.png)
|
Arhīva kalendārs
"Lai gan daudzi mākslinieki ir izmēģinājuši savus spēkus Pjacollas interpretācijā, Krēmers bija pirmais un joprojām ir labākais. Neviens nav sasniedzis pārliecinošāku šīs mūzikas emocionālo dziļumu." — Boston Globe. Gidona Krēmera un Astora Pjacollas – divu ietekmīgu 20. gadsimta mūziķu, ceļi sastapās 1996. gadā, kad Krēmers ierakstīja pirmo tango meistara mūzikas albumu. Ieraksts guva milzīgus panākumus, klasiskās mūzikas pasaulē paceļot Pjacollas daiļradi jaunā līmenī. Šobrīd Astora Pjacollas vārds ir zināms teju ikvienam. Viņa mūzikas valoda ir atpazīstama jau no pirmajām skaņām, tā pievelk klausītāju kā spēcīgs magnēts ar vienmēr dzīvo tango pulsu. Viņš tango pārvērtis līdz nepazīšanai, piešķirot tam mūsdienīgus vaibstus ar skaidri saklausāmām džeza un klasiskās mūzikas ietekmēm. No mūzikas, kas domāta kājām un dejošanai, Pjacolla tango padarījis par mūziku, kas domāta ausīm un sirds dziļumiem. Komponists aizsācis jaunu stilistisku virzienu – Tango Nuevo. Koncertprogrammā Cēsīs dzirdēsim gan Astora Pjacollas orģinālkompozīcijas, gan aranžijas, no kurām vairākas pieder bandoneonistam Pēram-Arnem Glorvigenam, un Kremerata Baltica solistam, vibrofonistam Andrejam Puškarevam. Pēc sestdienas koncerta Gidons Krēmers un Kremerata Baltica ar šo programmu dosies tūrē uz Eiropu, to atskaņojot Prāgā un Parīzē. Biļetes nopērkamas internetā www.bilesuparadize.lv, “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās un Koncertzāles “Cēsis” kasē. Biļetes uz koncertu ir derīgas tikai kopā ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un derīgs sertifikāts. Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova, Koncertzāles “Cēsis” Mārketinga un komunikācijas vadītāja, E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv, Tālr.: +371 26171151
Lai gan maltītēs varēs baudīt visu rudens garšu buķeti, katrs ēdinātājs būs īpaši izcēlis vienu gardumu – brūklenes, selerijas saknes, rudens avenes, bumbierus, smiltsērkšķus, pastinakus vai pīlādžus. Šogad Restorānu nedēļas piedāvājumu papildina jauns dalībnieks – AKUSTIKA, kas mājvietu radis bijušajā pasta ēkā Valmieras centrā. Restorānu nedēļas apmeklētājiem tiks pasniegta trīs kārtu maltīte 20 EUR vērtībā un pieskaņota dzērienu karte par papildu samaksu. Lai nobaudītu īpašos piedāvājumus, nepieciešams veikt iepriekšēju galdiņu rezervāciju. Restorāns VECPUISIS, kas patiesi māk radīt svētku sajūtu ikvienam viesim, uzkodā būs sarūpējis dūmotu foreli ar sviesta ķirbja salsu, cidoniju sīrupu un sēklu maizes fritiem, bet pamatēdienā būs piedāvājums no trim variantiem – lēni gatavoti cūku vaigi ar biešu gratīni, krāsnī ceptas ātes filejas ar sautētām sviesta pupiņām vai garšaugos cepts ķirbis ar kamambēra sieru. Desertā restorāns pārsteigs ar savu īpašo garšu – rudens avenēm, jo tiks pasniegta aveņu tarte ar smiltsērkšķu putukrējumu un šokolādes trifelēm. Pieskaņotā dzērienu kartē būs īstens baudījums vīnu cienītājiem, bet pie deserta varēs nogaršot Vecpuiša kokteili! Viss piedāvājums šeit. Restorāns RĀTES VĀRTI šoruden pārsteigs ar novatoriskiem šefpavāru meistarstiķiem, izceļot rudens rāceni – selerijas sakni. Uzkodā tiks pasniegta lēni gatavota butes terīne ar kompresētām rudens saknēm. Pamatēdienā būs divas izvēles – pīles krūtiņa ar kartupeļu, selerijas sacepumu vai ziedkāposti ar savvaļas brokoli, biešu biezeni un profitroli ar sēņu krēmu. Desertā viesi baudīs ķirbju-ābolu strūdeles variāciju ar selerijas sukādēm. Visām kārtām restorāns ir pieskaņojis alkoholisko vai bezalkoholisko dzērienu izlasi. Viss piedāvājums šeit. Viesnīcas WOLMAR restorāns šoruden parūpēsies, lai gardēži var nogaršot brūklenes dažādos izpildījumos. Viesi tiks lutināti ar dārzeņu espresso un kaņepju kraukšķi uzkodā, bet pamatēdienā piedāvās izvēlēties brūklenēs gatavotus cūku vaigus un pildītu tītara fileju ar gailenēm vai kvinojas un keila plāceni ar siltajiem fenheļa-brūkleņu salātiem. Desertā tiks pasniegts karamelizēts olbaltums ar ceptu ābolu krēmu, brūkleņu mērci, lazdu riekstiem un sāļo karameli. Pieskaņotajā dzērienu kartē būs iespēja nobaudīt tādus dzērienus kā brūkleņu aperitīvu un džinu, kā arī lāceņu liķieri. Viss piedāvājums šeit. Restorānam DELIZIA šis gads nesis daudz jaunumu, bet viens no būtiskākajiem, ka tas mājvietu radis Valmieras centrā, kur savus viesus lutinās arī ar īpašu Restorānu nedēļas ēdienkarti, uzkodā piedāvājot ķirbja-auna zirņu biezzupu, pamatēdienā – velingtonu ar pastinaku, kas ir šī restorāna īpašā rudens sastāvdaļa, un medus glazūrmērci. Jau lasot vien, deserts liek siekalām saskriet mutē, jo galdā tiks celta dzērveņu-šokolādes kūka! Pieskaņotajā dzērienu kartē varēs nogaršot ābolu punch, zaļo smūtiju vai vietējās vīna darītavas MATILDE vīnu. Viss piedāvājums šeit. Vasarā atklātā AKUSTIKA ir kā lielisks papildinājums esošajiem Valmieras ēdinātājiem un Restorānu nedēļai. Pavāri uzkodā būs sagatavojuši marinētas bietes ar zilā siera jogurtu, medus pīlādžiem, kas ir restorāna īpašā šī rudens garša, un auzu cepumiem. Pamatēdienā – cūkas pavēdere ar Sečuānas pipariem, pastinaka un seleriju biezenis, bet desertā viesi tiks lutināti ar šokolādes kūku, piena saldējumu, griķu cepumiem un karameli. Ikviens Restorānu nedēļas piedāvājuma baudītājs pēc savām vēlmēm varēs izvēlēties vīnu no plašā restorāna piedāvājuma, kā arī būs iespēja nobaudīt īpaši pieskaņoto dzērienu – Pumpkin Spice martini. Viss piedāvājums šeit. Šoruden VĪNKALNI PILS MĀJA parūpēsies, lai Restorānu nedēļas piedāvājumā sagaršojamas itāļu garšas. Uzkodā tiks pasniegta Parmigiana – klasisks sicīliešu ēdiens, ko papildinās Pils Mājā gatavota tomātu-garšaugu mērce. Vai VĪNKALNI PILS MĀJA vispār ir iedomāja bez savām slavenajām picām? Noteikti nē, tādēļ Restorānu nedēļas piedāvājuma pamatēdienā tiks pasniegta Pils Mājas gurmānu pica, ko varēs pasūtīt pēc izvēles – ar vai bez gaļas. Deserts atklās viņu īpašo garšu – krāsnī ceptus bumbierus ar itāļu gelato. Pieskaņotā dzēriena nosaukums ļaus vaļu iztēlei – Apelsīns purviņā. Viss piedāvājums šeit. Kafejnīcas TĒRBATA īpašā rudens garša smiltsērkšķis caurvīs visu ēdienkarti. Uzkodā tiks pasniegts gurķu rullītis, kas pildīts ar mīkstā siera, smiltsērkšķu krēmu un ikriem, bet pamatēdienā būs izvēle no diviem piedāvājumiem – cūkgaļas cauraudzis smiltsērkšķu, ābolu, medus marinādē ar burkānu-smiltsērkšķu biezeni vai cepts brī siers ar smiltsērkšķu mērci un apelsīnu filejas salātiem. Deserts būs pavisam gards noslēgums, jo tiks pasniegta smiltsērkšķu-kokosriekstu panna cotta. Pieskaņotajā dzērienu kartē – smiltsērkšķu martini un Rudens ērkšķi, kas noteikti atstāj vietu iztēlei! Viss piedāvājums šeit. Dzimšanas diena ir gaisma, tādēļ ar gaišām domām un cerību nākotnē aicinām - iededzies par Latviju! Gaismas, skaņas un vārda saspēli 18. un 19. novembrī varēs vērot uz vairāku ēku fasādēm Valmierā, bet 18. novembra pievakarē Vecpuišu parkā veidosim simbolisku sveču upi, kurā ikkatrs varēs iedegt savu sveces liesmiņu. Vairāk lasi šeit. Apmeklējot restorānus un kafejnīcas, aicinām būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktos drošības pasākumus! Uz tikšanos Valmieras Restorānu nedēļā – gardākajā rudens notikumā Valmierā! Informāciju sagatavoja: Zane Krūmiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes, Tūrisma mārketinga speciāliste, Mob. tālr.: 25437177
Konferencē tika diskutēts par tūrisma atjaunošanu Eiropā un kultūras, mantojuma un radošuma lomu tajā. Tāpat arī par mantojuma un radošuma nozīmīgo lomu Eiropas kultūras norišu nodrošināšanā un tūrisma atjaunošanā pēc pandēmijas krīzes 2020. un 2021. gadā. Valmieras pilsētai un novadam, esot ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, piedalīšanās Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīvas dzimšanas vietā Atēnās, pilsētā, kurai pirmajai kultūras galvaspilsētas statuss tika piešķirts 1985. gadā, ir īpaši nozīmīgi, jo konferences galvenais diskusiju temats bija risināt jaunākās tendences kultūras mantojuma, kultūras un ilgtspējīga tūrisma jomā, tostarp inovāciju, digitalizācijas, radošuma un kultūras tūrisma produktu attīstībā. Valmieras novada pašvaldības galvenā interese bija nostiprināt jau aizsāktā projekta Cult-CreaTE ietvaros aizsākto sadarbību ar projekta partneriem, īpaši Atēnas Grieķijā un Pafosas pilsētas Kiprā pārstāvjiem, iedvesmoties no abu Eiropas kultūras galvaspilsētu pieredzes, to sasaistot ar Valmieras novada kultūras galvaspilsētas stāstu un jaunā plānošanas perioda izaicinājumiem atbilstoši Eiropas Savienības definētajiem prioritārajiem virzieniem. Vidzemes delegācijas pārstāvjiem radās nenovērtējama iespēja diskutēt ar Grieķijas Nacionālās tūrisma organizācijas prezidenti Angelu Gerekou un Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras mantojuma ģenerāldirektorāta pārstāvi Anne Grady par kultūras un tās mantojuma noturības nozīmīgumu, par kultūru kā instrumentu, lai veidotu savienojumu starp mūsu pagātni, tagadni un nākotni. Anne Grady nepārprotami ar stāstu un praktisku piemēru apliecināja, cik nozīmīgi ir cienīt mūsu kultūras vērtības, kultūras mantojumu, ar to iepazīstināt vietējos iedzīvotājus un tūristus, jo ikviens mēs aizsargājam to, ko mīlam, un mīlam to, ko pazīstam. Svarīga bija klātienes saruna ar Eiropas Komisijas Ceļojumu komisijas, iepirkumu un attīstības departamenta vadītāju Lulia Niculica par Eiropas Savienības finansējuma aspektiem un nosacījumiem no pašvaldības kā no projektu ieviesēja puses un Eiropas Komisiju kā par finansējuma atbildīgo iestādi. Nozīmīgi Valmieras novada pašvaldībai ir arī Piet Jaspaert, Europa Nostra viceprezidenta, norādījumi un viedoklis par nepieciešamību kultūras jomā iesaistīt jauniešus, īpaši sagaidot Eiropas jaunatnes gadu (Europa Nostra ir Eiropas kultūras mantojuma federācija, kas pārstāv pilsoņu organizācijas, kas strādā pie Eiropas kultūras un dabas mantojuma aizsardzības pārstāvniecības Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē un UNESCO). Valmiera ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu saņēma atbalstu ar veiksmes vēlējumiem un ielūgumu iedvesmoties no projekta partnera, Eiropas kultūras galvaspilsētas (2017) Pafosas (Kipra). Vizīte norisinājās projekta “Kultūras un radošo nozaru ieguldījums Eiropas kultūras un radošajā tūrismā” (Cult-CreaTE: Cultural and Creative Industries contribution to Cultural and Creative Tourism in Europe) ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes Tūrisma asociācija, kas pārstāv arī Valmieras novadu. Projekta ietvaros Latvijā un Vidzemē paredzēts izvērst kultūras un radošās industrijas, lai veicinātu kultūras un radošā tūrisma produktu veidošanos. Projektā ir izvirzītas četras prioritārās tēmas: 1.izvērtēt kultūras un radošo industriju ieguldījumu un tā potenciālu, attīstot kultūras un radošo tūrismu; 2. labākie piemēri no kultūras un radošā tūrisma, kas balstās uz kultūras un radošajām industrijām; 3. kultūras un radošā tūrisma produkta attīstība, par pamatu ņemot kultūras un radošās industrijas; 4.pārvaldības un uzņēmējdarbības modeļi. Informācijai: Eiropas kultūras galvaspilsētas idejas pamatlicēja ir Grieķijas bijusī kultūras ministre Melina Merkuri 1983.gadā. Merkuri uzskatīja, ka kultūras politikai jāpievērš lielāka uzmanība, jāveic plašāka Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšana. 1985. gadā programma tika īstenota, un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām sniedz iespēju straujākai izaugsmei un transformācijai kultūras jomā. Latvijā sākotnēji uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā kandidēja 9 pilsētas, fināla kārtā iekļuva četras – Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera. No kandidēšanas izstājoties Jūrmalai, ceļu uz titulu turpina trīs Latvijas pilsētas. Informāciju sagatavoja:
Īsfilmu autori izvēlējās palūkoties dziļāk fotoportretos dokumentēto cilvēku – Sedas čigānietes Eleonoras Jēkabsones jeb Babiņas, latvietes Ilzes Dauvartes un amerikāņa Deivida Robertsona no Trikātas, Ārijas Sniegas no Lodes, Uģa Lapenasa un viņa trīs dēlu no Ramatas un Valmieras puikas Gustava Māziņa – dzīvēs. Īsfilmās satiksim šos projekta dalībniekus viņu mājvietās Valmieras novadā, uzzināsim viņu stāstus un redzēsim, kur nonāks varoņu fotoportreti, ja vietas izvēle ir viņu pašu ziņā. Filmas tiks pirmizrādītas LTV1 kanālā plkst. 22.25 otrdienās. 30. novembrī aicinām skatīties dokumentālo īsfilmu par Gustavu Māziņu, 7. decembrī – par Āriju Sniegu, 14. decembrī – par Uģi Lapenasu, 21. decembrī – par Eleonoru Jēkabsoni, 28. decembrī – par Ilzi Dauvarti un Deividu Robertsonu. Dokumentālo īsfilmu idejas autore un režisore ir Žaklīne Zābere-Gāga, operators Jānis Šēnbergs, drona operators Ēriks Božis, montāžas režisors Dāvis Gauja, komponists un skaņu režisors Edvards Broders, krāsu korekcija un māsterings Roberts Brežģis, montāžas asistents Mārtiņš Kontants, tulki un subtitrēšana Rita Garnizone un Baiba Cekule, producente Agne Skane, VFS Films. Fotoportreti ir stāsts par Latviju, Latvijas cilvēkiem. Tie ir simbols brīvībai un mierīgai līdzāspastāvēšanai, pārmaiņām, kas nes labu, drosmei tikt pamanītiem. Valmieras projekta iniciatīva pasaules kartē tika iezīmēta ar uzsaukumu Notice us! (Pamani mūs!) – fotografējoties un piekrītot fotoportretu izvietošanai uz bijušās katlumājas fasādes un 45 metru augstā skursteņa, projekta dalībnieki apliecināja, ka katrs portrets ir arī stāsts par nozīmīgumu, ka arī šķietami mazie darbi un vēlme darīt labu patiesībā rada lielas pārmaiņas. Šis foto projekts bija unikāla iespēja parādīt Latviju, mūsu kultūru, novada cilvēkus visai pasaulei, taču galvenais uzdevums bija apliecināt, ka ikvienam ir būtiska loma mākslas notikumos un norisēs. Ikvienam ir iespēja mainīt vidi, kurā dzīvojam. Valmieras novada iedzīvotāji pievienojās vairāk nekā 400 000 cilvēkiem 138 valstīs, kuri, publiski daloties ar savu fotoportretu, vērš uzmanību neiecietībai un rasismam, atbalsta demokrātiskas vērtības, veicina klimata pārmaiņas un runā par integrāciju. Plašāk šeit. Projekta “Inside out” īstenošana Valmierā un Valmieras novadā bija viena no nozīmīgākajām norisēm, Valmierai un Valmieras novadam esot ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā. Projekts sasaucas ar Eiropas kultūras galvaspilsētas mērķiem aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai, kā arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā. Informāciju sagatavoja:
Otrais pasaules karš kļuva par redzamu robežu Valmieras vēsturē. Par robežu starp pirmskara un pēckara pilsētu. Starp Valmieru ar šaurām ielām un cieši pieguļošiem namiem un to pilsētu, kuras centra plašums un daudzstāvu nami redzami mūsdienās. Ievadā Valmieras muzeja vēsturnieki Alberts Rokpelnis un Dāvis Pumpuriņš sniegs ieskatu valmieriešu atmiņās par pilsētas degšanu. Turpinājumā sekos Dr. hist. Ulda Neiburga stāstījums par bezvalstiskuma pieredzi padomju un nacistu okupācijas varu laikā Latvijā un Valmierā (1940–1944/45). Vēsturnieks Valdis Kuzmins analizēs karadarbību Valmieras apkārtnē 1944. gada septembrī. Otrajā daļā Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs aplūkos Valmieras memoriālu kā piemēru plašākai Otrā pasaules kara atceres politikai Latvijā padomju okupācijas laikā. Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa sniegs ieskatu arhīvu dokumentos par Valmieras memoriālā pārapbedītajiem Sarkanās armijas karavīriem un civilpersonām. Noslēgumā paredzēta diskusija. Klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus Youtube video komentāros. Programma: Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šogad mūzikas pasaule atzīmē argentīniešu komponista un par tango karali dēvētā Astora Pjacollas 100. gadadienu. Sestdien, 20. novembrī, arī Koncertzāli “Cēsis” piepildīs tango enerģija un kaisle, ko savā jaunākajā koncertprogrammā ievijis vijolnieks Gidons Krēmers. Kopā ar Maestro Cēsīs dzirdēsim orķestri Kremerata Baltica, vibrofonistu Andreju Puškarevu un orķestra rezidējošo mākslinieku, pianistu Georgiju Osokinu. Koncerta īpašais viesis - viens no pasaulē atzītākajiem bandoneonistiem Pērs-Arne Glorvigens no Norvēģijas. 
Lai gan koku lapas jau nobirušas un lēnām sāk iestāties sals, mūsu sirdīs mājo patiess siltums un prieks, jo lielākā daļa tūrisma uzņēmēji, tai skaitā arī ēdinātāji, var atgriezties pie darba, priecējot ikvienu viesi! Lai Latvijas dzimšanas dienu un sirsnīgās tikšanās varētu atzīmēt ilgāk, Valmieras Restorānu nedēļa norisināsies no 18. līdz 27.novembrim. Gardēžus ar īpaši izmeklētu rudens garšu ēdienkarti un pieskaņotiem dzērieniem lutinās septiņi Valmieras ēdinātāji: restorāni VECPUISIS, RĀTES VĀRTI, DELIZIA, AKUSTIKA, viesnīcas WOLMAR restorāns, kafejnīca TĒRBATA un VĪNKALNI PILS MĀJA.
No 20. līdz 24. oktobrim Atēnās (Grieķija), kas ir pirmā pilsēta, kura kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, norisinājās Eiropas kultūras tīkla konference (ETC–European Cultural tourism Network). Tajā piedalījās arī Valmieras novada pašvaldības izpilddirektores vietniece, Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle.
"Inside Out Project” ir pasaules lielākais un visaptverošākais cilvēku foto projekts ar mērķi mainīt pasauli. Tas šopavasar norisinājās arī Latvijā. Valmierā, uz topošās kultūrtelpas “Kurtuve” skursteņa (bijusī katlumāja, kas agrāk sildīja cilvēku mājas, bet drīzumā – sirdis) tika izstādīti Valmieras novada iedzīvotāju lielformāta fotoportreti. Līdzās fotoprojektam filmu studijas 
Valmieras muzejs aicina 7. decembrī piedalīties tiešsaistes lekcijās “Valmieras degšana. 1944.”. Tās būs skatāmas Valmieras muzeja kanālā interneta vietnē Youtube (saite muzeja mājaslapā https://valmierasmuzejs.lv/ būs pieejama semināra dienā).