Arhīva kalendārs
Saullēkts ar Stiprajām sievām un kultūras ministri Daci Melbārdi Līgodziesmas maratons 21.jūnijā līdz ar saullēktu plkst. 4:29 sāksies Latvijas Radio 2 studijā – pirmo dziesmu dziedās brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas” Igetas Gaiķes vadībā. Stipro vārdu dziedājumam pievienosies arī kultūras ministre Dace Melbārde. „Latviešu tautas dziesmas ir neizsmeļama ideju banka, kurā rast iedvesmu vasaras saulgriežu svinēšanai kopā ar ģimeni un draugiem. Prieks, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iepazīt šo bagāto mantojumu, iedziļināties sentēvu tradīcijās un tajās meklēt saikni ar dabu. Celties pirms saules lēkta, ja esi gājis gulēt krietni pēc saulrieta, ir izaicinoši, taču saulgriežu laikā ne tas vien ir iespējams. Saplūsmē ar dabas ritiem spēkus atgūstam dubultā. Tādēļ kopā ar ‘Stiprajām sievām’ dosimies uz Latvijas Radio studiju, lai dziedātu un uzsāktu maģisko saulgriežu laiku,” aicinot pievienoties gadsimta garākajai Līgodziesmai, norāda kultūras ministre Dace Melbārde. Līgo ceļš cauri 30 Latvijas pilsētām un novadiem No plkst. 5:45 līgodziesma sāks apceļot Latvijas novadus, dienas laikā mērojot teju 4000 kilometrus. Ar Latvijas Radio žurnālistu, Latgales multimediju studijas kolēģu un reģionālo korespondentu starpniecību līgošana sāksies Vidzemē no Līgatnes pārceltuves pāri Gaujai, pēc tam vīsies cauri Ainažiem, Valmiermuižas alus darītavai Burtnieku novadā, Jercēnmuižai Strenču novadā, Cēsu pils parkam, Barkavas pamatskolai Madonas novadā. Tālāk dosies uz Latgali, viesojoties Eversmuižas parkā Ciblas novadā, Sarkankalnā Rēzeknē, Preiļu kultūras centrā un Daugavpils cietoksnī. Zemgalē Gadsimta garākā Līgodziesma skanēs Leimaņu tautas namā Jēkabpilī, Aizkraukles kultūras namā, Ogrē pie promenādes uz peldošās skatuves, Iecavas tirgus laukumā, Bauskas pilskalnā, Tērvetes brīvdabas estrādē. Savukārt Kurzemes pusē līgotāji aicināti pievienoties Kapelleru namā Saldus novadā, Durbes pilskalnā, Cieceres ezera krastā Brocēnos, piestātnē pie Pāvilsotas muzeja, Suitu tikšanās vietā Jūrkalnē, Ventspils Lielajā laukumā un Rojas jūras zvejniecības muzejā. Dodoties atpakaļ galvaspilsētas virzienā, gadsimta garākā Līgodziesma tiks dziedāta arī pie Tukuma pils torņa, Horna dārzā Jūrmalā, Pēternieku ciemā Olaines novadā un Meža ielā Jaunmārupē. Dziesmas skandinās arī tautieši pasaulē Gadsimta garākajā Līgodziesmā piedalīsies arī tautieši Vācijā, Īslandē, Luksemburgā, Īrijā un Kanādā, tiešraidē izdziedot savu līgotni un līdzdalot izjūtu par svētku skandināšanu pasaulē. Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto, kura līdzdarbojās ārzemju latviešu koru uzrunāšanā, atzīst: “Latvija ir tur, kur ir latvietis. Un kur ir latvietis, tur ir dziesma. Tā ir stīga, kas mūs vieno ar savējiem, lai kur mēs šobrīd katrs dzīvotu”. Līgodziesmas dziedās folkloras kopa “Rīta rasa” (Berlīne), Reikjavīkas latviešu amatierteātra dziedātāji, Luksemburgas folkloras kopu “Dzērves”, Īrijas latviešu koris “LA’IR” un Toronto ansamblis “Skanda”. Saulrieta sadziedāšanās zibakcija Doma laukumā Dienas izskaņā plkst. 22:00 gadsimta garākā Līgodziesma atgriezīsies galvaspilsētā, aicinot ikvienu rīdzinieku, Dziesmusvētku dalībnieku, garāmgājēju pievienoties sadziedāšanās zibakcijai Doma laukumā. No Latvijas Radio balkona Ints Teterovskis diriģēs zibakcijas kopkori, izdziedot skaistākās līgotnes – “Kas dziedāja Jāņu nakti”, “Pie Dieviņa gari galdi”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Jāņu vakars” u.c. Zibakcijas kopkorim pievienosies arī Ciblas folkloras kopa “Ilža” un “Ducele”. Diriģents Ints Teterovskis atgādina, ka Saulgriežos nedrīkst nedziedāt! Dziedāšana ir labākais veids, kā sevi sakārtot un likt mūsu dvēselēm un sirdīm gavilēt vienā tonī. “Mēs katrs savā stūrītī jau šad tad dungojam, bet atnākt šeit, Doma laukumā, kas nav nemaz tik pierasta vieta un lieta, būs neaizmirstama pieredze. Līgo tulkojuma viens no variantiem ir “lai top!” un, lai kaut kas taptu, ikvienam ir roka jāpieliek,” aicina diriģents. Gadsimta garākās Līgodziesmas mērķis ir atspoguļot līgošanas unikālo tradīciju, vienlaikus stiprinot tautas pašapziņu, piederības izjūtu un saliedētību. Līgodziesmas ceļam būs iespējams sekot līdzi arī internetā – Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un sociālajos tīklos @LatvijasRadio2. Gadsimta garākās Līgodziesmas projekta norises vietas. Latvijas Radio 2 ir klausītākā radiostacija Latvijā, kas raida populāro latviešu mūziku kopš 2000. gada. Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades pasākumu ietvaros. Papildu informācijai:
Izstādes tēma ir “100 krēsli Madonā”, iekārtot izstādi muzejā ir laikietilpīgs process, tāpēc aicinām interesentus darbu par tēmu “KRĒSLS” izveidot līdz 22.jūnijam un iesniegt muzejā vai Madonas mākslas skolā. Par projekta līdzekļiem ir iegādāti 100 gleznošanas audekli, tāpēc aicinu katru, kurš sevī jūt radošo iedvesmu un vēlas piedalīties izstādē, saņemt vienu audeklu gleznošanai Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā. Ideja par krēsliem radās, kad ar domu biedriem ritinājām dažādas sarunas par Latvijas simtgadi, par svinēšanas nozīmību, kā arī nevilšus aizskārām domu par svētku smagumu un citreiz šķietamo bezmērķību. Nelielā diskusija šoreiz ir pāraugusi reālā darbībā - projektā ar nosaukumu “100 krēsli Madonā”. Ar ideju meklēt atbildi sevī – ko man un manā dzīvē simbolizē Krēsls. Jo krēsli var būt tik dažādi - no sēdmēbeles līdz statusa simbolam. Šķiet nav arī spēcīgāka varas vizuālā simbola kā krēsls, kas pēc skaidrojuma ir tik vien kā sēdēšanai domāta mēbele ar atzveltni, kas pēc definīcijas visbiežāk paredzēta vienam cilvēkam. Nav spēcīgāku izteiksmes ieroču kā māksla, mūzika un kultūra kopumā. Velkot paralēles nonākam pie Latvijas varas 100 Saeimas krēsliem un katra latvieša individuālajām pārdomām pirms šī gada vēlēšanām. Arī viena no Latvijas kultūras kanona dizaina vērtībām ir latviešu etnogrāfiskais sēdeklis – stulpiņš. Krēsla daudzveidība un idejiskā daudzslāņainība ir radījusi interesi par katra radoša cilvēka pieeju un risinājumiem. Veidojot darbus katrs varam attēlot savu redzējumu, savu šī brīža emocionālo saikni un sajūtu. Vai Krēsls būs dizaina objekts, dejas un kustības līnija, vai asociāciju virkne to redzēsim izstādes atklāšanas dienā 27. jūnijā plkst.15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Gaidīsim radošās interpretācijas par tēmu Krēsls. Darbi var būt veidoti dažādās tehnikās. Izstādē aicinām piedalīties bērnus, jauniešus, profesionālus māksliniekus, iesācējus, mākslas mīļotājus un visus interesentus. Projekta organizatori nodrošina ar vienu audeklu darba radīšanai. (T. 28615694) Organizē: Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs Atbalsta: Madonas novada pašvaldība, AS “Latvijas valsts meži”, VKKF, Vidzemes plānošanas reģions
Informāciju sagatavojusi: Kristīne Šulce, Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas direktore
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiks unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu Latvijas Radio 2 tiešraidē pieslēgsies līgodziesmu skandinātājiem. Gadsimta garākai Līgodziesmai aicināts pievienoties ikviens dziedāt gribētājs gan Latvijas novados un pilsētās, gan sadziedāšanās zibakcijā Rīgā, Doma laukumā.
Šogad ar Madonas novada pašvaldības, VKKF atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2018” un A/S Latvijas valsts meži finansiālu atbalstu, glezniecības plenērs tiek organizēts Madonas pilsētā, no 20. jūnija līdz 27. jūnijam. Madonas mākslas skolas atbalsta biedrība aicina visus interesentu iesaistīties plenēra aktivitātēs. Plenēra noslēgumā paredzēts izveidot izstādi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.