Arhīva kalendārs

« December 2019 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031 

6.decembrī  plkst. 17.00 Āraišu arheoloģiskajā parkā notiks keramikas izstādes „Vidzemes podniecība” atklāšana un projekta „Pa Voldemāra Stelberga pēdām” prezentācijas koncerts. Projekts „Vidzemes podniecība” visa gada garumā tika īstenots biedrības  TKIC „KasTe” Drabešu muižas Amatu mājā. Amatu mājas keramikas pulciņa dalībnieki apguva programmmu „Vidzemes podniecība”, iepazinās ar Vidzemes vēsturiskajiem traukiem, mācījās teoriju un īstenoja praksē iegūtās zināšanas, ciemojās un guva pieredzi pie Vidzemes labākajiem podniekiem. Gada laikā izgatavotie trauki tiks parādīti izstādē „Vidzemes podniecība”.

Projektu īstenoja biedrība TKIC „KasTe”, Drabešu muižas Amatu mājas keramikas pulciņa dalībnieki un pulciņa vadītāji Einārs un Baiba Dumpji.

Pasākuma koncerts iepazīstinās ar projektā „Pa Voldemāra Stelberga pēdām” paveikto. Projektu īstenoja biedrība TKIC „KasTe” kopā ar Amatas novada folkloras kopu „Ore”, Skujenes un Amatas pamatskolām.

Projekta īstenošanas gaitā tika pētīts Voldemāra Stelberga Cēsu apriņķī savāktais folkloras materiāls, apgūtas dziesmas, deju melodijas, kokles spēle un etnogrāfiskā dziedāšana.  Folkloras kopas „Ore” dalībnieki sagatavojuši programmu, kurā iepazīstinās ar daļu no Amatas novadā savāktajām tautas dziesmām un melodijām. Koncertā piedalīsies arī Skujenes pamataskolas audzēkņi, kas projekta ietvaros Amatu mājā apgūst kokles spēli un Amatas pamatskolas audzēkņu vokālais ansamblis.

Projektus  īstenoja biedrība Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe” ar  Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas finansiālo atbalstu, VKKF atbalstu, atbalstīja Amatas novada Skujenes un Amatas pamatskolas un Amatas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja Inese Roze, TKIC „KasTe”, 29199870

 

“Biedrība “CĒSU TEĀTRIS” šī gada septembrī, oktobrī un novembrī realizēja projektu „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!”, turpinot jau pērn sākto prasmju papildināšanu aktiermākslā.

Aktieriem, arī amatierteātru dalībniekiem, nepieciešams nemitīgi uzlabot savas skatuviskās, aktieriskās, vokālās, plastiskās iemaņas, lai pēc tam izrādēs, uzvedumos,  pasākumos to varētu pielietot, priecējot savus skatītājus.

Kopumā tika aizvadītas deviņas nodarbības, kurās piedalījās vairāk kā 20 dalībnieki no dažādiem Vidzemes amatierteātriem. Ar viņiem strādāja Dailes teātra aktieris Juris Žagars, Cēsu “Mazā teātra” dibinātāja, aktrise Ilze Lieckalniņa, aktrise, runas pedagoģe Zane Daudziņa, Cēsu teātras režisore Edīte Siļķēna, skatuves kustības pedagoģe Rita Lūriņa, vokālais pedagogs Juris Krūze, vizāžiste Laimdota Eliase.

Katra nodarbība, katrs pasniedzējs pavēra kādas vēl nezināmas durvis uz skatuvi, tēla veidošanu, sevis izzināšanu un pilnveidošanu. I. Lieckalniņa vadīja aktiermeistarības vingrinājumu nodarbības, liekot vairāk sajust sevi, partnerus, kas izrādē ir ļoti būtisks aspekts.

J. Žagars dalījās savā pieredzē, strādājot pie lomas, norādot, ka tēla veidošanā nav mazsvarīgu sīkumu. Z. Daudziņa, mācot skatuves runas prasmes, atklāja arī kā nomierināties pirms izrādēm, kā praktizēt pareizu elpošanu, kā iemācīties valdīt par sevi. E. Siļķēna nodarbībās lika akcentu uz sadarbību, komandas darbošanos, partnerības izkopšanu.

Meistarklases dalībnieki kopā ar aktrisi un runas mākslas pasniedzēju Z. Daudziņu.

R. Lūriņa palīdzēja apgūt skatuves kustības prasmes, mācīja atklāt tēlu caur ķermenisko, palīdzēja katram atklāt sava ķermeņa plastiskumu.

Cēsu teātris sevi vienmēr pozicionējis kā dziedošs teātris, tāpēc katrā projektā ir vēl papildu vokālās nodarbības, lai tās varētu uzlabot arī citu amatierteātru aktieri. Savukārt, L. Eliase praktiski mācīja veiksmīgu grima pielietojumu un tēla individuālā stila veidošanu.

Nodarbības vienmēr paskrēja ātri, un ar nožēlu nācās secināt, ka atkal kārtējais projekts noslēdzies. Šobrīd tiek veikta dalībnieku anketēšana, lai noskaidrotu, kādi bijuši ieguvumi, kādi ieteikumi, bet visi ir atzinuši, ka šī bijusi ļoti vērtīga pieredze, un labprāt turpinātu šādu sevis pilnveidošanu arī turpmāk.

Projekts „SKATUVE. TEĀTRIS. ROC DZIĻĀK II!” tiek rīkots ar VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019 finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja: Jānis Gabrāns, projekta vadītājs.


Līdz 13. janvārim vidzemnieki var nobalsot par svarīgākajiem kultūras virzieniem reģionā, kurus vajadzētu finansēt 2020. gadā. Sabiedrības balsojumā paustais viedoklis tiks ņemts vērā, izvirzot Vidzemes kultūras programmas 2020 prioritātes, kā arī organizējot citas kultūras jomas aktivitātes Vidzemē.

Jau trīspadsmito gadu Vidzemes plānošanas reģions gatavojas realizēt “Valsts kultūrkapitāla fonds” (VKKF) un AS “Latvijas valsts meži” atbalstīto kultūras programmu reģionos. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.

Līdz šim prioritātes izvirzītas, balstoties uz nozares ekspertu viedokli, aktuālajiem pētījumiem kultūras nozarē, plānošanas dokumentiem, kā arī 12 gadu laikā gūto pieredzi, īstenojot kultūras programmu Vidzemē. Šobrīd, priekšplānā izvirzot tieši vidzemnieku intereses, Vidzemes plānošanas reģions atvērtās konsultācijās ar sabiedrību vēlas uzzināt iedzīvotāju viedokli par būtiskākajiem virzieniem, ko iekļaut kultūras programmā. Ik gadu konkursa nolikums tiek pilnveidots, iekļaujot tajā jaunas un nozarē aktuālas prioritātes.

Ikviens vidzemnieks aicināts izteikt viedokli par to, kāda veida kultūras aktivitātēm būtu jāsaņem VKKF piešķirtais finansējums Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu īstenošanai. Aptaujas anketa pieejama: https://bit.ly/2sgCve3 

Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva atzīmē: “Pēdējos gados ievērojami pieaudzis ne tikai projektu pieteicēju skaits un apjoms, bet arī projektu kvalitāte. Organizējam interesentiem izglītojošus seminārus, kur dalībnieku skaits ir ievērojams.

Pērn konkursam bija pieteikts 131 projekts par kopējo summu 479 354,93 eiro, atbalstīti tika 58 projekti, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 85 500,00 eiro apmērā. 2018. gadā Vidzemes kultūras programmas ietvaros tika īstenoti 339 dažādi pasākumi ar vairāk nekā 40 000 apmeklētāju, izdotas grāmatas, pastkaršu komplekti, animācijas filma un citi materiāli. Vairāk par Vidzemes kultūras programmu: http://www.vidzeme.lv/lv/vidzemes_kulturas_programma

Ar sabiedrības aptaujā apkopoto informāciju varēs iepazīties janvāra beigās Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – www.vidzeme.lv.

Sabiedrības aptauja īstenota projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tā mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību un veidot sociālās saites pašvaldībās, izplatīt ideju par līdzdalības budžeta veidošanu un projekta labajām praksēm Baltijas jūras reģionā. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy 


Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv

Koncertzālē “Cēsis” atklāta un līdz 26. janvārim būs skatāma trīs somu mākslinieku izstāde “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens”, kas ar Somijas vēstniecības Latvijā atbalstu notiek Somijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas ietvaros, pievēršoties klimata izmaiņām un tam, kā tās ietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu valsts pastāvēšanu.

Somija kā ES Padomes prezidējošā valsts izvirzījusi mērķi nostiprināt ES globālās līderes statusu klimata rīcības jomā. Cilvēka darbības rezultātā līdz pat miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izmiršana tuvāko gadu desmitu laikā. Bioloģiskā daudzveidība patlaban izzūd desmitiem vai pat simtiem reižu ātrāk nekā vidēji pēdējo 10 miljonu gadu laikā. Mēs ceram, ka izstāde palīdzēs pievērst uzmanību šai satraucošajai parādībai, un atgādinās mums, ka nepieciešams rīkoties jau šodien,” Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra.

Izstādes kurators Marku Valkonens nolēmis sapulcināt vienkop trīs augsti meistarīgus un savdabīgus somu māksliniekus – Samuli Heimonenu, Anti Tantu un Heiki Ilenenu, kuru jaunrades tematikā, attieksmē pret dzīvību un dabu iespējams saskatīt daudz kopīga. Būtiskas ir tieši vērā ņemamās stilistiskās un konceptuālās atšķirības tajā, kā šie mākslinieki realizē savu skatījumu. Izstādē “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens” Koncertzālē “Cēsis” būs skatāmi šo trīs meistaru darbi, kas tādā kombinācijā eksponēti pirmo reizi.

Tagad, kad mēs apzināmies, kādas globāla mēroga problēmas ar savu rīcību izraisījusi veiksmīgākā no šīs planētas sugām ‒ Homo sapiens, mūsu acis kļuvušas redzīgākas un iemācījušās paraudzīties uz pasauli no jauniem skatu punktiem; esam bijuši spiesti saprast, cik ļoti savā starpā saistīts viss dzīvais uz Zemes. Mēs nedrīkstam turpināt savu eksistenci kā nevērīgi dabas izmantotāji, kas par to domā tikai kā par enerģijas un uztura avotu, kā par mūsu patikas vai naida objektu – savu ideju pamato izstādes kurators M. Valkonens.

Publicitātes fotogrāfija.

Vilks. Šim dzīvniekam ir daudz kopīga ar mums. Vilks ir gaļēdājs, tāpat, kā vēl joprojām lielākā daļa no mums. Vilks rūpējas par saviem pēcnācējiem tāpat, kā cilvēks. Vilks ir ļoti sabiedriska būtne un organizē savu kolektīvo darbību tikpat rūpīgi kā ‒ parasti, bet ne vienmēr ‒ to darām mēs, cilvēki. Samuli Heimonena darbos mēs arī sastopamies ar vilku. Līdzās - mākslinieka neoromantisko ainavu plašumi, kurās raugoties noreibst galva no apziņas, ka esi daļa no šīs paradīzei līdzīgās pasaules.

Bizons. Tas ir zālēdājs, par kādu daudzi no mums tiecas kļūt ‒ lai gan ne vienmēr veiksmīgi. Bizons ir arī bara dzīvnieks ‒ pretēji tam, ko par sevi apgalvojam mēs, uzstājot, ka esam indivīdi, kas vienmēr klausa tikai paši savam izcilajam saprātam. Taču bizonā saskatāma arī spēcīga cilvēciskā dimensija. Par to runā Ziemeļamerikas indiāņu sarežģītā mitoloģija, kurā šis dzīvnieks nav vienkāršs Zemes iedzīvotājs. Heiki Ilenena spēcīgie darbi, kuru centrālais tēls ir šis cēlais dzīvnieks, ļauj uztvert bizonus kā mūsu brāļus un māsas ‒ vai vēl vairāk, dievišķas parādības.

Homo sapiens, šis pašieceltais dabas pavēlnieks un unikālas apziņas īpašnieks, savā nesenajā vēsturē padarījis mūsu planētu tik lielisku, taču vienlaikus arī tik neaizsargātu, ka mums nepieciešama pazemīgāka attieksme pret savu lomu pasaulē. Anti Tantu mums atgādina, ka esam daļa no dabas un savu šīs zemes klejojumu noslēgumā mums vajadzētu būt laimīgiem par iespēju pabarot kādu koku. Mākslinieka lielās grafikas var likties samērā melanholiskas, pat drūmas, un priecīgie brīži, ko viņš parāda, šķiet, aizsteidzas kā viena īsa sekunde. Un tomēr viņa darbos ir arī mierinājums, spēks un attīstība  ‒ vienmēr attēlota nevainojamos kontrastos un struktūrā.

Tā kā esam Somijas uzņēmums, kas darbību Latvijā uzsācis 2018. gadā, esam pagodināti, ka Somijas institūts mūs aicinājis iesaistīties izstādes “Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens” tapšanā. Izstādes tēma – klimata pārmaiņas – ir ļoti nozīmīga, un sabiedrība vairs nevar klusēt par vides problēmām. Mūsu uzņēmums ir nolēmis līdz 2024. gadam samazināt CO2 izmešus no atmosfēras par 200 000 tonnām, kļūstot par daļu no risinājuma, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām,” Adven grupas izpilddirektors Jyrki Vainionpää.

Izstādes “Uz vienas planētas” ietvaros pie koncertzāles tiks izvietotas liela izmēra ledus skulptūras, kas atspoguļo izstādes centrālos tēlus – vilku, bizonu un cilvēku. Izvēlētais materiāls – ledus, ir  simbolisks. Ledus, pakļauts nokrišņiem un mainīgajām gaisa temperatūrām, nav pastāvīgs. Tas kūst. Līdzīgi kā lielie ledāji, kas klimata izmaiņu rezultātā pēc tūkstošiem gadu ilga mūžīgā sasaluma kūst un ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku pasauli.

“Neste ik dienu meklē veidus, kā palielināt pozitīvo vides pēdas nospiedumu saistībā ar klimatu ietekmējošām emisijām un mēs atbalstām aprites ekonomikas izveidi, lai mūsu bērniem atstātu tīrāku un zaļāku planētu. Neste piedāvā inovatīvus degvielas risinājumus transportā un aviācijā, veic plastmasas un citu resursu otrreizējo pārstrādi, un aicina ikvienu iesaistīties dabas saudzēšanā mainot ikdienas paradumus un “atgriezties” pilnvērtīgā dzīvē uz vienīgās planētas, kas mums ir jeb “A Planētas”, jo “B Planētas” mums vienkārši nav. Mēs ticam, ka katrs solis pretī “zaļākai” ikdienai ir nozīmīgs un ceram, ka ikviena videi draudzīga ideja iedvesmos nākamo,” stāsta Armands Beiziķis, Neste Latvija valdes priekšsēdētājs.

Izstādi atbalsta Somijas vēstniecība Latvijā, Somijas Institūts Igaunijā, SIA Adven un SIA Neste Latvija.

 

Mediju kontaktiem: 
Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv
Tālr.: +371 26171151

Valmierā ziemai ir sava skaņa, ko tā ik gadu atklāj īpašā festivālā. Arī 2020.gads sāksies skanīgi – no 13. līdz 19.janvārim Valmierā norisināsies Starptautiskais ziemas mūzikas festivāls. Šoreiz tam izvēlēts vadmotīvs “Gadsimti spēlējas”.

““Gadsimti spēlējas” – tas ļauj izpausties esošajiem un topošajiem mūziķiem. Kādam labāk patīk renesanses laika skaņdarbi, citam – džezs. Tā būs saspēle arī ar skatītājiem. Viena gadsimta slieksni nākamgad pārkāps arī skola. Jubilejas gadu sāksim īstā dzimšanas dienas noskaņā – ar festivālu. Izbaudīsim mūzikas svētkus Valmierā!” aicina Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba.

Festivāla laikā mūzikas gardēži aicināti uz trim koncertiem. 17.janvārī plkst.18.00 Valmieras 5.vidusskolā skanēs koncerts “Pjacollas un Baha kontrapunkts”. Ansambļa “Tangoriginales” – Marks Viļenskis (čells), Savva Zihs (akordeons) un Andris Veinbergs (kontrabass) – sagatavotajā programmā skanēs divu dažādu laikmetu un stilistikas mūzika – atšķirīga un vienlaikus līdzīga. Zināms, ka tango meistars Astors Pjacolla savā daiļradē iedvesmojies no baroka dižgara Johana Sebastiāna Baha, un paralēles šo divu talantu skaņumākslā aizrautīgi meklē ansamblis “Tangoriginales”. 2014. gadā dibinātā ansambļa mūziķi ir starptautisku konkursu laureāti. Viņiem tuvs ir tango un džeza tradīcijās sakņots repertuārs, kurā dziļa emocionalitāte savijas ar nospriegotu dramatismu un spirdzinošu brīvības sajūtu.

18.janvārī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā uzstāsies kvartets “Perpetuum Ritmico”: sitaminstrumentu meistari Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Ernests Mediņš un Mikus Bāliņš. 2014. gadā dibinātais “Perpetuum Ritmico” ir vienīgais pastāvīgi koncertējošais sitaminstrumentu ansamblis Latvijā. Mūziķi meistarību kaldinājuši gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņu priekšnesumos saklausāmas dažādas stilistikās iezīmes, sākot no tautas mūzikas un populārās mūzikas stilu ietekmes, līdz pat avangardam. Būtisks ir plašais pielietoto sitaminstrumentu klāsts, kas klausītājus ieved bezgalīgā skaņu, tembru un noskaņu pasaulē.  “Perpetuum Ritmico” jaunā koncertprogramma ir ilgi lolots mūziķu sapnis izzināt un iztēloties, kā varētu būt skanējusi pirms vairākiem gadsimtiem rakstītā klasikas dižgaru mūzika, ja tolaik jau būtu bijuši pieejami tik attīstīti sitaminstrumenti kā mūsdienās. Jaunu noskaņu iegūst zināmi skaņdarbi, tostarp Bēthovena “Mēnesnīcas sonāte” un Vivaldi “Gadalaiki”, arī Rimska-Korsakova “Kamenes lidojums” un lappuses no Šopēna, Mocarta, Sensānsa un daudzu citu skaņražu opusiem.

Festivāla noslēgumā, 19.janvārī plkst.14.00, Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā skanēs ērģelmūzikas koncerts “Svētku fanfaras”. Uzstāsies Ilze Reine (ērģeles), Jānis Porietis (trompete), Jenss Emīls Holms (Jens Emil Holm, trompete), Kārlis Rērihs (mežrags), Artūrs Bērziņš (trombons) un Roberts Brants (tuba). Metāla pūšaminstrumentu kvintets Jāņa Porieša vadībā un ērģelniece Ilze Reine raksturo koncertprogrammu: “Kur ir orķestris, tur vienmēr ir svētki. Klausītājus brīžiem pārsteigsim kā teju divi orķestri. Metāla pūšaminstrumentu spožums ir brīnumains un neikdienišķs. Apvienojumā ar ērģeļu stabuļu bagātīgajiem tembriem krāšņā un kuplā kopskaņa iegūs papildu dimensijas un spēku.” Daudzveidīgs ir arī repertuārs – no barokāla svinīguma līdz mūsdienu komponistu skaņumākslai. Līdz ar monumentālo Johana Sebastiana Baha mūziku skan Džovanni Gabrieli liriskā kancona, Romualda Jermaka gavilējošās miniatūras un Renātes Stivriņas “BACH fantāzija”, Oskara Šepska Ozianna un Maijas Einfeldes Sanctus, arī Karstena Klompa spožās fanfāras un virkne vēl citu iespaidīgu opusu. 

Savukārt, lai uzzinātu vairāk par Valmierā dzimušo izcilo komponistu Jāzepu Vītolu, kurš devis būtisku ieguldījumu Valmieras Mūzikas skolas tapšanā, aicinām 15.janvārī plkst.14.00 Valmieras 5.vidusskolā apmeklēt viktorīnu. Izmantojot dažādus spēles elementus, lai interesanti ir arī skatītājiem, Vidzemes mūzikas skolu komandas sacentīsies erudīcijā, atklājot dažādus faktus par komponistu. Viktorīna Ziemas mūzikas festivālā pirmo reizi norisinājās pirms diviem gadiem. Pērn to rīkoja Smiltenes Mūzikas skola. Smiltenē iegūstot  pirmo vietu, organizatoru gods atgriezies pie Valmieras Mūzikas skolas.

Pārsteigumiem bagāts solās būt Valmieras Mūzikas skolas pedagogu koncerts 16.janvārī plkst. 18.00 Valmieras 5.vidusskolā. “Festivālā šī būs pirmā reize, kad uzstāsies tikai pedagogi. Protams, tas mums ir izaicinājums, jo lielākoties pedagogi ir līdzjutēju rindās, kad uzstājas viņu audzēkņi. Jau tagad pedagogu apvienības rosās, lai iepriecinātu un ielīksmotu klausītājus,” stāsta I.Sudraba.

Jau ierasts, ka Ziemas mūzikas festivālā skan koncerts-maratons. Tas notiks 18.janvārī no plkst.10.00 līdz 17.00 Valmieras Kultūras centrā. Skaņdarbus būs sagatavojuši Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi, pedagogi un draugi no citām mūzikas skolām, savukārt ar nedaudz plašāku programmu apmēram pusstundas garumā uzstāsies ciemiņi no Lietuvas un Igaunijas. Programma būs skatāma skolas mājaslapā vms.valmiera.lv. Interesenti aicināti apmeklēt visu koncertu-maratonu vai izvēlēties sev vēlamo laiku. Mākslinieki nav ierobežoti skaņdarbu izvēlē, turklāt būs iespēja baudīt gan solo uzstāšanos, gan grupu un ansambļu priekšnesumus, skanēs instrumentālā mūzika, dziedājumi, arī žanru ziņā programma būs daudzveidīga.

Aicinām 2020.gadu sākt, izbaudot mūzikas svētkus Valmierā!

Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla organizatori ir Valmieras Mūzikas skola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Kultūras centru un Valmieras 5.vidusskolu.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Informāciju sagatavoja:
Zane Bulmeistare
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājas vietniece
Mob. tālr.:26443410