Arhīva kalendārs
Sveikt Cēsis un jaunos māksliniekus bija ieradušies arī biennāles galvenie kuratori – Monrūžas pašvaldības pārstāvji Gabrielle Felury un Andrea Ponsini. Viņi uzsvēra, ka Cēsis un Latvija ir lieliska vieta laikmetīgās kultūras un mākslas norisēm. Savukārt Zinātnes, mākslas un gastronomijas centra BRŪZIS attīstītājs Gundars Skudriņš pauda prieku, ka organizatori šai izstādei izvēlējušies tieši Cēsis, norādot: “Varbūt mūsdienās retāk tiek runāts par to, kas ir patiesās vērtības vai arī kur rodas gars, taču acīmredzami arī izstādes galvenie kuratori sajutuši šo neizsmeļamo enerģiju, kas rodas šeit, Cēsu Vecajā alus brūzī.” Izstādē apskatāmi 56 jaunās paaudzes mākslinieku darbi no septiņām Eiropas valstīm – Itālijas, Portugāles, Francijas, Dānijas, Rumānijas un Latvijas. Šī gada biennālē Latviju pārstāv 8 jaunie mākslinieki – Andrejs Lavrinovičs, Mētra Saberova, Sandra Strēle, GolfClayderman, Rūdolfs Štamers, Zīle Ziemele, Raitis Hrolovičs un Toms Harjo. Viņus izvēlēja speciāli izveidota mākslas ekspertu žūrija: mākslas zinātnieks un kurators Kaspars Vanags, māksliniece Maija Kurševa, Mūkusalas Mākslas salona kuratore Diāna Barčevska, scenogrāfs un kurators Alberto Di Gennaro, kā arī JCE Biennāles kurators Latvijā Dāvis Kaņepe. JCE Biennāles pirmsākumi meklējami 2000. gadā Parīzes piepilsētā Monrūžā. Tā radīta ar mērķi dot atspēriena iespējas jaunajiem māksliniekiem un veicināt to atpazīstamību kā Eiropā, tā pasaules mērogā. Biennālē iesaistītās valstis apņēmušās stimulēt laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību Eiropā. Lai izveidotu Biennāles ceļojošo izstādi, katra valsts atlasa astoņus daudzsološākos jaunos māksliniekus. Pēc tam darbus izvērtē starptautiskā žūrija un nokomplektē ceļojjošo izstādi. Divu gadu laikā izstāde apceļos iesaistīto valstu galerijas un mākslas centrus, kopumā mērojot 5850 km distanci. Cēsis ir trešā JCE Biennāles 2017. – 2019. izstādes pieturas vieta. Pēc tam tā dosies uz Cluj-Napoca Rumānijā. Latvijas pārstāvji biennālē piedalās otro reizi. Biennāles un ceļojošās izstādes norisi Latvijā organizē Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Monrūžas pašvaldību un Kaņepes Kultūras centru. Izstāde norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Latvijas dalību Laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds programmas “Latvija 100” ietvaros, Cēsu pašvaldība un ABLV Charitable. Par VRI:Vides risinājumu institūts (VRI) ir inovatīvs zinātnes institūts, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un tehnoloģijām, izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai. VRI ir Zinātnes, mākslas un gastronomijas centra BRŪZIS īpašnieks un saimnieks. Brūzim ir paredzēts kļūt par atvērtu platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem, kurā kopīgiem spēkiem risināt vides problēmas un modelēt nākotnes attīstības scenārijus. Informāciju sagatavoja: Guna Dātava
Indriķa dienas dievkalpojumu vadīs mācītājs Artis Eglītis un Valmieras iecirkņa prāvests Romans Kurpnieks-Logins. Liepājas Sv. Jāzepa katoļu katedrāles priesteris Andris Vasiļevskis pēta, kolekcionē un atjauno visdažādākos katoļu baznīcas rituālos tērpus. Viņa bagātīgajā kolekcijā atrodas gan dažādu gadsimtu priesteru liturģiskie apģērbi, gan liturģiskie priekšmeti no visas Eiropas. “Tas ir Eiropas kultūras mantojums. Māksla. Tiesa, ļoti funkcionāla”, saka Andris Vasiļevskis. Priestera kolekcija ir milzīga, taču šogad, Latvijas simtgadi sagaidot, esam izvēlējušies eksponēt liturģiskās tekstīlijas ar nacionālu simboliku. Tos varēsiet aplūkot Baltajā mājā pie Rubenes baznīcas. Kaspars Kļaviņš, vēstures doktors papildus darbam Latvijas Universitātē, RTU, bijis viesprofesors un pētnieks universitātēs Čikāgā, ASV, Austrālijā, Francijā, un Lielbritānijā, un pēdējo gadu laikā bijis vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos. Kaspars Kļaviņš ir vienpadsmit zinātnisku monogrāfiju autors, vairāku grāmatu līdzautors un zinātnisku rakstu autors. Pastāvīgi raksta zinātniskiem izdevumiem angļu, vācu un franču valodā par orientālistikas un arābistikas, viduslaiku vēstures, jauno laiku ideju vēstures, ģermānistikas, filozofijas, ekoloģijas un muzikoloģijas tēmām. “Absolūti dominējošajam kapitālismam pietiek ar manipulējamu biznesa proletariātu, kas prot apieties ar „modernajām” tehnoloģijām, bet nav spējīgs ne patstāvīgi domāt, ne iedziļināties cilvēces vēsturē. Tā vietā plaši tiek piedāvāti gatavi stereotipi, „viedokļi” un „neapstrīdamas patiesības” visās jomās, ieskaitot reliģiju un morāli.”. Aija Taimiņa ir filoloģijas doktore un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja. Aijas Taimiņas un Kaspara Kļaviņa kopīgais darbs par ticību Latvijas teritorijā Livonijas laikā ir grāmata “Ticība un neticība Livonijā: Mārtiņš Luters & Matiass Knutsens”. Ar Rubeni vistiešāk saistīts Aijas Taimiņas pētījums par brāļiem Harderiem: Kristofu Harderu pazīstam kā mācītāju un grāmatizdevēju, Johanu Jakobu Harderu arī kā mācītāju, literātu un Rīgas Domskolas rektoru. Konferencē Aija Taimiņa iepazīstinās ar Rubenē dzimušo apgaismības laikmeta mākslinieku un literātu Voldemāru Dītrihu fon Budbergu. Boriss Avramecs, doktors mākslās, ir mūzikas vēsturnieks, etnomuzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Piedalījies kā vieslektors ne tikai mūsu tuvāko kaimiņvalstu -Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, bet arī Vācijas un Lielbritānijas augstskolās, kā arī Stenforda universitātē ASV. Boriss Avramecs ir arī mūzikas kritiķis un eksperts, bieži veido radio “Klasika” programmas. Bijis viens no Senās mūzikas festivāla dibinātājiem un organizētājiem daudzu gadu garumā. Tomēr Boriss Avramecs nav tikai mūzikas teorētiķis, viņa pirmā profesija ir vijolnieks un iegūta ļoti liela praktiskās muzicēšanas pieredzi, spēlējot Latvijas filharmonijas kamerorķestrī. “Lai arī ar profesionālo mūziku nodarbojos jau gadu desmitiem, nebeidzu brīnīties par to, cik mūzikas pasaule ir fenomenāli liela, dažāda, krāsaina un brīnišķīga” Edijs Kalekaurs, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas mācītājs, stāstīs par to, kā Bībeles fundamentālās pamat mācības vienkārši soli pa solim vientiesīgiem vārdiem savai Rubenes draudzei Harders Kristofs pasniedz savā katehismā. Aicinām konferenci apmeklēt kopā ar ģimeni! Bērniem konferences laikā dažādas aktivitātes piedāvās Santa Krasovska. Dienas noslēgumā aicinām uz Rēzijas Kalniņas un Kaspara Zemīša koncertu “Brīdis pēc vakariņām” Rubenes baznīcā.
Informāciju sagatavoja:
Mākslinieces uzsver, ka pilsētā ir daudz jaunu radošu personību, kuri savu radošo enerģiju iegulda mākslas vides un identitātes veidošanā. Izstāde neizmantotajās telpās pilsētas centrā varētu veidot nākotnes izstāžu platformu, kurā šiem cilvēkiem izpausties, lai par viņu daiļradi varētu uzzināt arvien plašāks interesentu loks. Abas mākslinieces ir valmierietes, kas mākslinieciskās gaitas veido, radot zīmējumus, grafikas darbus, darbojoties dizaina izglītībā, veidojot un apgleznojot porcelānu. Krista Jūlija Kreišmane 2010.gadā absolvējusi Valmieras Mākslas vidusskolu, iegūstot vizuālās reklāmas dizaina speciālista kvalifikāciju. 2014.gadā absolvēta Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļa, bet 2016.gadā Glāzgovas Mākslas skolā (Glasgow School of Art) iegūts maģistra grāds dizainā. Māksliniece ir arī grāmatu ilustratore. No 2016.gada viņa ir arī grafikas dizaina pasniedzēja Valmieras Mākslas vidusskolā. Kopš karjeras uzsākšanas māksliniece piedalījusies izstādēs un starptautiskos plenēros dažādās valstīs. Darbos Krista Jūlija Kreišmane veido grafikas tehniku variācijas noteiktās tēmās, izmantojot tās arī kā iedvesmas avotu. Viņas darbi liecina, cik dažādi var būt gala rezultāti, izvēloties noteiktas tēmas un tehnikas, tādējādi parādot mākslas daudzpusīgumu un bagātīgumu. Savukārt Kristīne Zemļicka-Brālēna 1998.gadā absolvējusi Valmieras ģimnāziju un mācījusies Valmieras Mākslas vidusskolā. Pēc tam studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā keramiku un grafiku, 2002.gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā. Māksliniece vislabāk pazīstama ar porcelāna virsglazūras gleznojumiem un kā praktizējoša grafikas dizainere. No 1995.gada viņa piedalījusies izstādēs Latvijā, Vācijā un Čehijā. Kopš 2004.gada viņa pasniedz nodarbības arī Valmieras Mākslas vidusskolā. No 2004.gada viņa piedalījusies vides mākslas plenēros un Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Mākslas vidusskolas absolventu vasaras brīvās radošās darbnīcās aktivitātēs. Ģīmes dabas takā eksponēts mākslinieces šamota darbs “Zeme” (2004). Pašlaik Kristīne Zemļicka- Brālēna savā daiļradē īpašu uzmanību velta porcelānam. Pārvarot tehnisko sarežģītību, virsglazūras gleznojumos dominējošajos putnu tēlos atrastie interesantie risinājumi mijas ar dabas vitalitāti, kaislību un īstumu. Kristīne Zemļicka-Brālēna ir arī zīmola K.Porcelain īpašniece. Izstādi atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valmieras Mākslas vidusskola un Valmiermuižas alus.
Informāciju sagatavoja:
Būs kūku gatavošanas meistarklases, māla darbnīcas lieliem un maziem, ciemošanās „Vaidava Ceramics” ražotnē un paša Vaidavas ciema iepazīšana. Neizpaliks arī Kocēnu novadā un citur izaudzētā un radītā atrādīšana un nogaršošana vietējo mājražotāju tirdziņā.
Kā kārtīgam brīvdabas festivālam pieklājas, apmeklētājus priecēs arī muzikālais pavadījums. Uz skatuves ezera krastā kāps Tīna Šipkēvica, Franco Franco, Čipsis un Dullais, Elizabete Balčus, kā arī igauņu mākslinieks Miks Pedaja (Mick Pedaja). Dienas gaitā kopā ar „Vaidava Ceramics” un citiem keramiķiem Vaidavas ezera krastā būs iespēja izzināt Latvijas sarkanā māla ceļu no zemes līdz tā pārtapšanai skaistos traukos. Ikviens interesents pašu spēkiem varēs iepazīt mālu no visām pusēm un izgatavot savu īpašo trauku vai svilpaunieku. Valmiermuižas alus virtuve sanākušajiem ļaus iepazīt garšas, kas attiecīgajā sezonā rodamas mūsu zemē. No plkst. 12.00 pavāri aicinās uz spēcinošām brokastīm, savukārt dienas garumā gādās #zemesgarša maltīti dažādos izpildījumos. „Mālēdiena festivāls 2018” ir iespēja izzināt ne vien Latvijas mālu un garšas, čalojošā atmosfērā būt kopā ar ģimeni un draugiem, bet arī iepazīt Vaidavu izzinošās ekskursijās un ciemoties „Vaidava Ceramics” ražotnē. „Aktīvā tūrisma centra EŽI” vasaras aktivitāšu piekritēji VaidavEŽI būs parūpējušies, lai aktīvās atpūtas cienītāji skaisto ezeru varētu iepazīt no cita skatu punkta – uz SUP dēļa vai laivas, savukārt, apkārtni ar velo. Aktīvākajiem pie sirds ies Kocēnu novada sniegtā iespēja iemēģināt roku disku golfā. KAS? Mālēdiena festivāls 2018 KAD? 21. jūlijā no plkst. 12.00 KUR? Vaidavas ezera krastā, pie Valmiermuižas vasarnīcas Vaidavā KĀ? Saulaini, priecīgi, ar pilnām mutēm un mālainām rokām Festivālu rīko: „Vaidava Ceramics”, Valmiermuižas alus virtuve, Valmiermuižas vasarnīca Vaidavā, Kocēnu novada dome. Pasākumu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži. Ieeja pasākumā – bez maksas.
Informāciju sagatavojusi: Rūta Lapiņa Valmiermuižas alus darītavas vēstnese ruta.lapina PIE valmiermuiza PUNKTS lv
Jau no plkst.11:00 amatnieku un mājražotāju izstādē – tirdziņā varēs aplūkot dažādus latviešu darinājumus (pieteikšanās tirdziņam pa tālr. 26321158). Plkst.12:00 izstāžu atklāšana: sadarbībā ar Valmieras muzeju izstāde „Sprēslenīcas, vārpstiņas, ērkulīši...”, vēsturiskā ekspozīcija “Sēļu muiža un apkārtnes muižas”, gleznotāja Jāņa Kalmītes (1907-1996) gleznas no Valmieras muzeja krājuma, novadnieces, skolotājas Elgas Hedvigas Raitumas izstāde “Bērnības atmiņas”, porcelāna figūriņu kolekcija (Zviedrija) un flokšu izstāde no puķu audzētāju un selekcionāru Rukšānu dārza. Svētkus ieskandinās Kocēnu kultūras nama pūtēju kvintets, no plkst.14:30 izklaides lieliem un maziem: ielu cirka mākslinieki, vizināšanās ar katamarānu muižas dīķī, vides atrakcijas bērniem un galda spēles lieliem un maziem. Plkst.16:00 uz Mīlestības saliņas būs romantiska tikšanās ar flokšu bruņinieci Gunu Rukšāni un jaunās grāmatas “Flokši” prezentācija. Savukārt jau plkst.17:00 Sēļu muižā Valmieras muzeja vēsturnieces Ingrīdas Zīriņas un mākslinieces Ārijas Pakeres prezentācija par gleznotāju Jāni Kalmīti. Vakarā plkst.18:00 Sēļu muižas estrādē senās mūzikas ansambļa “Modus Vivendi” koncerts “Anglijas karaļnama mūzika Sēļu muižā”. Piedalās: Raimonds Melderis (baroka vijole), Danuta Ločmele (baroka čells), Kārlis Kundrāts (spinets), Kristiāna Vaickovska (ērģeļpozitīvs, alts), Maruta Mikožāne (soprāns), Daiga Būda (soprāns), Miķelis Zumbergs (tenors), Pēteris Vaickovskis (bass, mākslinieciskais vadītājs). Koncertu veidos tā laikmeta karaļnama angļu komponista un ērģelnieka Henrija Pērsela mūzika. Koncertprogrammā tiks stāstīts par Antēma žanra aizsākumiem Anglijā, kas meklējami jau agrīnā renesansē, tomēr tieši Pērsela laikā tie iegūst žanra attīstības virsotni. Vēlajā vakara stundā, kad Sēļu muižas parkā koki tonēsies dažādās krāsās un dīķī atmirdzēs rietošā saule, aicinām sajust tās emocijas, kas pirms trīssimt gadiem valdījušas Anglijas galmā! Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts tiek īstenots pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam.
Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Novada svētkos Mūrmuižas centrā no plkst. 13:00 norisināsies vairākas aktivitātes visai ģimenei – radoša darbošanās kopā ar amatniekiem, atraktīvas drošības instruktāžas, foto orientēšanās, loku šaušana un seju apgleznošana. Plkst. 15:00 Mūrmuižas estrādē ikvienam būs iespēja noskatīties Kauguru amatierteātra „Vīzija” izrādes „Diriģents” pirmizrāde. Plkst. 17:00 pie „Pagastmājas” tiks atklāts Beverīnas novada karogs, kam, ap plkst. 17:15, sekos Beverīnas novada spēkratu parāde. Pēc parādes plkst. 18:00 estrādē tiks apbalvoti konkursa „Sakoptākā sēta 2018” dalībnieki. Informāciju sagatavoja: Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa
Darbosies arī radošās darbnīcas, kurās apmeklētājiem būs iespēja likt lietā savu radošo potenciālu un pagatavot kaleidoskopu, kas daudziem prātā palikusi kā neizdibināma bērnības krāsu un stikliņu rotaļlieta. Būs iespēja izgatavot arī LED laternu. Par vakara muzikālo noformējumu gādās viesi – Iveta Baumane un Roberts Pētersons ar koncertprogrammu “Esi man tā”. Izskanēs gan populāras latviešu, gan ārzemju dziesmas, kā arī Ivetas un Roberta oriģinālkompozīcijas. Vakara izskaņā apmeklētājus priecēs Greentrial ekstrēmā komanda ar nakts šovu un vērienīgiem trikiem ar riteņiem. Ar notikumiem bagātākā Pārgaujas novada svētku diena būs 14. jūlijs. Dienas pirmais notikums būs skrējiens “Pretī 100”, kas šogad notiks Straupē un, kur dalībniekiem tiks piedāvātas vairākas distances. Straupes estrādē un tās apkārtnē notiks dažādas atrakcijas gan pieaugušiem, gan bērniem, piemēram, Labratorium zinātnes šovs, sejiņu apgleznošana, aktivitātes kopā ar Mārtiņa Burbuļi, kā arī sietspiedes meistarklase, piepūšamās atrakcijas. Šajā dienā Straupes baznīcā plkst. 18.00 gaidāms Haralda Sīmaņa koncerts un svētku gājiens no baznīcas uz Straupes estrādi, kur notiks grupas “Tirkizband”, Pārgaujas novada koru un ansambļu sadziedāšanās un deju kolektīvu priekšnesumi. Par lustēm svētku ballē gādās Andris Ērglis ar grupu. Apmeklētājus priecēs arī krāšņa svētku uguņošana. 15. jūlijā, Pārgaujas novada noslēdzošajā dienā, svētku apmeklētājiem būs iespēja doties ekskursijā pa Pārgaujas novadu, viesojoties nozīmīgos novada tūrisma objektos. Visi interesenti aicināti uz Straupes Zirgu pastu, kur notiks Straupes lauku labumu tirdziņš. Apmeklēt Pārgaujas novada svētkus laipni aicinām visus interesentus – gan novada iedzīvotājus, gan viesus, jo no Braslas līdz Gaujai ik solis ir vērts! Vairāk informācijas par svētku norisi var meklēt Pārgaujas novada mājaslapā www.pargaujasnovads.lv vai Facebook lapā https://www.facebook.com/PargaujasNovads/ . Visi pasākumi, izņemot ekskursiju, ir bezmaksas.
Informāciju sagatavoja:
Piektdien, 20. jūlijā, plkst. 20:00 deju upē no Mazsalacas pilsētas centra līdz Lībiešu pilskalna estrādei vienosies novada deju kolektīvi, lai jau plkst. 21:00 piedalītos deju svētku atskaņu koncertā “Māras zeme” Lībiešu pilskalna estrādē. Ieeja pasākumā bez maksas. Sestdien, 21. jūlijā, no plkst. 9:00 pilsētas centrā amatnieku izstrādājumu tirgus, kurā varēs iegādāties Latvijas mājražotāju un amatnieku darinājumus. No plkst. 9:30 līdz 11:00 notiks reģistrēšanās velosvētku parādes braucienam, kurā dalībnieki aicināti saņemt brauciena numurus un izvietot pie velosipēdiem. Šogad velosvētku parādes brauciens dosies arī pa vecā dzelzceļa līnijas posmu, kas izveidots Igaunijas-Latvijas programmas projektā "Green Railways". Visas dienas garumā notiks aktivitātes dažādām vecuma grupām. No rīta biedrība “Motosporta klubs ,,Salacas kauss”” demonstrēs savus motociklus, pēcpusdienā skatītājus priecēs velo šovs “Greentrials bike tour” un zinātniskais teātris “Laboratorium”. Vakara daļā koncertu Lībiešu pilskalna estrādē ieskandinās Igo, Aija Vītoliņa, ģitāras: Aivars Hermanis un Ēriks Upenieks. Pēc koncerta Ērenpreiss velosipēda izloze. Koncerta biļešu cenas – līdz plkst. 19:59 pieaugušajiem 3,00 euro un skolēniem 1,50 euro. No plkst. 20:00 – cena 5 euro. Pēc koncerta zaļumballe kopā ar grupu “Krauja’s band”. Svētdien, 22. jūlijā, pilsētā notiks gadatirgus, Valtenberģu muižas parkā pludmales volejbola turnīrs un no plkst. 13:00 kapu svētki Mazsalacas pilsētas kapos. Pasākuma programma pieejama: www.mazsalaca.lv. Tiekamies aktivitātēs Mazsalacā, ievērojot 20. – 30. gadu retro ģērbšanās stilu velosvētku parādes braucienā! Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja:
Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alūksnes novada pašvaldības finansētajā projektā “Malēnieša raksturs jeb ak prieks, ak lustes, ak borģele!” tapuši dažādi izstādes materiāli, spēļu un rotaļu aprīkojums, kurus pirmo reizi apmeklētāji varēs izmēģināt tieši Malēniešu svētku laikā. Pagalma izstādei izgatavotas vella sišanas ierīces, plintes baļķu šaušanai uz Malēniju un pat viens malēnietis. - Ceram, ka jaunā pagalma izstāde piepildīs apmeklētāju vēlmi pēc izskaidrojošām un aizraujošām kustību rotaļām un sniegs papildinājumu rakstiskajai informācijai par malēniešiem, - saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska. Bez maksas jauno pagalma izstādi varēs apskatīt, spēles un rotaļas izmēģināt 28. jūlijā Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos muzeja pagalmā no pulksten 13.00 līdz 15.30. Vēlāk izstādi pēc iepriekšēja pieteikuma varēs apskatīt visi muzeja apmeklētāji. Projekta kopējās izmaksas bija 3874,30 EUR. Valsts Kultūrkapitāla fonda muzeju nozares attīstības programmas finansējums bija 1000 EUR, savukārt Alūksnes novada pašvaldības finansējums – 2874,30 EUR. Otrie Vispasaules Malēniešu svētki 28. jūlijā apmeklētājiem ļaus pārliecināties, kā šai pusē dzīve rit atbilstoši teicienam “Malēnietis dzīvo, cepuri kuldams”. Svētku laikā notiks ne tikai jaunās izstādes atklāšana, bet arī grāmatas “No Apukalna veroties” atvēršana, sarunas ar slaveniem malēniešiem, stāsti par novadniekiem jubilāriem - Linardu Laicenu, Jāni Mauliņu, Valentīnu Pelēci, amatnieku tirdziņš, dažādas malēniskas izdarības, kurzemnieku un latgaliešu ciemošanās pie malēniešiem vakara koncertprogrammā un zaļumballe. Sīkāka informācija par Malēniešu svētkiem www.aluksne.lv. Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Jau trešdien, 25. jūlijā, notiks svētku atklāšana Kaives muižas parkā. Plkst. 21.00 Jura Hirša muzikāla programma “Mīlestība un Latvija” un brīvdabas kino vakars ar Alda Slišāna veidoto filmu par Vecpiebalgas novadu, sagaidot mūsu valsts simtgadi. Pasākums bez maksas. Ceturtdiena, 26. jūlijs, aizvedīs uz Dzērbeni, kur plkst.15.00 pie pils, zem ozola kuplajiem zariem varēs baudīt senatni dažādās izpausmēs kopā ar folkloras kopu “Skandi” un izzinošas aktivitātes kopā ar vēstures un piedzīvojum organizāciju “Araisis”. Plkst.19.00, romantisks vakars Taurenes muižas pagrabos. Gunas Rukšānes - Latvijā pazīstamās dārzkopes, vairāku grāmatu un dārzkopībai veltītu rakstu autores, ziemciešu audzētājas un selekcionāres – Ziedu izstāde. Sandras Sabīnes Jaundalderes - mākslinieces, dzejnieces, dejotājas - Ziedu gleznu izstāde. Aivara Ošiņa - Dabas foto izstāde. Plkst. 21.00 kultūras namā koncertēs akustisko ģitāru trio: Aivars Hermanis, Kaspars Zemītis, Mārcis Auziņš. Biļetes cena uz koncertu 5 EUR. Piektdien, 27. jūlijā, no plkst 18.00 pie Vecpiebalgas kultūras nama reģistrācija retro auto-moto braucienam “Retro Piebalga 2018”, kas dosies uz Alauksta estrādi. Tur plkst. 21.00 svinīgi sagaidīs retro brauciena dalībniekus un sāksies Tautas zaļumballe ar grupu “Apvedceļš” un DJ Tomu Grēviņu. Pasākums bez maksas. Sestdien, 28. jūlijā, no plkst.10.00 – 15.00 Vecpiebalgas birzītē notiks amatnieku tirgus ar kultūras programmu. Viesosies festivāls “Latvijas Goda Aplis”. Notiks amatnieku godināšana, adīšanas sacensības, radošās darbnīcas un aktiermākslas kolektīvu priekšnesumi. Tirgū sāksies Ģimeņu dienas “Krāsainais maršs”, gājiens uz Vecpiebalgas bērnudārzu. Vakarpusē visi ceļi ved uz Inešiem! Plkst. 20.00 tradicionālās “Mazās Kalniņa dienas” ar īpašo viešņu – jauno, talantīgo dziedātāju Aleksandru Špicbergu un neiztrūkstošo “Autobusu debesīs” un zaļumballi līdz rīta gaismai. Biļešu cena uz koncertu 7 EUR. Būs Vecpiebalgas muižas izgaismojums – “Latvijas Goda Apļa” dāvana valsts simtgadē. Svētdien, 29.jūlijā, svētku noslēgums Vecpiebalgas baznīcā ar dievkalpojumu plkst.10.00 un izskaņas koncertu plkst.12.00 – Ieva Kerēvica un instrumentālā grupa. Koncerts par ziedojumiem. Tā ir iespēja katram klātienē baudīt Latvijas kultūrvēsturē atpazīstamākā novada viesmīlību.
Plašāka informācija www.vecpiebalga.lv Facebook vietnē: Vecpiebalgas novads
Īpaši TĪRKULTŪRAS mūzikas un vizuālās mākslas notikumam Lenču ielā, laukumā starp garāžām un veco Cēsu maizes ceptuvi tiek būvēta betona skatuve, kas kalpos kā pamats un simbolisks pamatakmens mākslas mājvietai - galerijai, kuras estētikā atdzīvosies jaunrade mūzikas, video, gaismas, skaņas un vizuālās mākslas formās. Skatuves būvniecībai tiks izlietotas 87 tonnas betona. Pasākuma 36 stundu programma veidota, pieskaņojoties diennakts ritmam. Cēsīs uzstāsies bungu kulta meistars Andrea Belfi no Itālijas, eksistenciālais avangardists Džons Mauss (John Maus) no Amerikas, deviņpadsmitgadīgais Lorēns Odērs (Lauren Auder) ar romantisku popa dzeju un spa-popgrupa Gents no Kopenhāgenas ar mūziku salauztām sirdīm. Skaņu arhitekts Breds Nats (Brad Nath) sniegs savu pašradīto mūzikas instrumentu performanci. Naksnīgos audiovizuālos ceļojumos vedīs digitālo pasauļu sintezētāji Visible Cloaks un žanram nepakļaujamie Motion Graphics no Ņujorkas ar digitālām fantāzijām. Redzēsim arī urbāni poētiskā elektroniskās mūzikas mākslinieka Visionist sadarbībā ar Pedru Maija (Pedro Maia) veidotos video darbus. Par nakts un rīta maiņām parūpēsies viens no šī brīža aizraujošākajiem dj Manfredas, elektroniskās mūzikas dj no Parīzes underground Kolins Džonko (Colin Johnco) un Sofija Iljasa (Sofia Ilyas) no ierakstu kompānijas FLOAT un Soho Radio Londonā. Būs arī virkne izcilu, starptautiski atzītu talantu no Latvijas - arfiste Elizabeta Lāce, noslēpumaini franciskais duets Domenique Dumont, komponists un ģitārists Edgars Rubenis, vizuālie mākslinieki MAREUNROL' S, Krista un Reinis Dzudzilo, un Atis Jākobsons. Tiks rādīti amerikāņu avangarda kino mākslinieka Džeimsa Beninga darbi, bet ar īpašu videoperformanci viesosies japāņu eksperimentālo filmu mākslinieks Takaši Makino (Takashi Makino). Lai iepazītu Cēsu Mākslas festivālā gaidāmās TĪRKLULTŪRAS instalācijas māksliniekus un jau sajustu tajā gaidāmo noskaņu, trešdien, 18. jūlijā, no plkst 20:00 kultūras bārā “Brick Bar” bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička” ikviens aicināts uz pre-party. Vakara gaitā - TĪRKULTŪRAS īpašā alus prezentācija sadarbībā ar Valmiermuižas alus darītavu, un iespēja konkursā tikt pie ielūguma uz gaidāmo notikumu Cēsīs. Vairāk informācijas par TĪRKULTŪRAS dzīvās skaņas instalāciju 27.–29. jūlijā http://tirkultura.lv un http://www.cesufestivals.lv/ Informāciju sagatavoja: Mediju kontaktiem:
Grāmatu veidojis Jaunlaicenes muižas muzejs, idejas autore un grāmatas sakārtotāja ir muzeja vadītāja Sandra Jankovska, tās redaktore - izlokšņu pētniece Mg.philol. Sarmīte Balode. Ar vērtīgiem padomiem atbalstījušas un nesavtīgi palīdzējušas Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore akadēmiķe Dr. habil.philol. Ilga Jansone un institūta vadošā pētniece Dr.philol. Anna Stafecka. Izdevuma tapšanā līdzdarbojušies arī Malēniešu skolas dalībnieki - malēniski runājošie apkārtnes iedzīvotāji. Jaunā grāmata iecerēta kā Alūksnes apkaimē runātās malēniskās valodas mācību līdzeklis – tajā būs apkopoti vairāk nekā 1000 vārdi, Jaunlaicenes muižas muzeja savāktās anekdotes, rotaļu apraksti un teicieni, kā arī novadnieka Linarda Laicena stāsti no krājuma “Malienā” malēniešu un literārā valodā un vietējās izloksnes entuziasta, novadpētnieka Aivara Puzuļa stāsti. Svētkos grāmatas atvēršanas pasākumā īpaši aicināti piedalīties novadnieces Māra Svīre un Lija Brīdaka, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces Ilga Jansone un Anna Stafecka, novadniece, malēniešu valodas pētniece Dace Markus, Linarda Laicena mazmeita Anna Laicena un citi ar grāmatas iznākšanu saistītie cilvēki, kā arī ikviens interesents. - Grāmatu lasot, vietējais kolorīts un malēniskā noskaņa būs jūtama. Tās tapšanā strādājām ļoti atbildīgi un darbs bija interesants. Esmu pētījusi Gulbenes novada Kalnienai, Stāmerienai, Beļavai un Litenei raksturīgo malēnisko izrunu un jāteic, ka atšķirības ar Alūksnes pusē runāto ir manāmas. Tāpat arī dzīvesstilā ir atšķirības. Malēniešu ir maz, taču esam neatlaidīgi. Katrs darbs, kas tiek paveikts, lai atdzīvinātu malēnisko, ir ļoti labs, un katrs cilvēks, kas kaut ko dara tā labā, ir novērtējams. Malēniešiem jāpēta sava vietējā izloksne, jārunā tajā un jāmāca jaunajiem, - uzskata Kalnienas malēniete Sarmīte Balode, kura savā brīvajā laikā jau vairākus gadu desmitus vākusi materiālus par augšzemnieku dialekta dziļajām latgaliskajām izloksnēm, kam pieder arī īpatnējā malēniešu valoda. Jaunā grāmata būs vēl viens izdevums, kurā galvenā uzmanība pievērsta tieši malēniskajai runai un malēniešiem. 2010. gadā novadnieki Dace Markus un Jēkabs Raipulis izdeva grāmatu “Radošie malēnieši un viņu valoda”, kas iepazīstina gan ar autoru pētīto Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu apkaimei raksturīgo malēnisko izloksni, gan pašu malēniešu tēlu un viņu savdabīgajiem radošajiem talantiem. Tautas valodā un arī vairākos literāros darbos malēniešu dzīves vide - Malēnija - tēlota kā nedaudz mītiska vieta, bet tās iedzīvotāji - kā īpatni, nedaudz naivi, vienlaikus gudri un izdomas bagāti ļaudis ar atšķirīgu valodu, asprātību un pasaules uztveri. Mūsdienās uzskata, ka malēnieši dzīvo Latvijas Ziemeļaustrumvidzemē ap Alūksni, lai gan, kā savā grāmatā raksta D. Markus un J. Raipulis, 20. gadsimta 30-tajos gados izdotajā “Latviešu konversācijas vārdnīcā” minēts, ka Maliena jeb Maliene aptver daudz plašāku teritoriju Latvijas dienvidaustrumos – Latgali, Zemgales austrumu galotni un Vidzemes dienvidaustrumu nomali, kur runā augšzemnieku jeb malēniešu dialektu. Šejienes iedzīvotāju runai raksturīgas augšzemnieku dialekta dziļo latgalisko izlokšņu īpatnības – lauzītā izruna, grūtības nošķirt šauro un plato e un ē, dažu vārdu lietošana atšķirīgā dzimtē no literārās valodas gramatikas. Malēniskā izloksne raksturīga arī kaimiņu novadu pagastos, tomēr, kā liecina pētījumi, dažādu vārdu izruna mēdz būt atšķirīga. Par malēniešu dzīvesveida, izloksnes, šejienei raksturīgās folkloras un mutvārdu daiļrades, tradīciju, rotaļu un spēļu saglabāšanu, pētīšanu un atdzīvināšanu rūpējas Alūksnes novada Jaunlaicenes muižas muzejs. 28. jūlijā Jaunlaicenē notiekošajos Otrajos Vispasaules Malēniešu svētkos atklās arī muzeja jauno pagalma izstādi, kas tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alūksnes novada pašvaldības atbalstu un stāstīs par malēnieša raksturu. Izstāde apmeklētājiem izskaidrojošās un aizraujošās kustību rotaļās sniegs papildinājumu drukātajiem materiāliem par malēniešiem. Plašāka informācija par Otrajiem Vispasaules Malēniešu svētkiem http://aluksne.lv/index.php/2018/07/04/aluksnes-novada-jaunlaicene-notiks-otrie-vispasaules-maleniesu-svetki/. FOTO: Leldes GUSTAS ilustrācija grāmatai “No Apukalna veroties”
Sagatavojusi: Evita APLOKA,
Kopš pagājušā gada Maizes dienām dzirnavas ir piedzīvojušas vērienīgas pārvērtības, notikuši būtiski remontdarbi, lai atjaunotu spārnus un dzirnavu mehānismus. Šogad pasākuma laikā būs vienreizēja iespēja vērot dzirnavu ratu ritējumu, kā arī varēs izstaigāt visus stāvus, apskatīt dzirnavu mehānismus un iepazīties ar mūsdienīga dizaina jaunajiem informācijas stendiem. Amatas novada Āraišu vējdzirnavu kalnā tradicionāli laikā ap Annām un Jēkabiem atzīmē Maizes dienu, kad godina rudzu maizi, cepējus un seno tradīciju turpinātājus. “Maizes diena ir brīnišķīga tradīcija, kur ik gadu satiekas maizes cepēji – gan tie, kas cep tradicionālo rupjmaizīti īstās maizes krāsnīs, gan tie, kuri cep jaunāku laiku maizīti. Lai iepazītu maizītes ceļu no labības tīruma līdz graudiem un gatavai maizei, dosimies ceļojumā pa Kukulīša taku. Būs darbošanās, meistarošana, gudrošana, dziedāšana, spēles, pārcilājot bagātīgo tradīciju pūru un atgādinot sen piemirsto,” par pasākumu stāsta dabas izglītības speciāliste Anda Andrušaite. Pie lielā Jēkabu galda ar dziesmām un sirsnīgiem stāstiem norisināsies jaunās maizes griešana un garšošana. Kā jau katrā Maizes dienā tiks godināti seno saimnieku un saimnieču vārdu īpašnieki – Jēkabi un Annas. Maizes dienā norisināsies gan kulinārās meistarklases, gan Jēkaba maizes cepšana, degustācija. Apkārtējo novadu maizes cepēju, siera sējēju, bitenieku, zāļu tēju vācēju un amatnieku darinājumus varēs iepazīt un iegādāties Kukuļtirdziņā. Āraišu vējdzirnavas ir viens no Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekotajiem objektiem Gaujas Nacionālajā parkā. Tās būvētas 19. gadsimta vidū Drabešu muižas vajadzībām. Pagājušā gadsimta 80. gados dzirnavas nonāca Gaujas Nacionālā parka paspārnē un tika atjaunotas un līdz pat mūsdienām šeit regulāri apskatāmas izstādes un ekspozīcija par dzirnavu vēsturi un nozīmi, ir iespējams iemēģināt roku graudu malšanā un izzināt senās tradīcijas. Rekonstrukcijas laikā dzirnavās atjaunotas jumta konstrukcijas un fasāde, veikti uzlabojumi iekštelpās, izveidots āra apgaismojums un pats galvenais - izgatavoti jauni vējdzirnavu spārni. Dzirnavas nav tikai dekoratīvs un vēsturisks objekts, tās ir arī pilnībā funkcionējošas – šeit iespējams samalt gan miltus, gan dažāda veida putraimus un citus graudaugu produktus. https://daba.gov.lv/upload/Image/afisa/Afisa_2907_Araisu_dzirn.jpg
Svētdien, 29.jūlijā, no plkst. 12.00 līdz 15.30 notiks orientēšanās sporta sacensības Valmieras rogainings. Sacensību centrs atradīsies pie Valmieras pilsdrupām (numuru izņemšana no plkst.11.00). Valmieras rogainings ir orientēšanās sporta komandu sacensības, kur komandas pārvietojas apvidū un noteiktā laika periodā brīvi izvēlētā secībā, apmeklē apvidū izvietotus kontrolpunktus, kuriem piešķirtas noteiktas vērtības, cenšoties savākt pēc iespējas vairāk punktu. Distancē dalībnieki pārvietojas tikai ar kājām, navigācijai izmantojot sacensību organizatoru izsniegto karti. Distances laikā atļauts izmantot jebkādas citas elektroniskās navigācijas ierīces. Dalībnieku pienākums ir ievērot Latvijas Republikas ceļu satiksmes noteikumus, sekot sacensību tiesnešu un organizatoru norādījumiem. Dalība rogainingā notiek komandās no diviem līdz četriem dalībniekiem. Komandas tiek sadalītas pa grupām pēc dalībnieku dzimuma (vīrieši, sievietes, jauktā grupa) un vecuma (jaunieši, pieaugušie). Iespējams startēt arī ģimeņu grupā, ja vismaz vienam ģimenes dalībniekam ir 12 vai mazāk gadu. Informāciju sagatavoja:
Vidzemes bibliotekāri konferences laikā vairos savas zināšanas par tādām tēmām kā lasītprasmi veicinošas metodes un to pielietojums, pārrunās Latvijas Bibliotekāru biedrības aktualitātes, tiksies ar Alūksnes un Apes novada fondu un iepazīs medijpratības veicināšanas pasākumus. Konferences dalībnieki apmeklēs arī ar Alūksnes pilsētas skaistākās vietas.Izstāde Alūksnes Kultūras centrā apskatāma līdz 19. augustam. FOTO: Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone pasniedz pateicību Alsviķu bibliotēkas vadītājai Sarmītei Meļķei. Sagatavojis:
Kādi bija jaunieši Madonas rajonā 50.-90. gados? Kas, kā un kāpēc viņus centās izaudzināt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un kāda bija jauniešu reakcija uz to? Meklē atbildes no 2018. gada 3. augusta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstādē mansarda zālē. Izstāde top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas valsts meži” projekta “Vai viegli būt…?” finansiālo atbalstu.
Informāciju sagatavoja
No plkst.9.00 līdz 16.00 rātslaukumā un vijoties pa Lāčplēša ielu līdz ugunsdzēsēju depo dažādus darinājumus piedāvās amatnieki un mājražotāji. “Tradicionālā un mūsdienu amatniecība, augi, stādi, rotas, kas veidotas pēc arheoloģiskos izrakumos atrastiem paraugiem, mūsdienu dizains, audums, trikotāža, filcējumi, adījumi, koka izstrādājumi, keramika, mājās gatavota kosmētika, bioloģiskā produkcija. No dažādām Latvijas vietām Valmierā būs sabraukuši tirgotāji, piedāvājot mājsaimniecībā noderīgas lietas,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma. Savukārt vecpilsētā norisināsies gardēžu tirgus “Valmieras garša”. Būs Latvijas virtuvei raksturīgi produkti: zivis, gaļa, maize, kūpinājumi, sieri, mērcītes, pašu gatavoti saldumi, medus, vīns, augļi, ogas, dārzeņi, garšaugi. Tirgus laukumā pils pagalmā pašu ražotos gardumus piedāvās latvju saimnieces un saimnieki, kuri audzētajā un gatavotajā prot apvienot sendienu tradicionālās virtuves mantojumu ar mūsdienu garšu. Pils pagalma centrā raidījuma “Īstās latvju saimnieces” iedvesmojošā dalībniece, lauku mājas “Donas” saimniece Ilze Briede ceps maizi, dalīsies gardas maltītes pagatavošanas noslēpumos, atklās receptes un atbildēs uz interesentu jautājumiem. “Senās Valmieras garšu veidos sajūtas, ko apvieno nesteidzīga kņada tirgus laukumā, maizes smarža un zupas burbuļošana lielajā katlā, krāsu, skaņu, smaržu sajaukums un mūzika. Cilvēka mēle var izšķirt četras garšas: saldu, skābu, sāļu un rūgtu. Piektā – unami – ir patīkamas garšas izjūta, ko noteikti varēs izbaudīt tirgus laikā,” aicina I.Blūma. Pie Hanzas namiņiem, atainojot viduslaiku pilsētas noskaņu, interesenti aicināti iesaistīties radošajās darbnīcās, apgūstot kādu no amatnieku prasmēm un izveidojot līdzi ņemamu dāvaniņu. Savukārt muzeja iekšpagalmā ozola pavēnī būs iespēja uz brīdi atvilkt elpu un atgūt spēkus. Tur notiks spēles, varēs izklāt līdzi paņemto segu, lai piesēstu un baudītu pilsētas svētku noskaņu. Turpat teltī būs atrodami tērpi un viduslaikiem atbilstoši atribūti, ko ikviens interesents aicināts izmantot, lai iemūžinātu sevi skaistā fotogrāfijā. Plkst.14.00 sāksies “Viduslaiku pilsētas glezna”, kad tērpus demonstrēs Valmieras muzeja darbinieki.“Viduslaikos tirgus bija viena no retajām iedzīvotāju izklaides iespējām. Tas kļuva par dzīrēm, ne tikai pulcējot tirgotājus, bet rīkojot arī dažādas atrakcijas. Jo īpaši izteikti tas bija Hanzas savienības laikā, kad cilvēki iepazina jaunas garšas, produktus, receptes. Šo noskaņu vēlējāmies radīt arī pilsētas svētku tirgus laikā,” stāsta I.Blūma. No 24. jūlija līdz 4. augusta
Festivāla centrs Hanzas laukumā būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem. Tur atradīsies ēdināšanas un atpūtas zona, notiks atklāšanas koncerts, brīvdabas kino un koncertvakari, kā arī dažādas radošas un sportiskas aktivitātes.
Augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes un Valmieras vasaras teātra festivāla sadarbībā vasaras skolā darbnīcas un meistarklases vadīs vietējie un ārvalstu arhitektūras, plānošanas, ainavu arhitektūras un scenogrāfijas jomu profesionāļi: arhitekts, scenogrāfs Didzis Jaunzems, igauņu arhitekts Ralfs Looke, ainavu arhitekts, urbānists Aigars Lauzis, scenogrāfs un būvgaldnieks Rūdolfs Bekičs, mākslinieks Andris Eglītis, arhitekte Dina Suhanova, scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes vadītājs, arhitektūras pētnieks Jānis Dripe. Vasaras skolas laikā dalībnieki piedalīsies praktiskās darbnīcās un diskusijās, klausīsies iedvesmojošus pieredzes stāstus, iepazīs Valmieru, dosies ekskursijās uz vietējiem uzņēmumiem un piedzīvos plašu kultūras programmu Valmieras pilsētas svētku un Valmieras vasaras teātra festivāla laikā. Valmierieši un pilsētas viesi tiek aicināti uz vasaras teātra festivāla centra atklāšanu piektdien, 3. augustā, plkst. 16.00 Hanzas laukumā, kā arī piedalīties citās aktivitātēs, kas norisināsies festivāla centrā. Visā vasaras skolas gaitā valmierieši tiek aicināti sekot līdzi festivāla centra tapšanai, būvniecībai un vasaras skolas aktivitātēm Hanzas laukumā. Vasaras skolas atklāšana notiks 24. jūlijā Valmieras teātrī. 27. jūlijā plānota festivāla centra ideju un tektonisko risinājumu prezentācija. Sestdien, 4. augustā, plkst. 17.00 – vasaras skolas oficiālais noslēgums festivāla centrā un dalībniekiem sertifikātu izsniegšana. Vasaras skolas darbnīcas pamatā notiks Valmieras teātra apaļajā zālē, uz terases pie teātra un no 30. jūlija – Hanzas laukumā. Vasaras skolas programma un aktivitātes mājaslapā http://www.festivaland.org/ un Facebook https://www.facebook.com/summerschool.festivaland/.
Vasaras skolu un festivāla centru organizē un atbalsta: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, Valsts izglītības attīstības aģentūra, biedrības “Staro 100” festivāls “Latvijas Goda aplis”, Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programma, Latvijas valsts simtgades programma, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras teātris, Byko-Lat, Latvijas Finieris, Aktīvā tūrisma centrs EŽI, Valmiermuižas alus darītava, café Tērbata un citi. Informāciju sagatavojusi: Dina Suhanova, dina.suhanova PIE riseba PUNKTS lv, tālr. 22306818 Jau piekto gadu Ērmaņu muižā jūlija pēdējā sestdienā notiek mini-festivāls „Etnonakts“. Šogad – sestdien, 28. jūlijā no plkst. 19:00 darbosies brīvā skatuve, kurā savu dalību ir apstiprinājuši mandolīnistu ansamblis „Tarkšķi“ (Iecava) un etno grupa „Jāņoga“ (Cēsis). Etnonakts2018 tautas dančus spēlēs un vadīs folkgrupa “Luča”. Vārds „luča“ ir, iespējams, cēlies Latgales pusē, kas nozīmē: laimīgs, izdevīgs gadījums, vērtīgs ieguvums. Grupa dibināta 2016. gadā, tās repertuārā ir latviešu (arī igauņu, lietuviešu, portugāļu un franču) tautas dziesmas, rotaļas un danči, kas ietērpti mūsdienīgās noskaņās. Grupas sastāvā ir trīs profesionāli mūziķi: Rolands Zelčs (akordeons, balss) - studējis JMMV un RPIVA akordeona klasē, piedalījies folkoras kopās „Dandari“ un „Hāgenskalna muzikanti“, paralēli muzicē arī franču/itāļu etnomūzikas grupā „Arcandela“. Zane Kriumane (vijole, balss) - mūzikas terapeite, studējusi Liepājas universitātē, darbojusies folkloras kopās „Dandari“ un „Hāgenskalna muzikanti“. Ieva Bērziņa (kokle, stabule, perkusijas, balss) - bērnu un jauniešu folkloras kopu „Zvīgzna“, „Krulla“ un „Ciguzis“ vadītāja. Festivāls notiek tradicionāli bez apskaņošanas. Joprojām var pieteikties dalībai brīvajā skatuvē. Ieeja brīva.
Pasākumu organizē biedrība „Ērmaņu muiža“ ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstu Vidzemes kultūras programmas ietvaros. Ērmaņu muiža atrodas Malienā - starp Alūksni un Liteni. Tās darbības sfēra ir vēsturiskās ēkas autentiska atjaunošana un saturisku kultūrmuižas pasākumu – koncertu, dzejas lasījumu un izstāžu rīkošana.
Informāciju sagatavojusi: Inga Prauliņa Projekta vadītāja
Valmieras muzeja Izstāžu namā 27. jūlijā plkst. 16.00 atklās Gunta Laudera rotu izstādi “Laiks”. Guntis Lauders ir viens no labākajiem un neparastākajiem Latvijas rotu māksliniekiem. Viņa rokraksts ir atpazīstams izmantoto detaļu, formu un materiālu dēļ. Lai sasniegtu iecerēto, rotu meistars izmanto tādas klasiskas juveliermākslas tehnoloģijas kā inkrustācija, gravēšana mamuta ilknī un melnkokā, sarežģīti lodējumi, liešana, kalšana.
“Gribētos, lai manas rotas valkātu un uz tām skatītos vēl simtiem gadu. Tās varētu nodot no paaudzes paaudzei – manis darinātu gredzenu izvilks no sen aizmirstas atvilktnes, notīrīs, un tas iegūs jaunu elpu, kad to valkās manas klientes pēctece. Tas arī nosaka materiālu izvēli – sudrabs, zelts, dārgakmeņi, melnkoks, sarkankoks, mamuta ilknis, kokosrieksta miza, koraļļi, pērles, dzintars – viss, kas spēj pretoties “laika zobam”. Tās ir manas latviskās saknes – pamatīgums. Radošajā ideju tapšanas procesā neciešu ierobežojumus. Man ir svarīgi, lai mani darbi būtu tēlaini, iztēli rosinoši, unikāli un tiem piemistu īpaša vizuālā valoda,” stāsta Guntis Lauders. Guntis Lauders ir absolvējis Igaunijas Mākslas akadēmiju, mākslas maģistra grādu ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā. Rīkojis virkni personālizstāžu Baltijā, Ziemeļeiropā un Vācijā, piedalījies starptautiski nozīmīgās izstādēs Eiropā, Amerikā, Krievijā, Japānā. Viņa darbi ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Kaļiņingradas Dzintara muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Izstāde apskatāma līdz 3. septembrim.
Informāciju sagatavojusi: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
Tieši pirms 200 gadiem Dikļu muižas kalps Jānis Peitāns iztulkoja un iestudēja un Dikļu muižas Zundu rijā uzveda Frīdriha Šillera lugu “Laupītāji”. Šo latviešu teātrim un Latvijas kultūrtelpai nozīmīgo notikumu kopīgi atzīmēsim 11. augustā Kocēnu novada Dikļos, kur ikviens interesents varēs iepazīties ar neatņemamu un īpaši nozīmīgu latviešu teātra vēstures sastāvdaļu, izbaudot daudzveidīgu kultūras programmu visas dienas garumā. 11. augusta rīts, jau no plkst. 10.00 sāksies ar amatierteātru izrādēm un īpaši amatierteātru aktieriem veltītām meistarklasēm. No plkst. 14.00 ikviens šo teātra svētku viesis būs laipni gaidīts pie Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra, lai piedalītos teatralizētā pastaigā “Reiz Dikļos “Laupītāji” tapa”. Pastaiga svētku apmeklētājus vedīs uz Dikļu pili, Zundu riju un “Laupītāju” pļavu, asociatīvā veidā iepazīstinot ar šiem vēsturiskajiem notikumiem Latvijas Kultūras akadēmijas profesora Raimonda Brieža, amatierteātru aktieru un Latvijas Kultūras akadēmijas leļļu teātru aktieru – studentu improvizācijās. Pastaigu caurvīs Dikļu folkloras kopas “Endzelīte” un Dikļu pūtēju orķestra muzikāla saspēle. Teatralizētajām liecībām mijoties ar faktiem, ikviens pastaigas dalībnieks varēs aplūkot izstādi par Frīdriha Šillera lugas “Laupītāji” iestudējumiem Latvijas teātros dažādos laikos. No plkst. 16.30 līdz plkst. 18.30 “Latvijas profesionālā teātra pirmsākumi”. Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā varēs vērot video materiālus un klausīties Latvijas Kultūras akadēmijas profesora, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja Jāņa Siliņa stāstījumu. Plkst. 19.00 sāksies vērienīgs teātra mūzikas lielkoncerts “Bez teātra mēs nevaram”, kurā spilgtākās dziesmas no Latviešu teātru izrādēm izpildīs Latvijas Nacionālā teātra, Dailes teātra un Valmieras drāmas teātra aktieri, Vidzemes koru dziedātāji un tautas deju kolektīvu dalībnieki. Svētku koncertā kopīgi atcerēsimies un izdziedāsim Ādolfa Alunāna, Burharda Sosāra, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna un citu izcilāko Latviešu komponistu skaistākās teātra izrāžu melodijas. Koncertā piedalīsies: Gints Andžāns (Dailes teātris), Gundars Grasbergs (Latvijas Nacionālais teātris), Juris Hiršs (Latvijas Nacionālais teātris), Ģirts Ķesteris (Dailes teātris), Ieva Segliņa Krūzkopa (Dailes teātris), Ērika Eglija (Dailes teātris), Ilze Ķuzule Skrastiņa (Dailes teātris), Elīna Hanzena ( Valmieras drāmas teātris), Artis Robežnieks (Dailes teātris), Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris), kā arī dziedātāja - Ieva Kerēvica. Mākslinieki izpildīs solo skaņdarbus, duetus, kopdziesmas un koru dziesmas no tādām teātra izrādēm kā "Seši mazi bundzenieki", "Skroderdienas Silmačos", "Āksts", "Orfejs", "Īsa pamācība mīlēšanā" un citām populārākajām Latvijas teātru izrādēm! Par muzikālo pavadījumu rūpēsies pavadošā grupa: Madars Kalniņš(klavieres), Andris Grunte (bass), Artis Orubs(bungas) un Mārcis Auziņš(ģitāra). Dienas noslēgumā, plkst. 22.00 Neikenkalna dabas koncertzālē Latvijas simtgades zaļumballe. Pasākuma viesi dienas garumā var baudīt atpūtu Dikļu pils teritorijā, pieejama pils restorāna Vasaras terase, kā arī iespējams rezervēt naktsmītnes. Ģimenes ar bērniem aicinām apmeklēt Vika pasaku parku. “Latviešu teātrim 200” ir lielākais Kocēnu novada Latvijas simtgadei veltītais pasākums, ko organizē Kocēnu novada dome un finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavojusi: Vineta Vintere Kocēnu novada domes Kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas Kultūras un starptautisko sakaru koordinatore Mob.tel.: 29226028 E-pasts: vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv
Lielākā daļa no Vidzemes kultūras programmas atbalstītajiem projektiem saistīti ar bērnu un jauniešu kultūrizglītību, radošo industriju attīstību, meistarklašu, semināru, nometņu rīkošanu. Ar programmas atbalstu tiks izveidotas vairākas izstādes un tiks rīkotas meistarklases par vidzemniekiem nozīmīgām tēmām tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma saglabāšanai. Tāpat arī jau tradicionāli ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek izdotas dažādas grāmatas. Tā kā vasara ir festivālu un koncertu laiks, arī šogad vairākās vietās norisināsies brīvdabas pasākumi. Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.
Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā. Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ar iespaidīgu Raita Hroloviča performanci 29. jūnijā – Cēsu Zinātnes, mākslas un gastronomijas centrā BRŪZIS atklāta starptautiskās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” (JCE. Jeune Création Européenne) ceļojošā izstāde.
Indriķa dienas pasākums, kas šogad Kocēnu novada Rubenē 15. jūlijā notiks jau ceturto reizi, ir kļuvis par atpazīstamu zīmolu ne tikai vēstures un labas mūzikas cienītājiem. 
No 25.julijā līdz 4.augustam Valmieras vecajā ūdenstornī (Kr.Valdemāra ielā 1) būs skatāma Kristas Jūlijas Kreišmanes un Kristīnes Zemļickas-Brālēnas izstāde “Vērtības”. Grafiķes un keramiķes sadarbībā tapušās ekspozīcijas mērķis ir, veidojot saspēli caur dažādiem darbiem un vienojošiem elementiem, pievērst uzmanību pamata vērtībām mākslā, dizainā un ikdienā.
Jau otro gadu jūlija izskaņā aicinām uz vasarīgu kopā būšanu gleznainajā Vaidavas ezera krastā, kur galvenā loma atvēlēta mālam un ēdienam. Sestdien, 21. jūlijā, no plkst. 12.00 Vaidavas ezera krastā norisināsies „Mālēdiena festivāls 2018”.
2018. gada 14. jūlijā, realizējot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu “Anglijas karaļnama mūzika Sēļu muižā”, norisināsies Sēļu muižas dārza svētki, kas apmeklētājus priecēs jau trešo gadu un ir kļuvuši par Mazsalacas novada tradīciju.
Šogad Beverīnas novada svētki tiks svinēti jau šajā nedēļas nogalē, sestdien, 14.jūlijā, Mūrmuižā. Visas dienas garumā notiks dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem interesentiem. Viens no svarīgākajiem notikumiem būs svinīga Beverīnas novada karoga pacelšana mastā. Svētki sāksies plkst. 11:00 Trikātas baznīcā, kur tiks iesvētīts Beverīnas novada karogs. Pēc tam karogs ceļos pa novadu, lai plkst. 17:00 tas tiktu svinīgi pacelts karoga mastā Beverīnas novada administratīvajā centrā Mūrmuižā pie „Pagastmājas”.
No 13. līdz 15. jūlijam tiks svinēti jau 5. Pārgaujas novada svētki. Novada svētku apmeklētājiem tiks piedāvāta plaša programma, un interesantas nodarbes varēs atrast jebkurš interesents. Svētki tiks atklāti 13. jūlija, piektdienas vakarā, Stalbes tautas namā. Tiks atklāta izstāde “Laikrādis”, kura tapusi sadarbībā ar Pārgaujas novada iedzīvotājiem. Izstādē būs redzami novada iedzīvotāju pulksteņi, kas reiz rādījuši laiku mūsu vecmāmiņai un vectētiņam, mūsu vecākiem, un pulkstenis, kas kalpojis mums pašiem darbā vai mājās.
No 2018. gada 19. – 22. jūlijam aicinām uz Mazsalacas pilsētas svētkiem un velosvētkiem “Ērenpreisam 127”. Svētku programmā iekļautas daudzveidīgas norises un aktivitātes, kurās sev tīkamo atradīs ikviens. Ceturtdien, 19. jūlijā, svētki iesāksies ar sportiskām aktivitātēm – no plkst. 17:30 pilsētas centra Tirgus laukumā tiks dots starts velo-foto orientēšanās sacensībām. Pieteikšanās elektroniski: 
Šomēnes, 28. jūlijā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā notiks jau Otrie Vispasaules Malēniešu svētki. Jaunlaicenes muižas muzejā, kas īpašu uzmanību pievērš tieši malēniešu dzīvesveida, tradīciju, vietējās izloksnes pētīšanai, pirms svētkiem tapusi jauna pagalma izstāde.
Laikā, kad ūdensrozes pašā plaukumā un vasara pilnbriedā, vecpiebaldzēni jau septīto reizi aicina uz saiešanu slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis 2018”. Piecas dienas visos novada pagastos - Dzērbenē, Inešos, Kaivē, Taurenē un Vecpiebalgā – ikviens varēs atrast sev piemērotāko pasākumu. 
Šonedēļ tiek uzsākta īpašas betona skatuves būvniecība šī gada Cēsu Mākslas festivāla gaidītākajam notikumam - Latvijas radio Klasika raidījuma TĪRKULTŪRA 36 stundu dzīvās skaņas instalācijai. Tajā no 27. līdz 29. jūlijam varēsim baudīt 19 starptautiski atzītu mūziķu un mākslinieku no 10 valstīm. Cēsu Mākslas festivāls apgūst arvien jaunas vietas pilsētvidē, veidojot telpu laikmetīgajai mākslai un kultūras eksperimentiem.
Līdzīgi kā latgalieši, lībieši un suiti, arī Latvijas ziemeļaustrumu Vidzemē dzīvojošie malēnieši mērķtiecīgi stiprina savu malēnisko identitāti, lai atdzīvinātu malēniešu kultūrtelpu. Tādēļ jau otro reizi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā notiks Vispasaules Malēniešu svētki, kuru moto ir “Malēnietis dzīvo, cepuri kuldams!”. Plašajā svētku programmā 28. jūlijā viens no centrālajiem šī pasākuma notikumiem būs jaunās grāmatas “No Apukalna veroties” atvēršana.
Dabas aizsardzības pārvalde svētdien, 29. jūlijā, tuvus un tālus viesus, maizes cepējus un tradīciju zinātājus aicina uz atjaunotajām Āraišu vējdzirnavām, lai iepazītu grauda ceļu no tīruma līdz maizes kukulītim, kopīgi iegrieztu atjaunoto dzirnavu spārnus un svinētu Latvijas simtgades Maizes dienu. “Āraišu vējdzirnavas ir unikāla kultūrvēstures liecība un vienīgās Latvijā, kurās vēl darbojas senlaiku oriģinālā dzirnavu iekārta. To atjaunošana ir spilgts apliecinājums, ka nacionālais parks nav tikai aizsargājamās dabas vērtības vien, tā nozīmi veido gan daba, gan vēsture, kultūra un tradīcijas ciešā mijiedarbībā,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.
Valmieras pilsētas svētkos, kas norisināsies no 27. līdz 29.jūlijam, pieejamas arī plašas sporta aktivitātes gan tiem, kas vēlas svētkus pavadīt aktīvi, gan tiem, kuri labprāt vēro un atbalsta sportistus. Sestdien, 28.jūlijā, Valmieras pilsētas svētku laikā, no plkst. 12.00 līdz 17.00, Dzirnavu ezeriņā norisināsies paralēlās airēšanas slaloma sacensības "Valmiera viļņo!". Tajās piedalīsies dalībnieki četrās laivu klasēs no visām Baltijas valstīm. Sacensības notiks bērnu/jauniešu, vīriešu/sieviešu, kā arī veterānu kategorijās. Līdz plkst. 13.30 notiks kvalifikācijas braucieni, savukārt no plkst. 14.00 līdz 16.30 – izslēgšanas cīņas un finālbraucieni.
18. un 19. jūlijā Alūksnē norisinās Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 21. saiets – konference “Bibliotēkas pamatvērtības un nākotnes izaicinājumi” un tās ietvaros atklāta bibliotēkām veltīta izstāde. Konferences atklāšana norisinājās Alūksnes Kultūras centrā, un tās ietvaros atklāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības veidoto izstādi “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kurā stāstīts arī par Alsviķu bibliotēku. Īpašu pateicību par palīdzību izstādes veidošanā saņēma Alsviķu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Meļķe.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs šā gada 3.augustā plkst. 15:00 ielūdz ikvienu interesentu uz izstādes “Vai viegli būt jaunam? – PROTESTS [Madonas rajona 50-90. gadu jaunatne] atklāšanu. Madona šogad ir Latvijas jauniešu galvaspilsēta. Muzejs vēlas aicināt ikvienu, kurš vēl ir, vai reiz bijis jaunietis, uzdot sev 1986. gada režisora Jura Podnieka filmas nosaukumā ietverto hrestomātisko jautājumu – “Vai viegli būt jaunam?”
Ar meijām rotāts kravas automobilis Valmieras pilsētas svētku sestdienas, 28.jūlija, rītā būs pārvērties par skatuvi. Piestājot dažādās vietās, no plkst.8.00 līdz 9.00 Valmieras Mūzikas skolas pūtēju ansamblis ar možu mūziku modinās valmieriešus, aicinot apmeklēt pilsētas 735.dzimšanas dienas svinības. Viena no svētku norisēm, kuras sākumu nenokavēt aicinās īpašie modinātāji, būs gardēžu un amatnieku tirgus.
m Valmierā notiks starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides plānošanas vasaras skola FestivaL’and, kuras laikā dalībnieki no Meksikas, Korejas, Spānijas, Ungārijas, Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas starptautiskas mentoru komandas vadībā izstrādās idejas, plānos un izveidos Valmieras vasaras teātra festivāla centru jeb pilsētu.
Arī augustā un septembrī turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018" projektu pasākumi - programma ir ļoti bagātīga un daudzveidīga, kur katram iespējams atrast sev interesējošus notikumus.