Cik liela bija Valmieras vecpilsēta, kāda tā izskatījās, kādus amatus pilsētnieki ieņēma, kāda bija viņu sadzīve – uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem grāmatā “Valmieras vecpilsētas arheoloģija” atbildes meklē Latvijas vēstures institūta arheoloģe, vēstures doktore Tatjana Berga. Grāmatas atklāšanas svētki Valmieras muzejā norisināsies 4.oktobrī plkst. 16.30.

Valmieras vārds arheologiem līdz šim bija saistīts galvenokārt ar Valmieras ordeņa pils pētījumiem. 20.gadsimta sākumā uzmanība tika pievērsta Beverīnas meklējumiem pils vietā. Par vecpilsētu interese nebija liela. Daudzu postījumu rezultātā, karos un ugunsgrēkos, kā arī pēdējo gadsimtu celtniecības darbos senā Valmiera pazuda zem zemes. Sadega arī pilsētas arhīvs. Tikai pateicoties veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, par pilsētu uzzināts daudz jauna: atsegti aizsargmūru pamati, Rīgas vārti, vairākas dzīvojamās ēkas, amatnieka darbnīca un pat bruģēta iela ar dzīvojamo māju pamatiem. Atrastās senlietas deva iespēju spriest par pilsētnieku materiālo kultūru no 13. līdz 17.gadsimtam. Tas stāstīts grāmatas ievadā, norādot, ka iegūtais arheoloģiskā materiāla apjoms ir pietiekams, lai pirmo reizi daļēji restaurētu vecpilsētas vēsturi un iztēlotos, kā izskatījās pilsēta pirms 300 – 600 gadiem.

No 1979. līdz 2010.gadam izpēti Valmieras pils un vecpilsētas teritorijā veikusi Latvijas vēstures institūta arheoloģe Tatjana Berga. Viņa bija viena no darbu vadītājiem arī 2018.gada vasarā pils teritorijā veiktajiem izrakumiem.

Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmieras pilsētas pašvaldība.

Aicināti visi interesenti!

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
Mob.tālr.: 26443410