Arhīva kalendārs

« September 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30 

No 10. līdz 17. augustam Mālpils novadā, “Vecleitēnos”, norisinājās gadskārtējais, jau sešpadsmitais mākslinieku biedrības “Sidegunde“ plenērs – simpozijs ”Trauslās vibrācijas”.

Līdztekus citām glezniecības tehnikām šogad pastiprināta uzmanība tika pievērsta pasteļglezniecībai. Pasteļglezniecības meistarklasi vadīja gleznotājs Rolands Gross.

Kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča stāstījumā "Mālpils kultūrvēsturiskā ainava fotogrāfijās un mākslas darbos simts gadu garumā" iepazīstināja ar Mālpils ievērojamākajām vietām, un visi kopīgi devās ekskursijā pa Mālpili un tās apkārtni.

Ievas Paulovičas lekcija "Mālpils kultūrvēsturiskā ainava fotogrāfijās un mākslas darbos simts gadu garumā".

Gleznotāja Vita Merca nolasīja lekciju “Ainavas kompozīcijas pamatprincipi”, analizēja plenēra dalībnieku paveikto, runāja par mākslu un dalījās atmiņās par saviem skolotājiem.

Starptautisku skanējumu plenēram deva Igaunijas salas Sāremā mākslinieki, kuri ar sajūsmu gleznoja no viņu salas tik atšķirīgās Mālpils ainavas.

Atzīmējot Otto Skulmes 130. dzimšanas dienu, visi plenēra dalībnieki gleznoja ainavu ar Skulmju māju no Mergupes puses, atkārtojot motīvu, kas attēlots Otto Skulmes pēdējā gleznā “Nogāze” (a /e, 1966). 

Simpozijā kopā strādāja visu paaudžu mākslinieki, septītajā plenēra dienā gleznotājiem pievienojās Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. 

Plenērā iesaistās Mālpils mākslas skolas audzēkņi.

Plenērā radītie darbi rudenī tiks eksponēti izstādē Mālpils kultūras centrā, dodot iespēju ar paveikto iepazīties visplašākajam iedzīvotāju lokam. 

Simpoziju atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Valsts meži un Mālpils novada dome. 

Projekta kuratore: Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668, informācija: Helēna Medne – helena.medne PIE sidegunde PUNKTS com.

Dzelzceļš visos laikos ir bijis nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis. Vietējie iedzīvotāji Bānīti izmantojuši, lai nokļūtu līdz platsliežu dzelzceļam, kā arī lai pārvietotos tuvākajā apkārtnē. It īpaši tas bija noslogots tirgus dienās, kapu svētkos un citās svētku dienās.

Lai sajustu romantisko noskaņu, kāda valda dzelzceļa stacija tirgus dienas vakarā, pirmo reizi Bānīša svētku vēsturē – š.g. 7.septembrī - notiks pasākums vakara vilciena sagaidīšanai Alūksnes stacijā.  No plkst.19:00 varēs baudīt dzelzceļa stacijas romantisko noskaņu, kāda ir jūtama tikai dienās pēc tirgus. Alūksnes Bānīša stacijas vēlo vakaru īpašu darīs Ceremonijorķestris Ainara Vildes vadībā, kurš atskaņos populāru pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu mūziku. Muzikāla programma izveidota iedvesmojoties no "Bellaccord Electro" fabrikā 1930.gados izdotajiem ierakstiem.

Vilciens Alūksnes stacijā tiks sagaidīts ar ziepju burbuļu salūtu. Lai salūts būtu īpaši krāšņs, katrs aicināts līdzi ņemt savus ziepju burbuļus.

Programma:
19:00 - Ceremonijorķestris Ainara Vildes vadībā ar koncertprogrammu
19:40 - 20:00 Baltijā vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Alūksnes stacijā. Vilciena sagaidīšana ar ziepju burbuļu salūtu

Pasākums notiek ar Vidzemes Plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Dace Bumbiere-Augule
Alūksnes tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece
stacija PIE aluksne PUNKTS lv
+371 25669604

Biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” Amatas novadā sākusi realizēt projektu „Pa Voldemāra Stelberga pēdām”, ko finansiāli atbalsta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma.

Voldemārs Stelbergs (12.03.1891. – 24.04.1940.) bija ievērojams kultūras darbinieks un folkloras vācējs pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. V.Stelbergs dzimis Drabešu pagasta „Tauriņos”, mācījies Latvijas konservatorijā vijoļspēli un mūzikas teoriju, kā arī zīmēšanu un gleznošanu pie mākslinieka Eduarda Brencēna. Nozīmības ziņā kā tautas garamantu vācējs minams tūlīt aiz Jurjāņu Andreja, Emīla Melngaiļa un Andreja Krūmiņa. Savācis 2630 folkloras vienības.

Projekta gaitā paredzēts  iepazīties un izpētīt V. Stelberga dzīves gaitas, iepazīties ar viņa savākto  folkloras mantojumu. Amatas novada folkloras kopa „Ore” apgūst folklorista savākto materiālu, lai dziesmas un melodijas iekļautu savā repertuārā, atskaņotu koncertos un iepazīstinātu ar tiem plašāku auditoriju.

Ir veikts lauka pētījums, intervēta Anna Kļaviņa, kas bērnībā pazinusi Voldemāru Stelbergu.

Lai apgūtu un popularizētu folkloras mantojumu, biedrības TKIC „KasTe” Drabešu muižas Amatu mājā tiek organizētas kokles spēles nodarbības un etnogrāfiskās dziedāšanas nodarbības.

Projektā iesaistījušās arī novada skolas – Amatas pamatskola, Skujenes pamatskola un Amatas novada mūzikas un mākslas skola.

Projekta noslēgumā paredzēts sarīkojums, kurā uzstāsies folkloras kopa „Ore”, skolu audzēkņi, klausītāji tiks iepazīstināti ar V.Stelberga dzīves gājumu, savāktajām kultūrvēstures liecībām, tautas melodijām un dziesmām.

Informāciju sagatavojusi: Inese Roze, TKIC "KasTe".

Aicinām 5. oktobrī sākot no pl. 11 uz izglītojošu un radošu piedzīvojumu “Biomuzikālā ekskursija Ziemeru muižā” Ziemeru muižas kompleksa kultūrvēsturiskajā vidē.

Latvijas Universitātes bioloģijas doktores Ilutas Daukškānes vadībā būs iespēja ne tikai dabā apskatīt  retas ķērpju un citu augu sugas, uzzināt par to izcilību un retumu, bet ar īpašu iekārtu palīdzību, dzirdēt šo augu vibrācijas izraisīto unikālo skaņu. Iepazīto augu skaņas tiks ierakstītas un Elizabetes Balčus muzikālajā darbnīcā iegūs oriģināla skaņdarba formu. Ekskursijā iegūto pieredzi un zināšanas varēs izpaust un nostiprināt arī mākslinieču Justīnes Lūces un Daces Lūces radošajās darbnīcās. Noslēgumā notiks piedzīvotā prezentācija un audiomuzikāla performance, pirms tam kopā baudot gardu zupu un sarunas.

Projektu atbalsta VPR un Valsts Kultūrkapitāla fonds.



Lūgums iepriekš pieteikties t. 29327853 / Egija Silāre

Rudenī turpinās „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" notikumi. Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus – izstādes, izrādes, koncerti, pasākumi un meistarklases.

Cēsu bibliotēkā turpinās izstāžu cikls, kas veltīts bibliotēkas simtgadei. Interesanta lielformāta gleznu izstāde “Pārvēršanās” apskatāma dabas vidē Cēsīs pie Rūcamavota.

Vidzemes koncertzālē un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ērģeļmūzikas koncerti Alfrēda Kalniņa godināšanai, bet oktobra beigās Vidzemes koncertzālē Saulkrastu jauktā kora "Anima" koncerts "JŪRD.SAKNES.ROOTS". Valmieras koncertzālē Jūs priecēs izrāde “Vecmāmiņu valsts”.

Alūksnes bānīša stacijā vēlie vakari ar ceremonijorķestri un ziepju burbuļu salūtu, Valmierā dzejas nakts, bet Ziemeru muižā – biomuzikāla ekskursija. Valmieras muzejā iespēja apmeklēt novadpētnieku mācību semināra noslēgumu, savukārt Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” viesosies Salacgrīvas, Alojas, Burtnieku un Mazsalacas novadu bibliotēkās.

Sākoties jaunajam mācību gadam skolu jauniešiem iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs un iegūt jaunas, radošas un interesantas zināšanas un prasmes.

Aicinām ikvienu izbaudīt un apmeklēt plašo pasākumu programmu! Sekojiet līdzi pasākumu kalendāram.

Vairāk par visiem Vidzemes kultūras programmas pasākumiem variet uzzināt Vidzemes plānošana reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv kultūras sadaļā.

Plašāka informācija: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv

“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada  septembrī, oktobrī un novembrī realizēs projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!”, turpinot jau pērn sākto prasmju papildināšanu aktiermākslā. Arī teātrī nemitīgi sevi jāpilnveido, lai arvien uzlabotu skatuviskās, aktieriskās, vokālās, plastiskās iemaņas, ko pēc tam caur izrādēm, uzvedumiem, citiem pasākumiem nodot saviem skatītājiem.

Šogad savos amata noslēpumos dalīsies Latvijā zināmi aktieri, skatuves mākslas pedagogi, vokālie pedagogi un vizāžisti, lai palīdzētu atklāt tēla veidošanas nianses. Būs nodarbības skatuves kustībā, aktiermeistarībā, vokālajās prasmēs, citās aktierim svarīgās iemaņās.

 

Biedrība „CĒSU TEĀTRIS” ar šo projektu vēlas palīdzēt Vidzemes amatierteātru aktieriem attīstīt skatuves izpausmes veidus caur vārdu, mūziku, darbību un vizuālo tēlu, veidojot izpratni par teātra mākslu kā nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļu, kā arī veicinot Vidzemes teātra spēlēšanas tradīciju turpināšanu.

Amatierteātris savā pilsētā, novadā, pagastā ir svarīga kultūras dzīves sastāvdaļa, tāpēc vietējiem teātra kolektīviem ne tikai jāveido mūsdienīga un daudzveidīga repertuāra politika, bet arī arī pašiem jāpilnveidojas, lai radītu arvien kvalitatīvāku sniegumu. Ir svarīgi rīkot radošās meistarklases amatierteātru aktieriem, jo spraigajā ikdienā pietrūkst laika un iespēju aktieru specifisko prasmju (runas, dziedāšanas, kustību, vizuālā tēla radīšanas u.c.) attīstīšanai un kopējām nodarbībām. Mācīšanās darot ir visefektīvākā mācīšanās forma, tāpēc projekta ietvaros iecerēts noorganizēt 25 – 30 Vidzemes amatierteātru aktieriem sešu dienu dienu radošās darbnīcas, tā veidojot priekšnosacījumus personības pilnveidei, jaunu zināšanu apguvei un savstarpējai sadarbībai.

Vidzemes amatierteātru aktierus aicinām pieteikties radošajām darbnīcām, rakstot e-pastā: cesuteatris PIE gmail PUNKTS com. Tā kā vietu skaits ierobežots, iespējams, ne visus varēsim aicināt uz radošajām darbnīcām. Nodarbības ieplānotas 21.un 22. septembrī; 5.un 30.oktobrī; 2.un 3.novembrī. Par norises vietām un pasniedzējiem informēsim katru dalībnieku individuāli.

Projekta „Skatuve. Teātris. Roc dziļāk II!” nodarbību plānojums

Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja projekta vadītājs Jānis Gabrāns.

Izstāde mežā ”PĀRVĒRŠANĀS”, kā Kārļa Skalbes pasakā -  koka dvēselē pārvērties ceļinieks, gleznotājs caur saviem darbiem skatītājam liek redzēt un izjust to, ko jutis cits mākslinieks, tikai citā laikā, citā interpretācijā. Vietas izvēli noteikusi likumsakarība. K. Skalbe šūpulis kārts netālu no Gaujas iztekas, savukārt glezniecības  izstādē - Skalbes domas, pārdzīvojumi  - atkal Gaujas krastos, tikai citādā plūdumā. Tādejādi akcentējot mūžīgo mainību, bet saglabājot nemainīgo – cilvēka dvēseli un radošos garu.

 

Izstādē "Pārvēršanās" apskatāmi 11 darbi, kurus gleznojuši mākslinieki- Jānis Dukāts, Jānis Blanks, Ansis Rozentāls, Dāvis Ozols, Reinis Liepa, Ritums Ivanovs un dēli, Rasmus un Krišjānis, Zīle Ziemele, Signe Vanadziņa, Laima Bikše.

Izstādi mežā Sarkano klinšu takā pie Rūcamavota, Cēsīs organizējusi biedrība "Art Cēsis" ar Vidzemes plānošanas reģiona, Cēsu Kultūras un Tūrisma centra un Cēsu pašvaldības atbalstu. Plenēra darbnīcas vadītājs, gleznotājs Ritums Ivanovs. Lielformāta darbi  gleznoti uz “Latvijas finiera” speciāli sagatavota saplākšņa ar firmas “Caparol” krāsām. Tieši šo  materiālu izmantošana nodrošina gleznu ilglaicīgu eksponēšanu brīvā dabā. 

Jaunatklāšanas pasākums "Pārvēršanās" notiks 7.septembrī pulksten 16.00, Sarkano klinšu takā pie Rūcamavota, Cēsīs. Izstādes atklāšanā Sarkano klinšu takā Kārļa Skalbes pasakas lasīs Gundars Āboliņš.

Informāciju sagatavojusi: Inese Ciekure, biedrības "Art Cēsis" vadītāja.

Pagājušajā gadā ar “Vidzemes kultūras programmas 2018” atbalstu tapa unikālas Sibīrijā pierakstītas dziesmu klades manuskripts. Manuskriptā  ietverts īss klades autora likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un aizmirsto dziesmu melodijas. Dziesmu kladei tapa arī  digitāla versija – virtuāla dziesmu klade (issuu.com/sibirijas_dziesmuklade).

Ar “Vidzemes kultūras programmas 2019” atbalstu finansējumu guvusi koncertprogrammas izveide, kurā iekļautas Sibīrijas dziesmukladē pierakstītās dziesmas.

12. septembrī plkst.17.00 Strenču pilsētas bibliotēkā notiks pasākums “Es vēlos mājās pārnākt…”, kura apmeklētāji tiks iepazīstināti ar manuskriptu un virtuālo dziesmu kladi. Pasākuma laikā dziesmuklades manuskripta tapšanā  iesaistītie dalīsies pieredzē par tā izveidi.  Vēstures skolotāja Sarmīte Krūze pastāstīs par pieredzēto vēstures liecību apkopošanā, dziesmu klades autoru un viņa likteņgaitām. Būs dzirdami dziesmu teicējas Ainas Šomases dziedājumu fragmenti. Mūzikas skolotāja Inga Čukure pastāstīs par to, kā tapa nošu pieraksts.

Pasākuma laikā tiks atskaņota projekta ietvaros sagatavotā koncertprogramma Valmiermuižas muzikantu izpildījumā.

 

Pasākuma koncertprogramma finansēta “Latvijas valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītajā “Vidzemes kultūras programmā 2019” projektā “Izdevums Sibīrijas dziesmuklade”.

Projekta vadītāja: Iveta Ence, Strenču novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja.

Projekta "Vidzeme iekļauj" komanda aicina 16.septembrī plkst.17.30 uz fotoizstādes "Neērtie bērni" atklāšanu Gulbenes novada bibliotēkā. 

 “Neērtie bērni” ir izvērsts un atbildīgs fotoprojekts, kam “Facebook” lietotāji varēja virtuāli sekot līdzi no 2018. gada aprīļa līdz oktobrim, kad fotogrāfijas tapa un tika sistemātiski publicētas. Tā autore Arita Strode- Kļaviņa projekta ietvaros fotografēja 15 ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.

Viņu diagnozes ir visdažādākās: bērnu cerebrālā trieka, Dauna sindroms, autisms, epilepsija, Spina bifida, garīga rakstura traucējumi un ļoti retas ģenētiskas saslimšanas (dominantā distrofā bulozā epidermolīze, KCNQ2 un Helsmoortel-Van Der Aa sindroms). Fotoprojekts, kam bija plaša rezonanse virtuālajā vidē, interneta portālos, radio un presē, pilnā apjomā joprojām aplūkojams fotogrāfes lapā: https://www.facebook.com/kosumbildes. Fotogrāfiju izstāde ir skaists paveiktā darba kopsavilkums.

Arita Strode – Kļaviņa ir ģimenes un svētku fotogrāfe, kura dzīvo Jelgavā un strādā visā Latvijas teritorijā (fotografē kāzas u. c. svinības, kā arī privātas fotosesijas). “Neērtie bērni” ir viņas otrā fotogrāfiju izstāde. Pirmā – “Neparastie latgalieši” – 2018. gadā apceļoja visus Latvijas novadus. Ideja veidot fotogrāfiju ciklu “Neērtie bērni” radusies, iedvesmojoties no līdzīga projekta ārzemēs – tur smagi slimi bērni tika fotografēti kā tēli no animācijas u. c. filmām, ar pēcapstrādes palīdzību pārvēršot viņus īstos supervaroņos un iepriecinot gan pašus bērnus, gan viņu ģimenes. Fotogrāfes Aritas Strodes - Kļaviņas mērķis bija parādīt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir tikpat brīnišķīgi kā visi pārējie, tāpēc arī projektā “Neērtie bērni” netiek uzsvērta invaliditāte, bet izcelta individualitāte, vispirms saredzot bērnu un tikai tad viņa diagnozi. Vecāki fotogrāfijās tur savus bērnus uz rokām un klēpī, nes uz pleciem, lidina gaisā, apskauj, samīļo un dod bučas – gluži tāpat kā klasiskās ģimenes fotosesijās. Arī vecāku siltuma pilnie skatieni un bērnu smaidi ir patiesi – vienīgi to izvilināšanai bija nepieciešams mazliet vairāk laika un pacietības.

Fotoprojektā piedalījušās ģimenes no Rīgas un apkārtnes novadiem, Jelgavas, Tukuma un Gulbenes. Nosaukums “Neērtie bērni” apzināti ticis izvēlēts atklāts un mazliet provokatīvs, jo tādi šie bērni diemžēl ir - neērti sabiedrībai, medicīnas nozarei un citur. Taču precīzs, jo, meklējot ģimenes, kas labprāt ļautu sevi fotografēt un šīs bildes publicēt, tika saņemtas vairākas vēstules ar apliecinājumu: "Jā, tieši tā mēs arī jūtamies!" Fotogrāfiju izstāde “Neērtie bērni”  jau apceļojusi Jelgavu, Tukumu un Preiļus. Izstāde no 16.septembra apskatāma Gulbenes novada bibliotēkā un tuvākā gada laikā apceļos vēl citas Latvijas pilsētas: Vilci, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Salaspili, Smilteni, Madonu u. c. cerībā, ka šīs fotogrāfijas darīs sabiedrību kaut mazliet atvērtāku, saprotošāku un cilvēcīgāku.

Informāciju sagatavoja: Arita Strode - Kļaviņa

Vairāk informācijas par projektu "Vidzeme iekļauj":

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv.

Lai popularizētu lokālo vēsturi un novadpētniecību, paplašinātu novadpētnieku redzesloku un celtu darba kvalitāti, kā arī veicinātu sadarbību starp pētniekiem, muzejiem, krātuvēm un dažādām ar kultūras mantojuma saglabāšanu, dokumentāciju un aizsardzību saistītām valsts institūcijām, Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv ir uzsākusi un kopš 2017.g. īsteno ilgtermiņa projektu “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!”.

Projekta ietvaros jau notikuši vairāki novadpētniekiem paredzēti semināri un kopš 2018.g. Historia.lv reizi gadā rīko Latvijas lokālās vēstures un novadpētniecības lasījumus.

2. lasījumi norisināsies 2019. g. 3.oktobrī Valmieras muzeja izstāžu zālē. Sākums – plkst. 10.00. Dalība – brīva.

PROGRAMMA

9.30–9.50.
Reģistrācija. Kafija. 

10.00–10.15
Lasījumu atklāšana.

10.15–10.50
VPR/KKF finansētais projekts “Novadpētnieku mācības un kultūras mantojuma apzināšanas ekspedīcijas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Vecpiebalgas “Vēveros” un tuvākajā apkārtnē”: mērķi, risinājumi, rezultāti...
Valters Grīviņš, Historia.lv redaktors un projekta vadītājs
Jautājumi un atbildes.

10.50–11.25
Lokālā vēsture – “Lielās vēstures” “pameita”?
Antra Grūbe, Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāja
Jautājumi un atbildes.

11.25–12.00
Saikavas aptiekas kolekcija – 20. gs. lauku aptiekas vēsture.
Ilze Gaujēna, Madonas novadpētniecības muzejs
Jautājumi un atbildes.

12.00–12.35
Agrārā reforma Jaunmoku muižā.
Ingrīda Vistopola, Jaunmoku pils muzejs
Jautājumi un atbildes.

12.35–13.10
Pusdienas pārtraukums

13.10–13.45
Valmieras Latviešu biedrība: mazpilsētas pilsoniskās sabiedrības un nacionālās pašapziņas veidotāja (1872-1919).
Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzejs
Jautājumi un atbildes.

13.45–14.20
Tekstilijas un ar tām saistītie dzīvesstāsti. Tekstiliju semantika.
Lilija Jakubenoka, Aizkraukles muzejs
Jautājumi un atbildes. 

14.20–15.00
Amatas pagasts senajās kartēs (17.gs.-20.gs.) un mūsdienās
Edgars Žīgurs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Jautājumi un atbildes.

Lasījumos tiks filmēts un fotogrāfēts pasākuma publicitātes vajadzībām.

 

Informācija: 
Valters Grīviņš, Historia.lv
redakcija PIE historia PUNKTS lv
29151826

14. septembrī Vestienas pagasta “Gretēs” notiks pirmajam latviešu botāniķim Jānim Ilsteram veltīta Augu diena.

 

PASĀKUMA PROGRAMMA

Programmu sagatavoja Biruta Nebare, biedrības "Mūžizglītība "Gretēs"" valdes priekšsēdētāja.



Teātra trupas KVADRIFRONS izrāde “Vecmāmiņu valsts”, kas pirmizrādi piedzīvoja šovasar, sarunu festivāla LAMPA ietvaros, uzsāk savu rudens ceļojumu pa Latvijas pilsētām. Pirmā izrāde notiks 2. oktobrī Koncertzālē Valmiera, savukārt 19. oktobrī “Vecmāmiņu valsts” būs skatāma Kuldīgā, festivāla “Teātris ir visur” ietvaros. Līdz šī gada beigām izrāde viesosies arī Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. Pateicoties British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstam, izrāde būs skatāma bez maksas. Ieeja ar iepriekšēju pieteikšanos, vietu skaits ierobežots.

Gandrīz dokumentālajā izrādē „Vecmāmiņu valsts” teātra trupa KVADRIFRONS kopā ar draugiem, laikabiedriem un reģionālo pamatskolu koristiem vēlas izstāstīt stāstu par neviltotu mīlestību mūža garumā. Izrāde veidota, balstoties uz intervijām ar izrādes aktieriem un viņu vecmāmiņām - par to, kā viņi jūtas savās attiecībās viens ar otru, kā ikdienā sadzīvot ar dažādām, ar novecošanu saistītām problēmām, piemēram, ierobežotu mobilitāti un diskrimināciju. Arī par to, kā šie izaicinājumi ietekmē visu ģimeni.

Šī ir izrāde par vecmāmiņām un to, kā viņas mūs audzinājušas, ko iemācījušas, kā auklējušas un kaitinājušas. Par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos. Par Latvijas sabiedrības pakāpenisko novecošanos. Par šausmīgi mazām pensijām. Par ļoti garšīgām zupiņām un pankūciņām. Par priecīgu kopā būšanu, pārspīlētām rūpēm, draudzīgām paaudzēm un ģimeniskām pieredzēm. „Vecmāmiņu valsts” ir veltījums visām Latvijas vecmāmiņām un viņu mazbērniem.

Izrādes radošā komanda līdz idejai par izrādi nonāca kopīgu diskusiju rezultātā, reflektējot par savām attiecībām ar vecvecākiem un secinot, ka katram tajās ir kādi izaicinājumi. Izrādes tapšanā izmantotas tās dalībnieku atmiņas par savām vecmāmiņām un pašu vecmāmiņu aizraujošie, amizantie, skumjie, līksmie un neparastie stāsti. Izrādē skarta arī novecošanas tēma, gan personīgā, gan plašākā – visas sabiedrības aspektā.

Pieteikšanās izrādei Valmierā, aizpildot pieteikuma formu internetā: https://ej.uz/vecmaminuvalstsvalmiera

Radošā komanda:
Režija: Paula Pļavniece
Aktieri: Reinis Boters, Klāvs Mellis, Ance Strazda, Āris Matesovičs , Jana Ļisova, Ance Kukule, Jānis Kronis, Samira Adgezalova
Dramaturgi: Justīne Kļava, Evarts Melnalksnis
Komponists: Jēkabs Nīmanis
Dziesmu tekstu autori: Cēsu 1. pamatskolas skolēni
Scenogrāfija un kostīmi: Marija Rozīte-Vītola
Gaismu mākslinieki: Mareks Lužinskis, Jānis Sniķers
Gaismu mākslinieka asistents: Kārlis Staņa
Fotomāksliniece: Odeta Katana (Odeta Catana, ROU)
Producentes: Sandra Lapkovska, Inese Tone
Tehniskais direktors: Kārlis Tone
Īpašs paldies Matīsam Budovskim.

Atbalstītāji un sadarbības partneri:
British Council Latvia, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Valsts meži, VSIA Rīgas cirks, Latvijas Jaunā teātra institūts, ES platforma “Radošā Eiropa”, Magic Carpets. 

Informāciju sagatavoja Inese Tone / inese PIE kvadrifrons PUNKTS lv

Vairāk informācijas: www.kvadrifrons.lv un https://www.facebook.com/KVADRIFRONS/

Kultūras mantojuma aizsardzības darbs nav iedomājams bez profesionālas restaurācijas. Restaurācijas procesā speciālisti sabiedrībai atdod no pamestības un iznīcības izglābtas kultūras vērtības, kurās ieguldīta profesijas mīlestība, uzticība vērtību saglabāšanai, neizsīkstoša enerģija, rūpīgs un pacietīgs darbs, vēlēšanās pēc iespējas vairāk atklāt par objektu un nesteidzoties, atbildīgi un prasmīgi no jauna izcelt šīs vērtības apbrīnošanai.

2019.gadā Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma “Restaurācija”  izvēlēta, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, stiprinātu profesionalitāti, veicinātu autentiskuma izpratni un oriģinālās substances informatīvās un sajūtu radošās nozīmes novērtēšanu un cienīšanu.

Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi norisināsies no 13.-15. septembrim. Ekskursijās, sarunās un meistarklasēs būs iespēja iepazīt, gan paveiktus darbus kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rīgas biržas un restaurācija, Burtnieku luterāņu baznīcas atjaunošana trīsdesmit gadu garumā, gan iepazīties ar restaurācijas procesu, piemērām, vērojot Limbažu vecā rātsnama sienu gleznojumu atjaunošanu vai apmeklējot praktiskas nodarbības par vēsturisko būvgaldniecības izstrādājumu saglabāšanu Berķenelē. Durvis vērs un pie sevis uzņems arī kultūras pieminekļu saimnieki – varēs izstaigāt atjaunoto Dobeles mūzikas skolu; Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā būs iespējams doties skolēnu vadītās ekskursijās; par restaurācijas procesu, pieredzi un iecerēm būs iespējams aprunāties arī Tāšu muižā, Nurmuižā, Rīgas Jēzus baznīcā, Rāmavas muižā, Vecpiebalgas Vēveros un citur.Eiropas kultūras mantojuma dienas atklās 12. septembrī ar konferenci, kurā līdzās nozares ekspertiem no Latvijas tādiem kā Pēteris Blūms, Zaiga Gaile, Ilmārs Dirveiks un Dace Čoldere, uzstāsies arī viens no Eiropā zināmākajiem autentiskuma jēdziena ekspertiem Juka Jokilehto, Īrijas restaurācijas arhitekte Graine Šefrija, kuras pēdējais veikums 2019. gadā tika nominēts Mīsa van der Roes balvai, kā arī Velsas kultūras mantojuma pārvaldes Kultūrvēsturiskās vides nodaļas direktore Katrīna Robertsa. Konference no “Trīs brāļiem” 10.00-17.00 būs vērojama tiešraidē https://mantojums.lv/.

Pasākumu programma Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ir bez maksas, atsevišķas aktivitātes par samaksu norādītas pasākumu programmā. Dalībai dažos no pasākumiem iepriekš jāpiesakās. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā koordinē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, tās notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

 

Papildus informācija:

Alma Kaurāte

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes

Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste

67326602, alma.kaurate PIE mantojums PUNKTS lv

http://www.mantojums.lv

 

 

Valmieras muzeja Izstāžu namā 20.septembrī plkst.17.00 atklās igauņu mākslinieka Tonu Noorita (Tõnu Noorits) fotodarbu izstādi “Ceļotājs laikā”.  

Fotogrāfs un publicists Kaupo Kikkas par mākslinieku raksta: “Tonu Noorits ir aizraujoša parādība Igaunijas fotogrāfijas ainavā, un nav šaubu, ka viņa darbi ir pelnījuši daudz plašāku uzmanību. Viņš ir izvairījies no tradicionālajiem igauņu mākslas veidiem un īstenojis savu stingro redzējumu, kas ne vienmēr ir viegli saprotams. Viņš vienlaikus ir lielpilsētas cilvēks un provinces zēns.”

Personālizstādē “Ceļotājs laikā” (“Wanderer in Time") autors izceļ iestudētu fotogrāfiju. Taču līdzās tai skatāmi arī ainavu elementi, portreti un nejauši uzņemti attēli.

Tonu Noorits, jau 35 gadus darbojoties fotogrāfijas mākslā, atpazīstamību guvis gan Igaunijā, gan starptautiski. Kopš 1980.gada ir bijušas 35 personālizstādes, 12 grupu izstādes Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un citviet. Vairākkārt piedalījies dažādos konkursos un saņēmis apbalvojumus. Arī izstādē Valmierā būs aplūkojami vairāki starptautiski apbalvotie darbi.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas

vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

Š.g. 13. septembrī plkst. 15.00 Gaujienas pilī, atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienas, norisināsies Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) rīkotās vizuālās mākslas radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS”.

 

LMS radošajās darbnīcās “MANTO. MANTOJUMS” Gaujienas pils vēsturi un mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, arhitekte un pedagoģe Ineta Riepniece, mākslinieces un pedagoģes Māra Kārkliņa un Vizbulīte Jaukule, vizuālās mākslas pedagoģe Dace Lazdiņa.

Radošajās darbnīcās tiks sniegts ieskats heraldikā, arhitektūrā, kā arī vitrāžas mākslā un tēlniecībā, saistībā ar pasākuma norises vietu – Gaujienas pili. Radošās darbnīcas iecerētas un radītas, lai rosinātu izprast vizuālās mākslas dažādu jomu saskarsmes iespējas, radošās domas citādākus aspektus. Radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” paredzētas kā mākslinieciskas un izglītojošas aktivitātes, kurās piedalīsies Gaujienas mākslas un mūzikas skolas audzēkņi un ir aicināti pievienoties visi interesenti un novadpētnieki.

Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. MANTOJUMS” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”.

 

Informāciju sagatavoja:
Igors Dobičins, tel.: 26628302

Koncertzāle “Cēsis” jauno sezonu kā ierasts iesāk ar festivālu Čello Cēsis, kas norisināsies no 13. – 15. septembrim. Īpaši festivālam veidotās unikālās programmās dzirdēsim čella spēles meistarus un jaunas skatuves zvaigznes no Amerikas, Vācijas, Japānas un Latvijas. Gaidāmi koncerti gan mūzikas gardēžiem, gan klasisku vērtību cienītājiem, gan mazajiem klausītājiem.

Piektdien, 13. septembrī plkst.19.00 piekto Starptautisko festivālu Čello Cēsis atklās amerikāņu čelliste, izcilā Ņujorkas ansambļa Bang on a Can All-Stars soliste Ešlija Bāsgeita (Ashley Bathgate) un lieliskais latviešu pianists Reinis Zariņš. Ešlija lielākoties atskaņo laikmetīgo mūziku, kas izaicina viņu pašu un iedvesmo publiku klausīties un pieņemt ko jaunu. Viņas pārsteidzošā talanta un aizrautīgā izpildījuma valdzināti, Amerikas komponisti Bāsgeitai veltījuši neskaitāmus jaundarbus.

Bāsgeita un Zariņš ir pazīstami kopš studiju laikiem Jeila universitātē (ASV), un Čello Cēsis festivālam izveidojuši koncertprogrammu, kurā skanēs moderna, laikmetīga amerikāņu komponistu mūzika.

Es Reinim vaicāju, ko viņš vēlētos spēlēt - vai tā būtu klasika? Viņš atbildēja, ka vēlētos atskaņot tieši laikmetīgo mūziku, kaut ko no mana repertuāra. Mūsu idejas un temperamenti saplūda kopā daudzās diskusijās, jo Reinis vēlējās vairāk dzirdēt manu minimālistisko repertuāru, mūziku no Bang on a Can, bet es savukārt vēlējos dzirdēt viņa ieceres. To visu apvienojām koncertā, kurā parādās gan mūsu muzikālā gaume, gan skaņdarbi, kas abus izaicina darīt kaut ko savādāk,” par programmas tapšanu stāsta Ešlija Bāsgeita.

Festivāla turpinājumā, sestdien, 14. septembrī, plkst.10.00 interesenti aicināti uz Ešlijas Bāsgeitas atklāto meistarklasi.

Rīta cēlienā no plkst. 11.00 – 14.00 koncertzāles restorānā “Epikūra dārzs būs iespēja baudīt vēlās brokastis čella noskaņās”.

Dienas turpinājumā, plkst. 14.00 koncertā “Cello Ritmico”, festivāla apmeklētāji aicināti ieklausīties čella saspēlē ar dažādiem sitaminstrumentiem. Kopā ar izcilo latviešu čellistu Ēriku Kiršfeldu muzicēs nu jau labi pazīstamais ansamblis Perpetuum Ritmico. Koncertprogrammā skanēs spoži mūsu laikmetā radīti skaņdarbi. Pasaules elpu jutīsim unikālā ķīniešu komponista un diriģenta Taņa Duņa kompozīcijā “Sniegs jūnijā” un amerikāņu avangarda mūzikas pārstāvja Džona Keidža, itāļu čellista, komponista Džovanni Solimas skaņdarbos. Līdzās tiem dzirdēsim latviešu komponistu Ērika Ešenvalda, Kristapa Pētersona un Lindas Leimanes skaņdarbus.  Komponistei klātesot, festivālā pirmatskaņojumu piedzīvos Anitras Tumševicas jaundarbs “Vecā kalna noslēpums”.

Čello Cēsis kulminācijā, Galā koncertā “Māsas Balanas. Glāss un Prokofjevs” dzirdēsim divas talantīgas latviešu mūziķes, kas šobrīd mirdz uz lielākajām pasaules skatuvēm gan kā solistes, gan spēlējot duetā – čellisti Margaritu Balanas un vijolnieci Kristīni Balanas. 2010. gadā Nīderlandes Dejas teātris komponistam Filipam Glāsam pasūtīja mūziku baletam “Gulbja dziesma”. Tā vietā, lai sarakstītu klasikas formas darbu dejas izrādei, Glāss radīja dubultkoncertu, kurā divi solisti (čells un vijole) ir kā vadošo dejotāju avatāri. Amerikāņu komponista Filipa Glāsa Dubultkoncerts vijolei un čellam skanēs ,Kristīnes un Margaritas Balanas, Lietuvas Nacionālā Simfoniskā orķestra un diriģenta Roberta Šervenika sniegumā.

Koncerts būs īpašs, jo Glāsa mūziku atskaņošu pirmo reizi, kā arī šī būs mūsu dueta debija atskaņojot dubultkoncertu Latvijā. Ļoti priecājos, ka šis notikums ir tieši festivāla Čello Cēsis ietvaros. Glāsa dubultkoncerts nav viegls, bet tas ir ļoti skaists – mūzika tevi ievelk, jūties pacilāts, it kā lidotu,” atklāj čelliste Margarita Balanas.

Galā koncertā dzirdēsim arī festivāla īpašo viesi - japāņu izcelsmes Vācijā dzīvojošo čellistu Danjulo Išizaka, kura sniegumā skanēs Sergeja Prokofjeva Sinfonia Concertante – skaņdarbs, kas ticis veltīts vienam no leģendārākajiem čellistiem mūzikas vēsturē, Mstislavam Rostropovičam.

Festivāla trešajā dienā, 15. septembrī – kamermūzika un programma bērniem. Plkst. 13.00 Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā sastapsies mūzika un glezniecība. Dzirdēsim brīnišķīgu čella un klavesīna saspēli, kur baroka laikmeta un mūsdienu mūzikas repertuārā satiksies seni draugi un domubiedri – klavesīniste Aina Kalnciema un Vācijā dzīvojošais čellists Ramons Jaffe. Mūziķu veidotā koncertprogramma klausītājus aizvedīs mūzikas vēstures piepildītā ceļojumā no senajiem Baha un Hendeļa skaņdarbiem, līdz mūsu laikabiedru Pētera Vaska, Jura Karlsona un paša čellista Ramona Jaffes oriģināldarbiem. Čelliste Margarita Balanas koncerta noskaņu ietērps krāsās, gleznojot.

Bet jau plkst. 15.00 iepazīt čellmūziku aicināti jaunākie klausītāji. Vara Klausītāja muzikālajā izrādē “Tanabata jeb teika par divām zvaigznēm” kā sapnis īstenībā, mūzikā, zīmējumos un dejā tiks izstāstīta sena japāņu teika par debess karaļvalsts dzīvi. Tūkstoš gadu senais stāsts par mīlestību un debesu spīdekļiem atklāsies brīnumainākā spēlē, kas pasaku tēlus uzburs zīmējumos, ēnās, mūzikā un dejā. Fantāzijas bagātajā rotaļā iesaistīsies trīs mums visiem labi pazīstamas latviešu mūziķes – Guna Šnē (čells), Elīna Endzele (perkusijas), Agnese Egliņa (klavieres)  un divas japāņu mākslinieces – dejotāja Minako Suzuki un izrādes māksliniece Hiroko Ošima.

Festivāls notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada pašvaldības un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Koncertzāles “Cēsis”

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tālr.: +371 26171151

14.septembrī, Gaujas Nacionālā parka ceļotāju dienas ietvaros ar bagātīgu programmu, Āraišu arheoloģiskajā parkā durvis ver vaļā jaunais apmeklētāju centrs.

AS “Latvijas valsts meži” apmeklētāju centrā līdz 2020.gada pavasarim atver arī LVM pop up sezonas vēstniecību, kurā būs iespēja iepazīt īslaicīgu izstādi par koku dažādos laikos un tā izmantošanas iespējām. LVM un Amatas novada pašvaldība ir noslēgusi memorandu par sadarbību Āraišu arheoloģiskā parka vēsturiskās ekspozīcijas attīstīšanā, kas veicina sabiedrībā izpratni par koksni kā atjaunojamu un vietējās izcelsmes materiālu un koksnes izmantošanas vēsturi Latvijā un Ziemeļaustrumeiropā. Šīs sadarbības ietvaros jau ir daļēji atjaunota Āraišu ezerpils ekspozīcija, kā arī turpmāk tiks veidoti bērnu un jauniešu izglītības projekti. 2019. gada maijā Āraišu arheoloģiskajā parkā tika atklāts LVM informācijas stends – koksnes kubikmetrs, kas glabā tonnu ogļskābās gāzes, ko koks augot ir savācis no atmosfēras.

No 14. septembra Āraišu LVM pop up vēstniecībā sev interesantas un izglītojošas aktivitātes atradīs gan liels, gan mazs. Teju 17 metrus garais priedes stumbrs vēstīs par koksnes pielietojumu būvniecībā un mājsaimniecībā. Koka tapu stends ļaus sevi un draugus skatīt koka tapu veidolā. Būs arī iespēja praktiski noskaidrot, cik daudz cilvēku var ietilpt kubikmetrā koksnes. Savukārt, interaktīvā spēle atklās, cik ātri aug mežs un, cik daudz koksnes nepieciešams, lai uzkāptu līdz Mēnesim. Interesentiem būs iespēja arī apskatīt Latvijas populārāko koku sugu stumbrus un izzināt to izmantošanas iespējas.

“Jaunajā apmeklētāju centrā koka apbūves vēstures atklājēji aicināti viegli saprotamā un uzskatāmā viedā iepazīt koksnes plašās izmantošanas iespējas, izprast Latvijas meža nozares attīstību, un skatīt mūsdienu zinātnes sasniegumus koka būvniecībā. LVM vēstniecībai ir gods jaunajā, no koka darinātajā Āraišu apmeklētāju centrā, sagaidīt viesus un stāstīt par mežu kā atjaunojamu dabas resursu, kas sniedz ne vien darbavietas Latvijas reģionos, bet arī nodrošina tautsaimniecības vajadzības un piedāvā reālu risinājumu klimata pārmaiņu novēršanā. Stādot mežu, kopjot to un pēc tam ikdienā izmantojot koksnes produktus, ikviens var mazināt klimata pārmaiņas izraisošo izmešu daudzumu atmosfērā,” skaidro LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Īslaicīgajā izstādē, līdzās nupat nocirstiem kokiem, būs redzami  tādi, kuru vecums mērāms vairāk kā 1000 gados. Tie ir Āraišu ezerpils izrakumos atrastie un saglabātie koki, kas beidzot atgriezušies „mājās” no pagaidu glabāšanas vietām turpat  50 gadu garumā.  Tās būs liecības par ezerpils būvēm.  Starp tām viena no svarīgākajām – jūgbaļķis, kas ir pamatā lielai daļai ezerpils ēku sienu konstrukcijai un citas. Par dzīvi ezera tuvumā stāstīs saglabājušās vienkoča laivas paliekas. Daži no baļķiem rādīs arī pētniecības procesu, jo tie izmantoti dendrohronoloģisko paraugu ņemšanai.

Apmeklētāju centrā būs iekārtota arī arheologa Jāņa Apala bibliotēka. Grāmatas pēc pieprasījuma būs pieejamas zinātnisku darbu sagatavošanai, padziļinātai izpētei gan arheoloģijas speciālistiem, gan novadpētniekiem un studentiem. Grāmatas Āraišu arheoloģiskajam parkam dāvina J.Apala ģimene, saglabājot visas arheologa piezīmes un grāmatzīmes kā liecību par J.Apala nopietno izpētes darbu paralēli tam, ko redzam rekonstruētajā Āraišu ezerpils saliņā.

Āraišu ezerpils ir vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā. Parks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu straujo dzīves vidi.

Jaunais apmeklētāju centrs uzcelts ar Amatas novada gādību, realizējot ES projektu “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”.  Šis ir pirmais realizētais apmeklētāju centrs parka pastāvēšanas vēsturē. Tajā, pēc pilnīgas atvēršanas 2020.gada pavasarī, viesiem būs iespēja iepazīties ar ezerpils vēsturi, senajiem latgaļiem, izzināt ezerpils rekonstrukcijas gaitu, uzzināt par Āraišu lomu pasaules kartē. Apmeklētāju centrā atradīsies arī Amatas novada tūrisma punkts, piedāvājot iespēju uzzināt par visa novada un apkārtējo kaimiņu novadu, Latvijas tūrisma iespējām. Te būs arī īpaša velotūristu un kafijas pietura.

Informāciju sagatavoja:
Jolanta Sausiņa
Nodaļas “Araišu arheoloģiskais parks” vadītāja
Tālr.: +371 28002237
 E-pasts: jolanta.sausina PIE amatasnovads PUNKTS lv

Salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis ”Krišjānis Valdemārs”” šoruden Salacas baseina bibliotēkās un skolās uzsāk projektu “Grāmata vieno Burtnieku ar jūru”. Sākotnēji paredzētie “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītie pasākumi Vidzemes kultūras programmas ietvaros Salacgrīvas novada bibliotēkās un skolās pārauguši patriotiskā akcijā, rādot un stāstot, cik pašpietiekams ir Salacgrīvas novads un kādas garīgās kultūras vērtības te gadu gaitā radušās un top vēl arvien.

 

Vai zinājāt, ka Ungurpils iedzimtais Vilis Kasims, kurš tagad dzīvo Barselonā, savā daiļdarbā “Lielā pasaule” ir pareģojis, ka tieši Salacas krastos dibināsies jauna cilvēku kopiena, kuru izglābs mīlestība? Savukārt salacgrīvietis Mintauts Eglītis, kuru Otrā pasaules kara vēji aiznesa tālajā Austrālijā, raksta, ka viņš redzējis vai pusi pasaules, nekur nav lūkojis tik skaistus saullēktus kā Salacas krastos. Un ainažnieks Rihards Bērziņš (Valdess) varējis radīt savus “Jūras vilkus” tikai latviešu kuģniecības šūpulī Ainažos, kur vecajā skolā vēl arvien spokojas jūrskolnieku gari, lai gan viņi paši jau sen atdusas Ainažu vecajos kapos zem zilām atraitnītēm.

Salacas burvību tēlojis Auseklis, Rūdolfs Blaumanis, Apsīšu Jēkabs, Pāvils Rozītis, Alfrēds Krūklis, Valdis Rūja, Viks un mūsu novadniece Daina Avotiņa. Kur nu vēl Jāņa Petera “mīlas vārdi Salacai”,- cik vasaras dzejnieks nav pavadījis Vidzemes akmeņainā jūrmalā!

Kā sēnes pēc lietus novada skolās un bibliotēkās izaugušas grāmatu izstādes, kas stāsta par Salacgrīvas novadu. Pirmo veidoja Hedviga Inese Podziņa Salacgrīvas novada bibliotēkā: “Mēs ikdienā pat neapzināmies, cik esam bagāti. Blakus Dainas Avotiņas un Jāņa Petera veikumam mani ļoti uzrunāja Viļa Kasima fantāzijas par nākotnes pasauli. Kādēļ gan tieši te pie Salacas nevarētu dzimt jauna civilizācija?” Salacgrīvas vidusskolas bibliotekāre Valentīna Kalniņa grāmatu plauktos radusi vairākus izdevumus, kuri stāsta par mūsu novadu: “Palasiet Anitu Emsi, Vidzemes lībiešu saknes ir dzīvas! Ik dienu bērni mājās dzird šīs izloksnes īpatnības un reizēm lepojas arī skolā – es zinu, kā to pateikt salacgrīviski!”

Būtībā skolēnam ir jāatnāk līdz bibliotēkai, jāizlasa kāds no stāstu vai dzejas kājumiem un jāuzraksta domraksts. Tos vērtēs bibliokuģa komanda, lai noteiktu labāko darbu autorus. Tieši viņiem tiek organizēts īpašs izziņas brauciens Lāčplēša dienas priekšvakarā, kur skolēni varēs aplūkot Brīvības pieminekli no iekšpuses, viesoties Goda istabā. Pēcāk Rīgas Latviešu biedrības namā notiks latviskuma stunda kopā ar kinorežisoru ilggadīgo biedrības priekšsēdētāju Jāni Streiču. Savukārt Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, ar kuru Salacgrīvas novadu vieno sadarbības memorands, būs iespēja aplūkot Misiņa bibliotēkas krājumus, ko laipni pavērs Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere. Te, kur vērojama plaša vēsturiska izstāde par Latvijas Universitāti simts gados, atminēsimies vēl vienu simtgadi – bibliokuģa lieldraugs viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots skolēniem stāstīs par Latvijas Kara floti, kas mūsdienās pāraugusi Jūras spēkos. Patriotiskās dzejas festivāla dienās pagājušajā rudenī un arī šopavasar vairāki Jūras spēku kuģi viesojās Salacgrīvas ostā.

Labāko skolēnu izziņas braucienam līdzekļus atvēlējusi Salacgrīvas vidusskola no projekta “Skolas soma”, veidojot un kopjot patriotismu – “Mēs lepojamies ar savu novadu!”

Informāciju sagatavojis: Gints Šīmanis, bibliokuģa "Krišjānis Valdemārs" bocmanis, žurnālists un vēsturnieks.

Mācību gads Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā iesākās ar radošu, skanīgu rosīšanos visas nedēļas garumā. Tika īstenots “Varakļānu novada kultūrizglītības atbalsta biedrības” projekts “Kā būtu, ja...”, kuru finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Projekta mērķis - saglabāt un popularizēt Varakļānu novada raksturīgākās mūzikas un mākslas vērtības kultūrizglītībā Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas jauniešiem un pedagogiem veidojot tradīcijām piepildītu kultūrvidi.

Projekta pirmajā dienā apmeklējām Lubānas mākslas skolu, Lubānas Amatnieku centru, kur vērojām mākslinieces Daces Rudzītes filcēšanas meistarklases, ar interesi ieklausījāmies Sandras Valaines aizraujošajā stāstījumā par amatniecību. Izmēģinājām roku aužot stellēs zāļu paklājiņus un veidojot draudzība jostu. Tālāk mūsu ceļš veda uz Gaigalavas Mūzikas instrumentu muzeju, kur muzeja vadītājs mūziķis Gunārs Igaunis ar savu harizmātisko stāstījumu aizrāva katru no klausītājiem. No sirds izpriecājāmies par doto iespēju muzicēt gandrīz uz visiem atļautajiem muzeja eksponātiem. Kopā ar Gunāru katrs bērns izgatavoja klabatu vai zvārgulīšu rokassprādzi, kura palika dalībniekam par piemiņu no šī pasākuma.

Projekta turpmākās dienas nemanot aizritēja skolā. Kopā ar postfolkloras grupu “Rikši” mūziķiem Madaru Brolišu, Jurģi Lipski un grupas vadītāju varakļānieti Ēriku Zepu, kā arī mākslinieci gleznotāju Jolantu Ābeli. Viesmākslinieku iedvesmoti bērni veidoja režiju projekta noslēguma pasākumam. Skolas audzēkņi strādāja grupās un katrs tika iesaistīts pasākuma īstenošanā.

Darbīgās un radošās nedēļas noslēgumā tika aicināti bērnu vecāki un draugi uz kopīgu projekta pasākumu skolas zālē. Katrs no projekta dalībniekiem ar lielu atbildības sajūtu uzstājās uz skatuves un nodeva skatītājam vis pozitīvākās emocijas, kuras tika uzlādētas visas nedēļas garumā.

Paldies audzēkņiem par izturību un aktīvu piedalīšanos meistarklasēs, savukārt viesmāksliniekiem par pacietību, aizrautību un nenogurstošu darbaprieku kopā ar Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem.

Informāciju sagatavojusi: Ieva Melne-Mežajeva, Varakļānu Mūzikas un mākslas vidusskolas direktore.

Otrdien, 17. septembrī, tika realizēts projekts, kas radās, satiekoties Vidzemes augstskolas Atvērtās universitātes studentiem, kuri, veidojot savu diplomdarbu, izvēlējās rakstīt projektu, kas būtu saistīts ar dzejas popularizēšanu jaunatnes vidū.

Vispirms notika iepazīšanās ar Valmieras bibliotēkas bibliotekārēm un Dzejas dienas programmas 2019. gadam ”Ir Dzejas laiks. Dzejas dienas Valmierā 2019” piedāvājumu. Tad, sadarbībā ar Valmieras bibliotēkas Dzejas dienas radošo komandu,  izteica savu vēlmi – veidot pirmo  “Dzejas nakti Valmierā”. Projekta realizētāji, izzinot Dzejas dienu tradīcijas un noskaidrojot šī brīža situāciju attiecībās: “jaunieši- dzeja”, kā projekta mērķi noteica - veicināt  Valmieras  pilsētas jauniešu interesi par Dzejas dienām un sadarbībā ar Valmieras bibliotēku piedāvāt savu programmu  vienai no trim Valmieras Dzejas dienu norisēm septembrī:  “Dzejas nakts Valmierā” (Valmieras integrētajā bibliotēkā vēl iecerēta Dzejas diena 19.09.2019. un Dzeja brokastīs 21.09.2019.)

Projekta realizētāji nolēma, ka Dzejas nakts apmeklētāji nebūs tikai pasīvi vērotāji: viņi, atbilstoši savām interesēm un spējām būs gan telpu iekārtotāji,  gan radošās darbnīcas “Smilšu ragana Uz mana šķīvja sēd” dalībnieki, tāpat Dzejas slama - savas dzejas priekšā lasīšanas sacensību - dalībnieki vai viņu atbalstītāji, dzejas breika aktīvie dalībnieki un vakara noslēguma - sarunas par dzeju naktī  “Tik grūti ir būt latvietim ” klausītāji.

Šobrīd var teikt - viss izdevās, visas ieceres tik realizētas un pirmā Dzejas nakts jau ir vēsture.

Projekts “Dzejas nakts Valmierā”  ietvēra 4 aktivitātes 2019. gada 17. septembra vakarā no plkst. 18.00- 23.00 Valmieras integrētās bibliotēkas telpās:

Projekts “Dzejas nakts Valmierā”  ietvēra 4 aktivitātes 2019. gada 17. septembrī:

1.Radošā meistardarbnīca “Smilšu ragana uz Mana šķīvja sēd” (Sandwich That stayed on my plate * (autors: Ēriks)). Valmieras tehnikuma jaunieši  skolotājas Aijas Vaivares vadībā radīja dzejas sviestmaizes. *sviestmaize angļu valodā “sandwich” pēc izrunas skan arī  kā “dzejas ragana”. Te tiek izmantota šī izrunas līdzība. (17.00-18.30)

2.Dzejas slams (savu dzejoļu lasīšanas konkurss). Dzejas slami atdzīvina interesi par dzeju mūsdienās. Jaunieši, iepriekš piesakoties,  tika aicināti lasīt savu dzeju. Iniciatīvas grupa vasarā  strādāja pie nolikuma izveides un izziņošanas.  Slamā piedalījās: Elīza Keidena, Kaspars Rozītis, Linda Grundmane, Kristīne Berķe -Ļubinska, Santa Emse, Mikus Rotavots. Talantus vērtēja  ieinteresēta žūrijas komisija, kas kā savu prioritāti pasludināja un pie tā arī cieši turējās: radīt jauniešos drosmi runāt sirsnīgā atmosfērā. Tāpēc vērtēšana nenotika publisku paziņojumu veidā, bet gan žūrijai savstarpēji apspriežoties. Slama apmeklētāji īsajos starpbrīžos varēja nobalsot par savu simpātiju slamā, sarunāties un baudīt sviestmaizes ar tēju.  Vērtēšanā piedalījās igauņu dzejnieks un dzejas slama aizsācējs Igaunijā Jāns Malins, radio TEV personība Rūdolfs Švēde, pasaules apceļotāja un kalnu slēpotāja Liene Fimbauere, Valmieras drāmas teātra aktrise un aktiermākslas pedagoģe Inese Ramute.

Ceturksni pirms deviņiem žūrija paziņoja Dzejas nakts Valmierā slama uzvarētāju: Dzejas slama uzvarētājs - Kaspars Rozītis. Par sevi Kaspars saka: "Esmu 17 gadus vecs jaunietis, Valmieras Viestura vidusskolas 12.c klases skolēns Kaspars Rozītis. Mācos klasē ar profesionālo teātra novirzienu. Pats esmu no Jelgavas puses. Ikdienā aizrauj slēpņošana, grāmatu lasīšana, fotogrāfēšana un retā reizē arī kāda dzejolīša uzrakstīšana. Vispirms gan ir jāiedzer kafija un jāizbrauc caur mežu ar velosipēdu."

3. Breiks dzejai starpbrīdī (20.45- 21.30) sekoja tūlīt pēc apbalvošanas. Tas pasākuma rīkotājiem deva iespēju transformēt telpu nākošajai norisei - sarunai par dzeju naktī. Bet vakara apmeklētāji ar sajūsmu un ovācijām vēroja un atbalstīja  vingros breika dejas izpildītājus  “Stand outs” no Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” un breika izlases grupu "Diverse Styles Crew" no Cēsu bērnu un jauniešu centra "Spārni". Abas grupas breika dejas mākslā apmāca Eduards Ruicis 

4. Saruna par dzeju naktī «Tik grūti ir būt latvietim» ar autoru un tulkotāju. (21.00-23.00) .

Nakts sarunā par dzeju «Tik grūti ir būt latvietim». 45 ieinteresēti klausītāji ar ovācijām sagaidīja dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu un  igauņu dzejnieku, un atdzejotāju CONTRA (Marguss Konnula), grāmatas «Tik grūti ir būt latvietim» autoru, igauņu jaunās literatūras pārstāvi. To ir jāredz un jādzird katram pašam: gan Godiņu, gan CONTRA. Un viens jāatceras- ne vienmēr to, ko tu redzi, tā arī ir. Igauņiem esot ļoti grūti izrunāt “g” burtu. Un arī garumzīmes ne vienmēr var viegli izteikt. Tāpēc  grāmatas nosaukums varētu skanēt šādi «Tik kruti ir būt latvietim». Nu, ar to arī varam teikt, ka pirmā Dzejas nakts varētu būt aizvadīta godam.

Saruna par dzeju naktī. Autors: Zane Bulmeistare.

Par projekta īstenotājiem un atbalstītājiem.

Projekta “Dzejas nakts Valmierā” īstenotāji ir  iniciatīvas grupa:

Ēriks Lankmanis, Vidzemes augstskolas students; Edžus Apinis Vidzemes augstskolas students - Ilze Karsa, Valmieras bibliotēkas bibliotekāre, Ričards Edijs Štibe , Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēns, Valmieras Bibliotēkas jauniešu organizācijas – VIBJO  SUDRABA ZIRG’S koordinators,  Eduards Ruicis , breika deju grupu vadītājs-Valmieras Jaunatnes centrs VINDA; Aija Vaivare- Valmieras tehnikuma skolotāja; Anita Apine, Valmieras bibliotēkas bibliotekāre, projekta vadītāja.

Dzejas Nakti Valmierā organizēja Valmieras integrētā bibliotēka sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, Valmieras tehnikumu, Valmieras Jaunatnes centru “Vinda”

Dzejas nakti Valmierā atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmieras pilsētas pašvaldība.

 

Informāciju sagatavojusi:
Anita Apine
Valmieras bibliotēka,
Projekta ”Dzejas nakts Valmierā” vadītāja

Rudens ir īpašs laiks, kas iebiezina vasaras košumu silti dzeltenos ķirbjos, bekās, kuru cepures kā saldskābmaizes doniņas, un kadiķogu padebešos. Tas aicina gan sasmelties saulainu gaismu, gan ieziemoties, kājas atpūtinot siltās zeķēs un burkās iekūpinot vasaras vitamīnus. Rudens košumu un garšas aicinām izbaudīt arī Valmieras Restorānu nedēļas laikā, no 12. līdz 19.oktobrim.

Valmieras pilsētas, Burtnieku un Kocēnu novada restorāni aicinās izbaudīt rudenim raksturīgas garšas neparastā izpildījumā. Plūškoka brulē krēms, ābolu-biešu kārtojums, egļu sveķu saldējums, zīļu kafijas želeja, brūkleņu majonēze, seleriju-cidoniju biezenis, cigoriņu piena putas, iesala šokolādes kūka, dūmota pīles krūtiņa, griķu popkorns un vēl dažādi gardumi. Trīs kārtu ēdienu piedāvājums 20 EUR vērtībā aicinās izbaudīt pieci Valmieras, Burtnieku un Kocēnu novada restorāni:

Lai nobaudītu īpašos piedāvājumus restorānos, nepieciešams veikt iepriekšēju galdiņu rezervāciju.

Ēdienkartes gardēžiem pieejamas www.visit.valmiera.lv, kā arī restorānu mājaslapās.

Gaidīsim Valmieras Restorānu nedēļā!

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Krūmiņa

Valmieras Tūrisma informācijas centra

Tūrisma projektu vadītāja

Mob. tālr.: 25437177

Muzejs “Latvieši pasaulē” aicina uz pasākumu “Vai Lauros latviešu daudz?” par latviešu zemnieku 19. gadsimtā dibinātu koloniju Krievijā. 

 Pasākums notiks piektdien,  27. septembrī, plkst. 19.00 Vecrīgā, Kalēju ielā 57. To vadīs muzeja “Latvieši pasaulē” pētniece, vēsturniece Brigita Tamuža, pastāstot par kolonijas uzplaukumu un norietu un redzēto Lauros 2017. gada ekspedīcijas laikā.

Laipni aicināti visi interesenti, jo īpaši Lauru kolonijas latvieši un viņu pēcteči!

Lauru koloniju Pleskavas guberņā nodibināja latviešu izceļotāji no Vidzemes 19. gadsimta 60. gados.

Pēc Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanās 1918. gadā, Lauru koloniju sadalīja starp Igauniju un Latviju. 20. gadsimta 20. gadu sākumā Lauru skolā mācības notika tikai igauņu valodā, taču no 1925. gada sāka darboties latviešu pamatskola. Lauru kolonijas uzplaukuma laikā 20. gadsimta 30. gados tur dzīvoja vairāk nekā 2000 latviešu, kuri visi bija Igaunijas pavalstnieki. 

Otrā Pasaules karā ciemu gandrīz pilnībā nopostīja. 1944. gadā Laurus iekļāva Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas teritorijā. Lauru iedzīvotāju likteņus smagi skāra deportācijas gan 1940. – 1941. gadā, gan arī pēc Otrā Pasaules kara. Tie, kuri pārdzīvoja izsūtījumu Sibīrijā, nedrīkstēja atgriezties iepriekšējā dzīves vietā, tādēļ daudzas ģimenes pēckara gados apmetās Latvijā un Igaunijā.

Mūsdienās Lauros latviešu valoda skan reti, taču latviešu pēdas vēl samanāmas kapsētā un ēkās. Lauru kolonistu pēcnācēji joprojām ik gadus jūlija otrajā svētdienā pulcējas kapu svētkos.

 

Vairāk informācijas:

Muzejs “Latvieši pasaulē”,

www.lapamuzejs.lv;

29175510, lapainfo PIE gmail PUNKTS com 

Sveiks, vidzemniek! Tev ir iespēja piedalīties Latvijas politikas veidošanā, kopā ar Kultūras ministriju izstrādājot Saliedētas sabiedrības pamatnostādnes. Piedaloties Vidzemes reģiona diskusijās, Tu vari paust savu viedokli un rosināt savus priekšlikumus problēmu risināšanai. Pamatnostādnes noteiks, kādi sabiedriskie procesi tiks veidoti Latvijā pēc 2021. gada. Piedalies un veido jauno politiku arī Tu!

Šajā un nākamajā gadā tiks izstrādāts Latvijas sabiedrībai nozīmīgs dokuments - Saliedētas sabiedrības pamatnostādnes (iepriekš saukts – Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un Integrācijas politikas pamatnostādnes jeb NIPSIP).

Nav jābūt iestādes vadītājam vai novada deputātam, lai paustu savas domas un viedokli par dažādu sabiedrības grupu saliedētību Latvijā. Ikviens Vidzemes iedzīvotājs, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības un pilsonības, tiek aicināts piedalīties kādā no Vidzemes reģiona diskusijām:

  • 16. oktobrī Madonā, Madonas novada bibliotēkā (Skolas 12) plkst.15.00;
  • 22. oktobrī Valmierā, Valmieras integrētajā bibliotēkā (Cēsu 4) plkst.15.00;
  • 24. oktobrī Alūksnē, Alūksnes NVO atbalsta centrā (Dārza 8a) plkst.15.00.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties savlaicīgi, rakstot ŠEIT līdz 14. oktobrim. Reģionālās diskusijas tiks rīkotas arī citos reģionos, par kuru norisi ir atbildīgi reģionu nevalstisko organizāciju centri.

Katras diskusijas laikā tapušie problēmu risinājumi un citi priekšlikumi tiks apkopoti un nodoti tālāk Kultūras ministrijai pamatnostādņu pilnveidošanai. Šī ir Tava iespēja piedalīties Saliedētas sabiedrības veidošanā!

Diskusijas tiek īstenotas ar Kultūras ministrijas atbalstu projektā “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības jomā.” Ikdienā Valmieras novada fonds jau 14 gadus strādā, atbalsot vietējo iedzīvotāju iniciatīvas dzīves uzlabošanai Valmierā un apkaimē, bet ziedotājiem piedāvājot mērķtiecīgas filantropijas atbalstu.

 

Papildu informācija:

Gundega Siliņa,

Valmieras novada fonda projektu vadītāja

Tālrunis: 27820430

Ķoņu bibliotēka/ tautas nams laikā no 2019.gada maija līdz novembrim ar VKKF, VPR un LVM atbalstu realizē projektu "Ķoņu dārgumus meklējot". Projekta ietvaros jau notikušas vairākas teorētiski praktiskas darbnīcas, nosakot un apkopojot lokālās dabas, prasmju, kultūras, amatniecības un citas vērtības, izveidota Ķoņu vērtību karte, ķonieši uzklausījuši citu kopienu iedvesmas stāstus, esam devušies ekspedīcijās, zinātāju vadībā aplūkojot daļu no minētajiem vietējiem objektiem - Zviedru priedes, vareno Muršakmeni, Unguriņu pusmuižas klēti, Dīķeru muižu, Zirgu pasta staciju, senās saimniekmāju ēkas ar unikālajiem kokgriezumiem un citus.

Ekspedīciju laikā arī atrasti vēl jauni vērtību kartē iezīmējami objekti un izkristalizējas jaunas idejas turpmākajām aktivitātēm. Ķonieši ir dalījušies savos stāstos par senākiem un ne tik seniem laikiem, mācījuši viens otram un citiem interesentiem dažādas prasmes - veidot garšvielu gleznas, veidot ziedu paklāju un svētku dekorus, pēc pabeigtiem lauku darbiem ķersimies pie rokdarbu un citu amatniecības prasmju mācīšanu viens otram vai piesaistot pasniedzējus.

27. septembrī, sadarbībā ar Naukšēnu vidusskolu, Ķoņos notiek nodarbība "Piena upes ķīseļa krastos", kurā tiek iekļauta ekskursija piena lopkopības saimniecībā, stāstot, rādot un ļaujot iemēģināt roku bērniem dažādos darbos, vēlāk viesojoties pie saimnieces, kur pašiem jādarbina piena separators, jākuļ sviests, jāgatavo un jāgaršo ar pienu un tā produktiem saistītus ēdienus, jāstāsta piena stāstus vai tautasdziesmas. 

29. septembrī Ķoņu amatnieki un citi kopienas aktīvisti dodas radošas iedvesmas braucienā uz Cēsīm, Drabešiem, Vaivi, aplūkot turienes kopienu aktivitātes darbībā un stāstījumā - Drabešu Amatu mājas Atvērto durvju dienu, Vaives Amatu māju, Āraišu ezerpils teātra kopienas stāstu un citviet.

Informāciju sagatavojusi: projekta vadītāja Kadrija Mičule.





Šogad, no 20. oktobra līdz 25. oktobrim, Madonas novada Praulienas skolā jau 23. reizi notiks mūzikas izglītojošs pasākums Ģitāristu sesija. Muzicēt, iegūt pieredzi un radoši darboties grupās ir aicināti vokālisti, ģitāristi, basģitāristi, bundzinieki un koklētāji. Nodarbības un meistarklases vada pieredzējuši pedagogi, latviešu mūziķi un ārzemju viesi.

 

Sesijas ietvaros notiks konkurss ”Pasaules Ritmi Praulienā”, kurā jaunajām rok grupām ir iespējas iegūt žūrijas atzinību un Praulienas pagasta pašvaldības sagatavotās balvas. Sesijas organizatori piedāvā saistošu un izglītojoši muzikālu programmu ar meistarklasēm un nodarbībām grupās. Dalības maksā dalībniekam tiek iekļauta ēdināšana 4x dienā, gulēšana un gultas veļa, meistarklases un nodarbības grupās, 10 koncerti, atpūtas brauciens, atlaižu kuponi no atbalstītājiem un kvalitatīvs gaismu, skaņu tehniskais ekipējums.

Ģitāristu sesijā notiek nodarbības grupās, kuras vada atzīti mūziķi, skolotāji un sava aroda pratēji - Rihards Lībietis, Egils Leimanis, Voldemārs Kalniņš, Valdis Rēbuks, Arturs Liede, Jānis Bukovskis, Jānis Altmanis, Vilnis Strods, Nils Īle, Evilena Protektore, Madara Briede, Aleksandrs Sircovs, Ingars Viļums, Zane Sniķere.

Ģitāristu sesija var lepoties ar trīs angļu kungu klātbūtni, kuri  ielidos Latvijā no Londonas un pārstāvēs rokmūzikas saknes angļu mēlē. Lielākais „stārs” no viņiem ir Džuljena Lenona izpildīto dziesmu autors, komponists un ģitārists Matt Backer, basģitārists Phil Spalding, kurš muzicējis ar Kelliju Minogu, Eltonu Džonu un daudziem citiem, kā arī ģitārists Paul Glover, kurš mūs jau otrreiz priecēs ar neatkārtojamu ģitāras skanējumu.

Nedēļas vidū sesijas programma piedāvā ekskursiju un atpūtas braucienu pie dabas uz Aronas kalnu un Smeceres sila Sporta bāzi, kur notiks sportiskas aktivitātes, ugunskurs, pirts un dziesmas.

Praulienas skolā notiks brīnišķīgi koncerti. Pirmdien Rihards Lībietis un Anneli Arro, akustiskais Trio Tre un Akustisko Ģitāru TRIO AG`3o, kurā blakus Aivaram Hermanim un Kasparam Zemītim muzicē madonietis Mārcis Auziņš. Otrdienas vakarā Praulienas skolai „jumtu cels” So Lucid Electric Feel un Very Cool People, savukārt, trešdien alternatīvās mūzikas cienītājus Praulienas skolas inscinētajā koncertzālē uzrunās Dambis un grupa Inokentijs Mārpls. Ceturtdiena paredzēta blūza smeldzei – Lavrix Band un You tubes iekarotājiem, humorroka grupai Pirmais Kurss.  Piektdien, plkst. 16.00 Praulienas skolas zālē noslēguma koncerta viesis būs Valdis Atāls. Sesijas meistaru aranžējumā dalībnieki izpildīs viņa dziesmas. Jāatzīst, ka programma ir krāšņa un, iemaksājot kaut nelielus ziedojumus Ģitāristu sesijas attīstībai, to baudīt ir aicināts ikviens. Ģitāristu sesijas motīvs - Vienoti mūzikā!

Vairāk informācijas: www.gitaristusesija.lv

Informāciju sagatavojis: Imants Pulkstenis, Ģitāristu sesiju organizētājs.

No 17. līdz 20. oktobrim Rīgā un Cēsīs risināsies starptautiskais tautas mūzikas festivāls “Dzīvā mūzika”, ko organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs un biedrība “Skaņumāja”. Šogad festivāla programma ietver daudzveidīgas norises, ierastos tradicionālās mūzikas  koncertus ievadīs praktiskās meistarklases un diskusija par amatiermākslas sabiedrisko nozīmi.

Katru gadu festivālā tiek īpaši izcelts kāds tautas mūzikas instruments un šogad tās ir mazās bundziņas, tamburīns jeb bubins, kas Latvijas tradicionālajā mūzikā izceļas ar savdabīgu, atraktīvu spēles tehniku. Galvenais festivāla “Dzīvā mūzika” mērķis ir muzikālā mantojuma tālāknodošana. Līdzās koncertiem allaž tiek rīkotas meistarklases, kurās jaunie mūziķi var papildināt spēles prasmes gan no vecākās paaudzes, gan arī ar etnogrāfisko vākumu starpniecību. Ieskatu kaimiņtautu radniecīgajās spēles tradīcijās piedāvā festivāla starptautiskā dimensija – svētkos aicināti piedalīties mūziķi no Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Anglijas.

Šogad festivāla norises ir ievērojami paplašinātas. Līdzās instrumentu spēles tradīcijām, vēlamies runāt arī par amatiermūziķu darbības sociālo funkciju, ko ikdienas gaitā nereti nepamanām. Iesaistoties biedrības “Sadarbības platforma” veidotajā projektā, varējām uzaicināt tautas mākslas un izglītības kompānijas “Wren Music” (Devona, Lielbritānija) speciālistus, kas dalīsies ar idejām un praktiskā darba pieredzi. Lielbritānijā ir īpaša profesija - kopienas mūziķis, kurš sadarbojas ar dažādām vietējām sociālām grupām, iedrošina un palīdz viņiem iesaistīties muzikālās aktivitātēs. Šādi tiek nodrošināta indivīdu attīstības iespējas un dzīves kvalitāte kopumā. Latvijā šādu uzdevumu, lai arī bez īpaša nosaukuma, veic pašdarbības kolektīvu vadītāji, īpaši reģionos, kur vide ir noslēgtāka un iedzīvotājiem ir mazāk iespēju iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs.” stāsta Ilmārs Pumpurs, Latvijas Nacionālā kultūras centra Folkloras un tautas mūzikas eksperts.

Metodiskajā seminārā pašdarbības kolektīvu vadītāji varēs praktiski iepazīties ar britu izveidoto metodiku dziedāšanas un instrumentu spēles nodarbību vadīšanai un muzikalitātes attīstīšanai personām bez iepriekšējas pieredzes. Savukārt atbildīgie par kultūras dzīves organizēšanu aicināti piedalīties diskusijā par plašākām mūzikas izmantošanas iespējām kopienas dzīvē un sociāli atbildīgu amatiermākslas procesu. Seminārs un diskusija tiek rīkota ar Britu padomes atbalstu, lai veicinātu dažādu sociālo grupu vienlīdzīgas iespējas.

Izglītojošā programma ar festivāla “Dzīvā mūzika” muzikālajām norisēm saslēgsies 18.oktobra vakarā Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē ar angļu tradicionālās mūzikas grupas “Wren Music” koncertu. Savukārt 19.oktobrī koncertā Cēsu izstāžu namā un 20.oktobrī centrā “Koka Rīga” par muzikālo baudījumu gādās Latvijas muzikantu grupas un festivāla ārzemju viesi. Lekcijās un meistarklasēs būs iespējams iepazīties ar mazo bundziņu spēles paņēmieniem un muzicēšanas tradīciju īpatnībām Latvijā un kaimiņzemēs.

Festivālu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un biedrība “Skaņumāja”, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Britu padome.

Tautas mūzikas festivāls Dzīvā mūzika

 PASĀKUMU PROGRAMMA

17.oktobrī

12.00 Lekcija “Mūziķa darba iespējas sociālo uzdevumu risināšanā”

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4, Rīgā

14.00 Praktiskās nodarbības “darba paņēmieni dziedāšanas un instrumentu spēles nodarbību vadīšanā un muzikalitātes attīstīšana personām bez iepriekšējas pieredzes”

Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, Krišjāņa Barona ielā 1, Rīgā

19.30 Praktiskā nodarbība par grupas sagatavošanu kustību un deju nodarbībai un angļu tradicionālo deju meistarklase

LU Fizikas un matemātikas fakultātes bijušajās telpās, Zeļļu ielā 25, Rīgā

18.oktobrī

12.00 Diskusija par plašākām mūzikas izmantošanas iespējām kopienas dzīvē un sociāli atbildīgu amatiermākslas procesu

Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā

19.00 Festivāla atklāšanas koncerts

Tradicionālās mūzikas grupa Wren Music (Devona, Anglija)

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē, Krišjāņa Barona ielā 1, Rīgā

19.oktobrī

17.00 Svētku koncerts

Cēsu izstāžu namā, Pils laukumā 3, Cēsīs

20.oktobrī

Koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga, Krāsotāju ielā 12, Rīgā

12.00 Lekcijas un meistarklases

Jana Hramcova (Baltkrievija), Alberts Bartašus (Lietuva), Džons Daijers (Anglija), Jelizaveta Aņšina un Vladimirs Jurjevs (Krievija), Ilmārs Pumpurs (Latvija)

17.00 Festivāla noslēguma koncerts

Festivālā piedalās:

Tautas mūzikas grupa "Raspaloska" (Baltkrievija), Alberts Bartašus (Lietuva), Džons Daijers un Mets Normans (Devona, Anglija), Jelizaveta Aņšina, Vladimirs Jurjevs un Mihails Kolotjevs (Ļipecka, Krievija), Drabešu muižas muzikanti (Latvija), Lielvārdes folkloras kopa Josta (Latvija), Skaņumājas muzikanti (Latvija). 

 

Plašāka informācija:

Astra Spalvēna,

LNKC Mārketinga vadītāja

26330992

astra.spalvena PIE lnkc.gov PUNKTS lv

Trešdien, 9.oktobrī, plkst. 18:00 Oleru muižā klausāms Kamermūzikas koncerts - Jean-Marc Foltz & Stephan Oliva « Gershwin » (Francija)

Jean-Marc Foltz / klarnete, basaklarnete

Stephan Oliva / klavieres

Džordžam Gēršvinam veltītais ieraksts, ko radījuši franču mūziķi klarnetists Žans Marks Folcs (Jean-Marc Foltz) un pianists Stefans Oliva (Stephan Oliva), nav tikai slavenu standartu izlase – tā ir dziļa izpratne par komponista bagātīgajām harmonijām, patiesa aizrautība ar viņa dzīvesstāstu. Francijas mūziķu duets kopā muzicē jau vairāk nekā desmit gadus un Gēršvina mūzikai veltītais albums ir jau ceturtais mūziķu kopīgais ieraksts. Koncertprogrammā skanēs gan Gēršvina klasiskās mūzikas darbi, gan visā pasaulē populārie komponista Brodvejas mūziklu skaņdarbi.

Koncertu atbalsta Francijas institūtu Latvijā, Rūjienas novada pašvaldība un biedrība “Oleru muiža”.

Ieeja par ziedojumiem.

Lūdzam pieteikt savu apmeklējumu līdz 7. oktobrim rakstot uz e-pastu:  olerumuiza PIE gmail PUNKTS com

ieskatam: https://www.youtube.com/watch?v=Y-jtC9MSuME&feature=youtu.be

 

Informāciju sagatavojusi :

Ieva Zemīte

Biedrība "Oleru muiža"

Adrese: Oleru muiža, Jeru pagasts, Rūjienas novads, LV-4234

olerumuiza PIE gmail PUNKTS com

www.olerumuiza.lv