Arhīva kalendārs

« August 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

Godinot Latvijas valsts simtgadi, Cēsīs top pastāvīga vēstures ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas vēstīs par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. līdz 1957. gadam. 23. augustā visi interesenti tiek aicināti uz atvērto durvju pēcpusdienu ekspozīcijas mājvietā – kādreizējā čekas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

23. augustā Cēsīs Pils ielas 12 nama pagalmā pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas durvis būs plaši atvērtas ēkai, kurā padomju okupācijas gados atradās čekas īslaicīgās aizturēšanas izolators. Godinot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrība te iecerējusi līdz 2018. gada 23. augustam izveidot Latvijas okupāciju vēsturi skaidrojošu ekspozīciju, kas vēstīs par notikumiem Centrālvidzemē (kādreizējā Cēsu apriņķa teritorijā) laika posmā no 1940. līdz 1957. gadam. Gadu pirms atklāšanas biedrība un topošās ekspozīcijas veidotāji aicina ikvienu apmeklēt tās mājvietu, lai uzzinātu kā rit ekspozīcijas izveide.

 

Ekspozīcija izgaismos okupāciju norises gaitu  un vēstīs par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju uzdrīkstēšanos – daudzveidīgo pretošanos okupācijām (gan padomju, gan nacistiskajai), salīdzinās komunistiskā un nacistiskā režīma politiku pret Latvijas tautu, iepazīstinās ar atsevišķu indivīdu likteņiem un  ļaus apjaust viņu motivāciju, pašaizliedzīgi iestājoties par Latvijas valstij un tautai svarīgām vērtībām šķietami bezcerīgos brīžos.

Ekspozīcijas kuratore Elīna Kalniņa skaidro ekspozīcijas saturā ietverto jēgu: “Vērtības, par kurām mūsu priekšteči, kam bija lemts piedzīvot okupāciju norisi, iestājās un atdeva savas dzīvības, nav mums neizprotamas, tālas un svešas. Arī mēs šodien ar tām dzīvojam, arī mūsu sirdsapziņu tās biksta. Proti, runa ir par taisnīgumu, godu, brīvību, neatkarību, demokrātiju. Būtībā ekspozīcija būs stāsts par šo vērtību nozīmi individuālā līmenī – arī par mūsu sirdsapziņām, tamdēļ ekspozīcijai ir dots nosaukums – SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS. Tas, ko apmeklētājiem piedāvās ekspozīcija Cēsīs, kā arī tas, ko okupāciju vēsturē vēl izpētīsim un sapratīsim mēs paši pilsētās, pagastos, novados ir svarīgi ikvienam no mums. Ja gribam dzīvot labāk, tad  vienotība, tēvzeme un brīvība tāpat kā gods kalpot Latvijai un saskaņa nedrīkst būt tikai tukši novazāti saukļi,  nonivelētas vērtībiņas. Tām  atkal jābūt mūsu lielajām vērtībām, kas mums tik lielā mērā svarīgas, ka spējam par tām iestāties un pastāvēt, ka spējam mainīties, pārvarēt savu savtīgumu, savu nevēlēšanos saprast un pieņemt citādo, zināt  savu pagātni un godā turēt mūsu nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu.”

Ekspozīcijas “SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS” izveidi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma „Latvijai-100”, Kultūras ministrija, Valmieras Novada Fonds, Vidzemes Plānošanas reģiona Kultūras programma, Cēsu novada pašvaldība, Amatas novada pašvaldība, Vecpiebalgas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība un Raunas novada pašvaldība, sponsori un ziedotāji.

23. augustā no plkst. 15:00 līdz 19:00 topošās ekspozīcijas “SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS” atvērto durvju pēcpusdienā būs iespējams:

  • izstaigāt topošās ekspozīcijas telpas un aplūkot autentiskas padomju represīvā režīma ieslodzīto kameras;
  • klausoties ekspozīcijas kuratores stāstījumu, iepazīt topošās ekspozīcijas saturisko koncepciju un vienu no ekspozīcijas varoņiem – pretošanās kustības dalībnieku Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Liezēres draudžu mācītāju no 1944. līdz 1946. gadam Voldemāru Plāmsi;
  • iesaistoties sarunā ar Latvijas okupācijas muzeja vēsturnieci un ekspozīcijas satura redaktori Inesi Dreimani, diskutēt par ekspozīcijas nozīmi okupāciju vēstures izpētes un  izziņas kontekstā;
  • aplūkot topošās ekspozīcijas maketu un iepazīties ar tās vizuālo koncepciju, piedaloties ekspozīcijas kuratores sarunā ar ekspozīcijas māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo.

2018. gadā Latvijas valsts svinēs simtgadi. Lai padziļinātu izpratni par Latvijas valstiskumu, vēsturi, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti, no 2017. gada līdz 2021. gadam norisināsies plaša norišu programma.

 

Kontaktinformācija:

Ekspozīcijas kuratore: Elīna Kalniņa

e-pasts: elina.cesis PIE gmail PUNKTS com / mob.tālr.: 25445433

Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības valdes priekšsēdis Pēteris Ozols

e-pasts: cesu_prb PIE inbox PUNKTS lv / mob. tālr.: 29297513

Alūksnes pilsētas svētku laikā, no 4. līdz 6. augustam, Alūksnē notiks 2. Starptautiskais deju festivāls “Alūksnes vasara”, kurā piedalīsies septiņi kolektīvi no sešām valstīm.

Festivāla dalībnieki ir deju kolektīvi, kuri savus priekšnesumus veido kopā ar folkloras kopām vai kapelām, tātad, dzīvu mūzikas atskaņojumu.

 

Latviju pārstāvēs Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums” kopā ar Jaunlaicenes folkloras kopu “Putnis”, deju kopa un kapela “Dziga” no Rēzeknes, savukārt ārvalstu dalībnieku pulkā būs kolektīvi no Somijas, Polijas, Horvātijas, Rumānijas un Grieķijas.

Festivāla dalībnieki Alūksnē ieradīsies jau ceturtdienā. Pirmie kolektīvu koncerti būs piektdien, 4. augustā, un tie notiks pulksten 19.00 Jaunlaicenes un Alsviķu brīvdabas estrādēs.

Sestdien, 5. augustā, pulksten 11.00 Alūksnē festivāla dalībnieki dosies krāšņā gājienā pa pilsētas ielām. Gājiens sāksies pie administratīvās ēkas Dārza ielā 11, dosies pa Tirgotāju, Lielā Ezera, Brūža ielu līdz Alūksnes Kultūras centram un pēc tam uz Alūksnes Jauno pili. Gājiena laikā būs divas pieturas – viena skvērā Lielā Ezera ielā, otra pie Alūksnes Kultūras centra, kur katrs kolektīvs sevi parādīs ar mazu priekšnesumu. Savukārt no pulksten 12.00 līdz pat aptuveni 15.30 kolektīvi rādīs savas deju programmas pie Alūksnes Jaunās pils.

Sestdienas vakarā pulksten 20.00 festivāla noslēguma koncerts Pilssalā tiek veidots kopā ar grupu “Auļi”, uguns šovu no Daugavpils un Alūksnes loku šāvēju klubu “Ziemeļnieks”. Ieeja uz festivāla lielkoncertu ir bez maksas.

Festivālu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Laikā no 2017.gada 4.augusta līdz 17.septembrim Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju rīko Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstādi.

Izstādē kopā iesniegti un būs apskatāmi 554 autoru 1348 darbi no 72 Tautas lietišķās mākslas studijām, aptverot visu Latviju.

Izstādē pārstāvētas visas tautas lietišķās mākslas nozares - audumi, rokdarbi, keramika, pinumi, ādas apstrāde, koka apstrāde, metālkalumi un rotas.

 

Lielāko eksponātu klāstu veido segas, galdauti un lakati, tad seko dvieļi, cimdi un jostas. Izstāde sniedz arī nelielu ieskatu Latgales keramikā, kā arī plašajā pinumu klāstā, kuru autori ir no Rīgas studijām. Pamanāmi ir Rīgas pilsētas metālkalšanas studiju autoru kalumi – krāsns piederumu komplekti un dažādie dekoratīvie svečturi.

Ekspozīcija kārtota pēc Latvijas novadu principa, eksponējot katra novada autoru darbus atbilstošajā novadā.

Izstādes mērķis ir veicināt tautas lietišķās mākslas nozares attīstību, tās pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, tautas lietišķās mākslas kolektīvu dalībnieku un individuālo meistaru māksliniecisko izaugsmi un jaunradi, kā arī plašam skatītāju lokam parādīt labāko veikumu nozarēs, atklājot tautas lietišķās mākslas tradicionalitātes un mūsdienīguma izpausmes. Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstāde ir Vispārējo Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums.

Izstādes atklāšana: 2017. gada 4.augustā plkst. 15.00 Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā Skolas ielā 10a, Madonā.

 

Informāciju sagatavoja:

Linda Ertmane

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

67228985; 29181396

Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv

www.lnkc.gov.lv

Cēsu Mākslas festivāls šonedēļ savus apmeklētājus aicina uz koncertu “Ērģeļu un klarnetes romance” Sv. Jāņa baznīcā. Būs iespēja noskatīties vienu no Dailes teātra jaunākajām izrādēm “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” un pirms tās piedalīties teātra kritiķes Silvijas Radzobes sarunā ar izrādes režisori Lauru Grozu-Ķiberi. Gaidāms arī noslēdzošais brīvdabas seanss uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm un visa šī gada festivāla kulminācija Cēsu pils parka estrādē – Osvaldo Golihova operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā.

 

Cēsu mākslas festivāla ceturtās nedēļas programma iesāksies ceturtdien, 3. augustā, ar teātri. Festivāla Grand Prix skates ietvaros skatuves mākslas mīļiem pulksten 19.00, koncertzālē “Cēsis” būs iespēja noskatīties Dailes teātra aizvadītās sezonas jaunāko izrādi “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”. Pirms izrādes, pulksten 17.30, ikviens interesents aicināts uz teātra kritiķes un Spēlmaņu balvas žūrijas locekles Silvijas Radzobes sarunu ar izrādes režisori Lauru Grozu-Ķiberi par tēmu “Dīvaino cilvēku valdzinājums teātrī”. Saruna notiks koncertzāles “Cēsis” kino zālē, ieeja - bez maksas.

Savukārt kino gardēžiem, kas vēl nav paguvuši izbaudīt unikālos brīvdabas seansus uz Gaujas pie Ērgļu klintīm, 4. augustā, pulksten 22.00 būs pēdējā iespēja to vēl izdarīt. Noslēdzošajā Cēsu Mākslas festivāla “kino uz ūdens” seansā skatīsimies vācu režisora Vernera Hercoga filmu “Agire, Dieva dusmas” (1972). Šis kino darbs izceļas ar Klausa Kinska izcilo aktierdarbu, ir filmēta ekstremālos apstākļos Amazones džungļos un tajā piedalās liels daudzums masu skatu dalībnieku autentiskos 16. gadsimta Brazīlijas konkistadoru tērpos. Filmā risinās stāsts par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos. Pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā 21.30.

Sestdiena, 5. augusts, būs notikumiem visbagātākais. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.”

Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās.

Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē.

Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas pamatā ir trimdā Urugvajā dzīvojošās Margaritas atmiņas par vairākus gadu desmitus seniem notikumiem Spānijā – Lorkas lugas “Mariana Pineda” uzvedumu Širgas teātrī un 1936. gadu, kad Lorka atsakās braukt kopā ar Širgu uz Latīņameriku, bet par spīti draugu brīdinājumiem dodas uz dzimto Granādu, kur viņu nenoskaidrotos apstākļos noslepkavo.

Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos.

Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs.

Gādājot par to, lai unikālo operas Ainadamar pirmuzvedumu redzētu pēc iespējas plašāks skatītāju loks, Cēsu Mākslas festivāla tehnoloģiju partneris LMT nodrošinās pasākuma tiešraidi. Golihova flamenko opera būs skatāma ne tikai Cēsu pils parka estrādē, bet arī internetā un mobilajā lietotnē LMT Straume. Seko līdzi: http://straume.lmt.lv/ainadamar.

Visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde “Netveramā robeža”.

Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com

6.augustā plkst.18.00 Valkas pilsētas kultūras namā notiks pirmizrāde muzikālajai izrādei “Valka. Latvija. Brīvība.” Latvijas valsts simtgadei veidotajā izrādē caur divu cilvēku likteņu un mīlas stāstu atainos Latvijas dibināšanu, akcentējot Valkas nozīmi valsts izveidē.

Izrāde tapusi pēc Valkas novada domes iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri un ir viens no Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes simtgadei veltītajiem pasākumiem Valkā.

Lugu īpaši šim gadījumam uzrakstījis pazīstamais Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš. Izrādes režisors ir Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, muzikālais noformējums - Valdis Zilvers. Galvenajās lomās iejutīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri Zane Dombrovska un Raimonds Celms. Izrādē spēlēs aktieri no vairākiem Latvijas teātriem: Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Ģirts Liuziniks, Mārtiņš Liepa, Kaspars Zāle, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis, Jurģis Spulenieks, Artis Drozdovs, Pēteris Galviņš un citi. Izrādi muzikāli papildinās Valkas pilsētas kultūras nama vokālais vīriešu ansamblis “Lai skan!”.

 

Izrādes centrā ir igauņu meitenes un latviešu strēlnieka skaudrais mīlas stāsts. “Uzvedumā katram skatītājam būs iespēja atgriezties un iepazīt sarežģītu, bet nenoliedzami interesantu un svarīgu Latvijas vēstures posmu - laiku, kad veidojās mūsu valsts,” atklāj režisors G.Silakaktiņš.

Izrādes veidotāji atklāj, ka izrādē skatītāju rindu izkārtojums būs neierasts un piemērots tam, lai iejustos tā laika notikumos. Uzveduma „Valka. Latvija. Brīvība” vizuālajā tēlā svarīga loma būs vēsturiskām fotogrāfijām un videomateriāliem. 

Biļešu cena: 7 - 10 eiro. Grupu biļetēm, pērkot 5 un vairāk biļetes, cena ir 5 eiro. Biļetes iespējams iegādāties Valkas pilsētas kultūras namā, kā arī zvanot pa tālruni 64723055 vai 20235967 (norādot savu vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, uz kuru nosūtīt Valkas novada domes rekvizītus biļetes apmaksai).

Savu neatkarīgu un demokrātisku valsti ieguvām mērķtiecīgā darbā vairāku gadu garumā, drosmīgi un tālredzīgi Latvijas cilvēki to darīja iespējamu. Latvijas valsts simtgades programma izgaismo nozīmīgākos neatkarības ceļa pagrieziena punktus, un Valkai Latvijas tapšanā ir nepārvērtējama loma.

2017.gadā aprit simts gadi kopš Valkā 1917. gada vēlā rudenī sanāca Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. Šim vēsturiski nozīmīgajam notikumam veltīts norišu cikls, kas ar augsta līmeņa starptautisku konferenci, svētku koncertu, pieminekļa un izstādes atklāšanu Valkā noslēgsies 2.decembrī.

Iesaisties un izzini www.lv100.lv / www.valka.lv / #Valka1917

 

Papildu informācija:

Aivars Ikšelis

Latvijas valsts simtgades svinību

Koordinators Valkas novadā

Tel.: 6 4722360 / Mob.tel.: +371 29423675

e-pasts: aivars.ikselis PIE valka PUNKTS lv

Piektdien, 4.augustā, plkst.16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Liepājas mākslinieku darbu izstādi “Uzmanību, vējš!”.

Iespēju apskatīt vairāku mākslinieku darbus vienā izstādē liepājnieki piedāvā jau kopš 2011.gada, apceļojot Latvijas pilsētas un novadus un nesot vēsti par to, ka Kurzemē, Liepājā ne tikai piedzimst vējš, bet katru dienu dzimst arī  māksla. 

 

Mākslinieku sastāvs ir mainīgs, tomēr lielākā daļa darbu autoru ir kopā no iniciatīvas pirmsākumiem. Vienojošais ir mīlestība pret mākslu, griba darboties, radīt un dalīties ar skatītājiem.

Izstādes moto – “Uzmanību, vējš!” – nav izvēlēts nejauši. Baltijas jūras piekraste ir bagāta ar vēja un pat vētras spēku. Arī mākslu var salīdzināt ar vēju. Tas ir pašpietiekams, arī no krāsu haosa uz audekla, papīra, kartona gabala vai vienkārša dēļa gala dzimst jauna doma, sajūta, izaicinājums.

Izstādē Valmierā skatāmi desmit Liepājas mākslinieku darbi. Visi autori strādā Liepājas Universitātē, turklāt regulāri piedalās izstādēs, kā arī ar mākslu saistītās norisēs.

Ekspozīciju veido gleznas, skulptūras, stikla kompozīcijas.

Liepājas mākslinieku grupas izstādes organizē mākslas biedrība “Impasto”, vadītāja – māksliniece Gunta Krastiņa.

Izstāde skatāma līdz 3.septembrim.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

 

stdien, 5.augustā, plkst.13.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās divu mākslinieku darbu izstādi: Christine Mackellar rotas un Jura Cimbuļa gleznas.

Christine Mackellar darbu dizaina pamatā ir niansēti dabas vērojumi dažādos gadalaikos, ko iedvesmojusi Lielbritānijas laukos pavadītā bērnība.

Aizraujošās smalkās pārmaiņas dabā māksliniece atspoguļo, spēlējoties ar formu atkārtojumu. Darbos tiek akcentēta dimensija un izmantota ierobežota krāsu palete, radot neatkārtojamas rotaslietas.

Christine Mackellar darbi katru gadu tiek izstādīti dažādos ASV muzejos un galerijās, tajā skaitā Ņujorkas Mākslas un dizaina muzejā, Prinstonas Universitātes muzejā un Kalifornijā, De Novo galerijā Paloalto.

Aplūkojot gleznas, skatītājs nostājas tā, lai iegūtu vislabāko perspektīvu. Taču glezna ir ne tikai divdimensionāla plāksne. Jura Cimbuļa gleznas nebeidzas ar tās rāmi, bet turpina pārveidot laiku un telpu ārpus robežām.

Mākslinieks izmanto faktu, ka cilvēka acs izliekums liek skatītājam visskaidrāk uztvert to, kas ir redzes lauka vidū, kamēr perifērijā skaidrība zūd. Izliekto gleznu forma pielāgojas acs izliekumam un ļauj skatītājam dabiskāk uztvert turpinājumu plašākā telpā.

Christine Mackellar dzimusi 1952.gadā Apvienotajā Karalistē. Absolvējusi Mākslas un dizaina skolu Hallamas Universitātē Šefīldā Lielbritānijā, iegūstot bakalaura grādu. Māksliniece ir Amerikas Amatniecības asociācijas un Ziemeļamerikas Zeltkaļu biedrības locekle.

Juris Cimbulis dzimis 1949.gadā Vācijā, Eslingenē. Absolvējis Prata institūtu Bruklinā ASV, iegūstot bakalaura un maģistra grādu.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

 

Pateicoties "Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" projektu konkursam, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģions, 2017. gada 12. augustā Sēļu muižā norisināsies Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki. Jau tradicionāli otrajā augusta sestdienā ar īpašu opermūzikas programmu tiks ieskandināta visa Sēļu muižas estrāde, kur romantiskā svētku atmosfērā uzstāsies Latvijas Nacionālās Operas un Baleta solisti kamerorķestra pavadījumā.

 

No plkst. 21:00 Sēļu muižas kompleksā būs apskatāmas vairākas ekspozīcijas. Izstāžu zālē atvērs Kilingi – Nemmes pilsētas mākslinieku darbu izstādi “Krāsas un sajūtas” (Igaunija). Klētī tiks atklāta ikgadējā izstāde “Ziedi manā dārzā”, kuru veido novada iedzīvotāji, un Daces Blūmas izstāde “Duets”, kurā varēs aplūkot porcelāna apgleznojumus, keramikas darbus, zīmējumus un foto. Pasākuma laikā Sēļu muižā varēs iepazīt gleznotāja Rūdolfa Voldemāra Vītola (1904.-1980) gleznas no Valmieras muzeja krājuma, porcelāna figūriņu kolekciju (Zviedrija) un fotomākslinieces Ineses Kalniņas personālizstādi “Stihija.Vīrietis”. Lielajā Sēļu muižas klētī un pagrabā sadarbībā ar Valmieras muzeju atrodas izstāde „Sēļu muižas laikos...”, kā arī tautas daiļamata meistares Malvīnes Pudeles 90 gadu jubilejas personālizstāde un kokamatnieka Uģa Vītiņa darbi.

Plkst. 22:00 Sēļu muižas estrādē apmeklētājus priecēs nakts koncerts - Johana Štrausa operetes “Sikspārnis” muzikālais stāsts. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālās Operas un Baleta solisti: Sonora Vaice (soprāns), Marlēna Keine (soprāns), Raimonds Bramanis (tenors) un Nauris Puntulis (tenors), LNOB kamerorķestris diriģenta Normunda Vaiča vadībā. Ieeja uz koncertu 3,00 eiro, skolēniem 0,50 eiro.

Aicinām nesteidzīgās sarunās baudīt muižas noskaņu, senatnīgo auru un dabas krāšņumu Mazajos Opermūzikas un Dārza svētkos Sēļu muižā!

Pasākuma atbalsta:

Sestdien, 9.septembrī pulkst.14.00 Āraišu arheoloģiskajā parkā notiks izcilajam arheologam un Latvijas ezerpiļu atklājējam arheologam Jānim Apalam veltīts pasākums Kultūras mantojuma dienu ietvaros.

Uz pasākumu aicināti ierasties gan tie, kuru dzīve kādā brīdī ir bijusi saistīta ar Āraišu ezerpili, gan tie, kas vēlas uzzināt vairāk par ezerpils atklāšanu, no jauna tapšanu un darbošanos tajā.

 

Visas dienas garumā tiks piedāvāta iespēja iepazīt Jāņa Apala paveikto aktīvā un izzinošā veidā – spēlējot ģimeņu spēli, klausoties teikas par lidojošajiem ezeriem, kam vēderā ezeru pilis, uzzīmējot kādu no lidojošo ezeru stāstiem, „satiekot” Jāni Apalu videoformātā vienā no ezerpils mītnēm. Īpašu aktivitāti ģimenēm piedāvās biedrība „Āraisis” – bērnam vai visai ģimenei būs iespējams piedalīties foto piedzīvojumā. Ikviens varēs iemūžināt sevi un savu ģimeni uz sava zīmējuma fona.

Nelielos lasījumos varēs uzzināt, kā ezerpiļu atklāšanu veicināja lidojošo ezeru teikas, kāda bija Jāņa Apala personība un kā tā palīdzēja ezerpiļu izpētē un kā Āraišu ezerpils tapšanā līdzdarbojās arheologs, arhitekts un celtnieks, par Jāņa Apala profesionālo veikumu, iecerēm un īstenoto.

Pēc lasījumiem kopā ar arheologa dzīvesbiedri un līdzgaitnieci arheoloģi Zigrīdu Apalu un Amatas folkloras kopu „Ore”  būs iespējams iepazīt ievērojamu Latvijas arheologu sadzīvisko pusi koncertā „ Arheologu iecienītākās dziesmas”.

Dienu noslēgs akcija „ Dzīvā bibliotēka: dalīšanās atmiņās par arheologu Jāni Apalu un notikumiem ezerpilī”, kurā apmeklētāji tiks aicināti ieklausīties cilvēkos – ezerpils stāsta lapaspusēs vai nodaļās, kas kādā brīdī bijuši saistīti ar J.Apalu vai ezerpili. Tiks stāstīti gan nopietni, gan mazāk nopienti stāsti par izrakumu gaitu, ezerpils celtniecību, dzīvi un sadzīvi Āraišu ezerpils dažādos pastāvēšanas posmos.

Atmiņās dalīties visas dienas garumā aicināts ikviens, aizpildot anketu vai parādot savā krājumā esošas fotogrāfijas!  Lai tā būtu iespējami pilnīgāka un vispusīgāka – priecāsimies par ikviena, kaut nedaudz iesaistītā, atmiņām, fotogrāfijām un citām vēsturiskām liecībām! Ja vēlaties atmiņās dalīties elektroniski, rakstiet sanda.salmina PIE amatasnovads PUNKTS lv!

Šī gada Kultūras mantojuma dienās uzmanība tiek pievērsta ievērojamām personībām un notikumiem un vietām, kas saistās ar viņu darbību. Nepārprotami, Āraišu un citu ezerpiļu atklāšana bija nozīmīgs notikums Latvijas vēsturē, tāpat arī zemūdens arheoloģijas aizsākšana un senas dzīvesvietas rekonstrukcija eksperimentālās arheoloģijas ceļā. To visu paveicis arheologs Jānis Apals. Tieši viņš, veicot izrakumus Āraišu ezera saliņā, realizējot ezerpils rekonstrukcijas projektu un izveidojot Āraišu ezerpili par tūristu un skolēnu iecienītu vietu, iezīmēja Latvijas kartē jaunu Eiropas mēroga kultūrvēsturiski nozīmīgu vietu. Ir radīta platforma, kas kalpo par pamatbāzi arī šodienas interesentiem un pētniekiem. Arheologa Jāņa Apala paveiktais, atstātās publikācijas, līdzgaitnieku atmiņas un stāsti par ezerpils tapšanas gaitu vēl aizvien ir nozīmīgi sava laika liecinieki.

Pasākums notiks Āraišu arheoloģiskajā parkā, Amatas novada Drabešos. Ieeja parkā: skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1 EUR, pieaugušajiem – 2 EUR.

Informāciju sagatavoja:
Sanda Salmiņa

Amatas novada pašvaldības
nodaļas “Āraišu arheoloģiskais parks”
pasākumu organizatore
mob.tālr.: +371 25665528
e-pasts:
sanda.salmina PIE amatasnovads PUNKTS lv
https://www.facebook.com/AraisuEzerpils/ www.amatasnovads.lv

No 15.–17. septembrim Cēsis pārņems čella skaņas – noritēs jau trešais starptautiskais festivāls Čello Cēsis. Šogad tas iezīmēsies ar jaunradi, muzikāliem meklējumiem un pirmatskaņojumiem. Festivālā dzirdēsim gan pasaules slavu iemantojušo čella meistaru Mario Brunello, vienu no Latvijas vadošajiem čellistiem Ēriku Kiršfeldu, kā arī uzlecošās zvaigznes – Londonā mītošo latviešu jauno talantu Margaritu Balanas un Justu Kulikausku no Lietuvas. Īpašs koncertuzvedums kopā ar čellu trio Melo M veltīts pašiem mazākajiem klausītājiem.

 

“Festivālam Čello Cēsis ir neatsverama loma koncertzāles “Cēsis” radošajā dzīvē. Ar savu oriģinalitāti, tam piemītošo radošo atmosfēru un īpaši veidotajām programmām festivāls neapšaubāmi kļuvis par mūsu atpazīstamības zīmi. Pieaugot koncertu, festivālu skaitam mūsu valstī, ir svarīgi palikt uzticīgam sev, saglabāt savu patību, vienlaikus atklājot jaunus izpausmes veidus un eksperimentējot. Uzdrīkstamies domāt, ka festivāla trešajā sezonā mūsu uzticamajai auditorijai varam piedāvāt jaunus izaicinājumus. Šī gada programmu raksturo divas vadlīnijas – jaunrade, jo festivālā skanēs vairāki pirmatskaņojumi, to vidū arī pašu čellistu jaundarbi, un mūsu viesu - mūziķu, mākslinieku, komponistu sadarbība māksliniecisko kopdarbu radīšanā. Varam teikt, ka ar savu unikālo raksturu un īpaši festivālam gatavotām čellu programmām, skaidri redzam Čello Cēsis vietu šodienas kultūras piedāvājumā, un nākotni gan Latvijas, gan Eiropas bagātajā mūzikas notikumu klāstā,” atklāj koncertzāles “Cēsis” programmu direktore Inese Zagorska.

Festivāls Čello Cēsis sāksies 15. septembra vakarā ar koncertu “BACHianas čellam un saksofonu kvartetam”, kurā uzstāsies jaunā un talantīgā latviešu čelliste Margarita Balanas muzicējot kopā ar saksofonu kvartetu SIGNUM no Vācijas. Tādejādi koncertā Cēsīs būs iespēja uz vienas skatuves redzēt un dzirdēt starptautiski atzītus jaunus māksliniekus, kuru saspēli raksturo enerģija un jauneklīgums.

Koncertā klausītājus gaida aizraujošs muzikāls ceļojums no Baha līdz Pjacollam, ko raksturo jauni muzikāli meklējumi neierastā instrumentu kombinācijā – čells un saksofoni. Dzirdēsim kā Johana Sebastiāna Baha majestātiskā Pirmā orķestra svīta un plaši pazīstamais, smalki rotātais “Itāļu koncerts” iemiesojas četru saksofonu skaņās. Savukārt Margaritas Balanas izpildījumā baudīsim Baha Trešo čellsvītu. Dienvidamerikas kaisli programmā ienesīs Brazīlijas komponista Eitora Vilas-Lobuša brīnumskaistā un populārā “Piektā Brazīlijas bahiāna” un argentīnieša Astora Pjacollas spēcīgas kaisles pilnie tango.

Uzlecošā čella zvaigzne Margarita Balanas jau ir koncertējusi tādās pasaules atzītās koncertzālēs kā Karaliskais Operas Nams, Karalienes Elizabetes zāle, Vigmora zāle un Bakingemas Pils Londonā, Casa da Musica Portugālē, Bratislavas Filharmoniskajā koncerzālē un Palace Het Loo zālē Nīderlandē. Šobrīd Margarita Balanas studē Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā. Viņa regulāri piedalās izcilāko čellistu meistarklasēs, tai skaitā pie Stīvena Iserlisa, Lina Harela, Mišas Maiska un Natālijas Gūtmanes.

Saksofonu kvartets SIGNUM no Hamburgas 2013. gadā debitēja Karnegī zālē Ņujorkā.  Kļūšana par Eiropas Koncertzāļu organizācijas (ECHO) balvas “ECHO – uzlecošā zvaigzne” laureātiem, kvartetam pavēra durvis uz tādām prestižām koncertzālēm Eiropā kā Konzerthaus Vīnē, Concertgebouw Amsterdamā, Palais des Beaux-Arts Briselē, Gulbenkian Lisabonā, Elbphilharmonie Hamburgā un citām

Vakara izskaņā, plkst. 21.00, koncertzāles Kino zālē būs iespēja noskatīties Annas Šiltcas dokumentālo filmu “Čella stāsti” (2013, Luksemburga), kuras intriģējošajā sižetā, duetā ar čellistu Danielu Milleru Shotu būs redzama arī latviešu pianiste Laumas Skride.

Sestdien, 16. septembrī, plkst. 12.00 interesenti aicināti uz “Vēlajām brokastīm ar čella garšu” - sarunu un brokastīm koncertzāles "Cēsis" restorānā mūziķu sabiedrībā, nepiespiestā un neformālā atmosfērā. Apmeklētājiem būs iespēja satikt un nedaudz iepazīt čellistus, kuri piedalīsies šīgada festivāla Čello Cēsis programmās. Saruna organizēta sadarbībā ar Latvijas radio programmu Klasika, un tās moderators būs koncertzāles “Cēsis” Pirmskoncerta sarunu apmeklētāju jau iemīlētais muzikologs Orests Silabriedis.

Dienas turpinājumā, pulksten 14.00, INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” debitēs daudzsološais lietuviešu čellists Justs Kulikauskas. Koncerts “Cello Electrified” klausītājiem atklās čellu citādā gaismā un skanējumā. Tajā dzirdēsim gan laikmetīgo mūziku, gan paša Justa skaņdarbus čellam un elektronikai.

Justa Kulikauska veidotajā koncertprogrammā līdzīgās daļās dzirdēsim gan citu meistaru, gan viņa paša daiļradi. Solo čella versijā skanēs arī viena no britu grupas Coldplay jaunākajām dziesmām Hypnotised. Savukārt no vecākiem meistariem dzirdēsim 20. gadsimta pirmās puses čella spēles virtuozu Gasparu Kasado, 20. gadsimta otrās puses komponistu Folkeru Dāvidu Kirhneru un gados jaunāku itāli Džovanni Sollimu, kura mūzika Latvijā labi pazīstama no Kremerata Baltica koncertprogrammām.

Justs Kulikausks ir čellists jau trešajā paaudzē. Viņš uzsāka solista karjeru jau agrā jaunībā, uzstājoties kopā ar visiem nozīmīgākajiem Lietuvas orķestriem: Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, Lietuvas kamerorķestri, Svētā Kristofora kamerorķestri, Kauņas kamerorķestri. Justa Kulikauska aizraušanās ir laikmetīgā mūzika.

Pirms koncerta “Cello Electrified” tiks atklāta jaunās koncertsezonas pirmās mākslas izstāde - latviešu gleznotāja Andra Vītoliņa darbu izstāde “Urbānā poēzija”. Koncerts sekos kā īpatna mūzikas un vizuālās mākslas sinerģija.

Bet jau 19.00 vakarā gaidāms šī gada festivāla centrālais notikums, kurā jaunības gars dos vietu augstākajai meistarībai un pieredzei. Arī šajā sezonā Čello Cēsis lielkoncertā tradicionāli dzirdēsim kamerorķestri Sinfonietta Rīga, šoreiz jaunā diriģenta Artūra Gaiļa vadībā, kuram orķestra grožus uzticējis pats Normunds Šnē. Orķestra skatuves partneri, solisti būs itāļu čellists ar plašu starptautisku karjeru Mario Brunello un viens no vadošajiem Latvijas čellistiem Ēriks Kiršfelds.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Franča Šūberta Arpeggione Sonata, ko viņš sacerējis vienam no noslēpumainākajiem instrumentiem mūzikas vēsturē – arpedžoni jeb ar lociņu spēlējamai ģitārai. Visbiežāk šo sonāti klausāmies versijā čellam un klavierēm; var sameklēt arī kādus ieskaņojumus, kuros skan arpedžone, taču nereti dzirdams arī pārlikums čellam un orķestrim. Vienu šādu pārveidu darinājis spāņu čellists un komponists Gaspars Kasado, un izcilā meistara Mario Brunello sniegumā klausīsimies tieši šo versiju.

Čello Cēsis lielkoncertā gaidāmi arī divi pirmatskaņojumi. Viens no tiem - Ervīna Šulhofa 1921. gadā sacerētā Svīta op. 37.  Skaņdarbs uzbur 20. gadsimta sākuma deju zāli. Svītā ir draisks regtaims, caurspīdīgs bostons, mazliet ietiepīgs tango, juteklisks šimmijs, kaprīzs steps, un visu noslēdz spānisks kaut kas, ko Šulhofs nosaucis vienkārši par Jazz.

Programmas otrajā daļā skanēs otrs pirmatskaņojums Ērika Kiršfelda izpildījumā - Anitras Tumševicas “Saules mūzika”. Pirmoreiz šis darbs izskanēja 2012. gadā versijā čellistam un pūtēju orķestrim (Mārtiņa Ozoliņa vadībā muzicēja Ēriks Kiršfelds un Orķestris “Rīga”). Tagad klausīsimies, kā “Saules mūzika” tērpjas simfoniskā orķestra ģērbā.

Itāļu čellists Mario Brunello ir mūziķis, filosofs, teātra mīlis. Lielisks solists un kamermūziķis, nebijušu muzikālu projektu organizators – Brunello iekarojis klausītāju sirdis visā pasaulē un guvis starptautisku kritiķu atzinību. Savā karjerā čellists spēlējis kopā ar izciliem orķestriem – Londonas Simfonisko orķestri, London Philharmonic, Mariinskas Simfonisko orķestri un Munich Philharmonic, Filadelfijas orķestri, Radio-France filharmonisko orķestri un Vācijas Simfonisko orķestri, NHK Symphony Tokyo un citiem. Brunello veidojis arī spilgtas kamermūzikas programmas kopā ar Gidonu Krēmeru, Franku Pēteri Cimmermani, Juriju Bašmetu, Mauricio Pollīni un Andreu Lukezīni.

Čellists Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, bijis ilggadējs Kremerata Baltica čellu grupas koncertmeistars kopš orķestra dibināšanas. Regulāri spēlē Sinfonietta Amsterdam. Ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2009 par izcilu darbu ansamblī. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. Veicis daudzus ieskaņojumus Latvijas Radio.

Festivāla noslēguma dienā, 17. septembrī, plkst. 12.00, koncertzālē “Cēsis” ģimenes ar bērniem tiek gaidītas uz krāšņu un atraktīvu koncertuzvedumu “Čella pasakas. Ūdens”. Tas ir oriģināls koncertiestudējums, kurā piedalās čellu trio Melo M. Režisores Paulas Pļavnieces iestudējuma pamatā ir pasakas sižets, bet atmosfēru radīs klasiski un mūsdienīgi skaņdarbi čellam, ko bagātīgi papildinās multimediju projekcijas un dažādi efekti.

Šī gada maijā Starptautiskais festivāls Čello Cēsis saņēma Eiropas Festivālu asociācijas kvalitātes zīmolu EFFE Label, kas tiek piešķirta ievērojamākajiem Eiropa festivāliem, balstoties uz tādiem kritērijiem kā mākslinieciskā kvalitāte, kopienas iesaiste un festivāla starptautiskā un globālā perspektīva.  Čello Cēsis ir vienīgais festivāls no Latvijas, kas saņēmis šo atzinību.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

 

 

Mediju kontaktiem:

 

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Alūksnē šomēnes sāksies pirmie pašvaldību sadarbības projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” plānotie darbi – Paviljona - rotondas restaurācija Tempļa kalnā un drīzumā arī Gulbenes – Alūksnes bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa atjaunošana.

 

1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis ir būvēts pēc Alūksnes pils īpašnieka barona fon Fītinghofa vēlmes par godu Ziemeļu kara simtgadei. Tas atrodas Tempļa kalna pilskalnā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” paredzēts veikt rotondas restaurāciju saskaņā ar 2016. gadā izstrādāto un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņoto būvprojektu, kurš ietver arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, arhitektūras mazo formu izbūvi, kāpņu, pievedceliņa izveidi un rotondas izgaismošanu. Par minēto darbu veikšanu Alūksnes novada pašvaldība iepirkuma procesa rezultātā ir noslēgusi līgumu ar SIA “BŪVFIRMA INBUV”.

Šobrīd rotondas konstruktīvai noturībai ir uzstādīti pagaidu stiprinājumi, tādēļ galvenais restaurācijas darbu uzdevums ir tās saglabāšana un nostiprināšana, veicot trūkstošo akmens daļu atjaunošanu, šuvju attīrīšanu no vecā šuvojuma un jauna šuvojuma iestrādi, grīdas līmeņošanu, granīta plākšņu pārlikšanu, metāla savilču remontēšanu. Līdztekus šiem darbiem plānots ierīkot rotondas izgaismojumu, kas no zemes pie katras kolonnas augšup virzīs vertikālu gaismas staru. Projektā paredzēts veikt arī rotondas apkārtējās teritorijas labiekārtojumu – plakumā pret Pulka telts vietu ierīkos atpūtas laukumu, pievadceliņu, uzstādīs divus granīta solus un izbūvēs granīta kāpnes ar izgaismotiem kāpņu sākuma postamentiem. Rotondas restaurācijas darbu laikā tiks nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība. Pašvaldība aicina iedzīvotājus rotondas restaurācijas darbu laikā neplānot pie šī objekta kāzas un citus ģimeņu pasākumus.

Restaurējot rotondu un kvalitatīvi pilnveidojot saistīto infrastruktūru, šis iecienītais kultūrvēsturiskais tūrisma objekts tiks saglabāts, uzlabosies tā pieejamība, un tas būs unikāls ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojums.

Alūksnes novada pašvaldība šonedēļ plāno noslēgt līgumu arī par Gulbenes – Alūksnes bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa pārbūvi. Šķūņa atjaunošanas darbi sāksies augustā un plānoti astoņu mēnešu garumā. Atklātā iepirkumu konkursa rezultātā tiesības būvēt šo objektu ieguva SIA “RERE MEISTARI”. Paredzēts, ka projekta laikā tiks atjaunots stacijas bagāžas šķūnis, sakārtots apkārtējais perons, uzstādīta vēsturiska stila laterna, laukumam pie šķūņa izveidots jauns segums, uz kura izveidos āra spēli – labirintu bērniem.

Atjaunotajā šķūnī plānots izveidot multimediālu ekspozīciju, kas mūsdienīgā interaktīvā veidā apmeklētājus iepazīstinās ar šaursliežu dzelzceļa tapšanas un darbības vēsturi, popularizēs dzelzceļa kultūru kā dzīvesveida sastāvdaļu vietējā, Latvijas un Eiropas mērogā. Ekspozīcijas koncepciju pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāja SIA “H2E DESIGN”. Būtiski, ka šķūnī būs arī tūrisma objektam nepieciešamās labierīcības. Iepirkuma procedūra par ekspozīcijas izveidi vēl nav noslēgusies.

Šobrīd uzsākta iepirkuma procedūra vēl vienam no projektā paredzētajiem darbiem – laivu piestātņu izbūvei Alūksnes ezerā pie Aleksandra paviljona Alūksnes muižas parkā, kur restaurēs arī no paviljona uz ezera krastu lejup vedošās kāpnes, un 101 pakāpiena Tempļa kalna parkā. Šos darbus plānots veikt rudenī.

Bez jau minētajiem darbiem projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” iecerēta arī Alūksnes muižas parkā esošā Fītinghofu dzimtas mauzoleja restaurācija un Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa atjaunošana un ekspozīcijas izveide tā trīs stāvos.

Minētā projekta uzsākšana gan nav notikusi tik ātri, kā bija cerēts, lai gan Alūksnes novada pašvaldība bija pilnā gatavībā to uzsākt jau ātrāk. Eiropas Savienības fondu finansējuma apguve valstī notiek caur šo procesu administrējošām iestādēm un to veiktās projektu dokumentācijas pārbaudes mēdz ieilgt. Arī šoreiz pašvaldībai projektā paredzētos darbus nākas uzsākt vien vasaras otrajā pusē.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

FOTO: 1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis Tempļa kalna pilskalnā

 

Sagatavoja: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

No šodienas, 11. augusta Cēsu Vecajā alus brūzī atvērta laikmetīga audio – vizuāla mākslas ekspozīcija “Brūža stāsti. Te briest, te briedis, te briedīs”.

Ekspozīcija ir režisora Ivo Brieža, Pētera Ķimeļa un skaņu mākslinieka Andra Indāna kopdarbs. Caur astoņu cilvēku stāstiem, kuri savulaik strādājuši un savas ikdienas gaitas pavadījuši Brūzī, ekspozīcija iepazīstinās ar Brūža atstāto vēstures un kultūras mantojumu.

Vairāku gadsimtu gaitā arhitektoniski pārveidojies un pārdzīvojis dažādus politiskos režīmus, Brūzis kļuvis par harizmātisku un visnotaļ eklektisku industriālo mantojumu. Tā sienās iekodētas 19., 20. un 21.gadsmita vēstures liecības.

 

Pēdējo gadu laikā Brūža komplekss kalpojis par vietu, kurā mākslinieki, inovatori, dizaineri un citu jomu pārstāvji stāstījuši savus stāstus, taču visu iepriekšējo pasākumu laikā viesi par vienu no intriģējošākajiem apskates objektiem atzinuši pašu Brūzi. Šīs vasaras izskaņā Brūzis ir gatavs atklāties un izstāstīt pats savus stāstus. Ekspozīcijas apmeklētājiem būs iespēja ceļot laikā – sajust, kā Brūzis laikmeta griežos elpo, smejas, pārdzīvo un transformējas. Kā vēsta Brūža jaunie īpašnieki, pāršķirstot vēstures lapaspuses, sagatavosim Brūzi nākotnei, kurā tam paredzēts kļūt par zinātnes, mākslas un gastronomijas centru.

Brūža saimnieks un īpašnieks ir Vides risinājumu institūts (VRI), kas kopā ar latviešu arhitektiem Austri Mailīti un Andru Odumāni plāno Brūzi atdzīvināt no jauna. Tam paredzēts kļūt par starptautisku platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem, pavāriem un citu jomu speciālistiem, lai tie kopīgiem spēkiem risinātu kompleksas vides problēmas un brūvētu nākotnes attīstības scenārijus.

Ekspozīcija “Brūža stāsti. Te briest, te briedis, te briedīs.” apskatāma no 11.augustam līdz 29.septembrim Cēsu Vecā alus brūža kompleksā (Lenču ielā 11, Cēsis). Ekspozīcijas darba laiks: ceturtdiena – svētdiena no plkst. 12:00 – 18:00. Ieeja ekspozīcijā ir bez maksas. 

Ekspozīcija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmas, Valmieras novada fonda programmas “Vidzemes NVO iniciatīvas Latvijas simtgadei 2017” un Cēsu Centrālās bibliotēkas atbalstu. 

 

Par VRI:

Vides risinājumu institūts ir inovatīvs zinātnes institūts, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un jauno tehnoloģiju sniegtajām iespējām izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai. 2013.gadā VRI kļuva par Cēsu Vecā alus brūža saimnieku. VRI tajā iecerējis attīstīt Zinātnes, mākslas un gastronomijas centru “Brūzis”.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Guna Dātava

VRI sabiedrisko attiecību speciāliste

guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv

26568947

www.videsinstituts.lv  

Alūksnes Muižas parkā šomēnes sāksies vairāku vēsturisko parka objektu – Ovālās un Apaļās strūklakas un Obeliska restaurācija un zudībā gājušā Pomonas tempļa atjaunošana.

 

Alūksnes muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas, kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis, ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Alūksnes muižas parkā sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā. Vairākas no unikālā parka arhitektūras formām ir zudušas, vai šobrīd ir neapmierinošā stāvoklī un nav pieejamas apmeklētājiem. Esošo parka objektu restaurācija un atjaunošana ir neatliekama nepieciešamība kultūrvēsturiskā mantojuma eksistencei un saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Alūksnes novada dome 28. jūnija sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Alūksnes Muižas parka vēsturisko objektu restaurācija un atjaunošana atbilstoši parka vēsturiskajam plānojumam ir pašvaldības investīcija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Šādu investīciju projektu īstenošanai pašvaldībām ir iespēja ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tādēļ domes deputāti nolēma šim mērķim aizņemties 226 407,78 EUR.

Investīciju projektā paredzēta Pomonas tempļa atjaunošana, Obeliska, Apaļās un Ovālās strūklakas restaurācija, kā arī Alūksnes muižas parka celiņu plāna un mazo arhitektūras formu restaurācija un atjaunošana. Saskaņā ar atklātā iepirkumu konkursa rezultātiem darbus veiks SIA “BŪVFIRMA INBUV”. Būvprojektu izstrādātājs ir SIA “ARHITEKTA L.ŠMITA DARBNĪCA”.

Ovālo un Apaļo strūklaku, kas saglabājušās savās autentiskajās vietās, restaurēs, pievadīs to darbībai nepieciešamo elektrības nodrošinājumu, kā arī ierīkos ūdens padevi.

Pilnībā tiks atjaunots zudušais Pomonas templis tā vēsturiskajā vietā, kā arī ierīkoti divi tā pievadceliņi. Pomonas templis, kas dēvēts arī par Ganiņu paviljonu, ir celts 18. gadsimta otrajā pusē klasicisma stilā. Uz neliela postamenta tempļa iekšienē atradusies romiešu dārzkopības dievietes Pomonas marmora statuja, savukārt uz paviljona kolonnu pārsedzes bijis franču valodā iegravēts teksts, latviskā tulkojumā – “Kas mīl dabu, tas mīl arī tikumu”. Parka arhitektoniski mākslinieciskās un vēsturiskās izpētes rezultātā secināts, ka parka teritorijā esošie pamati, kas iepriekš tika uzskatīti par Pomonas tempļa pamatiem, tomēr nav šai mazajai arhitektūras formai piederīgi, tāpat arī precizēta tempļa vēsturiskā atrašanās vieta.

Restaurēs gleznainā vietā ezera krastā esošo Obelisku, ko sava tēva, barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa, piemiņai 18. gadsimta beigās uzcēla viņa dēls, Kristofs Burhards fon Fītinghofs. Senākie attēli liecina, ka obeliska smailē atradusies apzeltīta lode, bet postamentam bijusi piestiprināta marmora plāksne ar veltījuma tekstu vācu valodā, latviskā valodā – “Labajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799”. Savukārt obeliska daļā bijis piestiprināts O.H. fon Fītinghofa portretmedaljons ovāla ciļņa veidā un zem tā uzraksts ar Fītinghofa vārdu, uzvārdu un informāciju par viņu. Laika gaitā lode, kā arī uzrakstu plāksnes un portretmedaljona cilnis gājuši zudībā, tādēļ tos atjaunos. Līdztekus atjaunos arī pie obeliska esošos divus vēsturiskos granīta solus.

Parkā atjaunos arī Putnu paviljonu, kas būs redzams uz oriģinālajiem pamatiem, taču ne savā vēsturiskajā vietā. Oriģināli tas atradies parka daļā, kur šobrīd ir Brāļu kapi, līdz ar to paviljonam piemeklēta un ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņota jauna atrašanās vieta – laucīte pie augšējiem dīķiem.

Parka restaurācijas darbos paredzēta arī dažu zudušo celiņu atjaunošana. Pie restaurētajiem un atjaunotajiem objektiem izvietos katedras tipa informācijas stendus, savukārt nozīmīgākajos celiņu krustojumos – norādes. Visa parka teritorijā paredzēts uzstādīt vēsturisko lielo un mazo granīta solu kopijas un atkritumu urnas.

 

 

Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Senajās saimniecībās, tai skaitā muižu saimniecībās nebija nejaušu ēku. Tāpēc, atjaunojot seno Kokmuižu un tās teritoriju, nepieciešams maksimāli saglabāt to, kas kultūrainavā vēl pastāv. Raugoties uz muižu arhitektūras mantojumu Latvijā kopumā, retas ir vietas, kur muižas kompleksā saglabājušās visas ēkas, taču Kokmuiža ir salīdzinoši bagāta gan arhitektoniski, gan ainaviski.

 

Senais zirgu stallis šī gada Kokmuižas svētku ietvaros, 2017.gada 8. un 9. septembrī, pārtaps par Mākslas telpu. Stikla skulptūras, mūzika un gaisma mūru iekšpusē un logos aicinās Kocēnu iedzīvotājus un viesus izbaudīt senā un jaunā brīnišķīgu mijiedarbību un būs pirmais solis pretī vietas iedzīvināšanai, piepildot šo seno telpu ar jaunu saturu. Mākslinieces Andas Munkevicas stikla skulptūru izstāde tiks atklāta 8. septembrī un šajā mākslas telpā notiks divi koncerti 8. un 9. septembrī.

Lai līdz šīm pārvērtībām nokļūtu, aicinām ikvienu iedzīvotāju piedalīties staļļa teritorijas un mūru sakārtošanas talkā.

Nepieciešamie veicamie darbi ir:

-vaļējo ķieģeļu mūru augšpusē noņemšana (nepieciešams cilvēku drošībai, izmantojot ēku)

-visu ķieģeļu mūru iekšpusē un ārpusē savākšana un novietošana glītās kaudzītēs (šie ķieģeļi tiks izmantoti mūra restaurēšanai)

-logu aiļu atvēršana (stikla objektu izvietošanai logos)

-pamatņu veidošana stikla skulptūru novietošanai

-teritorijas uzkopšana

 

Lai labāk organizētu darbus un plānotu talkas norisi, lūdzam pieteikties līdz 2017.gada 24. augustam:

vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv vai telefoniski 29226028

 

Pēc talkas aicinām uz kopīgu maltīti un sarunām.

Vide, kurā mēs dzīvojam, būs atkarīga arī no mūsu katra vēlmēm un veikuma. Tāpēc aicinām kopīgi atjaunot un atdot dzīvei vēsturiski bagātu un skaistu vietu, padarot to arī par mūsu kopīgā garīgā mantojuma daļu!

Un neaizmirstiet fotoaparātus, lai iemūžinātu pārvērtības!

 

 Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

2017. gada 9. septembrī Kokmuižas svētku laikā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt Kokmuižas kompleksu gida pavadībā. Savukārt pasākuma izskaņā, Kokmuižai satumstot, varēs doties vēl nebijušā vakara ekskursijā – nakts pārgājienā “Baronu meklējot”.

Laikmetīgo Kokmuižas svētku kultūras programmu arī šogad papildinās ekskursijas, kuru laikā būs iespēja iepazīt Kokmuižas pils ansambli – pili un tās teritoriju. Gida pavadībā būs iespēja uzzināt, ko Kokmuižas pils piedzīvojusi vairāku gadsimtu garumā, kā baroni šeit dzīvojuši, kā attīstījusies muižas teritorija un ko Kokmuižas piedzīvo šodien. Dienas laikā plānotas divas ekskursijas – plkst. 13.00 un plkst. 15.00. Katra no tām būs stundu gara.

Savukārt dienas beigās ikviens, iepriekš piesakoties, varēs piedalīties vēl nebijušā Kokmuižas svētku aktivitātē - vakara ekskursijā jeb nakts pārgājienā “Baronu meklējot”. Vai tiešām vēl šodien mēs varam sajust barona klātbūtni? To palīdzēs noskaidrot pils pavāri, pārvaldnieki, brūža strādnieki un citi tēli, kurus būs iespējams satikt baronu meklējot. Tajā pašā laikā būs iespēja atklāt, kā Kokmuiža ir attīstījusies no 16. gs. līdz pat mūsdienām. Lai tumšo vakara stundu padarītu gaišāku, ikviens ekskursijas dalībnieks ir aicināts ņemt līdzi svecīti. Ekskursijai ir iespējams pieteikties, sazinoties ar Kocēnu novada pašvaldības kontaktpersonu Tomu Treimani (mob.t. 28644530) vai piesakoties tiešsaistē ej.uz/Baronumeklejot. Pieteikties var līdz 5.

 

Informāciju sagatavoja:

Krista Gromova

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob.tel.: 27470387

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

Šogad vienīgā baroka koka muiža Latvijā – Ungurmuiža - svin ar plašu pasākumu klāstu 285. jubileju!

Šovasar kulminācijas pasākumi muižā noritēja, ietverot gan  koncertus, gan izstādes, gan aktivitātes dažādām auditorijām. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, 2.jūlijā tika rīkots interaktīvs pasākums bērniem – muzikāla izrāde pēc H. K. Andersena pasakas "Princese uz zirņa" motīviem. Stāstu veidoja aktieri Kārlis Derums, Kristiāna Abiļeva, Egija Silāre, Alīda Pērkone, iesaistot mazos skatītājus. Izrādi pavadīja Valta Pūces mūzika. Izrādes režisore - Dita Balčus, horeogrāfe - Ieva Ozoliņa. Pēc izrādes dabas pētnieces Noras Ķibildas vadībā sekoja pārgājiens dabā pa Ungurmuižas takām, lai izzinātu apkārtnes dabas daudzveidību. Savukārt radošajās darbnīcās muižas telpās Zanda Krūmiņa bērniem mācīja veidot dažādas piemiņas lietas no dabas materiāliem.

Pasākums bija gana kupli apmeklēts, ap 50 mazo viesu aktīvi līdzdarbojās un iesaistīja arī savus vecākus. Šādi tika veicināta Ungurmuižas atpazīstamība un izveidots piedāvājums ģimenēm, kuru pilnveidojot, tiks radīta jauna izglītojoša programma ģimenēm ar bērniem arī nākotnē.

 

Informāciju sagatavoja Ieva Ņevečorova 

Šogad Apes pilsētas svētkos, no 25. augusta līdz 27. augustam, dosimies izzināt un atklāt no jauna Rūpniecības ielu. Šī iela, tāpat kā citas Apes ielas, ir bagāta ar stāstiem, notikumiem, cilvēkiem, ģimenēm. Viņu paveikto un pieredzēto vairākās paaudzēs ietērpsim Apes 89. gadadienas svētku rotā.

25. augusta vakarā klausīsimies Iras un Rūtas Dūdumas, arī Santas Sāres-Geržas koncertprogrammās, 26. augustā, svētku atklāšanā, pašvaldības vadība godinās mazos novadniekus, būs arī lekcija dārzu mīļotājiem, velo foto orientēšanās, sacensības „Latvijas spēcīgākā pilsēta”, lielu atzinību guvusī erudīcijas spēle “Prāta laboratorija”, leģendārās grupas “Menuets” un svētku balle kopā ar “Ballīšu orķestri” no Valmieras un daudzas citas aktivitātes, kas ļaus ieskatīties Rūpniecības ielas vēsturiskajās liecībās, vēstījumos, cilvēkos un viņu darbos laiku laikos.

Svētku programma.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilze Ērmane

Apes novada domes

personāla speciāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste

64307215

ilze.ermane PIE ape PUNKTS lv

www.apesnovads.lv

Latvijas Institūts aicina iesaistīties akcijā "Baltijas simtgades ceļš: vienoti arī svētkos". Tās laikā no Rīgas uz Igaunijas, Lietuvas un Somijas galvaspilsētām ceļos svētku kūkas, kuras no rokas rokā aicināts nodot ikviens interesents. Īpašā sveiciena posms Valmierā norisināsies 23. augustā no plkst. 17.00 Valmieras pilsdrupās.

Iedzīvotāji aicināti pulcēties pie pilsdrupām, lai kopā ar jaunajiem BMX riteņbraucējiem, Valmieras muzeja kolektīvu un citiem klātesošajiem veidotu “dzīvo ķēdi” svētku kūkas saņemšanai no Kocēnu novada un nodošanai tālāk Rūjienas virzienā.

Kūku ceļojums pa Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video, kas vēlāk pārtaps neparastā apsveikumā mūsu kaimiņu tautām – Lietuvai, Igaunijai un Somijai – to simtgadēs. 23.augustā – Baltijas ceļa gadadienā – gardums kopā ar laba vēlējumiem dosies ceļā. Ar motociklu, dronu vai ķerru, no rokas rokā vai pa upi – tas ir Latvijas iedzīvotāju ziņā. Kopā kaimiņiem sagādāsim ne tikai jauku sveicienu, bet arī pārsteigsim ar tā piegādes veidu.

Kūkas pēc vairāk nekā simt gadus senas, paaudzes paaudzē nodotas, no vecmāmiņas mantotas receptes darinās pazīstamā gardumu meistare Liene Zemīte.

Baltijas simtgades ceļā tiek aicināts iesaistīties ikviens! Sveiciena pieturas punktu saraksts un pieteikšanās forma ir pieejama mājaslapā www.baltijassimtgadescels.lv un Latvijas Institūta komunikācijas kanālos.

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tālr.:26443410

Cēsu Centrālā bibliotēka piedāvā spraigu kultūras programmu 2017. gada Dzejas dienu mēnesim.

No 4. septembra līdz 6. oktobrim bibliotēkas pirmajā stāvā būs skatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Dzejniekam Eduardam Veidenbaumam – 150”. Pēc pedagogu pieprasījuma tiks sagatavots informatīvi izglītojošs stāstījums skolēniem par izstādē iekļautajām tēmām. Pieteikties zvanot: 64112020.

Trešdien, 13. septembrī, plkst. 16.00 bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā notiks netradicionālas dzejas sacensības “Dzejas slams bērniem”. Šoreiz dzejdara talantu būs iespēja pierādīt skolēniem līdz 14 gadu vecumam! Atraktīva žūrija, draudzīgi vērtēšanas kritēriji, radošā darbnīca un pārsteiguma balvas konkursantiem garantētas!

Kā kļūt par sacensību dalībnieku?

1) Aizpildi pieteikuma veidlapu līdz 8. septembrim elektroniski: Dzejas slams bērniem vai papīra formātā bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, vai savas skolas bibliotēkā.

2) Sagatavo 3 paša sacerētus dzejoļus (ja vēlies, varēsi tos lasīt no lapas)!

3) Ierodies uz sacensībām 13. septembrī plkst. 16.00 bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā un pārliecini ikvienu par savām dzejdara spējām!

Trešdien, 20. septembrī, bibliotēkā viesosies Andris Akmentiņš – dzejnieks, prozaiķis, komponists un dziesmu tekstu autors. Atdzejojis dziesmu tekstus tādām animācijas filmām kā “Šreks”, “Ledus laikmets” un “Simpsoni”. Cik atraktīvs muzikālais dzejnieks ir bērnu auditorijai, tik pārsteidzošs ir arī pieaugušo skatītāju lokam.

Plkst. 14.00 “Dzejolis un tā tapšana”. Uz tikšanos ar dzejnieku aicināti 3. – 6. klašu skolēni.

Plkst. 18.00 “Dzejas domāšana visiem”. Vakarīga tikšanās ar autoru pieaugušo auditorijai.

Līdz 17. septembrim ir iespēja pieteikt komandu vēl līdz šim nebijušām auto foto orientēšanās sacensībām – “Literārās Cēsis”. Sacensību norise – sestdiena, 23. septembris, plkst. 10.00. Auto foto orientēšanās brauciena laikā dalībniekiem būs jāatrod kartē atzīmētie kontrolpunkti Cēsu pilsētā un jānofotografējas pie tiem. Pasākuma mērķis ir popularizēt mazāk zināmo Cēsu vēstures daļu, kas saistīta ar literatūras, grāmatniecības un izglītības nozarēm. Sacensību starta vieta – Cēsu Centrālā bibliotēka (Raunas iela 1), sacensību noslēgums, apbalvošana – Eduarda Veidenbauma dzimto māju “Glāznieki” piemiņas vieta, kas atrodas A/S “Cēsu alus” teritorijā (Aldaru laukums 1).

Pieteikuma veidlapa: Auto foto orientēšanās "Literārās Cēsis"

Trešdien, 27. septembrī, plkst. 18.00 ikviens interesents aicināts uz muzikāli literāru vakaru kopā ar Valdi Atālu. Sirdssiltas noskaņas dzejā, dziesmās un sarunās.

Dalība visos pasākumos bez maksas.

Vairāk par pasākumu norisi uzzini bibliotēkā vai tīmekļa vietnē www.biblioteka.cesis.lv

Informāciju sagatavoja: Krista Annija Lauberga, Cēsu Centrālās bibliotēkas projektu speciāliste, krista.lauberga PIE biblioteka.cesis PUNKTS lv

Kultūras aktivitāšu norisi atbalsta “Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”, Cēsu novada pašvaldība, a/s “Cēsu Alus”, “Zinoo Cēsis”, “Zvaigznes grāmatu nams”.

 

Informāciju sagatavoja:

Cēsu Centrālās bibliotēkas

Projektu speciāliste

Krista Annija Lauberga

Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” atbalstu (piešķirtais finansējums – 4000 eiro) notika Jāzepa Vītola Mūzikas dienas 2017. Gaujienā. No 19.-29. jūlijam notika vasaras nometne Vītolēni, kurā piedalījās 140 audzēkņi no daudzām Latvijas mūzikas skolām un vidusskolām, kā arī no Somijas,  Francijas un Krievijas. Viss nometnes laiks tika pavadīts ar radošām aktivitātēm. Jau nometnes sākumā – 23.jūlijā, sadarbībā ar Gaujienas evanģēliski luterisko draudzi, atzīmējot Mācītājmājas 255.gadu jubileju, notika garīgās mūzikas koncerts.  Latvijas Mākslinieku Savienība uzaicināja Vītolēnus uz mākslas darbnīcām Zvārtavas pilī. Nometnes laikā – tieši 26.jūlijā – Jāzepa Vītola dzimšanas dienā, notika konkurss, kurā tika pārbaudītas bērnu zināšanas par komponistu. Ekskursija pa Gaujienu un Jāzepa Vītola memoriālā muzeja apmeklējums notika jau pirmajā nometnes dienā. Visi pasākumi notika Vītolēnu 15 gadu jubilejas zīmē. Piektdien, 28.jūlijā  notika divi koncerti – Vītolēnu lielais koncerts „Dzīvo notīs”, kur šogad izskanēja nometnes pedagoga Romāna Falkenšteina „Skerco” simfoniskajam orķestrim un visiem mīļā diriģenta Andra Riekstiņa speciāli nometnei radītais cikls „Zosu sapņi” simfoniskajam orķestrim un korim. Nakts koncertā uzstājās ansambļi, apvienojot dalībniekus un pedagogus. Sestdien, 29.jūijā – Vītolēnu ansambļu un solistu priekšnesumi mijās ar vizuālās mākslas konkursa  “Skaisti dziedi lakstīgala” laureātu apbalvošanu. Noslēguma koncertā  Vītolēni piedalījās ar savu sagatavoto programmu, kā arī dziedāja kopā ar  Latvijas koriem, kuri šogad bija pārsvarā no Kurzemes un Rīgas. Koncertā viesojās dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un komponists  Mārtiņš Brauns. Saņemtās atsauksmes pēc nometnes un koncertiem no dalībniekiem un vecākiem liecina, ka nometne ir vajadzīga bērnu radošajai izaugsmei, muzikālai un patriotiskai  audzināšanai.

Jau 9. septembrī notiks nometnes Rudens koncerts Smiltenes Kultūras centrā, kur visi atkal satiksies mūzikā, atskaņojot vasarā iestudēto programmu.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dāve

projekta vadītāja

"Latvijas valsts mež uatbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" līdzfinansētā projektā Limbažu novadā jūlijā sešu dienu garumā norisinājās starptautisks teātra festivālā Spēlesprieks. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 kolektīvu, pāris simtu aktieru.

Pasākuma programmā bija visdažādāko žanru izrādes, piedāvājot to apmeklētājiem plaša spektra emocijas - prieku, aizkustinājumu, žēlumu, dusmas, iespēju dzīvot līdzi dažādiem likteņiem un stāstiem, aizmirstot, ka tā nav dzīve, bet teātris.

Uzrunātie festivāla apmeklētāji novērtēja to, cik dažādas ir izrādes, cik interesanti strādā aktieri un režisori. Dažs maz atpaliek no profesionālo teātru snieguma. Viņi saskatīja arī pievienoto vērtību noskaņā, ko izrādēm deva neierastas spēles vietas. Par daļu no izrādēm cilvēki nevarējuši pat iedomāties, ka tās nav radītas tieši vietām, kur bija skatāmas, – tukšā bankas ēkā, pagrabā, garāžā, bibliotēkā, baznīcā un citur.

Festivāla pirmajās dienās skatītājiem tika piedāvātas pašu novada kolektīvu izrādes. Tos priecēja Umurgas, Viļķenes, Stūrīšu un Umurgas teātri. Lai gan festivāla nedēļa lielākoties bija lietaina un vējaina, izrādes bija labi apmeklētas.

Oficiālā festivāla atklāšana notika tā ceturtajā dienā, kad jau bija sagaidīti pašmāju un ārzemju viesi. No tālienes bija atbraucis Kijevas jauniešu improvizācijas teātris. Tajā darbojas topošie psihologi. Ceturto reizi Limbažus apmeklēja Tomass Haugers ar savu teātri Drakomir no Dānijas. Lietuviešu kolektīvi šoreiz bija divi. Tāpat bija ieradušies kolektīvi no Vācijas un Ukrainas. Limbažniekus sevišķi iepriecināja gruzīni, aizraujot ar savu temperamentu un dziesmām latviešu valodā.

Skatītāju atzinību izpelnījās arī viesi, kuri nebija tālu ceļojuši – Brocēnu, Gulbenes, Ogres, Jūrmalas, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Mālpils, Saldus un VEF tautas teātris.

Ar Žila Verna “80 dienās apkārt zemeslodei” viesizrādi Limbažos viesojās Valmieras drāmas teātris, sniedzot vietējiem iedzīvotājiem iespēju apmeklēt profesionāla teātra izrādi, kā arī salīdzināt tā un amatieru teātru sniegumu. Festivāla dalībniekiem savukārt bija iespēja diskutēt un dalīties pieredzē ar tā aktieriem.

Uzrunātie režisori, kuri festivālā piedalās jau atkārtoti, atzina, ka festivāla atmosfēra ir brīnišķīga, pozitīvi ir tas, ka ir iespēja gan sagatavoties un nospēlēt savu izrādi, gan redzēt citus kolektīvus un paballēt. Tika uzsvērta festivāla unikalitāte ar to, ka spēlēts tiek pilsētvidē. Tas ir piedzīvojums gan pašiem aktieriem, gan skatītājiem, kaut kas ļoti laikmetīgs un interesants. Lai arī sākotnēji tas šķitis biedējoši, lielākoties piedāvātās spēles vietas izrādījušās lieliski piemērotas izrādes noskaņas radīšanai.

Iedzīvotāji atzinīgi novērtēja to, ka festivāls šogad notika arī ārpus pilsētas. Iespēja noskatīties izrādes bija skatītājiem Viļķenē, Igatē, Umurgā, Pālē un Pociemā.

Šī festivāla viens no jaunumiem bija izstādes „Brīvdabas izrādes Latvijā” izveide un atklāšana Limbažos kopā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktoru Jāni Siliņu. Izstādē piedāvāts skatījums par vides, brīvdabas izrāžu vēsturi un teātra iespējām – kā izmantot dažādas pilsētas teritorijas, laukumus, ēkas teātra vajadzībām, tādejādi radot jaunus risinājumus kultūras pasākumu organizēšanā, atdzīvinot neievērojamas pilsētas vietas un pārsteidzot iedzīvotājus. Sadarbībā ar muzeju festivāla dalībniekiem tika rīkota arī kopīga diskusija par Latvijas teātru daudzveidību.

Festivāls tiek organizēts reizi divos gados un nākamreiz tas jau būs 15. Spēlesprieks. Šajā laikā ir audzis festivāla dalībnieku skaits, to daudzveidība, tāpat arī organizatoru prasmes, pasākums ir kļuvis par labi organizētu un izaugsmi veicinošu amatieru teātru dzīves notikumu.

 

Informāciju sagatavoja:

Anna Siliņa

Projekta vadītāja

Limbažu novada pašvaldība

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību rīkos jau tradicionālo Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti”. Koncerts notiks svētdien, 3. septembrī, plkst. 16.00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm,  Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Madonas,  Rūjienas, Salacgrīvas, Valmieras, un Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais Andris Veismanis, koncertu diriģēs Kaspars Ādamsons. Pasākumu vadīs Evija Streiča.

Koncerta programma būs interesanta un daudzveidīga. Dzirdama būs dažādu instrumentu – vijoles, tubas, eifonija, čella, klavieru, kokles, flautas, akordeona, saksofona spēle – , kā arī solo dziedāšana.

Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš.

Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai, Cēsu Kultūras un Tūrisma centram, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai,  akciju sabiedrībai “Cēsu alus”, ZS “Kliģeni”, SIA “Beatus” - veikalam Solo, pasākuma vadītājai  – Evijai Streičai.

Laipni aicināti visi, kuri vēlas baudīt kvalitatīvu instrumentālo mūziku un sniegt atbalstu jaunajiem Vidzemes Talantiem!

Atbalstot jaunos talantus, ieeja koncertā par ziedojumiem.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Eglīte

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas

Projektu vadītāja

 

Godinot vienīgo un pēdējo regulāri kursējošo bānīti ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, kopš 2000.gada katru septembra pirmo sestdienu tiek rīkoti Bānīša svētki. Arī šogad Gulbenes-Alūksnes bānītis 2.septembrī ikvienu aicina kopīgi svinēt savu 114.dzimšanas dienu un doties  braucienā no Gulbenes uz Alūksni, piestājot stacijās un baudot dažādus pārsteigumus un jautras izdarības.

 

Satikšanās uz Gulbenes stacijas perona

Bānīša svētki Gulbenes dzelzceļa stacijā sāksies 2.septembrī pulksten 11.00 ar brāļu Auzānu un slavenā Jersikas orķestra koncertu. Ikviens interesents varēs doties ekskursijā pa bānīša depo, pavizināties ar rokas un motodrezīnu, noskatīties filmu “Tvaika vilnis”, kā arī doties Gulbenes pilsētas iepazīšanas ekskursijās “Atklāj un iepazīsti Gulbeni!” gan ar elektrovilcieniņu, gan ar bānīti-ekspresi (kursēs no Gulbenes dzelzceļa stacijas pulksten 10.30-11.30 un 11.40-12.40). Rīta kafiju un ēdienus piedāvās krodziņš “Visi savējie”. Pulksten 13.00 bānītis dosies ceļā uz Alūksni. Bānītī vietu skaits ir ierobežots, tādēļ uz Stāmerienu tiks nodrošināts arī autobuss, taču arī autobusā vietu skaits ir ierobežots. Autobuss aties pulksten 13.00 no Gulbenes dzelzceļa stacijas, no Stāmerienas atpakaļ uz Gulbeni tas dosies pulksten 18.00.

 

Satikšanās uz Stāmerienas stacijas perona

2.septembrī no pulksten 11.30 uz Stāmerienas stacijas perona satiksimies ar svētku pasākuma vadītāju Māri Pīlāci un ar visiem tiem, kurus viņš uzaicinājis uz satikšanos. Īlenu maisā nenoslēpsi! No drošiem avotiem ir kļuvis zināms, ka uz satikšanos ieradīsies itāļu ģitārists Francesco Cassissa. Uz stacijas perona skatītājus iepriecinās divi sanbernāri un spaniels izrādē “VAU un AU jeb Ursas piedzīvojumi”. Kopīgi sagaidīsim tvaika vilcienu Ferdinandu un dosimies pacelties četrus metrus virs zemes (pasākuma pārsteigums), lai pavadītu bānīti ceļā uz Alūksni. Turpinājumā satikšanās uz stacijas perona ar postfolkgrupu “DABA SAN”, brīvmākslinieku Edgaru Liporu, rokenrola deju grupu “Ķengurroks”, kā arī pagasta amatiermākslas kolektīviem, talantīgiem bērniem un viesmāksliniekiem. Sportiskus ļaudis gaida skrējiens apkārt Stāmerienas ezeram un bamperfutbola mači, bet izturīgākos līnijdeju maratons.

Pulksten 21.00 svētku nakts zaļumballe ar grupu “Ballīšu orķestris” un DJ Ralfu Rubeni. Visas dienas garumā darbosies svētku bazārs (tirgotājiem pieteikšanās pa tālr. 29156681; 22017391), būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī iesaistīties dažādās atraktīvās nodarbēs.

 

Lai jauka un saulaina mums visiem Bānīša 114. jubilejas diena!

Kā ik gadus septembra otrajā nedēļas nogalē, visā Latvijā norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi. Šogad pasākumi notiks sešdesmit vietās visā Latvijā.

 

Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, tās teritorijā gadu tūkstošos un simtos risinājušies notikumi, kas nozīmīgi ne tikai šīs zemes iedzīvotājiem, bet arī visai Baltijai un Eiropai. Lai pilnīgāk aptvertu visu materiālo kultūras mantojumu, Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmā ir izveidota īpaša tipoloģiskā grupa – vēsturisku notikumu vietas, kurā ietilpst teritorijas, ēkas un citi objekti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām Latvijā. Šī kultūras pieminekļu grupa, iespējams, vistiešāk parāda, ka kultūras mantojums ir stāsts par mums, par cilvēku, cilvēka dzīves kvalitāti, vērtību skalu, tā ir saruna par cilvēces nākotni.

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu programma aicina atklāt vietas, kas vēsta par dažādu laiku notikumiem Latvijas teritorijā: liecībām par pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā Dvietes akmens laikmeta apmetnēs, pilskalniem un ordeņa pilīm, nozīmīgiem pavērsieniem, kā Durbes kauju, 1917. gada kaujām pie Mazās Juglas, 1863. gada poļu sacelšanos Viļakas muižā, Latvijas Centrālās padomes darbību Ventspilī. Pasākumos varēs iepazīt arī ievērojamu personību atstāto mantojumu, kas iedvesmo arī mūsdienās – Turaidā pieminēs Kaupo nāves gadadienu, Preiļos atzīmēs Borhu dzimtas ieguldījumu, Jūrmalā būs iespējams izsekot Raiņa un Aspazijas iepazīšanās stāstam, Skrīveros atzīmēs Andreja Upīša 140 gadskārtu, savukārt Āraišu ezerpilī atcerēsies tās rekonstrukcijas veidošanu un arheologa Jāņa Apala ieguldījumu. Pasākumi notiks arī tādās nozīmīgās vietās kā Riņģu saiešanas namā, Ādama Tērauda vadītā Valkas latviešu skolotāju semināra ēkā, Academia Petrina ēkā Jelgavā, Cēsu apriņķa skolā, Salaspils memoriālā.

Eiropas kultūras mantojuma dienas ir tematiska, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu veidota kultūras pasākumu programma, kuras mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību – aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai. Tās aizsākušās 1984. gadā Francijā kā atvērto durvju dienas vēstures pieminekļos un kopš 1999. gada kļuvušas par kopīgu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā piedalās 50 valstis, kas ir pievienojušās Eiropas Kultūras Konvencijai.

Eiropas kultūras mantojumu dienu programma Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ir bez maksas, ja kāda papildus aktivitāte ir par samaksu, tas norādīts pasākumu programmā. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja:

Alma Kaurāte-Java

Tālrunis: 67326602, e-pasts: alma.kaurate-java PIE mantojums PUNKTS lv

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas

Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste

Nu jau vairāku gadu garumā ik rudeni Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas svinībās Alūksnes novada pašvaldība pasniedz augstāko tās apbalvojumu – “Sudraba zīli” cilvēkiem, organizācijām, domubiedru grupām, kuru veikums novada un tās iedzīvotāju labā ir īpaši atzīstams. Tādēļ Alūksnes novada pašvaldība aicina ikvienu pieteikt pretendentus šim apbalvojumam līdz pat 30. septembrim.

Apbalvošanai var pieteikt gan Alūksnes novada iedzīvotājus, gan personas, kas dzīvo un darbojas citur Latvijā vai ārzemēs, taču kuru ieguldījums Alūksnes novadā ir nozīmīgs. Tāpat apbalvošanai ar “Sudraba zīli” var pieteikt fizisku personu grupu – organizāciju, biedrību u.c.

Piesakot apbalvošanai kādu pretendentu, var rakstīt iesniegumu brīvā formā, tajā norādot pamatojumu, kādēļ un kādā jomā konkrētā persona būtu jāapbalvo ar pašvaldības augstāko apbalvojumu. Pēc iespējas precīzi nepieciešams norādīt arī informāciju pieteiktās personas identificēšanai – vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, nodarbošanos vai ieņemamo amatu. Ja apbalvošanai izvirzīta juridiska persona, tad jānorāda tās nosaukums un adrese, bet, ja personu grupa, kolektīvs, tad tā nosaukums un vadītāja vārds un uzvārds.

Pretendentus var pieteikt gan iedzīvotāji individuāli, gan arī kolektīvi, pieteikumā norādot arī informāciju par iesniedzēju, lai nepieciešamības gadījumā varētu sazināties.

Ar pašvaldības apbalvojumu nolikumu var iepazīties pašvaldības mājaslapas www.aluksne.lv sadaļas “Normatīvie akti un dokumenti” apakšsadaļā “Nolikumi”.

Iesniegtos pieteikumus izvērtēs komisija, bet gala lēmumu pieņems Alūksnes novada dome. Pašvaldības augstākais apbalvojums tā saņēmējiem tiks pasniegts valsts svētkiem veltītajā pasākumā Alūksnes Kultūras centrā.

Pieteikumi iesniedzami personīgi Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas 3. stāvā 306. kabinetā Dārza ielā 11, Alūksnē, sūtīt pa pastu Alūksnes novada pašvaldībai Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā LV-4301 vai elektroniski uz e-pasta adresi: dome PIE aluksne PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums apbalvošanai ar “Sudraba zīli””.


Informāciju sagatavoja: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

2017. gada 9. septembrī Kokmuižas svētku laikā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt Kokmuižas kompleksu gida pavadībā. Savukārt pasākuma izskaņā, Kokmuižai satumstot, varēs doties vēl nebijušā vakara ekskursijā – nakts pārgājienā “Baronu meklējot”.

Laikmetīgo Kokmuižas svētku kultūras programmu arī šogad papildinās ekskursijas, kuru laikā būs iespēja iepazīt Kokmuižas pils ansambli – pili un tās teritoriju. Gida pavadībā būs iespēja uzzināt, ko Kokmuižas pils piedzīvojusi vairāku gadsimtu garumā, kā baroni šeit dzīvojuši, kā attīstījusies muižas teritorija un ko Kokmuižas piedzīvo šodien. Dienas laikā plānotas divas ekskursijas – plkst. 13.00 un plkst. 15.00. Katra no tām būs stundu gara.

Savukārt dienas beigās ikviens, iepriekš piesakoties, varēs piedalīties vēl nebijušā Kokmuižas svētku aktivitātē - vakara ekskursijā jeb nakts pārgājienā “Baronu meklējot”. Vai tiešām vēl šodien mēs varam sajust barona klātbūtni? To palīdzēs noskaidrot pils pavāri, pārvaldnieki, brūža strādnieki un citi tēli, kurus būs iespējams satikt baronu meklējot. Tajā pašā laikā būs iespēja atklāt, kā Kokmuiža ir attīstījusies no 16. gs. līdz pat mūsdienām. Lai tumšo vakara stundu padarītu gaišāku, ikviens ekskursijas dalībnieks ir aicināts ņemt līdzi svecīti. Ekskursijai ir iespējams pieteikties, sazinoties ar Kocēnu novada pašvaldības kontaktpersonu Tomu Treimani (mob.t. 28644530) vai piesakoties tiešsaistē ej.uz/Baronumeklejot. Pieteikties iespējams līdz 5. septembrim.

 

Informāciju sagatavoja:

Krista Gromova

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob.tel.: 27470387

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv