Arhīva kalendārs

« October 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

Sabiedrības iesaistes akcija “Skandē Veidenbaumu!”, ko rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, norisinās kopš 1. septembra, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par godu Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubilejai kā viens no Dzejas dienu pasākumiem tika atklāta īpaša audio ierakstu kabīne. “Veidenbauma studijā” ikviens interesents var izvēlēties sev tuvāko Eduarda Veidenbauma dzejoli, to skaļi nolasīt un ierakstu saglabāt. 

 

Veidenbauma dzejas skandēšanas akcija pieejama katram entuziastam arī tiešsaistē, vietnē https://lasi.literatura.lv, kur iespējams gan ielasīt un augšuplādēt audio failu, gan arī sekot populārāko Veidenbauma dzejoļu topam un balsot par citu dzejas lasījumiem, palīdzot noteikt labākos Eduarda Veidenbauma dzejas skandētājus. 

Jau pirmajā akcijas mēnesī ar sabiedrības aktīvu līdzdalību esam ieguvuši 560 unikālus Eduarda Veidenbauma dzejas skandējumus! Akcija ļauj izzināt sabiedrībā populārākos un iemīļotākos Eduarda Veidenbauma dzejoļus, kas visbiežāk izvēlēti skandēšanai, – šobrīd tie ir dzejoļi “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Jau ziediem rotātas pļavas” un “Es domāju, ka pasaulē”. 

Dzejas skandēšanas akcija ļauj atklāt arī raksturīgas iezīmes latviešu deklamēšanas tradīcijās. Lai gan intonācijas, uzsvari, izteiksme, ko izmanto akcijas dalībnieki, bieži vien ir diezgan līdzīgi, vērojamas arī individuālas īpatnības un oriģināli un radoši mēģinājumi. Īpašs pārsteigums ir dzejoļu muzikālā apdare, ar kuru izceļas Melisas Kaškuras iedziedātā, jau pazīstamā dziesma “Es domāju, ka pasaulē” no Jura Kulakova komponētā cikla “Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem” (1987), gan vairākas veiksmīgas versijas dažādā stilistikā. Šobrīd balsojuma 1. vietu ieņem Eduarda Veidenbauma dzejoļa “Iedzer brāli” skandējums RobertsOGProductions izpildījumā, 4. vietā Sirins ieskaņotais Veidenbauma dzejolis “Ej un dzenies tik pēc naudas”. 

Īpašu atsaucību akcija guvusi skolu jaunatnē. Vairākās skolās dalība akcijā “Skandē Veidenbaumu!” iekļauta mācību procesā kā viens no uzdevumiem. Kāds puisis pēc dzejoļa izteiksmīga lasījuma atstājis vēsti skolotājam: “Lūdzu, ielieciet man 10!” Akcijā iesaistās arī mazākumtautību skolu audzēkņi un cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Viņu veiktie dzejas ielasījumi izceļas ar īpašu izteiksmību. 

Nozīmīga un ražīga bijusi dalība mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts”, kad audio kabīni Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apmeklēja gan nejauši foruma apmeklētāji, gan mērķtiecīgi interesenti, dažu stundu laikā radot ap 60 unikālu ierakstu. Akcijā iesaistījusies gan LR Kultūras ministre Dace Melbārde, gan Latvijas simtgades biroja vadošās pārstāves Linda 

Pavļuta un Leonarda Kļaviņa, klausītāji augsti vērtējuši arī etnomuzikologa Valda Muktupāvela skandējumu. 

 

Vēl līdz 30. novembrim arī Jums iespējams piedalīties akcijā, atnākot uz LNB vai apmeklējot vietni https://lasi.literatura.lv! Redaktoru izlasi iespējams noklausīties Youtube kanālā “Lasi skaļi” https://www.youtube.com/watch?v=eMTBz4-8obU&list=UUVv7CoK9r-F6xtwfVGU25yA 

Skandē Veidenbaumu!  

Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Projekta mērķis ir izstrādāt virtuālu pētniecības un sabiedrības iesaistes laboratoriju un informācijas analīzes rīkus pētījumu veikšanai digitālajās humanitārajās zinātnēs, iesaistīt sabiedrību kopīgu zināšanu radīšanā un padarīt publiski brīvi pieejamu, ērti lietojamu apjomīgu kultūras datu kopumu pētniecībai un vispārējai izziņai. 

Akcijas sadarbības partneri: Latvijas Nacionālā bibliotēka. Finansiāli atbalsta arī Rīgas dome un Rakstnieku savienība.

Rudens ražas bagātība, tirgus lustes un izdarības, iestiprināšanās ar siltām zupām un citiem gardumiem – 14. oktobrī no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras rātslaukumā un vecpilsētas teritorijā norisināsies tradicionālais Simjūda gadatirgus, kas vēsturiski bija pēdējais lielais tirgus Vidzemē pirms ziemas.

Simjūda gadatirgus Valmierā “iesakņojies” jau viduslaikos. 1283.gadā pamatakmens tika likts baznīcai, par tās aizgādni izraugoties Svēto Sīmani. Viduslaikos tirgus vieta parasti bija pie baznīcas. Valmierā rudens tirgus notika 28.oktobrī, Sīmaņa dienā. “Vēlākos gadsimtos tirgus diena kā notikums tika atzīmēta arī kalendārā, kur vietas ierobežojuma dēļ Sīmaņa un Jūdas dienā bija ieraksts “Sim., Jūda”. Tā arī pamazām tirgus ieguva vārdu, ko pazīst ne tikai Latvijā,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.

Tirgus īpašo auru un notikumus romānā “Valmieras puikas” iemūžinājis arī Pāvils Rozītis, norādot, ka “kas nav redzējis Simjūda tirgu Valmierā, tam nav bijis jaunības”. Vairāk nekā simts gadus vēlāk Valmieras rātslaukums atkal būs tirgotāju un tirgus apmeklētāju pilns. Dažādu šķirņu siera riteņi, smaržīga maizīte, brangi gaļas gabali, žāvētu zivju krāvumi, krāsainās kārtās “tērpušies” rudens ražas vitamīni, saldas un skābenas sukādes, mājās darināti vīni un vēl citi gardumi – katrs atradīs savai gaumei atbilstošāko. Rudens dzestrumu kliedēt palīdzēs cienāšanās ar krodziņa “Pils ķēķis” sarūpēto bruņinieku zupu, kas taps pēc viduslaiku receptes, un dažādu pildījumu vafelēm. Apmeklētājus ar siltu nēģu zupu sagaidīs tirgotāji no Carnikavas.

Būs rudenim piestāvoši darinājumi – gan rakstaini, gan ieturētā toņkārtā pieejami cimdi, zeķes, cepures, šalles. Ar plašo sortimentu pārsteigs amatnieki. Greznumlietas, preces veselībai un skaistumam palīdzēs sagatavoties ziemas baļļu sezonai. Stādu audzētāji aicinās izmantot šogad pēdējo brīdi, lai dārzus papildinātu ar daudzgadīgajiem augiem. “Tirgotāji sabrauks no dažādām Latvijas pusēm, piemēram, keramika būs gan no Vidzemes un Latgales, gan Zemgales un Kurzemes. Sagaidīsim arī pa kādam Igaunijas un Lietuvas tirgotājam. Esam novērojuši, ka cilvēki Ziemassvētkiem gatavojas laicīgi un Simjūda tirgū tiek iegādāta jau daļa dāvanu,” stāsta I.Blūma.

Dažādas izdarības un tirgus lustes norisināsies no plkst. 11.00 līdz 14.00. Liepājas cirks Valmierā viesosies ar retro velosipēdiem, savukārt apmeklētāju modrību pārbaudīs mutīgas tirgus sievas, kuras prot pārliecināt, ka ikvienā saimniecībā nepieciešamākais ir papagaiļu ziepes, delfīnu tauki, brīnumaini smāķi un citas neredzētas preces. Atpūsties no plašā piedāvājuma apskates varēs, piedaloties vai atbalstot savu favorītu svarcelšanas, skriešanas ar spaiņiem sacensībās un citās interesantās nodarbēs. Par možu garu rūpēsies pūtēju orķestris “Signāls”, kas ar muzikālo talantu “iešūpina” tirgotājus un tirgus apmeklētājus jau kopš atjaunotā Simjūda pirmsākumiem. Dziedāt un pat laisties dančos aicinās folkloras kopa “Mežābele” un vokālais ansamblis “Trīnes”.

“Pirms vairākiem gadsimtiem par Simjūdu teica, ka tas ir lielākais tirgus Ziemeļvidzemē pirms ziemas atnākšanas. Arī šodien varam tam piekrist. Tirgus ir iekļauts tūrisma firmu ekskursiju maršrutos. Katru gadu redzam, ka apmeklētāju rindas kuplina, par piedāvājumu priecājas, lustēšanos izbauda un labprāt Valmierā dienu pavada ne tikai kaimiņi no Igaunijas un Lietuvas, bet arī tūristi no Meksikas, Portugāles u.c. Simjūds ir rudens tirgus bagātība, satikšanās un lustēšanās,” stāsta I.Blūma.

Leģendas vēsta, ka Simjūda tirgus pirmsākumi meklējami kopš Sv. Sīmaņa baznīcas uzcelšanas. 1940.gadā viduslaiku tradīcija tika aizliegta, bet pirms 22 gadiem Valmieras muzejs tirgus rīkošanu atjaunoja.

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tālr.:26443410

 

 

14. oktobrī Cēsīs, Mākslas telpā MALA (Lielā Skolas iela 4), notiks koklētājas, etnomūziķes un dziedātājas Birutas Ozoliņas solo koncerts un saruna ar mākslinieci. Meklējot novatorisko tautas folklorā, Birutas dziedātajām tautasdziesmām krustojoties ar elektronisko mūziku, kopā ar DJ Monsta izdots mūzikas albums „Sauli sēju”.

Šīs ir noslēdzošais, ceturtais koncerts, Vidzemes kultūras programmas finansētā projekta „IEELPO/IZELPO” pasākumu cikla ietvaros, kas papildināja Cēsu kultūras dzīvi ar tādām Latvijas un ārvalstu mūzikas pērlēm kā „Artis Orubs&SIG” „Zāle”, „Bezgalībieši”, dodot iespēju mākslas telpai MALA un arī Cēsu pilsētai izcelt sevi kā aktīvu un mūsdienīgu pilsētvidi, atklājot arī pilsētas viesiem un tūristiem unikālas Latvijas mūzikas un mākslas vērtības.

Mākslas telpa MALA darbojas jau ceturto gadu. Tā ir atradusi sev mājas simtgadīgā koka ēkā pašā Cēsu centrā, radot neparastu, brīvu, radošu  un mājīgu gaisotni. Mājā ir gan Latvijas dizaina preču, gan lietotu un jaunu grāmtu un mūzikas ierakstu veikals; pagalms ar skatuvi un ugunsskura vietu, kā arī kafejnīca. Gandrīz katru nedēļas nogali tiek rīkoti dažādi koncerti, izrādes, izstādes, diskusiju vakari, darbnīcas, pasākumi bērniem (disko un animācijas filmu vakari, pasaku diena), zīmēšanas plenēri.

 

 Informāciju sagatavoja Kristīne Auniņa, rozapujene PIE gmail PUNKTS com

Latvijas Orķestru asociācija (LOA) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru,
p/a Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu un Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolu organizē III LOA festivālu, kurā piedalīsies 700 dalībnieku no 22 Latvijas jauniešu un amatieru simfoniskajiem un kamerorķestriem. Festivāla koncertos skanēs latviešu klasiķu un mūsdienu komponistu oriģinālmūzika, latviešu tautas dziesmu apdares, kā arī pasaules mūzikas akadēmisko žanru pērles un populāru melodiju instrumentācijas jauniešu orķestriem.

 

III LOA festivāls būs muzikāli daudzveidīgs un vērienīgs kultūras dzīves notikums Vidzemes reģionā (Cēsīs, Madonā, Cesvainē, Ērgļos, Vecpiebalgā, Limbažos un Rūjienā). Tā galvenais mērķis ir valstiskā līmenī popularizēt Latvijas jauniešu un amatieru orķestru kustību, veicināt orķestru radošā potenciāla attīstību un savstarpējo sadarbību, kā arī aktualizēt kolektīvās muzicēšanas nozīmību kultūrizglītības nozarē.

Festivāla dalībnieki ir mūzikas un mākslas skolu, vidusskolu, augstskolu, kā arī dažādu kultūras iestāžu kolektīvi no visiem Latvijas reģioniem. Šie orķestri jau vairākus gadus ir apvienojušies LOA un mērķtiecīgi pilnveido savu māksliniecisko varēšanu, popularizē muzicēšanu dažādos orķestru sastāvos, kā arī veiksmīgi piedalās gan lokāla un starptautiska mēroga festivālos, gan iekļaujas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kustībā. Spilgts apliecinājums tam bija I Baltijas valstu jauniešu un amatieru simfonisko orķestru festivāls Nuova Sinfonia Baltica Vienības nama koncertzālē Daugavpilī (2016), kā arī Jauniešu simfonisko orķestru koncerts Tūkstošbalsu simfonija Lielajā ģildē, kas notika XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros (2015).

Ikviens interesents laipni aicināts uz III LOA festivāla koncertiem 10. novembrī Madonā, Cesvainē, Ērgļos, Vecpiebalgā, Limbažos un Rūjienā, 11. novembrī plkst. 14.00 uz festivāla noslēguma koncertu Svētki ar orķestri Vidzemes koncertzālē Cēsis, kas būs kā ieskaņa gaidāmajam Latvijas simtgades koncertam 2018. gada 4. maijā Rīgā.

Festivāla afiša

III LOA festivālu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu novada pašvaldība un Jaunrades fonds.

Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbība Valkā 1917. gadā ir ļoti būtiska Latvijas valsts tapšanā, taču sabiedrības apziņā šis un citi notikumi, kas 1918. gada 18. novembri padarīja iespējamu, nav nostiprinājušies, preses pasākumā trešdien, 11. oktobrī, uzsvēra vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Lai vairotu sabiedrības izpratni par Latvijas valsts tapšanu garākā laika posmā un atzīmētu Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) simtgadi, šoruden gaidāma plaša norišu programma.

 

 

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros tapusi grāmata, Latvijas Televīzija veido izglītojošu filmu, vēstures stāsts atdzīvināts muzikālā izrādē, simboliskā 100 kilometru skrējienā un gaidāmi citi daudzveidīgi notikumi. LPNP simtgadei veltītā programma ar augsta līmeņa starptautisku konferenci, monumenta un vēstures ekspozīcijas atklāšanu Valkā noslēgsies 2. decembrī.

Valka Pirmā pasaules kara laikā, kad tur sabrauca daudz kara laika bēgļu, bija kļuvusi par latviešu garīgo un saimniecisko centru. Valkai Latvijas valsts izveidē bija īpaša loma, 1917. gada nogalē šeit tika izveidota LPNP, popularizējot Latvijas neatkarības ideju gan pašu latviešu vidū, gan ārzemēs. Tieši Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pasludināja Latviju par autonomu valstsvienību.

„2017. gada simtgades notikumu kartē īpaši izceļam Valku, kur pirms simts gadiem norisinājās izšķiroši notikumi. 1917. gada nogalē tieši Valkā izveidoja Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi, kas bija pirmais lielais solis Latvijas valsts dibināšanas virzienā. Drosme un ticības saviem ideāliem, tālredzība un neatlaidība ļāva īstenot sapni par savu valsti,” stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

„Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes pirmā sesija Valkā ir ļoti būtisks Latvijas valsts tapšanas notikums. Diemžēl maz zināms un vēl mazāk novērtēts. Tēlaini izsakoties, Latgales kongresā Rēzeknē ielika vienu Latvijas valsts pamatu stūrakmeni, pamatus uzbūvēja LPNP pirmajā sesijā Valkā, tos uzlaboja 2. sesijā Pēterburgā, bet fasādi radīja 1918. gada 18. novembrī Rīgā. Taču fasāde bez pamatiem nav iespējama... Cilvēki tolaik ticēja Latvijas zvaigznei un bija gatavi mērķa sasniegšanai ziedot visu – arī dzīvību,” atzīmē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

12. oktobrī Saeimā un 27.oktobrī Valkas novada centrālajā bibliotēkā tiks atklāta vēsturnieka Jāņa Tomaševska grāmata „Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture” (apgāds Jumava). Grāmatas centrā ir notikumi un cilvēki, kas radīja pamatus LPNP dibināšanai. Monogrāfijā īpaša vieta veltīta Valkai un tās kļūšanai par faktisko Latvijas galvaspilsētu pēc Rīgas krišanas, kad pilsētā sapulcējās latviešu pilsoniskā inteliģence un pamazām nonāca uz Latvijas valstiskās organizēšanas ceļa. Pētījums hronoloģiski aptver laika posmu no 20. gadsimta sākuma līdz 1918. gada novembrim, kad uz LPNP un Demokrātiskā bloka bāzes radās Tautas padome, kas pasludināja neatkarīgu Latviju. LPNP bija pirmā organizācija, kas Latvijas cilvēkiem un starptautiskajai sabiedrībai ļāva noticēt, ka Latvija var būt apvienota, neatkarīga un demokrātiska valsts. Grāmatas centrā ir cilvēki – Latvijas inteliģence, sabiedriskie un politiskie darbinieki, kuri neapskaužamos apstākļos deklarēja, ka Latvijas tauta vēlas savu valsti, stāsta J. Tomaševskis.

6. novembrī kultūras pilī „Ziemeļblāzma” būs skatāma muzikālā izrāde „Valka. Latvija. Brīvība.” Stāsts par igauņu meitenes un latviešu strēlnieka mīlestību, par laiku, kad sadūrās likteņi, idejas, ilūzijas un dzima Latvijas valsts. Lugas autors Eduards Liniņš, režisors Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Biļetes būs pieejamas „Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās.

11. novembrī Valkas Meža kapos tiks atklāta Valkas novada Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla. Jaunsardzes un informācijas centra iniciētā projekta „Atceries Lāčplēšus” iecere ir apzināt Lāčplēša kara ordeņu kavalierus, kas varonīgi cīnījās par Latvijas valsti, un uzstādīt cienīgu piemiņas zīmi stēlas veidolā –  kā pateicību no Latvijas tautas atsaucās vairākas Latvijas pašvaldības. Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 89 Valkas novadniekiem; viņu vārdi un dzimšanas dati iegravēti 8 piemiņas zīmēs, kas  kalpos kā valsts atpazīstamības simbols un vieta, kur Lāčplēša dienā pulcēties tautai un aizdegt svecītes par Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kavalieriem. Stēlu veido mākslinieks Jānis Strupulis.

 

19. novembrī Valkā norisināsies „Neiespējamais skrējiens”, kurā katrs distances kilometrs simbolizē gadu, kopš Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes izveides Valkā, tāpēc 2017. gadā tiek piedāvāta 100 km distance, skrējējiem pieejamas arī 50 km un 25 km distances. Pēc piemiņas plāksnes atklāšanas Valkas bijušajā rātsnamā (tagadējais Valgas Apmeklētāju centrs), kur 1917. gadā Latviešu Pagaidu Nacionāla padome pieņēma neatkarības deklarāciju, pasludinot Latvijas autonomiju, tiks dots starts 1000m distancei.

 

2.decembrī ar augsta līmeņa starptautisku zinātnisko konferenci „Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei - 100”, Valkas muzeja patstāvīgās ekspozīcijas „Valka – Latvijas neatkarības idejas šūpulis” atklāšanu, monumenta „Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei” atklāšanu, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” koncertu „Šai zemē man visa pasaule”, gaismas objektu – bērnu radošo darbu animēto stāstu par Latviju un latviešu kino parādi noslēgsies LPNP simtgades programma.

Lai atzīmētu vēsturiskā notikuma jubileju, Latvijas Banka decembra sākumā izlaidīs Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes 1. sesijai veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras dizainu izstrādājis mākslinieks Ivars Drulle. Nacionālā banka ir aktīvi iesaistījusies Latvijas valsts simtgades programmā, tostarp radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas.

Latvijas valsts simtgadi atzīmē no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvērtīgi izstāstītu mūsu valsts veidošanās stāstu. Nozīmīgu lomu valstiskuma veidošanā ieņem Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes norise Valkā 1917. gadā, kā arī tur pieņemtā „Deklarācija ārvalstīm un tautām”.

Plašāka informācija par Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes simtgadei veltīto notikumu programmu mājaslapā www.lv100.lv

 

Informāciju sagatavoja: 

Linda Pastare

Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste

Kultūras ministrija

Tel.: 67330339

Mob.tel.:29374438

e-pasts: Linda.Pastare PIE km.gov PUNKTS lv

www.lv100.lv

20. oktobrī, plst. 19.00, koncertzāles «Cēsis» Jazz Lounge sērijā uzstāsies amerikāņu džeza mūziķis, bundzinieks Braiens Melvins (Brian Melvin). Viņš jau vairākkārt sadarbojies arī ar vienu no atzītākajiem Baltijas džezmeņiem, saksofonistu Denisu Paškeviču. Šajos koncertos klausītājiem tiks piedāvāta gluži jauna koncertprogramma, kurā iekļautas gan Braiena, gan Denisa oriģinālkompozīcijas.

Koncertos uzstāsies «Melvin/Pashkevich Quartet», kas ir mūziķu grupa, kurā bez abiem izcilajiem līderiem spēlē arīdzan ļoti talantīgi Latvijas džeza mūziķi – taustiņinstrumentālists Madars Kalniņš un kontrabasists Toms Lipskis.

Neierobežojot sevi stilā, Braiens Melvins spēlējis un veicis kopīgus ierakstus ar daudziem izciliem mūziķiem. Piemēram, ar saksofonistiem Joe Henderson un Joe Lovano, ar ģitāristiem Mike Stern un John Scofield, ar brāļiem-pūtējiem Michael Brecker (saksofons) un Randy Brecker (trompete) un vēl daudziem citiem. Viens no viņa džeza albumiem «Standards Zone», kas tapis sadarbībā ar iepriekš minēto Jaco Pastorius, 15 nedēļas noturējās ASV džeza albumu topa pirmajā vietā.

Astoņdesmito gadu beigās Braiens Melvins bija arī slavenā Ņujorkas džeza kluba «Blue Note» bundzinieks. Tagad viņš iesaistīts vairākos spilgtos mūzikas projektos un mūziķu apvienībās, piemēram, «BeatleJazz», kur tiek spēlēts kopā ar pianistu Dave Kikoski.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

Informāciju sagatavoja: 

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Leģendu nakts laikā, 2017.gada 28. oktobrī plkst. 17.00 Kocēnu kultūras namā norisināsies Ermoņiku mūzikas svētku koncerts “Zem jaukām ermoņikas skaņām”. Savukārt no plkst. 19.30 – 22.00 ikviens ir laipni aicināts baudīt romantisku vakaru Kokmuižas pilī.

 

Arī šogad Tautas mūzikas festivāls pievērsies ermoņiku spēlei, akcentējot ermoņiku spēles tradīcijas Latvijā. Jau kopš 19. gadsimta šie parocīgie un skanīgie instrumenti ieņem nozīmīgu vietu latviešu un kaimiņu tautu muzicēšanas tradīcijās. Ermoņikas spēlmanis ir neiztrūkstošs ģimenes godu, tirgu, talku, ballīšu un vakarēšanu dalībnieks. Instruments kā lielākā bagātība un labākais draugs pavadīja spēlmani līksmībā, ikdienas darbos un svešumā klīstot.

Latvijā spēlēto Vidzemes Ieviņu, krievu hromku, Pēterburgas un Vīnes ermoņiku skaņas būs iespēja dzirdēt gan muzikantu vecmeistaru, gan jauno tautas mūzikas draugu sniegumā. Izcili mūziķi un tradīciju pārzinātāji stāstīs par ermoņiku spēli Dienvideiropas mūzikas kultūrā. Koncertā piedalīsies tādi ermoņiku spēlmaņi kā Laurent Geoffroy (Francija), Heino Tartes Ja Sbrand (Igaunija), Kauno Bandonija (Lietuva), Alberts Mednis (Līvbērze), Valdis Andersons un kapela ' ' Ieviņa' ' (Salacgrīvas novads), Oskars Patjanko un ' ' Kaktuballes muzikanti' ' , Līga Tīsiņa un Ķekavas muzikanti, kā arī ' ' Skaņumājas muzikanti' ' .

Tautas mūzikas festivālu “Dzīvā mūzika 2017. Ermoņiku mūzikas svētki” rīko biedrība ' ' Skaņumāja' ' un Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kocēnu novada dome.

Tāpat Leģendu nakts laikā ikviens ir laipni aicināts viesoties Kokmuižas pilī, kur no plkst. 19.30 – 22.00 apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt romantisku vakaru, iepazīstoties ar senās Kokmuižas leģendām dažādos laikos, kā arī vērojot mākslinieka Vitālija Jermolajeva mirdzošo gleznu teātra izrādi “Inner Light”.

Informāciju sagatavoja:

Krista Gromova

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob.tel.: 27470387

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

No 17. līdz 19.oktobrim visā Latvijā pirmo reizi notiek Vācu valodas dienas, aicinot interesi par vācu valodu parādīt dažādās norisēs. Valmierā 19.oktobrī tiks organizēta pilsētas ekskursija vācu valodā.

Mārīte Jēkabsone ir vācu valodas skolotāja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Pirms trim gadiem piedalījusies Valmieras Tūrisma informācijas centra rīkotajos gidu kursos. Brīvajā laikā ekskursantu grupas iepazīstina ar Valmieru. Izlasot Gētes institūta aicinājumu pieteikt aktivitāti Vācu valodas dienām, pirmā doma bijusi, kāpēc gan lai tā nebūtu ekskursija, bet šoreiz vācu valodā. “Strādājot skolā, var just, ka interese par vācu valodu nedaudz mazinājusies. Šī valoda paver daudz iespēju, Vācijai ir spēcīga ietekme Eiropā un pasaulē. Ja redzam Latviju kā Eiropas sastāvdaļu, tad vācu valodas zināšanas noteikti noderēs. Turklāt vairākās valstīs zināt vācu valodu pašlaik ir modes tendence. Tāpat valodas mācīšanās paver iespējas doties pieredzes apmaiņas braucienos. Savukārt galvenais mērķis ekskursijai ir, lai vācu valoda izskanētu, lai tā būtu vēl viena iespēja iesaistīties. Protams, mazliet citādāk paskatīsimies uz ierastām vietām Valmierā. Būs arī daži uzdevumi ar iespēju laimēt balviņas,” stāsta M.Jēkabsone.

 

Valmiera bijusi vāciska pilsēta, “mantojums” ir saglabājies līdz mūsdienām, piemēram, Valmieras iesaistīšanās Hanzas savienībā viduslaikos. Arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc Valmierai būtu jāpiedalās Vācu valodas dienu aktivitātēs. “Man tā būs laba pieredze. Strādājot skolā, nav iespējams sniegt gida pakalpojumu tik bieži, cik vēlētos. Tāpēc šī būs papildu iespēja darboties ar dažāda vecuma cilvēku grupu, kuriem ir interese par vācu valodu. Tā man būs arī stāstniecības prasmes trenēšana,” piebilst M.Jēkabsone.

Piedalīties aicināti visi interesenti – gan skolēni, gan pieaugušie – ar priekšzināšanām vācu valodā. Ekskursija sākums – 19.oktobrī plkst.14.00 pie Valmieras Tūrisma informācijas centra. Ekskursijas ilgums ar pieturvietām pie Dzirnavu ezeriņa, Valmieras teātra, pašvaldības ēkas, Valterkalniņa, Valmieras Mūzikas skolas u.c. būs aptuveni pusotra stunda. Dalība – bez maksas.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

 Mob. tālr.:26443410

Sestdien, 21. oktobrī, koncertzāle “Cēsis” izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) izpildījumā izskanēs viens no pasaules populārākajiem skaņdarbiem klavierēm – Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts, un vēriena ziņā līdzīgā dāņu komponista Karla Nilsena Ceturtā simfonija. Pie diriģenta pults Andris Poga.

 

Koncertzāles “Cēsis” rudens sezonas vērienīgākajā simfoniskās mūzikas koncertā dzirdēsim krievu romantiskās mūzikas pērli - Sergeja Rahmaņinova Otro klavierkoncertu. Viņa radītajā mūzikā jaušams Krievijas dabas bezgalīgais apvārsnis un vispārcilvēcisko jūtu okeāna dzīles. Otrais klavierkoncerts ir komponista atdzimšana pēc ieilgušas radošas krīzes – Rahmaņinovs atgriežas mūzikas radīšanas laukos vīrišķīga savaldīguma pilns, taču nav iespējams noslēpt, cik pilna viņa sirds, un vislabāk tas dzirdams koncerta otrās daļas neaprakstāmajā skaistumā.

Koncertā Cēsīs šo skaņdarbu dzirdēsim izcilā latviešu pianista, Lielās mūzikas balvas laureāta Reiņa Zariņa izpildījumā: "Rahmaņinova Otrais jau kopš sava pirmatskaņojuma vienmēr bijis viens no visu laiku mīlētākajiem klavierkoncertiem. Un kas tur ko nemīlēt? Pirotehnisks pianisms, bagātīga orķestra skaņa, pāri visam aizgrābjoši skaistas, līdzi dziedamas melodijas. Un tiem, kam, tāpat kā man, gribas ko vēl, Rahmaņinovs aiz skaņdarba monumentālās fasādes slēpj skaidru, iekšēji skaisti savītu formu un par lielu pārsteigumu man - kamermūziku. Jā, tieši tā, jo no klausīšanās vien es to nebiju pamanījis, bet, kad spēlēju pats, piedzīvoju, cik liela rūpība un smalkums nepieciešams, lai saspēlētos ar orķestra soloinstrumentiem un instrumentu grupām. Simfoniska kamermuzicēšana ļoti, ļoti ir manā gaumē, tā ka ar lielu prieku gaidu tikšanos ar LNSO un Andri Pogu šajā mūzikā”.

Koncerta otrajā daļā dāņu komponista Karla Nilsena skaņdarbs izskanēs ar līdzīgu vērienu. Viņa Ceturtās simfonijas apakšnosaukums ir “Neapslāpējamā”, un šis Pirmā pasaules kara laikā komponētais opuss vēsta par negurstošu dzīvesspēku, elementāru dzīvesgribu, trauksmainu dzīvesgaru.

Karla Nilsena simfonijas man ir samērā jauna pieredze - nekad iepriekš neesmu tās diriģējis. Strādājot ar šo mūziku - gan analizējot to, gan arī mēģinājumu procesā -, parādās interesanti izaicinājumi. Vēlos salīdzināt Nilsena mūziku ar viņa laikabiedra un tāda paša ziemeļu mūzikas dižgara Sibēliusa partitūrām. Kaut gan viņu abu mūzikas valoda ir krietni atšķirīga, tajā ir gana daudz kopīga gaisotnē un orķestra krāsu paletē. No šīs mūzikas strāvo īpašs ziemeļniecisks rakstura sīkstums, dabas skaistums un skarbums vienlaikus, kā arī vēsturē un folklorā sakņots garaspēks,” atzīst diriģents Andris Poga.

Pirms koncerta, plkst. 18.00, koncertzāles Kamerzālē interesenti aicināti uz Pirmskoncerta sarunu, ko vadīs muzikologs Orests Silabriedis.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

 

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

Piektdien, 20.oktobrī, no plkst.10.00 Valmieras muzejā norisināsies konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. 15 pētījumu prezentācijās konferences dalībnieki atklās interesantus faktus Latvijas, kā arī Valmieras vēsturē.

 

Mākslas darbs kā vēstures avots, Latvijas PSR un Latvijas Republikas himnu mūzikas nozīme sabiedrībā, Valmieras garnizona lazaretes darbība, ebreji iedzīvotāju kultūratmiņā – šīs ir tikai dažas tēmas, kuras pētījuši un ar secinājumiem dalīsies konferences dalībnieki. “Būs ne tikai esošie un topošie vēsturnieki. Konferencei norisinoties jau trešo reizi, ar referātiem par vēstures tēmu uzstājušies arī valodnieki, muzikologi, kultūras darbinieki. Būs iespēja dzirdēt gan doktorantūrā, gan maģistrantūrā studējošos. Vienīgais nosacījums bija, ka kandidāts ir ieguvis bakalaura grādu. Savukārt ievadreferātus lasīs zinātnieka Valda Bērziņa asistents, viens no talantīgākajiem jaunajiem arheologiem, doktorants Mārcis Kalniņš un Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks, doktors Jānis Šiliņš,” stāsta konferences rīkotājs, Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis. Vienā ievadreferātā būs lieliska iespēja dzirdēt jaunumus par Riņņukalna apmetni – kas atklāts, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Savukārt otrā – kādi politiskie procesi norisinājās Vidzemē, tostarp Valmierā, 1917.gadā, gadu pirms Latvijas Republikas proklamēšanas.

“Svarīgi, ka jaunajiem vēsturniekiem ir vieta un platforma, kur runāt par dažādu virzienu pētījumiem, jo visbiežāk konferences ir par vienu noteiktu tematu. Vēlamies izcelt arī mazpētītas vai nepētītas tēmas. Turklāt dalībnieki pilnveido uzstāšanās prasmi, jo, lai gan zinātniskie lasījumi prasa savu “valodu”, tēma ir jāmāk pasniegt interesanti un saprotami – ko konkrētais pētījums ir devis. Tā ir arī iespēja dzirdēt pārējos dalībniekus, analizēt. Un, protams, ļoti vērtīga ir diskusija un nedaudz arī pozitīva kritika. Konferences zinātniskumu nodrošina pieaicināta komisija, kuras sastāvā ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālisti, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas un viens Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pārstāvis,” skaidro A.Rokpelnis.

Apmeklēt konferenci aicināts ikviens interesents. Ir iespēja izvēlēties un noklausīties tikai sev interesējošo lasījumu, vadoties pēc laika plānojuma programmā.

Konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” Valmierā norisināsies jau trešo gadu pēc kārtas, pulcējot ne tikai topošos vēsturniekus, bet arī pieredzējušus speciālistus, mācībspēkus un muzeju darbiniekus. Jāpiemin, ka pētījumi pēc katras konferences apkopoti elektroniskā izdevumā, kas pieejams Latvijas Universitātes datubāzē. Turklāt 2015.gada konferencē apskatītie pētījumi ir izdoti drukātā formātā. Šo praksi plānots turpināt.

Konferences atklāšana Valmieras muzeja Izstāžu namā – 20.oktobrī plkst.10.00, reģistrēšanās no plkst.9.30. Pēc pusdienu pārtraukuma lasījumi notiks divās darba grupās: Valmieras muzeja Izstāžu namā un Rūdolfa Vītola izstāžu zālē.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

 

 

 

 

 

 

 

 

Rudens ražas pilnbriedā Valmieras restorānos būs iespēja nobaudīt gardēžiem tīkamas maltītes Valmieras rudens restorānu nedēļā, kas norisināsies no 6. līdz 12.novembrim. Viesiem tiks piedāvātas piecas dažādas ēdienkartes Valmieras un tuvējās apkārtnes restorānos, godā ceļot rudenī sastopamās dabas veltes.

Šoruden pieci restorāni Valmierā, Kocēnu un Burtnieku novados – “Rātes vārti”, “Dikļu pils”, “Vecpuisis”, “Valmiermuižas alus virtuve” un “Agnese” – savus apmeklētājus pārsteigs, atklājot senās garšas mūsdienīgā izpildījumā. Izsenis cilvēki ir bijuši saistīti ar dabas dāsnumu, izmantojot un vācot to, kas katrā sezonā atrodams mežos, pļavās, dārzos, upēs un ezeros. Pat viduslaikos, senajā Hanzas tirdzniecības laikā, kad, pateicoties plašiem tirdzniecības ceļiem, arī Valmieras puses ļaudis iepazina dažādas tam laikam eksotiskas garšvielas un produktus, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ēšanas paradumos sakņojies apgalvojumā “Cel galdā to, ko Tev piedāvā daba!”. Kāļi, pupiņas, baravikas, dzērvenes, zandarts, jērs un vēl daudzi gardumi – to visu bagātīgā garšu ceļojumā piedāvās Valmieras rudens restorānu nedēļā!  

Iztēlojies, kā garšo un smaržo kūpināta jēra aknu krēmzupa, karpas klimpas vai ziedputekšņu fondants? Šefpavārs Jānis Siliņš to aicinās izbaudīt Dikļu pils restorānā, kas iekļauts prestižajā "The White Guide Nordic 2017" restorānu ceļvedī kā septītais labākais Latvijā. Kas ir baraviku espuma, kā garšo fermentēts ķiploks un kādu baudījumu sniedz šokolādes musa spoguļglazūras kūka ar kraukšķīgu mandeļu biskvītu un upeņu sorbertu? To izbaudīt varēs vienā no Valmieras pazīstamākajiem un iecienītākajiem restorāniem – “Rātes Vārti”. Ja izjūtiet vilinājumu nogaršot baraviku kapučīno zupu, dūmotu taimiņu un upeņu drumstalkūku, jūs laipni apkalpos gardēžu restorāns Valmierā – “Vecpuisis”. Savukārt Valmiermuižas alus virtuves šefpavārs Valters Zirdziņš saviem apmeklētājiem būs sarūpējis pastēti, zandarta seviču, teļa mēli un citus gardumus, viesus mājup pavadot ar Valmiermuižas iesala liķieri. Savukārt restorānā “Agnese” apmeklētājus lutinās ar dažādiem labumiem – biešu un rāceņu krēmu, sātīgu pupiņu sautējumu ar jēru, silto rudzu maizes un bumbieru saldo ēdienu ar pašu gatavotu saldējumu, cienājot arī ar ābolu un cidoniju silto dzērienu.

Katra ēdienkarte vienam apmeklētājam izmaksās EUR 20, baudot vairāku kārtu maltītes un dzērienu piedāvājumu. Lai nobaudītu īpašās rudens ēdienkartes restorānos, nepieciešams veikt iepriekšēju galdiņu rezervāciju. Ar visu ēdienkaršu piedāvājumu iespējams iepazīties www.visit.valmiera.lv, kā arī Valmieras Restorānu nedēļas dalībnieku mājaslapās.  

Valmieras restorānu nedēļa norisināsies Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020.gadam līdzfinansēta projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” un aktivitāšu kopuma “Eiropas Gastronomijas reģions 2017” ietvaros. Pasākumu informatīvi atbalsta www.valmieraszinas.lv.

Par projektu “Hanzas vērtības ilgtspējīgai attīstībai”

Centrālbaltijas jūras reģiona programmas projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” vieno vienpadsmit projekta partnerus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Tā galvenie mērķi ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās, izveidot Hanzu par vadošo tūrisma zīmolu Baltijas jūras reģionā, kā arī attīstīt jaunus un interesantus tūrisma produktus. Stiprinot zīmola “Hanzas kulinārija” ieviešanu mūsdienu Hanzas pilsētās, Valmieras Restorānu nedēļa ir viens no Hanzas kulinārā mantojuma akcentējošiem pasākumiem, piedāvājot senās garšas mūsdienīgā izpildījumā. Vairāk informācijas par projekta aktivitātēm:

http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/hanzas_vertibas_ilgtspejigai_sadarbibai_hansa

Par Eiropas Gastronomijas reģionu

2017.gadā Rīgas-Gaujas reģions nes Eiropas gastronomijas reģiona titulu. Valmiera kopā ar sadarbības partneriem Rīgas – Gaujas reģionā (Cēsīm, Gaujas Nacionāla parka tūrisma klasteri, Siguldu un Rīgas Tūrisma attīstības biroju) izveidoja īpašu konceptu “Ar dabu šķīvī” reģiona gastronomijas daudzveidības iepazīšanai. Vairāk informācijas www.rigagauja.lv.  

 

Informāciju sagatavoja:

Anita Tīlena

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Galvenā tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 25437177

27. oktobrī Smiltenes novada muzejā Mēru muižā tiks atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta novada medicīnas vēsturei. Ekspozīcija ar nosaukumu “Smiltenes novada medicīnas vēsture un muzeja pirmsākumi” tapusi, godinot un novērtējot dakteru Krūmalu ieguldījumu Smiltenes kultūrvēsturiskā mantojuma pētīšanā, vākšanā un saglabāšanā, radot priekšnosacījumus Smiltenes novada muzeja izveidošanai.

Smiltenes novada muzeja ekspozīcijā realizēts viens no galvenajiem uzstādījumiem - izveidot mūsdienīgu ekspozīciju, kurā izmantoti dažādi multimediji un inovatīvas tehnoloģijas, lai jaunā ekspozīcija būtu interesanta dažādām paaudzēm un nezaudētu savu pievilcību arī pēc vairākiem gadiem. Muzeja eksponātu klāsts kombinēts ar moderniem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģijām - video projekcijām un animācijām, novatorisku grafisko dizainu, skārienjūtīgā ekrāna programmā aplūkojams izglītojošs informatīvais materiāls. Ekspozīcija ļauj uzrunāt dažādu paaudžu cilvēkus vienlaikus, atraktīvā veidā iepazīstina un nodod informāciju nākamajām paaudzēm, vienlaikus pilnvērtīgi nodrošinot vienu no muzeja pamatfunkcijām – pieejamību sabiedrībai.


Muzeja ekspozīcijas projekts realizēts sadarbībā ar uzņēmumu Dd studio, kurš jau 16 gadus darbojas dizaina projektu izstrādes un realizācijas jomā un ir guvis starptautisku atzinību, veidojot mūsdienīgas muzeju ekspozīcijas gan Latvijā, gan ārpus tās, meklējot radošus risinājumus un inovatīvu, mūsdienīgu pieeju projektu realizācijā. Ekspozīcijas izmaksas – 23050.00 eiro bez PVN.

Pastāvīgās ekspozīcijas tēma izvēlēta, balstoties uz muzejā esošo, no nodibinājuma “Smiltenes muzeja fonds” pārņemto, dakteru Ilzes un Jāņa Krūmalu savākto  vēsturisko liecību kolekciju, kas bagātīgi ilustrē medicīnas vēsturi  un sniedz informāciju arī par muzeja pirmsākumiem, kas rodami 20.gs. astoņdesmito gadu beigās, kad Smiltenes poliklīnikas telpās tika izveidots medicīnas tēmai veltīts muzejs, par ko Jānis un Ilze Krūmali saņēmuši Paula Stradiņa balvu. Tāpat kā tolaik, medicīna savijās ar vēsturi, tā arī šodien abas šīs jomas Smiltenes vēstures kontekstā nav nodalāmas viena no otras.


Šogad izremontētajā ekspozīciju zālē izvietotajā patstāvīgajā ekspozīcijā iespējams ne tikai apskatīt Smiltenes novada muzeja krājuma priekšmetus, kas saistīti ar medicīnu dažādos laika posmos, bet arī papildināt zināšanas novada medicīnas vēstures jautājumos, dažādu Latvijā sastopamu ārstniecības augu pielietojumā, izpētīt cilvēka anatomiju, pārbaudīt redzi un ieklausīties ķermeņa skaņās. Svarīgs pētnieciskais avots ekspozīcijas izveidei ir bijis Ilzes Krūmalas un Arņa Vīksnas sarakstītā grāmata “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas gadsimts” (Rīga, 2003).


Muzeja ekspozīcijas svinīgā atklāšana notiks 27. oktobrī plkst. 14.00, tā būs skatāma arī sestdien, 28. oktobrī  (no plkst. 10.00-17.00) un turpmāk muzeja ierastajā darba laikā no plkst. 9.00 – 16.00, vai iespēja apskatīt ārpus darba laika, iepriekš vienojoties, zvanot uz tālr. 25776631.

Ieejas maksa pieaugušajiem 1,50 eiro, skolēniem, pensionāriem  - 1,00 eiro (Iespēja norēķināties ir tikai skaidrā naudā!). Kā nokļūt uz muzeju skaties šeit: https://visit.smiltene.lv/  


Sagatavoja:
Ieva Miķe,
Smiltenes novada muzeja vadītāja

 

Marita Mūze

Smiltenes novada domes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: prese PIE smiltene PUNKTS lv; marita.muze PIE smiltene PUNKTS lv

Mob.tel. 28334474

www.smiltene.lv

http://www.draugiem.lv/smiltenesnovads/

www.facebook.com/SmiltenesNovads

https://twitter.com/SmiltenesNovads

Valkas novada dome aicina uz mediju pasākumu, veltītu Latvijas valsts simtgades valstiskuma veidošanās programmas notikumam – Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes simtgadei. Tajā informēs par 1917. gada nogalē izveidotās padomes izšķirošo devumu Latvijas valsts dibināšanā, tai veltītajiem pasākumiem Valkā š.g. novembrī un decembrī, kā arī prezentēs grāmatu “Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture”.

Kad: piektdien, 27. oktobrī, plkst. 15.00.

Kur: Valkas kultūras nams

Mediju pasākumā piedalīsies:

- Ministru prezidents Māris Kučinskis;

- Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis;

- vēsturnieks Jānis Tomaševskis, grāmatas  „Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture” autors;

- Valkas muzeja d.v. Aija Priedīte.

Latvijas valsts simtgadi atzīmē no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvērtīgi izstāstītu mūsu valsts veidošanās stāstu. Nozīmīgu lomu valstiskuma veidošanā ieņem Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes norise Valkā 1917. gadā, kā arī tur pieņemtā „Deklarācija ārvalstīm un tautām”. Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, atzīmējot simts gadus kopš Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes sanākšanas, norisinās plaša notikumu programma, kas ar augsta līmeņa starptautisku konferenci, monumenta un vēstures ekspozīcijas atklāšanu Valkā noslēgsies 2. decembrī.

 

Dalību preses konferencē lūgums apstiprināt līdz 27. oktobra plkst. 12.00, rakstot uz e-pastu inga.vinga PIE gmail PUNKTS com">inga.vinga PIE gmail PUNKTS com vai 29276111 (Inga Vasiļjeva).

 

Informāciju sagatavoja:

Linda Pastare

Latvijas valsts simtgades biroja

sabiedrisko attiecību speciāliste

Kultūras ministrija

Tel.: 67330339 / Mob.tel.:29374438

e-pasts: Linda.Pastare PIE km.gov PUNKTS lv

www.lv100.lv

Cēsu Kultūras un tūrisma centrs laidis klajā populārzinātnisku grāmatu par 800 gadus seno Cēsu pili. Bagātīgi ilustrētais izdevums sniedz vispusīgu ieskatu Cēsu pils vēstures gājumā, vienlaikus atklājot pārsteidzošas pils unikālā likteņstāsta nianses.

Cēsu pils ilustrētā vēsture” ir plašam lasītāju lokam domāts izdevums, kurā vispusīgi aplūkota Cēsu pils vēsture un jaunāko pētījumu gaismā skaidrotas dažādu pils daļu kādreizējās funkcijas. Ar vairāk nekā 150 attēliem skaisti ilustrētajā grāmatā iekļautas vēsturiskas un mūsdienu fotogrāfijas, seni plāni un gleznas, kā arī īpaši šim izdevumam radīti rekonstrukcijas zīmējumi. Grāmatas autors dzīvi apraksta ne vien dramatiskākos notikumus pils vēsturē, bet arī sniedz ieskatu pils ikdienas norisēs un tās agrāko iemītnieku sadzīvē. Grāmata lieliski kalpos kā praktisks ceļvedis, dodoties izzinošā pastaigā pa vienu no mūsu skaistākajiem un iespaidīgākajiem arhitektūras pieminekļiem – Cēsu pili.

Grāmatas autors Gundars Kalniņš stāsta: “Astoņu gadsimtu gaitā Cēsu pils ir piedzīvojusi gan slavas mirdzumu, gan postu un aizmirstību. Un tieši pils mainīgā un notikumiem bagātā vēsture to padara par vienu no izcilākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā un Eiropā. Nešaubos, ka grāmatā aplūkotie pils vēstures stāsti būs saistoši ne vien tiem, kas Cēsīm jūtas cieši piederīgi, bet ikvienam, kas kaut reizi paviesojies Cēsu pilī un sajutis tās neatkārtojamo burvību”. 

Vēsturnieks Gundars Kalniņš ar Cēsu pili bijis cieši saistīts kopš agras bērnības, kad vasaras pavadījis sava tēva, rotkaļa Daumanta Kalniņa izveidotajā eksperimentālās arheoloģijas darbnīcā pils dienvidu torņa pakājē. Pēc vēstures studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē ar izcilību absolvējis Lesteras Universitāti Lielbritānijā, kur ieguvis arheoloģijas un kultūras mantojuma maģistra grādu. Kopš 2006. gada, būdams Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs, Gundars Kalniņš ir atbildīgs par Cēsu pils konservāciju, izpēti un popularizēšanu.

“Cēsu pils ilustrētā vēsture” izdota ar Vidzemes kultūras programmas finansiālu atbalstu. Grāmatas atklāšanas pasākums norisināsies 28. oktobrī plkst. 15:00 Cēsu pils Mestra zālē. No 29. oktobra to varēs iegādāties Cēsu pils apmeklētāju centrā (Pils laukumā 9) un labākajās Latvijas grāmatnīcās. 

 

Informāciju sagatavoja

Alens Opoļskis

Projekta "Grāmatas "Cēsu pils ilustrētā vēsture" izdošana" vadītājs

 

Papildu informācija:

Ieva Vītola

Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTel.nr. 25670756