Arhīva kalendārs

« December 2017 »
MonTueWedThuFriSatSun
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Svētdien, 10. decembrī, plkst. 12.00, koncertzālē “Cēsis “ aizsāksies sirsnīgs koncertuzvedumu cikls bērniem un ģimenēm “Svētdienas rīta muzikālās pasakas”. Tā sižetu veidos Kārļa Skalbes pasaku motīvi, ko bagātinās stīgu kvarteta ReDo atskaņota, īpaši šim pasākuma sarakstīta mūzika.

“Svētdienas rīta muzikālās pasakas” aicinās mazos klausītājus un viņu ģimenes pietuvināties latviskajam garam un Skalbes pasakās ietērptajam viedumam, poētiskumam un sirsnībai.

Stāstnieka lomā iejutīsies Latvijas Leļļu teātra aktieris Arturs Putniņš, bet komponistes Lauras Gustovskas muzikālo rakstu audīs stīgu kvartets ReDo - Konstantīns Paturskis /vijole/, Kristiāna Ozoliņa /vijole/, Dāvis Sliecāns /alts/, Pēteris Ozoliņš /čells/.

Pirms koncerta, plkst. 11.00, mazie klausītāji aicināti piedalīties radošajā darbnīcā “Mazais dekorāciju meistars”, kurā būs iespēja uzzināt, kas ir scenogrāfija jeb skatuves "ietērps" mūzikas un teātra uzvedumiem.

Cēsu pilsētas Mākslas skolas pasniedzēju vadībā, bērniem būs iespēja pašiem izgatavot nelielas dekorācijas, kas uzreiz tiks izmantoti gaidāmajā koncertuzvedumā. Mazie dekoratori varēs atpazīt savu veikumu uz skatuves un lepoties ar radošo ieguldījumu tā tapšanā! Dalība darbnīcā ir bez maksas.

Nākamais cikla koncerts gaidāms 2018. gada 4. martā.

Koncerts "Svētdienas rīta muzikālās pasakas" notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv. Biļetes ar atsevišķu sēdvietu jāiegādājas bērniem no 2 gadu vecuma.

Daudzbērnu ģimenēm, uzrādot “Goda ģimene 3+” karti biļetes pieejamas ar 30% atlaidi.

 

Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv
Tālr.: +371 26171151

Rīt, 2. decembrī, Valkas pilsētas kultūras namā notiks starptautiskā zinātniskā konference “Latviešu pagaidu nacionālā padome – 100”, kuras ievaddaļā tiks prezentēta Latvijas Bankas izdotā monēta “LPNP 1. sesija”. Konferences dalībnieki un viesi, kā arī citi interesenti kolekcijas monētu “LPNP 1. sesija” konferences dienā no plkst. 11:00 līdz plkst. 17:00 varēs iegādāties Valkas novada Tūrisma informācijas birojā, Rīgas ielā 22. Iegādei būs pieejams neliels daudzums monētu. Monētas cena – 45.00 eiro.

Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.

Kolekcijas monētas “LPNP 1. sesija” grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Jauno monētu no 4. decembra varēs iegādāties arī Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi.

Monēta būs nopērkama arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos (adreses sk. https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas.pdf).

 

Informāciju sagatavoja:
Valkas novada domes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Aksana Markoviča

Uģis Puzulis (attēlā vidū) ar saņemto kultūras zīmi un apliecinājuma rakstu, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, LPS priekšsēža vietnieks Gints KukainisCeturtdien, 30. novembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” rīkots pasākums „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, kura laikā kultūras zīmi “Latviskais mantojums” par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu pasniedza keramiķim Uģim Puzulim.

U. Puzulis savā keramikas darbnīcā “Racupkalns” Alsviķu pagastā izkopj Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu, kas lieliski harmonē ar skaisto apkārtnes ainavu. Saimnieks piedāvā ekskursiju, demonstrē amata prasmes un ikvienam interesentam dod iespēju darboties ar mālu. Īpašs notikums keramikas darbnīcā ir Latgales bedres tipa cepļa atvēršanu.

Uģa Puzuļa keramikas darbnīca ir pirmais no lauku tūrisma uzņēmumiem Alūksnes novadā, kas saņēmis šo kultūras zīmi. Šogad tādas saņēma vēl 15 saimniecības, bet kopā šādas zīmes ir jau 88 tūrisma objektiem. Kultūras zīmi „Latviskais mantojums” keramiķim Uģim Puzulim pasniedza Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kukainis. Šajā notikumā kopā ar viņu bija un sumināja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, kā arī draugi un tuvie cilvēki.

Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī.

Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālruņi: 64381502; 26646749
evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv
www.aluksne.lv

Sestdien, 2017.gada 16.decembrī pulksten 13.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja zālēs atklāsim divu izcilu, ar Madonas novadu cieši saistītu personību darbu izstādes – Gunārs Krollis “Vienotais laika tarifs 2” un Jānis Seiksts “Keramika”.

Izcilajam grafiķim Gunāram Krollim šis ir 85. jubilejas gads, ko viņš atzīmē, iepriecinot skatītājus ar izstādēm Jūrmalā, Rīgā, Daugavpilī un Madonā. Uzrunājot gradācijām bagātā un ietilpīgā vizuālā valodā, mākslinieks allaž pārsteidz ar svaigu, nopietnu un aktuālu domu, vienlaicīgi paliekot uzticīgs savam īpašajam, izkoptajam rokrakstam. Tikšanās ar mākslinieku vienmēr svētki. 

Savukārt Jānim Seikstam, vienam no spilgtākajiem novadniekiem un sava aroda meistariem, šis ir 70. jubilejas gads un mums iespēja palūkoties uz darbiem, ko viņš veidojis, pielietojot piecdesmit darba gados slīpētas prasmes un zināšanas. “Izstādē pārsvarā jauni darbi. Veidoju tos, domājot par ekspozīciju, par kopainu. Būs gan spilgti, gan melni trauki būs, kas viens otru papildinās. Vienmēr gribās ko citu pamēģināt. Vai nu materiālu, piemēram, šamotu, balto mālu, vai glazūras. Arī formas. Jāmeklē visu laiku, viens un tas pats apnīk. No 1968.gada strādāju, liekas, viss jau izmēģināts.” Tā par gaidāmo izstādi un keramiķa darbu pārdomās dalās J. Seiksts.

Izstādes atklāšanā spēlēs Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņi. Aicinām ciemos!

Informāciju sagatavoja: Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu organizatore, Danute Vēze

2017. gada 25. decembrī no plkst. 16:00 Skaņākalna dabas parkā, Mazsalacā, kopā ar festivālu “Latvijas Goda aplis” iedegsies sveču taciņas vairāk nekā trīs kilometru garumā.

Parka taciņas mirdzēs tūkstošiem sveču gaismiņās, pie rūķiem “Pasaku nams” aicinās uz meža koncertu. Būs iespēja uzzināt, cik daudz rūķu dzīvo Rūķu ciemā un par ko katrs no viņiem ir atbildīgs.

Savukārt pie Skaņākalna klints apmeklētājus priecēs Ziemassvētku noskaņas koncerti. No plkst. 17:00 vakaru ieskandinās folkloras kopa “Putni”, ap plkst. 18:00 dzirdēsim Ritvaru Garozu (taustiņinstrumenti), Arti Orubu (bungas), Kristianu Priekuli (kontrabass) un solisti Loreti Medni koncertā ' ' Laiks nemierīgs un citā krastā mēs...". Vakara koncerta izskaņā ar muzikālo priekšnesumu uzstāsies Arturs Gruzdiņš.

Festivāls “Latvijas Goda aplis”, kas ir aicinājums svinēt Latvijas simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā, Sveču mežu Skaņajā kalnā pie Sapņu trepēm papildinās ar gaismas objektu “Nāc un gaismu pieradini!”. Objekta realizētājs ir SIA “Artistic”, gaismas autors Jānis Pētersons, projekta producents Jānis Elsts: “Brīnummežā varēs vērot gaismas burvību un satvert visu vienā gaismas starā. Nāc uz gaismas un mūzikas priekšnesumu!”

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iegādāties dažādus Ziemassvētku našķus, amatnieku darinājumus un piedalīties Laimes akā.

Ieejas maksa pieaugušajiem 5 EUR, pensionāriem 3 EUR, skolēniem 2 EUR, ģimenes biļete (divi pieaugušie, divi bērni) 12 EUR, bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja bez maksas. Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centrā, Rūjienas ielā 1,  biļešu tirdzniecības vietnē: www.bilesuparadize.lv un pirms pasākuma pie ieejas dabas parkā.  

Pirms “Sveču meža Skaņajā kalnā” no plkst. 14:00 līdz 16:00 būs atvērts Mazsalacas novada muzejs Valtenberģu muižā, Parka ielā 31, Mazsalacā.

Skaņākalna dabas parks atrodas Salacas ielejā ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos. Parks stiepjas aptuveni 3 km garumā. Izstaigājot parku līdz Skaņākalna klintij, kur dzirdama unikālā atbalss, un dodoties atpakaļ, ir jānoiet vairāk nekā seši kilometri. Aicinām ģērbties silti un ērti!

Festivāls "Latvijas Goda aplis" ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas notikumiem. To rīko biedrība "Staro100" sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju. Festivāla rīkošanu līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

Informāciju sagatavoja: Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības, sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 28753236.

Šovasar tika atjaunota pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tradīcija – akustiska pūšamā instrumenta solokoncerts Siguldā pa Gauju braucošā laivā vasaras piektdienu saulrietos.

Toreiz  pirms vairāk nekā 40 gadiem tā bija kinorežisora Vara Krūmiņa ideja. Tikko bija nodibināts Gaujas Nacionālais parks, un iestādes, kuras nosaukumā ir vārds “nacionālais” izveidošana, sabiedrībā radīja cerību un jauna sākuma, nacionālas pašapziņas sajūtu. Muzicēšana uz Gaujas notika Siguldā kādus divus trīs gadus. Vecākā siguldiešu paaudze tos atceras joprojām. Atjaunotajā tradīcijā piedalījās arī toreizējais laivinieks Māris Ansis Mitrevics, ar stāstiem iedvesmojot jaunāka gadagājuma interesentus.

 Projektā apvienojās astoņas Gaujas krastu pašvaldības un biedrība “Ozollīči”. Muzicēšana saulrietā tika papildināta ar ievadošu klusuma pārgājienu, kura laikā īpaša gida pavadībā noskaņoties dabas ritmiem, un noslēdzošu kopābūšanu pie ugunskura vai savstarpējās pēckoncerta sarunās. Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos notika:  2. jūnijā Elkas kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem, kur muzicēja Nila Īles sitaminstrumentu ansamblis un šī bija vienīgā vieta, kur muzicēšana notika stacionāri, jo pašas Gaujas tur vēl nav; 9. jūnijā pie Dabara ezera Taurenē Vecpiebalgas novadā, kur muzicēja saksofonists Eduards Raubiško; 16. jūnijā Rutkaviņas dabas takās Rankas pagastā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Egons Kliesmets; 30. jūnijā pie Paideru dzirnavām Lejasciemā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Jānis Berkolds; 7. jūlijā Gaujienā Apes novadā, kur muzicēja saksofonists Zintis Žvarts; 14. jūlijā pie Gūdu ieža Līgatnes novadā un 21. jūlijā pie Velnalas Siguldas novadā, kur muzicēja mežradznieks Dainis Tarasovs; 28. jūlijā pie Katlapieža Inčukalna novadā, kur muzicēja saksofonists Kaspars Puikevics- Puikevskis; 4. augustā pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos, kur muzicēja trompetists Aivars Osītis un 11. augustā Carnikavā Gaujas labajā krastā pie Gaujas grīvas, kur muzicēja saksofonists Aigars Raumanis. 

Kopumā norisēs piedalījās ap 900 dalībnieku.  Projekta partneri tradīcijas atjaunojumu un mūsdienīgojumu novērtēja kā dzīvotspējīgu un attīstāmu akustiskās kultūras izpausmi. Arī 2018. gadā plānota Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanās piektdienu saulrietos vismaz vienu reizi mēnesī un dažādās Gaujas tecējumā skaņiski un ainaviskai ievērojamās vietās.

Projekts notika ar AS „Latvijas valsts meži”  atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2017” finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavoja:

Inga Krišāne

Projekta “Klausies Gauju” koordinatore

Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes. Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šogad pētīja biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”.

"Alūksne man ir svarīga tādēļ, ka mans vecvecvectēvs Juhans Jurss (1874(6-?)-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars. Viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”. Projekta īstenošanas laikā  noskaidroju, ka savas amatnieka prasmes viņš nodevis tālāk daudziem alūksniešiem," stāsta Zanda.

Izstāde cenšas aptvert visas trīs dimensijas: pagātni, tagadni un arī nākotni. Tas ir savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām – zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Zanda Puče: “Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu. Zinu, ka atmiņas dod spēku, tāpat kā laivai naglas, visu satur kopā un stiprina!”

Sabiedrība nedzīvo dzīvi tikai ar vienu laikposma pieredzi – to veido senāks mantojums. Es pūlējos pietuvināties pagātnei pa dažādiem ceļiem, lai  labāk saprastu, kas tā tāda ir. Lai ieraudzītu visu ceļu, iespējams, vajadzīga distance un augstāks lidojums, jo ir kaut kas tāds, kas palika ārpus, tik īsā laikā bija grūti tam piekļūt – ir sajūta, ka tas ir vēl kaut kur dziļāk. Dažbrīd man likās, ka pagātne pastāv savrup, tomēr bija brīži, kad, manuprāt, man  to izdevās piedzīvot. Manā stāstā par Alūksni nav notikumu, es to mēģinu izstāstīt ar skaņām, smaržām un viegliem pieskārieniem. Tajā ir viss, kas man likās svarīgs – zemes skaņu ieraksti, novadnieku stāsti, fotogrāfijas un dokumenti, avīžu ziņu fragmenti, lietas, kurām pieskārušies man tuvi cilvēki.

Izstādē izmantoti vairāki informatīvie kanāli - foto, video, audio un grafika. Ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās enerģētiskajās vietās ir ierakstītas zemes skaņas un to spektra attēli veido grafisku fotogrammu sēriju, kuru  papildina fotogrāfijas, ko radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru.

Vietas, kurās Alūksnes novadā ierakstījām zemes skaņas, ir īpašas, tādēļ, izmantojot karti, kurā tās iezīmēju, brīvajos brīžos aicinu tās apmeklēt arī Jūs!

Zanda Puče 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015. gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014. gadā – Liepājas Universitātes bakalaura programmu Jauno mediju māksla. Šogad ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības “Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenots projekts “Sveicieni no Siguldas”, 2016.gadā – projekti “MEDĪBAS” un “EX-libri Art Voyage”, 2015.gadā – projekts “Mūsu mājas stāsti” un 2014. gadā – projekts “Pārceltuve”. Vairāk informācijas: zandapuce.lv

Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu. Paldies Ojāram Vēliņam, Andrim Alviķim, Armandam Andžem, Jānim Ciglim,  Daigai Jursai, Ojāram Jursam, Kaulakanu ģimenei, Korpu ģimenei, Jānim Līcim, Jānim Polim, Dainai Saveļjevai, Vitautam Hanzenam un Kasparam Tobim!

 

Izstāde atvērta no 12. decembra līdz 2018. gada 2. februārim darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00. Ieejas maksa – pieaugušajiem 1.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem 0.50 EUR.

Papildu informācija:

Ieva Vītola

Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756

Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” finansējumu veiksmīgi noslēdzies projekts “Gadsimtu satikšanās. Dāvim Spundem – 140”, kas veltīts Strenču novadnieka jubilejai un viņa atstātā mantojuma – vēsturiskās melnbaltās fotogrāfijas godā celšanai.

 

 

Projekta darba grupā vēstures skolotājas Sarmītes Krūzes vadībā kopš mācību gada sākuma aktīvi rosījās Strenču novada vidusskolas skolēni, caur interesantām nodarbēm izzinot savas pilsētas seno fotogrāfiju kā materiālā kultūras mantojuma bagātību.

5. decembrī Strenču novada bibliotēkā bija iespēja redzēt skolēnu sagatavoto prezentāciju “Pagātnes ainava mūsdienu skatos”, kurā atspoguļotas dažādu norišu un objektu pārvērtības līdz mūsdienām.

Strenču novada mājaslapā sadaļā "Tūrisms" pieejama skolēnu izveidota digitāla karte ar atzīmētām vietām, vietu fotogrāfijām un aprakstiem. Tur fotogrāfijās attēloti objekti mūsdienās un pagātnē.

Projekta ietvaros tika izgatavotas 11 lielformāta vēsturiskajās fotokopijas ekspozīcijas izveidei, kas Strenču novada ļaudīm būs īpašs pārsteigums 2018. gada 8. martā – fotogrāfa 140 gadu jubilejas pasākumā  “Uz jubileju ielūdz Dāvis Spunde”.

Informāciju sagatavoja

Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja

Strenču novada dome

iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv

Tālr.  +371 64715624

 

Papildu informācija par programmu:

Ieva Vītola

Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756

Biedrība “Kultūra aTver” sadarbībā ar Vaives, Līgatnes un Drabešu amatu mājām aicināja izzināt maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē, pētot un apkopojot rudzu maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstot maizes tapšanas procesu pie meistariem Cēsu apkaimē.

Projekta noslēgumā maiznieki viesojās Vaives amatu mājā, lai kopīgi meklētu veidu, kā senās receptes un tehnoloģijas pielāgot maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs, tādējādi nodrošinot maizes cepšanas tradīciju pārmantošanu. Visas projekta realizācijas laikā uzkrātās maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes ir apkopotas elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē.

E-brošūra lasāma šeit: Maizes_receptes.pdf  

Oktobra un novembra mēnesī viesojāmies pie maizes cepējiem Liepā, Raunā, Vecpiebalgā, Drabešos, Pārgaujā un Jaunpiebalgā. Maiznieki dalījās pieredzē un dzimtas stāstos par maizītes cepšanu paaudzēs, demonstrēja amata prasmes un vadīja meistarklases maizes cepšanā. Iepazinām maizītes tapšanas procesu no rudzu grauda līdz smaržīgam maizes klaipam uz galda.  Projekta realizācijas laikā apzinājām maizes cepējus Cēsu apkaimē, apkopojām receptes un maiznieku stāstus, izzinājām maizes krāšņu daudzveidību. Novadpētniece Vēsma Johansone dalījās savās zināšanās un apkopotajos materiālos par maizes cepšanas paražām un mutvārdu daiļradi Jaunpiebalgas novadā.

Novembra mēnesī Vaives amatu mājā norisinājās meistarklases tehnoloģijas izpētei maizes cepšanai elektriskajās un gāzes cepeškrāsnīs. Meistarklašu noslēgumā plānojām aprakstīt cepšanas tehnoloģiju, taču maizes tapšanas procesā secinājām, ka katra gāzes un elektriskā krāsns ir ļoti atšķirīga un vienotu tehnoloģiju atrast nav iespējams. Izstrādājām ieteikumus, kuri balstīti maiznieku pieredzē un meistarklasēs gūtajā pieredzē, maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs. Ieteikumi atrodami elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē.

Meistarklases vadīja un pieredzē dalījās maiznieki no Vecpiebalgas, Liepas, Drabešiem, Lēdurgas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Priekuļiem, Vaives, Raunas, Cēsīm. Projektā iesaistījās un meistarklases apmeklēja interesenti no visas bijušās Cēsu rajona teritorijas. Ar maizes tematikai veltītu tautas mutvārdu daiļradi un muzikālo noformējumu meistarklases bagātināja tautas vērtes kopa “Dzieti”. Kopumā meistarklasēm bijuši 134 apmeklētāji.

 

Projektu “Maizes cepšanas tradīciju pārmantošana Cēsu apriņķī” finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Informāciju sagatavoja:

Laimdota Eliase

Biedrība “Kultūra aTver”

e-pasts: laimdota.lapina PIE gmail PUNKTS com

tālr.: + 371 29352201

 

Papildu informācija par programmu:

Ieva Vītola

Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756

Valmierā janvāris aizritēs Ziemas mūzikas festivāla zīmē. “Ar saknēm zemē un mūziku dvēselē” – šī gada vadmotīvs. Festivāls aicina baudīt gan latviešu klasiķu daiļradi, gan sajust barikāžu ugunskuru siltumu, klausoties vīru kopas “Vilki” karavīru dziesmās. Ziemas mūzikas festivāls Valmierā norisināsies no 16. līdz 20. janvārim.

Šogad festivālā notiks vēl nebijušas aktivitātes – muzikālā viktorīna un koncerts-maratons. Līdzjutēji 17. janvārī plkst.13.00 aicināti Valmieras 5.vidusskolā atbalstīt viktorīnas komandas – vairāku mūzikas skolu audzēkņus. Dalībnieki sacentīsies mūzikas vēstures un literatūras ”distancēs”, atbildot uz jautājumiem gan par komponistu Jāzepu Vītolu, gan Valmieras Mūzikas skolas absolventiem, kuru vārdi ir zināmi plašākās aprindās. Komandas sniegs arī īsus koncertus, šādā veidā pastāstot par savu mūzikas skolu. Savukārt koncerts-maratons norisināsies koncertzālē “Valmiera” 20. janvārī no plkst. 11.00 līdz 20.00. Maratons būs sadalīts vairākos “ceļa posmos”. Deviņas stundas dalībnieki dziedās, spēlēs klavieres, skanēs akordeoni, kokles un vēl citi instrumenti. Klausītāji aicināti izvēlēties sev vēlamo muzikālā maratona “gabalu” vai arī klausīties visu dalībnieku priekšnesumus. Jaunajiem mūziķiem skaņdarbu izvēlē ir tikai viens nosacījums – ir jāskan latviešu mūzikai, savukārt Lietuvas un Igaunijas pārstāvji atskaņos gan latviešu, gan savas valsts komponistu skaņdarbus.

            Ziemas mūzikas festivāla laikā būs iespēja apmeklēt arī divas lekcijas. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Dace Medne pastāstīs, kāda nozīme mūzikas apguvei ir cilvēka attīstībā, mūzikai kā kopā būšanai. Savukārt Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas skolotāja Benita Zvīgule aicinās latviešu komponistus vairāk iepazīt no cita skatupunkta. Lekcija būs papildināta arī ar muzikālo materiālu.

            19. janvārī no plkst. 15.00 norisināsies pianista Venta Zilberta meistarklase, kurš topošajiem mūziķiem klātienē atklās, kā ar klavieru melnbaltajiem taustiņiem atainot kompozīciju un atrast savu skanējumu.

            Savukārt festivāla noslēgumā, 20. janvārī plkst. 10.00, koncertzālē “Valmiera” ar vīru kopu “Vilki” tiks godināta barikāžu atcere. Karavīru dziesmās skanēs spēks, kas ļāva stāties pretī lielvarām gan senākos laikos, gan saglabāt ticību un iesaistīties miermīlīgā akcijā 1991. gada janvārī. Plkst. 21.00 koncertzālē “Valmiera” interesenti aicināti uz grupas “Ducele”, kas sevi dēvē par ekoloģisko mūzikas grupu, koncertu. “Duceles” dalībnieki ir teikuši, ka viņu mūzika ir pārdomu dziesmas, dzīve nav nemaz tik salda. Tās ir dziesmas ar sinepju plākstera piedevu, jo mazliet iekož un mazliet dziedē.

            “Vadmotīvu “ar saknēm zemē un mūziku dvēselē” izvēlējāmies, jo festivālā skanēs latviešu mūzika. Saknes ir mūsu komponisti, saknes esam mēs paši savā Latvijā, savā Valmierā. Esam bagāti ar to, ka mūsu saknes stiepjas gan klasiskajā mūzikā, gan tautasdziesmu “dzīlēs”. Un īpašu noskaņu radīs arī tas, ka šogad festivāls notiks barikāžu atceres laikā. Mēs aicinām lepoties ar savām saknēm, aicinām mīlēt mūziku, baudīt un novērtēt to,” stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, norādot, ka ikviens Ziemas mūzikas festivālā varēs atrast kaut ko savai gaumei atbilstošu.

            Festivāla norišu apmeklējums ir bez maksas, lūdzam ņemt vērā, ka vietu skaits ir ierobežots.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Mob. tālr.: 26443410

Pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā nodots Paviljons – rotonda jeb Slavas templis, kas izgaismots priecēs pilsētas iedzīvotājus un viesus Tempļa kalna virsotnē. 

Restaurējot rotondu un kvalitatīvi pilnveidojot saistīto infrastruktūru, uzlabota iecienītā kultūrvēsturiskā tūrisma objekta pieejamība. Saskaņā ar 2016. gadā izstrādāto un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apstiprināto būvprojektu restaurēta rotonda, labiekārtota apkārtējā teritorija, izbūvētas kāpnes un pievadceliņš, kā arī izbūvēts unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa apgaismojums.

Projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros Paviljona - rotondas restaurācijas, būvdarbu un izgaismošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” (arhitekts Artūrs Lapiņš), būvdarbus objektā veica SIA “BŪVFIRMA INBUV” (restaurators Juris Pavlovs), arheoloģisko uzraudzību nodrošināja SIA “Archeo”, būvuzraudzību – AS “Būvuzņēmums Restaurators”.

1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis ir būvēts pēc Alūksnes pils īpašnieka barona fon Fītinghofa vēlmes par godu Ziemeļu kara simtgadei. Tas atrodas Tempļa kalna pilskalnā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Sagatavoja: Druvis Mucenieks,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciālists
Tālruņi: 64381503; 26456644
druvis.mucenieks PIE aluksne PUNKTS lv
www.aluksne.lv