam. Šajos 100 stāstos mēs spēsim ieraudzīt daļu no cilvēkiem, kuri mūsu pilsētu ir veidojuši. Viņi vēro, kā tā ir mainījusies, un ar saviem stāstiem iedvesmo nākotnes darbiem un izaicinājumiem.”

Lai projektu realizētu kā unikālu mākslas dabu, Smiltenes novada Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde piesaistīja smiltenieti Leldi Adeli Cīruli, kura kopā ar savu kolēģi, fotogrāfu Mārtiņu Goldbergu ir strādājuši pie dažādiem audiovizuāliem projektiem. Veicot 100 stipro stāstu atlasi un satiekoties vairākus mēnešus ar cilvēkiem intervijās un fotosesijās, Lelde ir gandarīta par īstenoto unikālo pieredzi un radītiem foto stāstiem: “Šis ir stāsts par cilvēkiem. Par svarīgāko, kas mums katram ir. Par vērtībām, kas nenoveco, un mīlestību, kas iedvesmo. Mēs katrs esam unikāls savā būtībā, bet tajā pašā laikā visi tik vienādi, kad runājam par svarīgo.” Fotogrāfiju autors Mārtiņš Goldbergs: “Man kāds teica, ka iebraucējs nekad nevar kļūt par smiltenieti, par smiltenieti jāpiedzimst. Tomēr smiltenietis tevi apburs ar savu viesmīlību, sirsnību un draudzību. Ja jūsu ceļi ir krustojušies, tad zini, ka maza daļiņa smiltenieša mājo arī tevī. Paldies, ka parādījāt man, ko nozīmē būt smiltenietim, paldies, ka pieņēmāt mani, paldies, ka uzticējāt savu stāstu.”

Fotogrāmata “100 stipri stāsti” ir dziļi personisks, ļoti patiess vēstījums, tie parāda emocijas, stāsta par lietām, kas mums katram ir svarīgas. Ikkatrs no mums ir neaizstājams un ikviens veido Smiltenes un novada vēsturisko un jauno attīstību.

100 stipri stāsti izvēlēti, balstoties uz pašu Smiltenes novada iedzīvotāju aptaujas datiem, vēlmēm un ieteikumiem, kas aptaujas rezultātā tika iegūti 2020.gada pavasarī. Katrs no 100 stāstiem, lai tas būtu interesants un oriģināls, pārstāv kādu no cilvēkam svarīgām tēmām, piemēram, ģimene, patriotisms, mīlestība, darbs, talanti, bērni, nauda, svētki, veselība, Smiltenes vārda nesēji. 100 izvēlētie cilvēki pārstāv plašu Smiltenes un arī novada demogrāfisko spektru – bērni, jaunieši, cilvēki spēka gados, seniori, dažādu profesiju pārstāvji, uzņēmēji, sabiedrībā zināmi cilvēki.

Smiltenes stipro cilvēku stāsti ir nebeidzami, tie ir mums visapkārt. Šie simts ir tikai sākums. Mēs katrs esam stiprs savos uzskatos, vārdos, darbos un domās, tikai to vajag saskatīt, sadzirdēt un novērtēt! Mūs visus vieno spēks un mīlestība pret savu ģimeni, līdzcilvēkiem un vietu, kuru saucam par savām mājām! Šis ir stāsts par stipriem cilvēkiem, stiprā pilsētā, novadā un Latvijā. Tie esam ikviens no mums. 

Simts stipro stāstu atlasi veica Lelde Adele Cīrule un Kate Deņīsova pēc iedzīvotāju aptaujā iesniegtajiem ierosinājumiem. Foto grāmatas sastādītāji ir stāstu autore Lelde Adele Cīrule, fotogrāfiju autors Mārtiņš Goldbergs. Pašvaldības vārdā sakām paldies par ieguldīto darbu šī mākslas darba tapšanā un emocionālo liecību. 

Projekta īstenošanu koordinēja: Velga Mālkalne, Smiltenes novada Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde, Aija Cunska, Smiltenes novada domes deputāte,  Marita Mūze, Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste.

Fotogrāmatu ir iespējams iegādāties attālināti Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā. Vairāk informācija par iegādes kārtību https://visit.smiltene.lv/suveniri/ , informācija saziņai  tālr. 64707575, 29395200 e-pasts: tic PIE smiltene PUNKTS lv.

Video: https://youtu.be/6TzGdLOUl9k

 

Informāciju sagatavoja:
Marita Mūze
Smiltenes novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv
Mob.tel. + 371 28334474
www.smiltene.lv

Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros 26. februārī no plkst. 10:00 notiks tiešsaistes seminārs un domrades darbnīca "Sabiedrības līdzdalība vietu izaugsmei", kurā īpaši aicināti piedalīties publiskā sektora un kultūras jomas pārstāvji.

Seminārā tiks runāts par sabiedrības līdzdalības iespējām un kopienu iniciatīvu nozīmi dzīves vides veidošanā. Sevišķi publiskā sektora organizāciju vidū aizvien aktuāls ir jautājums, kā iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā par pārvaldes procesiem, kādus līdzdalības mehānismus izmantot, kā aktivizēt vietējās kopienas, ļaut apvienoties domubiedriem kopīgu interešu pārstāvniecībai spēcīgas un funkcionējošas dzīves vides radīšanai.

Par to runās "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, iezīmējot līdzdalības budžetēšanu kā vienu no sabiedrības līdzdalības mehānismiem valsts iestāžu darbā. "Latvijas Lauku foruma" izpilddirektore Anita Seļicka izcels veidus, kā kopradīt un rast sadarbību ar domubiedriem, pašvaldību vai nevalstiskajām organizācijām. Savukārt ar pieredzes stāstu par ieviestajiem līdzdalības veidiem savas teritorijas attīstībā dalīsies Gulbenes novada pašvaldības un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji.

Savukārt otrajā pasākuma daļā praktiskajā darbnīcā aicināti apvienoties tie, kuri vēlas izzināt, kā radīt inovāciju kultūras jomā caur sabiedrības līdzdalību un kopienas aktivitātēm. Dalībniekus iedvesmos Červonkas baznīcas neprātīgais atdzimšanas stāsts, "Sēlijas laivu" kā pārmaiņu aģenta stāsts, “Sansusī” stāsts par labklājības rezidenču programmu, kā arī “Jaunlutriņu attīstības biedrības” stāsts par vietējo iedzīvotāju un tālienē dzīvojošo sadarbību kopienas kultūras veidošanā.

Pasākums norisināsies tiešsaistes platformā Zoom, dalībniekiem nepieciešams iepriekš reģistrēties. Detalizētāka semināra programma un reģistrēšanās: http://innovation.vidzeme.lv/lv/pasakumi/2021-02-26/sabiedribas-lidzdaliba-vietu-izaugsmei.html

Reģistrētajiem pasākuma dalībniekiem tiks nosūtīta saite dalībai seminārā.

Papildu informācija pa tālruni +371 28674617, e-pastā – ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Vairāk par Vidzemes inovāciju nedēļu: http://innovation.vidzeme.lv/

Pasākums īstenots projektā “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.

Valmiermuižas kultūras biedrība radījusi jaunus vides objektus, iedvesmojoties no vēstures liecībām – dažādiem 19. un 20. gadsimta fotouzņēmumiem. Valmiermuižas parkā un turpat līdzās esošajā Valmiermuižas klēts terasē izvietotas vizualizācijas, kā, iespējams, izskatījās greznā un pamatīgā Valmiermuižas pils.

Burtnieku novada, Valmieras pagasta Valmiermuiža dokumentos tiek minēta jau 17. gs. sākumā. Valmiermuižas (Wolmarshof) kungu māju cēlis Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs ap 1764. g. Aplūkojot 19./20. gs. mijas Valmiermuižas ēku fotogrāfijas un muižas plānus, var itin pilnīgi iztēloties pils izskatu un secināt, ka tā būtībā sastāvēja no divām ēkām. Vēl pašlaik stāvošais neobarokālais tornis noslēdz divstāvu korpusu, kas stiepās no tā uz dienvidrietumiem, uz klēti. Tā bija 40,5 m gara, 10,5 m plata un 6 m augsta ēka, kurai dienvidaustrumos centrālo vārtu pusē bija neliels flīģelis, kas to savienoja ar lielāku celtni (55,6 m x 19,2 m x 6 m), kas orientēta paralēli pils vecākajai daļai. Jaunākais, ampīra formās būvētais korpuss bija vienstāva celtne ar rizalītiem galos un vidusdaļā ar piebūvi dienvidrietumu galā. Tā varētu būt celta 19. gs. sākumā, jo jau 1817. g. plānā tās atrašanās vietā redzama kāda, iespējams, vienkāršoti uzzīmēta ēka, bet 1843. g. muižas plānos tā jau iezīmēta precīzi. Ēka bija iecerēta kā prinča ģenerālgubernatora medību rezidence, vasarnīca viesiem un mednieku uzņemšanai. Iekštelpām bijusi grezna paviljona koncepcija.

Mūsdienās no Valmiermuižas pils kompleksa palicis vienīgi pils tornis – jaunākā daļa, kas celts 1883. g. Tornis atradies pils ansambļa vidū kā savienotājelements divām dažādu stilu un laiku ēkām. Pils tornis celts trīs stāvos no ķieģeļu mūra ar bagātu fasāžu apdari un apmests. Torņa telpas apgleznotas tā sauktajā mauru stilā, kas Latvijas apstākļos ir unikāls gleznojums (valsts nozīmes kultūras piemineklis „Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)”, Nr. 4551).

Vides objekti skatāmi jebkurā diennakts laikā. Projektu īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798.