Arhīva kalendārs
Tika savāktas un piefiksētas bērnības atmiņas par savu dzīvesvietu, tradīcijām un svētkiem ģimenē, uzticētajiem darbiņiem (govju, tītaru ganīšanu, ravēšanu u.c.). Uzklausīti daudz stāsti par skolas laiku, kā arī dažādi interesanti atgadījumi un nedarbi, kas spilgti iespiedušies atmiņā – piemēram, par sagrieztu kleitu, lai pašūtu kleitu lellei, sēņu likšanu uz sliedēm, jāšanu ar cūku, braukšanu ar baļķu ragaviņām, auna badīšanos. “Dzimtajā pagastā bija sieva, kurai bija daudz kaķu. Reiz, neatceros, ar kādu vajadzību, viņa iegriezās mūsu mājās. Mamma rosījās kūts virtuvē, kaimiņiene iegāja tur. Ejot prom, viņa pagriezās nepareizā virzienā un iekāpa cūkēdiena katlā, kuru māte bija nolikusi laukā, lai dziest. To visu es redzēju un ļoti smējos. Reiz es atkal viņu redzēju, ejam garām mūsu mājām. Draiska meitene būdama, atrāvu vaļā logu un saucu: kaķu vecene, kaķu vecene, kā tu mūsmājās tai cūku katlā iekāpi? Manu klaigāšanu bija dzirdējusi mamma: “Ak, tā! Tu pieaugušu cilvēku apsaukāsi, tūlīt saplūc bunti nātru un nāc, lai noperu!” Raudādama saplūcu vajadzīgo bunti un aizgāju pie mammas. Mamma nolika nātru bunti sev blakus un teica: “Lai tev būtu mācība visai dzīvei, lai kāds ir cilvēks, nedrīkst viņu nicināt.” Man bija dziļš sašutums - kāpēc man bija jāplūc nātres, ja mani nepēra.” (Laima Gavare, Galgauskas pagasts) Projekta gaitā tika ierakstīti un savākti daudzi stāsti – 30 video stāsti, vairāk nekā 70 audio stāstu, kā arī 16 stāsti pierakstītā veidā. No dažādām novada vietām nākušie stāsti parāda novada valodas bagātību – tādēļ ir svarīgi veikt stāsta video vai audio ierakstu, šādi saglabājot katras vietas valodas īpatnības. Stāsti ļauj iejusties tā laika vērtību sistēmā, iztēlojoties, kāda tolaik bijusi dzīve.
Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna. Noslēguma pasākumā, kas tika rīkots kā stāstnieku vakars, ielūkojāmies un ieklausījāmies daļā no savāktajiem stāstiem. Klātienē ar savām bērnības atmiņām dalījās stāstnieces Anna Zīle, Maiga Klimaševska un Maija Suntaža. Klātesošos iedvesmoja arī Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna, parādot, cik stāstu stāstīšana un vākšana var būt aizraujoša, cik vērtīgi ir tos iegūt un saglabāt. Pasākuma gaitā ar dziesmām priecēja Vītolu ģimene no Druvienas pagasta.
Dziedošā Vītolu ģimene. Daļa iegūto stāstu lasāmi, klausāmi un skatāmi Gulbenes novada bibliotēkas mājas lapā sadaļā Novads. Gulbenes novada dzejnieces Vijas Poļakas dzīvesstāsts publicēts Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā autobiogrāfiju krājumā garamantas.lv, kur ar to var iepazīties ikviens interesents. Ceram, ka projekts “Stāstu talka” būs “iekustinājis” stāstnieku kustību Gulbenes novadā, iedzīvotājos rosināta vēlme izzināt savas dzimtas vēsturi, piefiksēt dzimtas stāstus, saglabājot tos nākamajām paaudzēm. Pateicamies visiem, kuri iesaistījās stāstu vākšanā! Projekts guvis atbalstu Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā kultūras projektu konkursā “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2019”. Informāciju sagatavojusi: Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas galvenā bibliotekāre.
Šogad projektā noritēja 7 dažādas deju meistarklases vairāku pasniedzēju vadībā: klasiskā deja- Lita Beiris, kura ir starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore un ilggadēja Latvijas Nacionālās operas māksliniece, asistente- Latvijas Nacionālās operas un baleta māksliniece, dejotāja Sarma Rozenberga un koncertmeistars Valdis Strods, džeza deja- horeogrāfe un dejotāja Kristiāna Cimermane, standartdejas- vairākkārtējais Latvijas un Eiropas čempions standartdejās -Krists Čiapas, laikmetīgā deja- pasniedzēja, dejotāja, vairāku dejas projektu vadītāja un horeogrāfe Inga Zēbolde, hiphop- Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, vairāku Latvijā atpazīstamu dejas izrāžu dejotāja un horeogrāfe, hiphop dejas meistare Maija Turjapina, asistente- hiphop un breakdance dejas pasniedzēja Aleta Pēce, Baltijas tautu tradicionālā deja- horeogrāfe, pieredzes bagātā latviešu tautas deju pasniedzēja, vairāku jaunrades deju autore, Alūksnes apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Lāsma Skutāne, deju ritmika- diplomēta baletdejotāja, profesionāla horeogrāfe un daudzu dejas, teātra un senās mūzikas uzvedumu veidotāja un konsultante Guna Ezermale.
Meistarklašu pasniedzēji. Ikdienā visi šie dejas meistari, horeogrāfi darbojas savā deju sfērā un ar lielāko prieku reizi gadā brauc uz Jaunpiebalgu strādāt ar tās aizrautīgajiem, dejot gribošajiem jauniešiem. Pašiem skolēniem ir liels prieks par iespēju dejot, vienmēr dzirdam pozitīvas atsauksmes par projektu un vēlmi dejot vēl. Pateicoties Jaunpiebalgas novada domes atbalstam, šogad bija iespējams organizēt tango, laikmetīgās un džeza dejas meistarklases arī pieaugušajiem. Izaicināt sevi izkustēties dejas ritmos var jebkurā vecumā. Cerams arvien plašākai pieaugušo auditorijai "Piebalga dejo" būs kā ikgadējs aicinājums aut kājas un aizmirsties no ikdienas rūpēm dejas ritmos. Tās dienas projektā paskrēja nemanot, tāpēc to iemūžināja profesionāli filmētāji, kas izveidoja video materiālu, kurā apkopots viss notikušais. Jau otro gadu mūs apciemoja arī Vidzemes televīzija, kas sižetā parādīja mūsu pozitīvās emocijas un projekta attīstību gadu no gada. Pašā dejas meistarklašu laikā slēpjas tas foršais mācību process, kurā izkristalizējas jauni talanti, jauni atklājumi pašiem par sevi, jaunas mazās uzvaras un izdošanās. Kas zin, varbūt kāds no šiem jauniešiem būs nākamais Mihails Barišņokovs vai Pīna Bauša.
Dejas meistarklase. Projekta noslēguma dienu gaida visi, kad redzam to jaudu un spēku, kas piemīt dejai, kopīgai sadarbībai, cilvēcībai, gribasspēkam. Gandarījuma un labi padarīta darba sajūta visiem- bērniem, skolotājiem, arī vecākiem, kas dzird mājās pārnākušo dejotāju, kurš stāsta, ka šodien tā izdejojies, kā vēl nekad iepriekš. Nekad nebeigšu būt pateicīga Lāsmai Skutānei- savai pirmajai deju skolotājai, tagad jau kolēģei, kura iemācīja mīlestību un cieņu pret deju un skatuvi, kas ļoti likumsakarīgi turpinās mūsu sadarbībā šajā un turpmākajos kopdarbos- projektos. Nenoliedzami projekts nebūtu iespējams bez tā, ka Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valsts meži, Vidzemes plānošanas reģions ir radījis platformu- iespēju realizēt idejas un ilgtspējīgus projektus. Komandas darbs ir svarīgs - viens visu izdarīt nevar, lai arī gribētos, tāpēc palīgā nāk arī ģimene. Savu artavu projektā ielikuši arī Jaunpiebalgas kultūras nama un domes darbinieki, vidusskolas skolotāji, skolēnu vecāki. Paldies arī Laumai Brantei un Jānim Žagariņam par palīdzību dejas dienu notikumos! Projekts aug un attīstās! Nedomājot apstāties pie esošā, tam jāaug labākam, lielākam, jaudīgākam, kas zina, varbūt būs pašiem savi Deju svētki! Aiziet! Piebalga dejo! Vairāk video: https://www.youtube.com/watch?v=j_M82jlRSJM&feature=youtu.be Informāciju sagatavojusi: Inga Zebolde, projekta "Piebalga dejo" vadītāja. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
24. oktobrī Gulbenes novada bibliotēkā projekta “Stāstu talka” noslēguma pasākumā pulcējās stāstu vācēji un stāstnieki no Gulbenes novada. Projekts aizsākās maijā, kad Gulbenes novada bibliotēkā viesojās stāstniece Agita Lapsa no Valmieras bibliotēkas, savā priekšlasījumā sniedzot ieskatu par stāstniecību, intervēšanas metodēm un tehniku. Vasaras mēnešos, iesaistoties pagastu bibliotekārēm, tika uzrunāti novada iedzīvotāji ar ierosinājumu dalīties stāstos.
“Mūzikas koks – laikmetīgās dejas zars”, “Diena dejai Jaunpiebalgā”, “Piebalga dejo!”- tā cauri pēdējiem trīs gadiem saucās šis dejas projekts. Projekta pamatideja ir dot iespēju apgūt dažādus, iespējami mūsdienīgus deju stilus novada un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem. Caur dažādajiem deju stiliem vēlamies atvērt jauniešos radošās spējas, attīstīt komunikācijas prasmes un arī prāta spējas, jo kustība ir viena no atslēgām uz šīm lietām. Mēs kopā ar projekta komandu ticam, ka šī ir unikāla iespēja gūt emocionālu un uzmundrinošu pieredzi, atklāt pašiem sev ko jaunu.